Šajā gadā patēriņa cenas varētu palielināties, tomēr pieaugums būs ļoti lēns, uzskata ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, samazinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,6%.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu komentārus un prognozes!
#1/6
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Cenu līmenis martā pret februāri pieauga diezgan krasi, par 0.7%. Kā jau ierasts, sezonālu faktoru dēļ šajā laikā kāpj pārtikas un apģērbu cenas. Apģērbu sadārdzinājums pat ir bijis neparasti liels šim mēnesim, par 9.9%. Naftas cenu nelielas atgūšanās dēļ par 0.6% pieauga transporta izmaksas. Akcīzes likmju dēļ dārgāks kļuva alkohols.
Taču cenu kritums gada griezumā pat kļuva vēl lielāks, šis cenu izmaiņu rādītājs noslīdēja no -0.5% februārī līdz -0.6%. Patēriņa cenu indeksa lielāko ietekmētāju sarakstā pirmās trīs vietas ieņem cigaretes un alkoholiskie dzērieni, tāpēc veselīga dzīvesveida piekritējiem ar citādi vidusmēra patēriņa grozu dzīves dārdzība samazinājusies apmēram par procentu. Mājokļa uzturēšanas un transporta izmaksas kritušās par apmēram 5%, bet pārtikas cenas saglabājušās gandrīz nemainīgas, tāpēc ļoti taupīgiem vai taupīt spiestiem cilvēkiem viņu personiskā deflācija ir vēl lielāka.
Vērojot finanšu tirgos notiekošo, var rezumēt, ka slīd uz leju arī tālākā nākotnē sagaidāmais cenu līmenis, salīdzinājumā ar vēl diezgan nesenām gaidām. Piemēram, interesantas lietas notiek naftas nākotnes darījumu tirgū. Tagadnes darījumu cena kopš janvāra kopumā virzījusies augšu un ir tuvu šī gada augstākajam līmenim. Kādu laiku kāpa arī nākotnes cenas, bet aprīlī tās krasi samazinājušās, Brent naftai ar piegādi 2020.gada sākumā no apmēram 52 līdz 49 dolāriem. Varbūt sakritība, bet tas noticis pēc paziņojuma par Tesla 3 — patiesi revolucionāru elektrisko auto ar labu funkcionalitāti un konkurētspējīgu cenu. Tātad tirgotāji varbūt sagaida nozīmīgu ietekmi uz naftas patēriņu jau apmēram pēc pieciem gadiem. Tagad viss ir atkarīgs no spējas izvērst jaunā produkta masveida ražošanu, jo zinātnieki savu darbu, šķiet, ir izdarījuši.
Tātad izejvielu nākotnes darījumi vēsta, ka lielu ārējo faktoru izraisītu inflāciju nesagaidīsim vairākus gadus. Analītiķu prognozes vēsta, ka 2020.gadā nafta maksās vairāk nekā 65 dolārus, bet tās raksta cilvēki, kuri neliek uz spēles savu naudu, reāli darījumi tiek slēgti par ievērojami mazākām summām. Var teikt, ka tirgu prognozētā naftas cena turpmākos piecus gadus gandrīz nemainīsies. Barela cenas pieaugums par nepilniem 10 dolāriem nav kaut kas tāds, ko ikdienā varētu ļoti uzkrītoši manīt, ievērojot, cik lielu daļu degvielas cenas veido nodokļi.
Inflācija Latvijā atgriezīsies, bet to virzīs galvenokārt neizbēgamais darba algu kāpums, nevis importa izmaksas.
#2/6
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Šā gada inflācijas perspektīvas saglabājas pietiekami nenoteiktas. Tam pamatā ir mainīgie ārējie faktori, jo īpaši energoresursu cenu svārstības, kas lielā mērā arī diktēs inflācijas atgūšanās tempu. Naftas cenas pieaugums inflāciju nedaudz atdzīvinās. Taču strauji kāpumi prognozēti šogad netiek un jebkurš pieauguma efekts inflācijā parādīsies pakāpeniski. Tāpat gada otrajā pusē no gada inflācijas sāks dzist naftas cenu krituma ietekme. Visticamāk, ka ļoti niecīgs pieaugums būs vērojams pārtikas cenās, kas jau parādās februārī un martā.
Straujāks cenu kāpums turpināsies pakalpojumu cenās. Tas līdz šim līdzsvaroja preču cenu kritumu. Tomēr pēdējā laikā pieauguma temps ir palēninājies, kas var liecināt par uzņēmēju piesardzīgumu vērtējot patērētāju vēlmi, spēju pieņemt potenciālo cenu pieaugumu. Turpmākajos mēnešos gada inflācija dzīvosies sarkanajā zonā. Gada otrajā pusē tā atkal pacelsies virs nulles. Tikmēr cīņa par inflācijas iedzīvināšanu pasaulē, jo īpaši eirozonā turpinās. Pagaidām rezultāts izpaliek. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā inflācija turpinās nīkuļot, un veidos labvēlīgus apstākļus patēriņa turpmākam pieaugumam. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,2%.
#3/6
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Šis gads turpina aizritēt deflācijas zīmē, martā sasniedzot pēdējā laika lielāko deflācijas rādītāju gada griezumā. Skaidrojums patēriņa cenu samazinājumam joprojām paliek vecais – lēti naftas produkti un zemas izejvielu cenas. Naftas cenai būtiski nekāpjot, no deflācijas zonas šogad izrauties būs praktiski neiespējami, jo pašlaik eiro izteiksmē naftas cena aizvadītajā gadā zemāka bija tikai decembrī.
Būtiskākie cenu kāpumi patlaban tiek novēroti alkoholam un tabakas izstrādājumiem, dārgāki kļuvuši arī veselības aprūpes pakalpojumi. Var teikt, ka iedzīvotājiem, kas iepriekš rūpējušies par savu veselību un arī neaizraujas ar kaitīgiem ieradumiem, šobrīd ir izdevīgs laiks, jo vidējie ienākumi naudas izteiksmē aug strauji, savukārt patēriņa cenas veselīga dzīvesveida piekritējiem turpina samazināties.
#4/6
Ekonomikas ministrija
Beidzoties sezonas izpārdošanām šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni un jau otro gadu pēc kārtas cenu pieaugums bija straujākais martā kopš 1998.gada. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 9,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.
Paaugstinoša ietekme martā bija arī pārtikas cenu kāpumam par 0,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija sezonai raksturīgajam cenu kāpumam dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenas martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 1%, ko ietekmēja straujš cenu kāpums cukuram – par 17% mēneša laikā, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada novembra. To ietekmēja gaidas par lielāku produkcijas deficītu šogad, nekā iepriekš prognozēts, īpaši pēc sliktajiem laika apstākļiem Brazīlijā, kas ir pasaulē lielākais cukura ražotājs. Pasaules cenas strauji pieauga arī palmu eļļai, bet to kompensēja cenu kritums piena produktiem.
Cenas martā palielinājās arī atpūtas un kultūras pakalpojumiem – vidēji par 1,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu no 2016.gada 1.marta cenu kāpums par 2% bija vērojams arī stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Lielākā pazeminošā ietekme martā bija cenu kritumam siltumenerģijai. Dabasgāzes cenas krituma dēļ siltumenerģijai cena samazinājās par 2,4%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā samazinājās par 0,2%, kas kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja. Martā pasaules naftas cenām bija vērojams straujš kāpums. Mēneša vidū tās pārsniedza 40 USD par barelu, kas saistīts ar aprīlī gaidāmo tikšanos starp naftas ražotājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstīm un lielajām naftas ieguvējām ārpus OPEC, lai vienotos par naftas ieguves iesaldēšanu. Pasaules naftas cenas mēneša laikā vidēji pieauga par 19 %. Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2016.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas samazinājās par 0,6%. Gada vidējā inflācija bija 0,1 %.
2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt zemās pasaules naftas un pārtikas cenas. Būtiskā energoresursu cenu krituma rezultātā ir samazinājušās kopējās izmaksas, kas tagad ietekmē cenas vairumā patēriņa preču grupu, tādēļ kopumā šogad gada vidējā inflācija varētu būt tuvu nullei vai pat negatīva.
#5/6
Finanšu ministrija
Patēriņa cenu kritumu gada laikā pamatā ir radījusi naftas cenu ietekme, tiešā veidā ietekmējot degvielas cenu samazinājumu un energoresursu cenas, kas ir attiecināmas uz komunālajiem maksājumiem. Degvielas cenas seko naftas tirdzniecības cenai pasaules tirgos. Brent markas jēlnaftas vidējā cena martā palielinājās līdz 39,1 ASV dolāram par barelu, kas ir nedaudz vairāk salīdzinājumā ar februāri, taču bija būtiski zemāka nekā pērnā gada martā, kad vidējā cena bija 55,8 ASV dolāri. Tādējādi degvielas cenas Latvijā gada griezumā samazinājās par 15,7%, savukārt mēneša laikā pieauga par 0,2%. Ar mājokli saistīto energoresursu cenas bija par 6,9% zemākas nekā pērna gada martā un par 0,9% zemākas nekā februārī.
Vienlaikus patēriņa cenu izmaiņu datos gada griezumā ir fiksēti arī inflāciju paaugstinoši faktori, ko galvenokārt ietekmēja sezonālie faktori un akcīzes nodokļa likmes izmaiņas. Ir sākusies jaunā apģērbu un apavu tirdzniecības sezona, līdz ar to, noslēdzoties ziemas preču izpārdošanai, cenas apģērbam ir pieaugušas par 9,5%, bet apaviem par 10,5%. Varētu šķist, ka pieaugums ir relatīvi liels, taču šādi cenu lēcieni notiek nepārtraukti, mainoties sezonām. Papildus tam veikalos sāk parādīties arī pirmie vietējie dārzeņi, kas tradicionāli ir ievērojami dārgāki par importētajiem, tādējādi dārzeņu cenas pieauga par 4,4%. Pārtikas cenas kopumā bija par 0,2% augstākas, salīdzinot ar pērna gada attiecīgo periodu.
Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē ir stabilizējušās un jau trešo mēnesi praktiski ir nemainīgas. Taču zemās bāzes dēļ šā gada neapstrādātās pārtikas cenu indekss ir būtiski zemāks nekā iepriekšējā gadā.
Stājoties spēkā jaunām akcīzes nodokļa likmēm no šā gada marta, būtisks cenu kāpums reģistrēts alkoholiskajiem dzērieniem – kopumā par 4,9%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas pieauga par 0,7% - lielāko paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenām radīja sezonālas cenu izmaiņas apģērbam, apaviem un ziemas precēm, nomainoties pret pavasara sezonas precēm. Lielākā ietekme uz pārtikas preču inflāciju bija svaigu dārzeņu cenu pieaugumam par 6,5%, galvenokārt tomātiem un gurķiem. Tādējādi pārtikas cenas mēneša laikā paaugstinājās par 0,2%.
Pakalpojumu cenas, kas vairāk raksturo vietējā tirgus situāciju un pieprasījuma līmeni, pieauga gan gada, gan mēneša griezumā – attiecīgi par 1,6% un 0,6%. Būtisko devumu pakalpojumu cenu līmeņa pieaugumā gada laikā deva veselības pakalpojumu cenu kāpums par 3% un ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpums par 2%. Kopumā jāsecina, ka, neskatoties uz importēto preču cenu jūtamo samazinājumu, pamatinflācija, kas precīzāk raksturo vietējo ražojumu un sniegto pakalpojumu inflācijas tendences, saglabājas pozitīva.
#6/6
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Cenas līdzīgi spēji auga arī pērnā gada martā, tāpēc gada griezumā šogad jau trešo mēnesi pēc kārtas bija deflācija – martā patēriņa cenas bija par 0.6% zemākas nekā pirms gada. Šķiet, ka naftas cenu zemākais punkts varētu būt aiz muguras. Taču tās iepriekšējo mēnešu kritumi un aizvien vēsturiski zemais līmenis ir būtiskākais no iemesliem, kāpēc martā un arī tuvākajos 2-3 mēnešos ir sagaidāma kopējā patēriņu cenu deflācija gada griezumā. Lai gan mazliet rāmāka ir kļuvusi dažādu pakalpojumu cenu izaugsme (piemēram frizētavu, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi šogad pirmajos trīs mēnešos aug par aptuveni 2%, iepretim 3-4% pērn vidēji), neizskatās, ka būtiski būtu mazinājies iekšējais cenu spiediens. Darbaspēka izmaksas aizvien turpina augt samērā spēji – izskatās, ka šī gada sākumā algu izaugsme ir mazliet piebremzējusies, bet tā arvien ir salīdzinoši strauja un gadā kopumā prognozējama ap 6%.
Tas turpinās pakāpeniski veicināt pakalpojumu cenu pieaugumu. Patērētāju pieprasījums, proti, mājsaimniecību patēriņš, pērn joprojām bija salīdzinoši piesardzīgs (audzis lēnāk par reālajiem ienākumiem), taču varētu paātrināties šogad, balstot cenu kāpumu.
Šogad vidējā cenu izaugsme būs vien nedaudz virs nulles. Importēta deflācija cenu kāpumu aizvien iegrožos (degviela, siltums, gāze būs lētāka nekā pirms gada), bet iekšēji faktori (algu kāpums, robusts patēriņš, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem) to stutēs.