Situācija darba tirgū saglabāsies stabila, būtiskas izmaiņas nav gaidāmas un bezdarba līmenis turpinās pakāpeniski pazemināties, prognozē ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā 95,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 2,9 tūkstošiem jeb 3,0 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,6 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu komentārus un prognozes darba tirgus datiem!
#1/5
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs
Vienlaicīgs bezdarba un nodarbinātības samazinājums 2016. gada beigās – tas tikai no pirmā skatiena nešķiet loģiski. Patiesībā darba tirgus situācija turpina uzlaboties atbilstoši gaidītajam.
Bezdarba līmeņa dinamika nepārsteidz jau sen, nepārsteidza arī šodien – samazinājums par 0.2 pp. ceturkšņa laikā un par 0.5 pp. gada laikā. Vidējais bezdarba līmenis valstī (2016. gada beigās - 9.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) joprojām ir vērtējams kā dabiskajam bezdarbam un makroekonomiskajam līdzsvaram atbilstošs lielums. Tas ir pietiekami zems, lai par to nekristu panikā un pietiekami augsts, lai lieku reizi nedzītu uz augšu jau tā naftas un pārtikas pasaules cenām piesaistīto inflāciju.
Minimālās algas kāpums pērn par desmit eiro nebija pārmērīgi liels, tāpēc netraucēja bezdarbam samazināties arī Latgalē, kur tas gandrīz divreiz pārsniedz vidējo rādītāju valstī.
Kas šodienas datos bija neierasti? Nedaudz samazinājās (standartkļūdas robežās) nodarbināto skaits. Tas nebija pārsteigums – darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits valstī turpina kristies, un tā negatīvo ietekmi uz nodarbinātību šoreiz nevarēja pilnībā kompensēt līdzdalības līmeņa kāpums (t.i., arvien palielinās bez darba esošo iedzīvotāju tieksme meklēt darbu) un bezdarba samazinājums.
Arī nākamo ceturkšņu laikā nodarbinātības pieaugumi mīsies ar kritumiem, jo līdzdalības līmenis nevar pieaugt bezgalīgi, un jau drīz tas sāks buksēt vecumstruktūras pārmaiņu dēļ. Tādējādi ekonomika var attīstīties vienīgi pa produktivitātes sliedēm – iznākums, kuru prognozējām vēl pirms trim gadiem.
Šogad bezdarbs turpinās pakāpeniski samazināties, tomēr gada vidējais bezdarba līmenis, visticamāk, nesaruks zem 9% (tas ir augstāks nekā iepriekš prognozējuši vairāki kolēģi no valsts iestādēm un komercbankām).
Nodarbināto skaits būtiski nemainīsies, paliekot tuvu 900 tūkstošiem. Tādējādi pastāv augsta iespējamība, ka arī šā gada darba tirgus dati ekonomistiem būs pietiekoši garlaicīgi, tomēr tautsaimniecībai kopumā tā ir laba ziņa.
#2/5
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka darba meklētāju skaits pērn turpināja sarukt, lai gan lēnāk nekā iepriekš. Bezdarba līmenis samazinājās līdz 9.6%, kas ir par 0.3 procentpunktiem mazāk nekā 2015. gadā. Bezdarba līmeņa samazināšanās gan lielākoties skaidrojama ar krītošo iedzīvotāju skaitu. Nodarbināto skaita kāpumu gada pirmajā pusē nomainīja kritums, un gadā vidēji nodarbināto skaits samazinājās par 0.3% jeb nepilniem 3 tūkstošiem. Darba tirgus pērn ļoti labi atspoguļoja lēno ekonomikas izaugsmi, kuru bremzēja ES fondu projektu īstenošanas aizkavēšanās un saistītā krīze būvniecībā. Lēnā ekonomikas izaugsme mudināja uzņēmumus uzlabot savu darbības procesu efektivitāti un samazināt izmaksas, kas varētu daļēji izskaidrot nodarbināto skaita kritumu valstī.
Ņemot vērā, ka pērn iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā vidēji ir sarucis straujāk nekā nodarbināto skaits, nodarbinātības līmenis ir pakāpies līdz nepilniem 62%. Darbspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis ir vēl nedaudz pieaudzis un turpina turēties vēsturiski augstajā 68% līmenī. To galvenokārt izskaidro pirmspensijas vecuma iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kā arī jauniešu skaita samazināšanās, kam raksturīgs zemāks aktivitātes līmenis. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, tendence darba tirgū aizvien vairāk iesaistīt pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājus turpināsies.
Nodarbinātības izmaiņas nozaru griezumā pērn ir bijušas atšķirīgas. Lielākajās nozarēs būtiskākie nodarbināto skaita kritumi bija vērojami būvniecībā un iekšzemes tirdzniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē, bet nodarbināto skaitu audzēja rūpnieki. Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī gada griezumā dati uzrāda 20% nodarbināto skaita kritumu lauksaimniecības nozarē, ko ir grūti izskaidrot. Iespējams, ka tā ir aptaujas īpatnība vai izlases kļūda.
Šogad lielāka investīciju aktivitāte, kur liela loma būs savlaicīgai un raitai ES fondu projektu īstenošanai, varētu izcelt no krīzes būvniecību un radīt jaunas darba vietas. Jāņem gan vērā, ka, jo vēlāk ieplūdīs ES finansējums, jo mazāku atspērienu tas varēs dot darba tirgum un ekonomikai kopumā. Stabila izaugsme Latvijas tirdzniecības partnervalstīs nozīmē augošu ārējo pieprasījumu. Ja apstrādes rūpniekiem izdosies audzēt eksporta apjomus, tad palielināsies pieprasījums pēc darbiniekiem attiecīgajās nozarēs. Ņemot vērā, ka Krievija turpinās aktīvāk izmantot savas ostas un mazināt tranzīta plūsmas caur Latviju, visticamāk, turpināsies nodarbināto skaita kritums tranzīta nozarē. Tomēr to, visticamāk, atsvērs pieaugums citās nozarēs. Bezdarba līmenis šogad atsāks sarukt straujāk, gadā vidēji samazinoties līdz aptuveni 8.5%.
#3/5
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
2016. gadā bezdarbs Latvijā samazinājās ļoti lēni, jo tāda bija arī ekonomikas attīstība. Kā jau esmu uzsvēris, šī IKP pieauguma piebremzēšanās ļoti maz vēsta par ekonomikas ilglaicīgās attīstības potenciālu, bet ļoti daudz — par kļūdainiem politiskiem lēmumiem vai drīzāk šo lēmumu trūkumu. Tāpēc sagaidāms, ka izaugsmes temps šogad paātrināsies, līdz ar to arī bezdarba kritums.
Ir jānotiek kaut kam patiesi ārkārtējam, lai šī prognoze nepiepildītos. Šī gada beigās darba meklētāju īpatsvars Latvijā būs pietuvojies ES vidējam līmenim, bet to visdrīzāk nesasniegs. Pērn 3.ceturksnī ES valstīs vidēji bez darba bija 8.2% ekonomiski aktīvo cilvēku. Bezdarba līmenis šogad pie ļoti labvēlīgas apstākļu sakritības Latvijā var sasniegt šo rādītāju, bet arī ES vidējais rādītājs ir, tā teikt, kustīgs mērķis. Notikumi, kas veicinās bezdarba kritumu Latvijā, visdrīzāk būs labvēlīgi arī ES ekonomikai kopumā.
Sagaidāms, ka bezdarba līmenis dažu gadu laikā, apmēram līdz 2020. gadam sasniegs punktu, kāds bija 2007. gadā, tātad 5-6%, tikai iemesls būs cits. Iepriekšējo reizi iemesls nebija ilgtspējīgs, tā bija darba tirgus pārkaršana. Šoreiz to radīs iedzīvotāju skaita lavīnveidīga samazināšanās tajās valsts daļās, kurās šobrīd bezdarbs ir augsts UN kurās neizdosies panākt strauju attīstības paātrinājumu vistuvākajā nākotnē. Tāpēc bezdarba līmeņa lejupslīde var krasi paātrināties. Varbūt tas nenotiks šogad, bet grūti iztēloties (ārpus globālu kataklizmu scenārijiem), kā tas var nenotikt līdz nākamā gada beigām. Lai cik tas neizklausītos antizinātniski, turpmāko dažu gadu laikā varam gandrīz aizmirst par tādu jēdzienu kā strukturālais bezdarbs. Darba tirgus turklāt nebūs vienīgā dzīves joma, notikumi kurā izies tālu ārpus līdzšinējās pieredzes, tātad daudzu lēmumu pieņēmēju gadījumā — arī viņu prognožu un pieņēmumu ietvariem.
Nojaušot, kāds šogad un turpmākajos gados būs attīstības temps ap Rīgu, kā arī vēl dažās pilsētās un to tuvākajā apkārtnē, cik dziļi un nu jau vairs faktiski neizravējami ir attīstību bremzējošie faktori lielā daļā valsts teritorijas, diskusijas par reģionālo reformu vai izglītības reformu dažkārt šķiet traģikomiskas. Ir apvidi, kurus var salīdzināt ar kūstošiem ledus gabaliem, kuri strauji tuvojas ūdenskritumam. Ūdenskritums varbūt nav redzams no ledus gabala, bet ir acīmredzams no cita skatupunkta. Ūdens troksni it kā var dzirdēt arī uz ledus gabala, bet var arī aizbāzt ausis un vēl kādu brīdi izlikties, ka viss var palikt pa vecam.
Krasās pārmaiņas notiks nevis tāpēc, ka dzīve kaut kur Latvijā kļūs sliktāka. Pat vislabākajos attīstības periodos dzīve kādam un kaut kur kļūst sliktāka, nav šaubu, bet svarīgāks ir kas cits — ir vietas, kur dzīve strauji kļūs labāka. Visā Latvijā, izņemot atsevišķus novadus un ļoti nedaudzas pilsētas (bet ne Rīgu!), iedzīvotāju skaits ir tālu zem vēsturiskā maksimuma, kas it kā norāda uz iespēju tam atkal strauji pieaugt. Tāpēc attīstības tempu atšķirībām būs milzīgas un neatgriezeniskas sekas.
Kāda pašvaldību pārstāvja nesen politikas veidotāju pulciņā izteiktā vēlme — ka novadu iedzīvotāju cilvēku pasēm ir jāglabājas pie novadu vadītājiem, ir kā īpaši talantīga dramaturga rakstītas īpaši traģiskas lugas galvenā varoņa izsauciens īpaši dziļas atklāsmes brīdī.
Latvija ir ļoti īpaša zeme, un notikumi darba tirgū turpmākajos gados būs ļoti neparasti un interesanti.
Vēl daži vārdi par detaļām, tiem, kuriem šis rakstiņš ir vienīgais informācijas avots par to, kas tad darba tirgū ir noticis pērnā gada izskaņā. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2015. gada beigām samazinājās par 0.5 procentpunktiem, līdz 9.3%. Diemžēl gada laikā par 9.6 tūkstošiem gada griezumā ir samazinājies strādājošo skaits. Šī pārmaiņa aptuveni līdzinās celtniecībā strādājošo skaita izmaiņām saskaņā ar uzņēmumu apsekojuma datiem, kas nozaru griezumā šķiet precīzāks avots. Pērnā gada notikumi darba tirgū raksturojami ar vārdiem nekas īpašs, bet, kā jau teicu, tuvojas interesantāki laiki.
#4/5
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Kā bija gaidāms, pērn bezdarba rādītāji, sekojot lēnīgajai izaugsmei, uzlabojās ļoti nepārliecinoši. Bezdarba līmenis pērnā gada 4. ceturksnī saruka par 0.2 procentpunktiem līdz 9.3%. Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarba līmenis Latvijā pērn nokritās par 0.3 procentpunktiem līdz 9.6%. No tā izriet, ka 2016. gadā darbu meklēja 95.3 tūkstoši iedzīvotāji, no kuriem 39.5 tūkstoši to dara gadu vai ilgāk. Rezultātā Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. Igaunijā bezdarba līmenis pērn bija 6.6%, bet Lietuvā 7.6%.
Šogad tendences darba tirgū kļūs pozitīvākas un bezdarbnieku rindas saruks nedaudz straujāk. Bezdarbu mazinās arī negatīvās demogrāfiskās tendences. Taču krasu pārmaiņu nebūs, jo darba devēji turpinās būt piesardzīgi jaunu darbinieku pieņemšanā, jo fokuss uz izmaksu kontroli saglabāsies. Vidējo bezdarba līmeni samazināt būs grūti arī atšķirīgās ekonomiskās aktivitātes reģionos dēļ. Tas nozīmē, ka aktīvākajos reģionos bezdarbu samazināt ierobežos jau pastāvošais darbinieku iztrūkums, savukārt reģionos darba iespējas parādīsies lēni, ko pastiprinās iedzīvotāju zemā mobilitāte. Tāpat turpināsies iedzīvotāju aizbraukšana, jo īpaši gados jaunāku iedzīvotāju, bet darba tirgus turpinās novecot, sašaurinot darba devēju iespējas. Jau drīzumā tas būs nopietns šķērslis arī ekonomikas izaugsmei. Gada vidējā bezdarba prognoze 2017. gadam ir 8.6%.
#5/5
Finanšu ministrija
Lai gan tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā ir nedaudz samazinājies, bezdarba līmenis pērn turpināja pazemināties, veidojot 9,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Kopējais nodarbināto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā veidoja 893,3 tūkstošus un bija par 0,3% mazāks nekā 2015.gadā. Tikmēr bezdarbnieku skaits samazinājās straujāk, - par 3,0% līdz 95,3 tūkstošiem, un straujākais bezdarbnieku skaita samazinājums vienlaikus ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos arī nodrošinājis bezdarba līmeņa samazināšanos salīdzinājumā ar 2015.gadu.
Kā liecina iepriekš publicētie dati par aizņemtajām darba vietām 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos, lielākais nodarbināto skaita pieaugums 2016.gadā bijis tādās nozarēs kā informācijas un komunikācijas pakalpojumi – par 2,6 tūkstošiem jeb 9,5%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība – par 1,9 tūkstošiem jeb 5,5% un veselība un sociālā aprūpe – par 1,2 tūkstošiem jeb 1,9%.
Savukārt būvniecības nozarē nodarbināto skaits, pēc aizņemto darba vietu skaita statistikas, 2016.gadā bijis par 5,8 tūkstošiem jeb 9,6% mazāks nekā pirms gada, kas atbilst pagājušajā gadā piedzīvotajam būvniecības nozares straujajam kritumam, uz brīdi samazinoties ES fondu investīciju ieplūdei. Nenozīmīgi samazinājies strādājošo skaits arī apstrādes rūpniecībā, kur krities nodarbināto skaits zivju konservēšanā, koksnes izstrādājumu ražošanā un metālu ražošanā, bet šo kritumu kompensējis nodarbinātības pieaugums mēbeļu un papīra ražošanā, nemetālisko minerālizstrādājumu (būvmateriālu) ražošanā, kā arī elektrisko un citu iekārtu ražošanā.
2016.gada ceturtajā ceturksnī bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma ir samazinājies līdz 9,3% - zemākajam rādītājam kopš 2008.gada trešā ceturkšņa, - un bija par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Līdzīgi samazinājies arī reģistrētā bezdarba līmenis, kuru uzskaita Nodarbinātības valsts aģentūra, - līdz 8,4% decembra beigās, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.
Arī turpmākajos ceturkšņos situācija darba tirgū saglabāsies stabila, būtiskas izmaiņas nav gaidāmas un bezdarba līmenis turpinās pakāpeniski pazemināties. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, šogad bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma samazināsies līdz 9,4% vidēji gadā, bet kopējais nodarbināto iedzīvotāju skaits, atsākoties spēcīgākai ekonomikas izaugsmei, palielināsies par 0,2%, sasniedzot 896 tūkstošus. Tālāku nodarbināto skaita pieaugumu jau sāks kavēt ierobežotie darbaspēka resursi un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, un ekonomikas izaugsme balstīsies, galvenokārt, uz produktivitātes pieaugumu.