Tāpat kā ekonomika trešajā ceturksnī uzrādīja izcilu rezultātu, arī apstrādes rūpniecībā trešais ceturksnis bijis labākais šogad, norāda eksperti.
Tuvākajā nākotnē, visdrīzāk, izaugsme neatslābs.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm par jaunākajiem ražošanas datiem, iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/3
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Tāpat kā ekonomika trešajā ceturksnī uzrādīja izcilu rezultātu, arī apstrādes rūpniecībā trešais ceturksnis bijis labākais šogad. Trešajā ceturksnī apstrādes rūpniecība augusi par 9.3% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni. Ceturkšņa labo rezultātu galvenokārt nodrošināja apjoma kāpumi augustā, bet arī septembrī apjomi auguši par spēcīgiem 7.1%. Salīdzinājumam – 2016. gadā kopumā apstrādes rūpniecība auga par 4.9%.
Septembrī izaugsme iepauzējusi dažās no lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pārtikas ražošanā bijis 1.6% apjomu kāpums pret pērno septembri, kas, salīdzinot ar pāris iepriekšējiem mēnešiem, ir par kārtu lēnāk. Tikmēr kokrūpniecībā apjomi samazinājušies par 0.3%. Laikapstākļi būs darījuši savu un kavējuši spēju noturēt straujos apjomu pieaugumus. Atgūšanās būvniecībā aizvien skaidrāk iezīmējas apstrādes rūpniecības datos. IKP ātrais novērtējums vēstīja, ka trešajā ceturksnī gada laikā apjomu pieaugums būvniecībā bijis 23%. Likumsakarīgi – nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, ar būvniecību saistītajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, apgrozījuma izaugsmes tempi vietējā tirgū pēdējā ceturksnī divtik pārsniedz tempus eksportā, un apgrozījuma īpatsvars vietējā tirgū pieaug. Būvniecības sektors, kur noskaņojums aizvien uzlabojas, turpinās griezt arī apstrādes rūpniecības zobratus tuvākajā nākotnē.
Tāpat kā ekonomikas izaugsmei, arī apstrādes rūpniecībā izaugsmei ceturtajā ceturksnī bāzes efekts nav tas labvēlīgākais. Proti, pagājušā gada nogalē jau pieredzējām izcilus pieauguma tempus, arī divciparu izteiksmē. Taču apstrādes rūpnieki, šķiet, netaisās sapīkt – uzņēmēju labsajūta turpina uzlaboties. Pagaidām šķiet, ka optimisms ir gana pamatots. Pasaules un ES ekonomikas turpina sprigani augt, balstot ārējo pieprasījumu, kā arī, paātrinoties Latvijas ekonomikas izaugsmei, tam piepulcējies arī vietējais pieprasījums.
#2/3
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Pēc augusta izcilajiem rezultātiem apstrādes rūpniecībā šajā nozarē bija gaidāms neliels atplūdums septembrī. Augustā gandrīz visās nozarēs veiksme ražošanas faktorus vienlaikus ietekmēja augšupvērsti. Tas tā nevar turpināties mūžīgi.
Patiešām, septembrī apstrādes rūpniecības izlaide, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1.3%. Taču situācija nekādā gadījumā nav saucama par sliktu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri izlaide auga par 7.1%, kas ir tuvu gaidāmajam vidējam pieaugumam dažu tuvāko gadu laikā, varbūt nedaudz uz optimistisko pusi nosliecoties.
Turklāt izmaiņas rūpniecības struktūrā joprojām notiek vēlamā virzienā. Pārtikas rūpniecība un kokapstrāde dod ļoti daudz gan darbavietu, gan pievienotās vērtības un ienākumu izteiksmē. Taču to potenciālais pieauguma temps dažādu iemeslu dēļ nav tik liels kā mašīnbūvei, elektronikai, ķīmijai un farmācijai. Tāpēc struktūras izmaiņas pēdējām par labu nozīmē straujāku potenciālo izaugsmes ātrumu nākotnē. Tas, ka apstrādes rūpniecības izlaide var augt par 7.1%, pārtikas pārstrādei augot tikai par 1.6%, bet kokapstrādei sarūkot par 0.3%, ir atzīmēšanas cienīgs fakts.
Nekad vēl rūpniecības kopējo izlaidi, tās izmaiņas gada griezumā tik spēcīgi nav ietekmējusi enerģētika, kurā izlaide gada griezumā septembrī auga par 38.2%. Iemesli ir ļoti labi redzami, paskatoties pa logu. Šim procesam ir arī ēnas puse, kaut varbūt ne tik dramatiska kā šķita pirms mēneša. Latvijas pārtikas pārstrādei nozīmīgu izejvielu plūsmu plūdi neietekmē. A/S Latvijas Valsts Meži ir pat nedaudz pārpildījuši 3. ceturkšņa apaļkoku piegādes plānu. Tiesa, mazākajos mežu īpašumos, kur nav tik laba infrastruktūra, traucējumi var būt lielāki. Turklāt atšķiras rezultāti dažādām koku sugām. Tāpēc gaidāmais nozares sniegums gada izskaņā nebūs spožs, kaut arī ir ļoti laba situācija produktu tirgos. Skan banāli, bet ļoti labi klājas mašīnbūvei. Straujāk augošās apakšnozares pirmajos trīs ceturkšņos saražojušas gandrīz par ceturto daļu vairāk nekā pērn. Savukārt auto detaļu ražotāji septembrī ražošanu gada griezumā palielinājuši vairāk nekā uz pusi - tā viņiem dažkārt gadās. To paveic galvenokārt uzņēmumi, kuri maz piedalās publiskajā informācijas apritē par ekonomikas norisēm.
Apstrādes rūpniecības nākotne ir laba, kaut arī netiks sasniegti tādi ekonomiskajai loģikai neatbilstoši mērķi kā 20% īpatsvars IKP. Prognozes veidojot, dažkārt pārāk nopietni tiek uztverti starptautiski indeksi, kuru pulēto miziņu pārgriežot, var atklāties šausmu aina. Piemēram, Tadžikistānai, kurai ap pusi IKP veido algu pārvedumi, “konkurētspējas priekšrocību raksturs” esot labāks nekā Latvijai, bet naturālās saimniekošanas speciālistei Madagaskarai esot lielākas spējas piesaistīt talantus, vēsta Pasaules Ekonomikas foruma veidotais Starptautiskās konkurētspējas indekss. Eksperti, kuriem dzīvē nav bijis nekāda sakara ar darbu konkurences apstākļos vai ražošanu, uz šādas “informācijas” pamata tad nu izdara ļoti tālejošus secinājumus.
Vērtējot Latvijas rūpniecības nākotnes ilglaicīgās perspektīvas, patiešām svarīgi ir tikai daži fakti:
Ir gūti praktiski pierādījumi lielākajā daļā Latvijas rūpniecības nozaru, ka šeit var sasniegt un pārsniegt Rietumeiropas ražīguma līmeni. Nav runa par mazām darbnīciņām, bet par lieliem uzņēmumiem, kuros strādā simti un pat tūkstoši cilvēku.
Uzņēmumos šajās nozarēs ar šeit viegli saražojamu produktu klāstu nākotnē var izveidot vairāk darbavietu, nekā Latvijas iedzīvotāji jebkad spēs aizpildīt.
Pasaules tirgus ir praktiski neierobežoti liels, apmēram 2000 reizes lielāks par Latvijas ekonomiku.
Ir pierādīts, ka Latvijā ir iespējams saglabāt daudz zemāku izmaksu līmeni, reālos ienākumus uz vienu iedzīvotāju tuvinot ES vidējam līmenim. IKP uz iedzīvotāju Rīgas robežās nav objektīvs rādītājs, bet arī Rīgas reģionā tas šogad ir vairāk nekā 90% ES vidējā, salīdzinošajās cenās jeb reālā izteiksmē.
Tāpēc izmaksu konkurētspējas priekšrocības šeit var saglabāt vēl ilgu laiku. Apstrādes rūpniecībā ir gaidāma labvēlīga attīstība, tā būs nozīmīgs arguments, lai piesaistītu atpakaļ aizbraukušos, kā arī kvalificētus darbiniekus no pārējās pasaules, kuri vēsturiski nav bijuši saistīti ar Latviju.
Lai labvēlīgā attīstība noteiktu, ir jāizdara tikai dažas pašsaprotamas lietas. Lai arī vārdi “izglītības reforma” ir atkārtoti tik daudz, ka cilvēki tos pat vairs nedzird, tāpat kā nedzird savu pulksteni, tas ir svarīgs mērķis. Ja kāda ciema pastāvēšana šobrīd ir atkarīga no skolas saglabāšanas, tad tam tālākā nākotnē izredžu nav jebkurā gadījumā. Noteikti nedrīkst pieļaut jaunus mākslīgus enerģijas sadārdzinājumus. Nesenai pagātnei taču vajadzēja iemācīt, ka ilgas pēc enerģētiskās neatkarības un elektrības pašapgādes ir saindēts kauss.
#3/3
Finanšu ministrija
Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijas rūpniecībā turpinās spēcīgas izaugsmes periods – šā gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms palielinājies par 12,9%. Tā ir spēcīgākā izaugsme kopš 2011.gada jūnija, kad ticis reģistrēts identisks rūpniecības izaugsmes temps. Tādējādi 2017.gada trīs ceturkšņos kopā rūpniecības izlaide pieaugusi par 9,8%.
Spēcīgāko devumu rūpniecības kopējā izaugsmē septembrī nodrošinājusi elektroenerģijas un gāzes apgādes nozare, kura gada griezumā uzrādīja 38,2% lielu pieaugumu. Šīs nozares pieaugums septembrī bija sagaidāms saistībā ar spēcīgo nokrišņu apjomu, kas veicinājis ievērojamu elektroenerģijas ražošanas kāpumu hidroelektrostacijās.
Arī apstrādes rūpniecībā reģistrēta spēcīga izaugsme, septembrī nozares izlaidei palielinoties par 7,1% salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, apstrādes rūpniecības izaugsmes pamatā bija ar mašīnbūvi un metālapstrādi saistītās apakšnozares. Tā, piemēram, automobiļu un piekabju ražošana palielinājusies par 50,9%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana – par 27,1%, elektrisko iekārtu ražošana – par 19% un gatavo metālizstrādājumu ražošana pieauga par 19,3%. Var secināt, ka ražošanas perspektīvas metālapstrādes un mašīnbūves apakšnozarēs Latvijā šobrīd ir labas, un uzņēmēji šīs iespējas izmanto, investējot jaunās ražotnēs. Piemēram, oktobrī Salaspilī atvērts uzņēmums, kas nodrošina pulverkrāsošanu dažādu metālu detaļām. Tāpat investīcijas veiktas ar gultņu ražošanu saistītā uzņēmumā, izveidojot sagatavju termiskās apstrādes iecirkni, kā arī uzstādot četras jaunas montāžas līnijas.
Strauju izaugsmi joprojām uzrāda augsto tehnoloģiju produktu ražotāji. Šā gada septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana palielinājusies par 21,9%. Tāpat, būtisks apjomu kāpums reģistrēts visai svārstīgajā ķīmisko vielu un produktu ražošanā – par 24,5%.
Atzinīgus, taču mērenākus pieauguma tempus šā gada septembrī uzrādījušas arī citas apstrādes rūpniecības apakšnozares. Dzērienu ražošanas apjomi gada griezumā palielinājušies par 4,5%, būvmateriālu ražošana kāpusi par 7%, apģērbu ražošana - par 8,6%, poligrāfija un ierakstu reproducēšana – par 9,8%. Savukārt pārtikas produktu ražošanas izaugsmes temps septembrī uz iepriekšējo mēnešu fona bijis ievērojami vājāks. Pārtikas produktu izlaides apjoms gada griezumā pieauga tikai par 1,6%, ko negatīvi ietekmēja kritums gaļas un piena produktu ražošanā. Tajā pašā laikā pozitīvas ziņas oktobrī snieguši atsevišķi apakšnozares pārstāvji, vēstot par investīcijām maizes un bērnu pārtikas ražošanā, turklāt šodien Jelgavā tiek atklāta 10 miljonus eiro vērta šokolādes fabrika.
Taču dažās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs septembrī fiksēts ražošanas apjomu kritums. Mēbeļu ražošanas sarukumu par 6,2% daļēji noteica pērnā gada augstais līmenis, tekstilizstrādājumu ražošana samazinājās par 2,5%, tikmēr kokrūpniecības izlaide saglabājās iepriekšējā gada septembra līmenī, ražošanas apjomiem samazinoties par 0,3%.
Līdz ar straujo apstrādes rūpniecības izaugsmi ražošana apjomu ziņā, būtisku pieaugumu uzrāda arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma dati. Deviņos šā gada mēnešos kopā apstrādes rūpniecības kopējais apgrozījums audzis par 8,5%, tajā skaitā vietējā tirgū – par 6,5%, un eksportā – par 10,7%. Apgrozījuma pieaugums reģistrēts praktiski visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, taču straujākie kāpumi vērojami tieši metālapstrādes un mašīnbūves apakšnozarēs.
Latvijas rūpnieku konfidences rādītājs, kas raksturo vispārējo noskaņojumu nozarē, turpina pārliecinošu kāpumu, šā gada oktobrī uzrādot augstāko vērtību kopš 2007.gada septembra. Tas liecina, ka šobrīd rūpniecībā ir lieliski apstākļi arī turpmākam apjomu kāpumam nozarē. Latvijas rūpnieki norāda, ka gan esošais pasūtījumu līmenis to ražotajai produkcijai, gan sagaidāmais ražošanas apjoms ir augšupejošs, tādējādi arī nodarbinātības rādītājos sagaidāms pieaugums.
Turklāt patērētāju un uzņēmēju noskaņojums Eiropas Savienībā turpinājis uzlaboties, oktobrī Eiropas Savienības ekonomiskā sentimenta indeksam sasniedzot augstāko līmeni pēdējo 10 gadu laikā. Labvēlīgā ekonomiskā situācija eksporta tirgos šogad veicinājusi Latvijas apstrādes rūpniecības spēcīgo izaugsmi, un, ārējam pieprasījumam saglabājoties spēcīgam, pieaugums nozarē sagaidāms arī pēdējā šā gada ceturksnī.