2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 6,5 %,savukārt par 7,3% pieauga gan autodegvielas, gan citu nepārtikas preču mazumtirdzniecība.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 26,4 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču(par 13 %), kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 14,6 %). Lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 6,4 %), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 7,2 %).
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 9,7 %.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekonomistu komentāriem par jaunākajiem mazumtirdzniecības datiem un prognozēm par nākotni!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece
Mazumtirdzniecībā pārdošanas apjomu kāpums maijā paātrinājās līdz ar vidējās temperatūras kāpumu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apjomi palielinājās par 7.0% (kalendāri izlīdzināti dati), kas ir straujāk nekā šogad kopumā (5.2%). Straujāk auga gan pārtikas (+6.5%), gan nepārtikas (+7.3%), gan arī autodegvielas (+7.3%) pārdošanas apjomi.
Pārtikas sadaļā joprojām turpinājās straujš kāpums specializētajos veikalos realizētajai produkcijai, kur būtisku lomu, visticamāk, arvien spēlēja alkoholisko dzērienu tirdzniecība pierobežā. Lai gan pieaugums ne tuvu nebija tik straujš, arī nespecializēto pārtikas veikalu tirdzniecības apjomi iepriecināja. Kāpuma paātrināšanos, iespējams, daļēji veicināja siltais laiks maijā – dārza ballītes, pikniki. Nepārtikas sadaļā arī bija nojaušama maijam neierasti siltā laika ietekme, ņemot vērā straujāk augošos sporta preču un spēļu, kā arī ar mājokļa labiekārtošanu saistīto preču tirdzniecības apjomus.
Šogad līdz šim mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu kāpums apsteidz kopējo pagājušā gada kāpumu, kas, visdrīzāk, ir saistīts ar straujāku vidējās algas kāpumu šogad – gan minimālās algas kāpuma, gan silstošā darba tirgus, gan arī zemāku darbaspēka nodokļu ietekmē. Gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecības kāpums būs līdzīgs kā šī gada pirmajos piecos mēnešos vidēji, lai gan mēnešu starpā var būt svārstības.
#2/4
Finanšu ministrija
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu vēsta, ka šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, tirdzniecības apjomi Latvijā pieauga par 3,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju tirdzniecība bijusi par 7% augstāka. Jānorāda, ka šis ir spēcīgākais mazumtirdzniecības gada pieauguma temps 2018.gada laikā.
Izaugsmi mazumtirdzniecībā maijā noteica apgrozījuma kāpums gan pārtikas, gan nepārtikas preču veikalos. Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos gada griezumā pieauga par 6,5%, savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga straujāk – par 7,3%.
Starp nepārtikas precēm lielāko devumu mazumtirdzniecības pieaugumā šā gada maijā nodrošināja straujais apgrozījuma kāpums ar metālizstrādājumiem, krāsām un stiklu, kuru tirdzniecības apjomi šā gada maijā bija par 26,4% augstāki nekā pirms gada. Tirdzniecības apjomu kāpums ar šīm precēm, uzrādot augstus pieauguma tempus jau kopš pērnā gada vidus, ir cieši saistīts ar būvniecības sektora straujo izaugsmi.
Spēcīgs apgrozījuma kāpums maijā tika reģistrēts arī vairākās citās nepārtikas preču grupās. Piemēram, mājsaimniecības elektropreču pārdošanas apjomi gada laikā palielinājās par 14,6%, kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība pieauga par 13%, tajā skaitā sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība bija par 18,5% augstāka nekā pirms gada. Tuvojoties dārza darbu sezonai, ziedu, augu un sēklu tirdzniecība maijā bija par 17,3% augstāka nekā pirms gada. Jānorāda, ka šīs preču grupas īpatsvars kopējā mazumtirdzniecībā ir pavisam neliels un tās pozitīvā ietekme bijusi ierobežota.
Neskatoties uz degvielas cenu spēcīgo kāpumu šā gada maijā, tās tirdzniecības apjomi šajā mēnesī gada griezumā palielinājās par 7,3%. Jāsaka – šo izaugsmi ietekmēja arī pagājušā gada zemā bāze, jo pērnā gada maijā degvielas tirdzniecībā pieauguma nebija.
Tajā pašā laikā dažās nepārtikas preču grupās 2018.gada maijā bija vērojams tirdzniecības apjomu kritums. Tā, salīdzinot ar 2017.gada maiju, par 8,9% samazinājās tekstilizstrādājumu, paklāju, tapešu u.tml. preču mazumtirdzniecība, par 5,3% saruka mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem. Savukārt jau kopš pērnā gada oktobra samazinās attālinātā tirdzniecība – pa pastu un interneta veikalos, šā gada maijā kritumam veidojot 7,2%. Šajā kategorijā ilgstoši bija vērojama spēcīga, divos ciparos mērāma tirdzniecības izaugsme, taču jau pērn tirdzniecības apjomi pa pastu un interneta veikalos kļuva mērenāki, izaugsmei veidojot vien 1,9%, savukārt šogad ir sagaidāms attālinātās tirdzniecības kritums.
Jaunākie dati par Latvijas patērētāju konfidenci rāda, ka iedzīvotāju noskaņojums šā gada jūnijā ir pasliktinājies. To ietekmēja patērētāju zemais vērtējums par vispārējo ekonomisko situāciju Latvijā nākamajos 12 mēnešos, un jāatzīmē, ka šis vērtējums ir krities jau piecus mēnešos pēc kārtas, jūnijā uzrādot zemāko līmeni kopš pērnā gada maija. Tajā pašā laikā virkne citu rādītāju, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju ekonomisko konfidenci, joprojām uzrāda stabilas vai augšupvērstas pozīcijas, piemēram, par iedzīvotāju gatavību veikt lielus pirkumus, par bezdarba samazināšanos, kā arī par mājsaimniecību pašreizējo finansiālo situāciju.
Savukārt Latvijas mazumtirgotāju ekonomiskā sentimenta indekss trešo mēnesi pēc kārtas ir uzrādījis kāpumu un šobrīd atrodas salīdzinoši augstā līmenī. Šā gada jūnijā mazumtirgotāji pozitīvi novērtējuši uzņēmuma darbības aktivitāti iepriekšējos trīs mēnešos, kā arī pašreizējās krājumu izmaiņas uzņēmumā tiek vērtētas labi. Turklāt optimistisks redzējums ir arī par nākamā ceturkšņa uzņēmējdarbības perspektīvām, tādējādi mazumtirdzniecības datos sagaidāma izaugsme, ko cita starpā veicinās dažādu kultūras notikumu norise valstī, piemēram, Latvijas simtgades un Latvijas Vispārējo dziesmu un deju svētku pasākumi, stimulējot privātā patēriņa pieaugumu valstī.
#3/4
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Pēdējā laika ģeopolitisko spēlīšu ietekme uz starptautisko tirdzniecību un noskaņojumu ekonomikā palielinās. Tas liek arī palielināt piesardzību prognozējot arī eksporta attīstību. Tādēļ, šķiet, ka tuvākā termiņa izaugsmes temps Latvijā izrietēs no privātā patēriņa aktivitātes. Un tas būs atkarīgs no patērētāju nākotnes vērtējuma. Patlaban apstākļi izveidojušies ļoti labvēlīgi – saglabājas laba ekonomiskā aktivitāte, nodarbinātība ir augstā līmenī, bet reālās darba samaksa turpina kāpt. Tomēr, lai arī skatījums ir labvēlīgs, līdz šim bija vērojamas arī piesardzības pazīmes (kaut kas līdzīgs vērojams arī Igaunijā). Tādēļ mazumtirdzniecības izaugsme ir bijusi svārstīga, kaut maijā kāpums ir iespaidīgs - mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 7%.
Lielākais apgrozījuma kāpums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (+26.4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+1%), kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (+14.6%). Kāpums šajās grupās norāda uz iedzīvotāju vēlmi labiekārtot dzīvesvietu un palielināt komfortu. Tāpat tas liecina arī par intereses mazināšanos par tirgu un stendu apmeklējumiem, kur bija vērojams lielākais apgrozījuma kritums (-6.4%). Tas liecina par tirgu konkurētspējas mazināšanos, nespējot piedāvāt mūsdienīgu iepirkšanās vidi un pakalpojumus, kurus arvien vairāk piesola iepirkšanās centri. Nedaudz izbrīna kritums mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (-7.2%). Tas, visdrīzāk, ir saistāms ar sezonālām svārstībām vai statistikas uzskaites niansēm, jo tendence, ka tirdzniecība arvien pārliecinātāk dodas e-komercijas, tai skaitā pārrobežas, virzienā, ir vairāk kā pārliecinoša.
Šogad patēriņa aktivitātes kāpums saglabāsies. Tam būs atbilstoši apstākļi. Kā rāda Lietuvas piemērs, gada beigās nozīmīgs faktors visai nozarei būs IKEA atvēršana, kas pacels nozares apjomus, izvelkot daļu tirdzniecības arī no ēnas. Protams, grūtākais ir prognozēt melno gulbju atlidošanu un to ietekmi uz iedzīvotāju noskaņojumu. Taču kādas nopietnas korekcijas noskaņojumā, būs vērojamas vien nākamā gada ciparos.
#4/4
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Maijā mazumtirdzniecības apgrozījums reālā izteiksmē gada griezumā auga par 7,0%, kas ir trešais labākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā.
Pieaugums pret iepriekšējo mēnesi par 3,4% ir viens no lielākajiem jebkad sasniegtajiem, kā arī visstraujākais kopš 2013. gada marta. Tas ir saistīts ar Lieldienu datuma ikgadējās “staigāšanas” efektu, kura dēļ apjoms aprīlī bija diezgan mazs un gada griezumā auga tikai par 3,0%. Acīmredzot tieši tādēļ pārtikas pārdošana maijā kāpa īpaši strauji – par 4,5% pret iepriekšējo mēnesi. Jāpiebilst, ka mazumtirdzniecību, īpaši pārtikas pārdošanu, var ietekmēt arī laika apstākļi. Maijs bija izcili silts, ideāls pikniku rīkošanai. Zīmīgi, ka šajā mēnesī par 17,3% auga pārdošana kategorijā, ko sauc “ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība”. Tas liecina, ka cilvēki ārpus mājām pavadītajā laikā patīkamo apvienojuši ar lietderīgo.
Savukārt neizlīdzinātajos datos un naudas izteiksmē apgrozījums veikalos kopumā maijā bija gandrīz par desmito daļu lielāks, nekā pirms gada, precīzāk, par 9,7%. Šādi rēķinot, nozares attīstība bija visstraujākā kopš 2012. gada oktobra. Tieši caur naudas apgrozījuma prizmu uzņēmēji skatās uz tirgū notiekošo, bet inflācijas un darba dienu skaita korekcijām, kas ietekmē ekonomikas ziņās visbiežāk nosauktos skaitļus. Pieļauju, ka pēc šāda mēneša nozares uzņēmumu noskaņojums uzlabosies, pat ja laika apstākļi vairs nebūs tik tīkami.
Jau ilgstoši viena no plaukstošākajām nozarēm ir būvmateriālu tirdzniecība, kas datos visvairāk atspoguļojas kategorijā “metālizstrādājumi, krāsas un stikls”. Šī gada maijs ir bijis īpaši sekmīgs, reālais apgrozījums gada griezumā audzis par 26,4%, kas ir labākais rādītājs kopš 2012. gada janvāra, bet neskaitot to, kopš 2007. gada jūlija. Turklāt vērojumi Pierīgas privātmāju rajonos lieliski saskan ar šiem datiem.
Interesanti, ka tirdzniecības kāpuma paātrināšanās saskan ar neparasti optimistisku ziņojumu no Latvijas Bankas par mājsaimniecību kreditēšanas tendencēm. Maijā no jauna izsniegto kredītu apjoms audzis trešo mēnesi pēc kārtas. Gada griezumā kopējais portfelis vēl samazinās, bet ar lēnāko ātrumu kopš 2009. gada. Skaidrs, ka starp patēriņa kāpumu un kreditēšanas tendenču uzlabošanos varētu būt saistība. Lai arī iepriekšējās desmitgades pieredze ir apziņā iedēstījusi bažu atspulgu, šobrīd ekonomikas virzība optimisma virzienā ir vēlama. Mājsaimniecību parādsaistības kopumā jau šobrīd ir tik nelielas, ka tālāka to samazināšana drīzāk palielinās, nevis samazinās nestabilitātes riskus nākotnē. Ja parādsaistību apjoms ir ļoti zems, tad optimisma kāpuma brīdī tas var palielināties ļoti strauji, jo ir daudz cilvēku ar “tīru” bilanci, kuri vienlaicīgi var aiziet uz banku un iepludināt lielu daudzumu naudas ekonomikā. Tas var novest pie pārspīlējumiem, kam savukārt seko nākamā parādsaistību samazināšanas “kūre”. Gudrāk ir no šādām makroekonomiskām šūpolēm izvairīties.