Gada nogales rūpniecības dati uzrāda pozitīvu tendenci, kas liecina, ka ekonomikas izaugsme arī varētu atgūties norāda ekonomisti.
Tomēr pārāk priecāties nevajadzētu, jo globālais fons aizvien ir svārstīgs.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 9,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 18,6 %.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekonomistu komentāriem un prognozēm par rūpniecības datiem!
#1/5
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Jaunākie rūpniecības dati pastiprina iespaidu, ka 2016. gada pēdējais ceturksnis, atšķirībā no gada kopumā, ekonomikā ir bijis veiksmīgs. Jo īpaši labi klājies enerģētikai, Latvija šajā periodā bija elektrības neto eksportētāja. Taču izaugsme paātrinās arī apstrādes rūpniecībai, līdz 9.1% gada griezumā novembrī. Pēc ilgstoša krituma vērtējumi par aizvadītā gada IKP pieauguma tempu sāk rāpties augšup.
Mašīnbūve novembrī tuvojusies jaunajam gadam ar paceltām burām. Dažās apakšnozarēs rezultāti tiešām liek plaši ieplesties acīm, piemēram, elektrisko mašīnu ražošana gada griezumā novembrī augusi par 31.3%, auto detaļu ražošana pat par 46.6%. Novembra rezultāti ļoti atšķiras no gada kopējiem (janvārī-novembrī), kas šajās nozarēs ir attiecīgi 3.5% un 3.7%. Nevar sagaidīt, ka turpināsies šāds gada pieaugums, elektrisko mašīnu ražošanā to lielā mērā noteicis bāzes efekts. Taču novembra rezultāti, nav, tā teikt, gluži “plika veiksme”. Šajās nozarēs pieaugošu lomu spēlē atsevišķi lieli ārvalstu investoriem piederoši uzņēmumi. Tie absolūti nevēlas nekādas publicitātes, viņu mērķis Latvijā ir “vienkārši mierīgi ražot”. Viņi nemeklē valsts pasūtījumus, un elektrības izmaksas mašīnbūves uzņēmumiem pārsvarā ir otršķirīgs faktors. Šie uzņēmumi nesenā pagātnē ir veikuši lielas investīcijas, pateicoties kurām, to papildus saražotais gada laikā var krietni pārsniegt dažu slavenu un vēsturisku uzņēmumu kopējo apjomu. Iemesli, kas tiek nosaukti, kādam uzņēmumam samazinot ražošanu Latvijā, mēdz uzrādīt ļoti nopietnas problēmas, kam ir jāpievērš uzmanība. Taču trūkumi ir visu zemju biznesa vidē, tas nenozīmē, ka ražošana nevar attīstīties. Grūti ir atrast ekonomikas nozari, kurā notiekošais saskaras ar dziļāku sabiedrības nezināšanu kā mašīnbūvē. Gan pieaugošais pieprasījums no mašīnbūves, gan ilgi solītais kāpums būvniecībā ļauj nākotnē optimistiski skatīties arī metālapstrādei.
Zem lielas jautājuma zīmes šogad ir kokapstrādes attīstības virziens. Pieprasījums pēc nozares galvenajiem produktiem, kuri saistīti ar mājokļu būvniecību un iekārtošanu, būs labs. Taču siltās ziemas un lielais investīciju apjoms ir pārsātinājuši enerģētikas produktu tirgu, tāpēc gaidāma granulu ražošanas samazināšanās, arī papīrmalkas cenas ir zemas. Ierobežotās iespējas mežsaimniekiem pārdot lētākos sortimentus un ražotājiem pārdot blakusproduktus padara 2017. gadu grūti prognozējamu.
Ļoti mērenu pieaugumu, visdrīzāk par pāris procentiem, sagaidīsim pārtikas pārstrādē. Tas būtu labāk nekā šogad, taču nedaudz. Nozarei palīdzēs kāpjošās produktu cenas, taču piena pārstrādātājiem vēl straujāk kāpj izejvielu cenas. Pēdējos pāris mēnešos izlaide ir ievērojami mazāka nekā vidēji šogad, acīmredzot mazākie tirgus spēlētāji saskaras ar grūtībām. Svaigpiena tirgum ir jāatrod jauns līdzsvars.
Šobrīd ir ļoti grūti spriest, vai apstrādes rūpniecība 2017. gadā augs straujāk nekā 2016. gadā, kad gaidāmais pieaugums ir ~4%. Šī nebūs nozare, kas padarīs 2017. gadu atšķirīgu no 2016. gada. Tā būs, pirmkārt, celtniecība, mazākā mērā arī mazumtirdzniecība.
Jaunākie ārējie signāli ir pozitīvi. Eirozonā rūpniecības PMI indekss decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2011. gada aprīļa. Atkopšanos virza eksporta pasūtījumi, ražotājiem palīdz lētais eiro un iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās. Taču ārējā vide nākamgad diemžēl slēpj arī lielus riskus.
#2/5
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Apstrādes rūpniecība uzrāda teicamu sniegumu novembrī, produkcijas apjomiem augot par 9.1% salīdzinājumā 2015. gada novembri (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tādējādi 2016. gada 11 mēnešos apstrādes rūpniecība augusi par 4.3%, kas ir pieklājīgs veikums.
Gada griezumā novembrī apstrādes rūpniecības flagmaņi – pārtikas, metālizstrādājumu ražošana un kokrūpniecība – stūrēja uz priekšu, uzrādot attiecīgi 3.2%, 3.4% un 8.2% izaugsmi. Pārtikas nozares mērenā izaugsme pēdējos mēnešos atspoguļo kopējo nozares veselības uzlabošanos. Tajā pašā laikā metālizstrādājumu nozarei saglabāt labus izaugsmes tempus varētu būt grūtāk. Piemēram, Severstal Distribution samazinās ražošanas apjomus Latvijā. Kokrūpniecības izaugsmes tempi ir svārstīgi pa mēnešiem, un, kā izskatās, iet kopā ar eksportu uz Lielbritāniju. Nākamais gads rādīs, kā veiksies kokrūpniekiem, bet šajā gadā to sniegums ir “virs vidējā”. 2016. gada 11 mēnešos apjomi auguši vidēji par 7.4%.
2017. gads apstrādes rūpniecībai nesīs jaunas iespējas. Ārējais pieprasījums, gaidāms, uzlabosies, pasaules un Latvijas galveno eksporta partneru izaugsmei esot stabilai. Līdzīgi iekšējais pieprasījums, kurš šogad bija gauss, varētu stimulēt apstrādes rūpniecības izaugsmi, atgriežoties būvniecības aktivitātei. 2016. gada 11 mēnešos vietējā tirgū produkcija realizēta gausi, kamēr apgrozījums eksporta tirgos audzis par 3%. Apstrādes rūpnieku nākotnes perspektīvas uzlabo arī vājāka eiro vērtība, kas veicina eksporta konkurētspēju ārpus eirozonas valstīm. Tāpat investīcijas ražošanas efektivitātē, daļēji sparīgāk aktivizējoties ES fondu atbalstam, cels konkurētspēju. Eksporta pusē apstrādes rūpniecības gaidas šobrīd par 2017. gada sākumu, kā rāda eirozonas iepirkumu vadītāju indekss, ir daudzsološas – izlaide aug strauji, tāpat kā jaunie pasūtījumi.
Taču bez riskiem neiztikt. Visupirms jau nenoteiktība Nīderlandes, Francijas un Vācijas vēlēšanu, kā arī Brexit procesa uzsākšanas formā var iedragāt noskaņojumu un pastarpināti arī pieprasījumu un vēlmi investēt. Ražotāju cenas pakāpeniski kāps, turpinot augt izejvielu cenām. Audzējot apjomus, jārēķinās arī ar nepieciešamību pēc darbiniekiem, kurus atrast nebūs viegli, un gaidāmo algu kāpumu ap 5% apmērā.
#3/5
Finanšu ministrija
Pēc spēcīgās izaugsmes pērnā gada oktobrī novembrī rūpniecības sektors uzrādīja vēl straujāku pieaugumu un augstāku produkcijas izlaides apjomu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas rūpniecībā 2016. gada novembrī gada griezumā reģistrēta 11% liela izaugsme. Tik spēcīga rūpniecības attīstība nebija vērojama kopš 2012. gada nogales, kad attiecīgā gada decembrī rūpniecības izlaide pieauga par 10,5%.
Rūpniecības straujo izaugsmi veicināja visas nozares. Tajā skaitā ieguves rūpniecības ražošanas apjomi 2016. gada novembrī salīdzinājumā ar 2015. gada novembri palielinājās par 9,8%. Straujš kāpums novembrī bija sagaidāms elektroenerģijas un gāzes apgādē, ko apstiprināja jaunākie publicētie dati – šīs nozares pieaugums veidoja 18,6%. Savukārt apstrādes rūpniecība 2016. gada novembrī uzrādīja pēdējo četru gadu spēcīgāko izaugsmi, nozares izlaidei salīdzinājumā ar 2015. gada novembri palielinoties par 9,1%. Tādējādi, ņemot vērā, ka apstrādes rūpniecība veido vairāk kā trīs ceturtdaļas no visa rūpniecības sektora, tā nodrošināja lielāko pozitīvo devumu rūpniecības kopējā izaugsmē.
Novembrī izaugsme tika reģistrēta gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Stabils un spēcīgs pieaugums turpinās kokapstrādē, 2016. gada novembrī salīdzinājumā ar gadu iepriekš izlaidei palielinoties par 8,2%. Jāatzīmē, ka lielā mērā tieši šīs apakšnozares panākumos balstījās visas apstrādes rūpniecības izaugsme 2016. gadā.
Pagājušā gada novembris bija ļoti labs mēnesis mašīnbūvē, jo visas tās apakšnozares uzrādījušas divciparu izaugsmi. Par 46,6% gada griezumā pieauga automobiļu un piekabju izlaides apjomi, par 31,3% - elektrisko iekārtu ražošana un par 12,2% - iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Tāpat ļoti augsta izaugsme reģistrēta iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (+25,7%). Savukārt gatavo metālizstrādājumu ražošanas pieaugums 2016. gada novembrī bija vājāks, sasniedzot 3,4%. Metālapstrādes galvenie izaicinājumi saistās ar energoresursu cenām, kas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām un kuras Latvijā salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm ir krietni augstākas. Turklāt arī globālās tendences, piemēram, vājie pasaules tirdzniecības izaugsmes rādītāji, nav labvēlīgas nozares attīstībai.
Spēcīgs izlaides apjomu pieaugums 2016. gada novembrī turpinājies nemetālisko minerālu izstrādājumu jeb būvmateriālu ražošanā, izaugsmei gada griezumā veidojot 17,8%. Palielinājās arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi – par 14,6% salīdzinājumā ar 2015. gada novembri. Kāpumu uzrādīja arī vieglās rūpniecības apakšnozares – tekstilizstrādājumu ražošana (+7,5%) un apģērbu ražošana (+1,7%).
Pozitīvi vērtējami 2016. gada novembra pārtikas produktu ražošanas rezultāti, apakšnozares izaugsmei veidojot 3,2% gada griezumā un tādā veidā uzrādot pieaugumu ceturto mēnesi pēc kārtas. Starp pārtikas produktu kategorijām apjomu pieaugums par 10,6% reģistrēts augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā, par 2,1% palielinājās konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana. Tajā pašā laikā zivju pārstrāde un konservēšana samazinājās par 2,5% un piena produktu ražošana – par 1,9%.
Piena produktu ražošanas nozare pakāpeniski atkopjas, un 2016. gada vienpadsmit mēnešos kopā nozarē vērojama mērena izaugsme, kas, sagaidāms, turpināsies arī nākamajos mēnešos. Taču nozares izaicinājums būs augošās piena iepirkuma cenas, kā rezultātā sadārdzināsies galaprodukti, bet tajā pašā laikā tas liks piena pārstrādātājiem pievērst uzmanību ražošanas efektivitātei un produktu kvalitātei, lai noturētu savas pozīcijas tirgū. Piemēram, 2016. gada novembrī vidējā piena iepirkuma cena par 1 tonnu bija 282,59 eiro, kas salīdzinājumā ar iepirkuma cenu gadu iepriekš ir pieaugums par 29,8%, turklāt, salīdzinot ar zemāko līmeni pagājušā gada jūlijā, tas ir kāpums par 59,4%.
Savukārt ražošanas apjomu sarukums 2016. gada novembrī bija fiksēts vien dažās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Starp tām bija ķīmisko vielu un produktu ražošana, kuras izlaide gada griezumā samazinājās par 7,1%, un poligrāfija un ierakstu reproducēšana, kura uzrādīja kritumu par 6,3%.
Runājot par elektroenerģijas un gāzes apgādes spēcīgo izaugsmi pērnā gada novembrī, jāatzīmē, ka tās pieaugumu noteica augstie elektroenerģijas ražošanas apjomi hidroelektrostacijās. Hidroelektrostaciju darbību 2016. gada novembrī veicināja laikapstākļi, kopējam nokrišņu daudzumam valstī krietni pārsniedzot mēneša normu. Līdz ar to tieši novembrī eksportētās elektroenerģijas apjomi pārsniedza importu, kas Latvijā notiek ļoti reti – pēdējo reizi 2013. gada maijā.
2016. gada vienpadsmit mēnešos kopā rūpniecības izaugsme veido 4,3%, savukārt atsevišķi apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums šajā pašā laika periodā ir sasniedzis 4,4%. Gadā kopumā ir sagaidāmi līdzīgi nozares izaugsmes tempi, tādējādi tāpat kā iepriekšējos 2016. gada ceturkšņos arī gadā kopumā rūpniecība būs bijusi viena no galvenajām Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicinātājām.
#4/5
Ekonomikas ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi novembrī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 11,8% lielāki nekā pirms gada, bet pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem – par 9,1%. Savukārt, salīdzinot ar oktobri, apstrādes rūpniecības izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1,9%. Kopumā gada janvārī-novembrī ražošanas apjomi par 4,8% pārsniedza pagājušā gada rādītāju (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem).
Līdzīgi kā iepriekšējos trīs mēnešos, arī novembrī gada griezumā (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem) pieauga abu lielāko rūpniecības nozaru – kokrūpniecības un pārtikas rūpniecības ražošanas apjomi – attiecīgi par 11% un 5,1%. Kokrūpniecība šogad attīstās stabili, savukārt pārtikas rūpniecībā gada pirmajā pusē atsevišķos mēnešos gada griezumā bija vērojams apjomu samazinājums.
Ievērojama izaugsme turpinās arī strauji augošajā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē - +18,7%. Jau ceturto mēnesi ievērojami pieaug arī nemetālisko minerālu ražošanas apjomi - +20,1%.
Novembrī pieaugumi bija vērojami gandrīz visās rūpniecības apakšnozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+6,3%), dzērienu ražošanā (+19,8%), elektrisko iekārtu ražošanā (+34,7%), mēbeļu ražošanā (+4,1%), gumijas un plastmasu ražošanā (+4,8%), iekārtu un mašīnu ražošanā (+15,7%), transportlīdzekļu ražošanā (+50,4%), tekstilizstrādājumu ražošanā (+10,3%), apģērbu ražošanā (+4,7%) un papīra izstrādājumu ražošanā (+6,6%).
Savukārt apjomu samazinājums novembrī gada griezumā bija vērojams vien ķīmisko vielu un produktu ražošanā un poligrāfijā (attiecīgi -5% un -2,8%).
Pieaug arī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas eksporta daļa. 2016. gadā tika eksportēta aptuveni 2/3 daļas no visas apstrādes rūpniecības produkcijas. Lielākā daļa produkcijas tiek realizēta ES valstu tirgos. Galvenās apstrādes rūpniecības eksporta preces ir koksne un tās izstrādājumi, elektriskās un optiskās iekārtas, pārtikas ķīmiskās un rūpniecības preces.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka arī 2017. gadā apstrādes rūpniecībā būs vērojama stabila izaugsme. Pieauguma tempus noteiks gan uzņēmēju spēja veicināt konkurētspējas pieaugumu, gan ārējie faktori – ES valstu izaugsmes un ekonomiskās situācijas NVS valstīs.
#5/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Pagājušā gada novembrī Latvijas rūpniecība ir sasniegusi straujāko pieaugumu pēdējo četru gadu laikā un salīdzinājumā ar 2015. gada novembri izlaide rūpniecībā ir palielinājusies par 11%. Tik strauju pieaugumu izdevies sasniegt pateicoties veiksmīgai faktoru sakritībai gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, kā rezultātā apstrādes rūpniecība gada laikā augusi par 9,1%. Papildus tam ļoti labs mēnesis novembrī padevies arī enerģētikai, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu augusi par 18,6%. To veicināja ievērojams hidroelektroenerģijas ražošanas pieaugums, kā arī labvēlīga reģionālā cenu dinamika un ātrā ziemas atnākšana ļāva kāpināt elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijās.
Protams ilgstoši tik spēcīgu izaugsmi rūpniecība nebūs iespējams uzturēt, tomēr Latvijas rūpniecībā izaugsme jau paātrinās trešo mēnesi pēc kārtas un pēdējos mēnešos rūpniecībā pieaugums vērojams gan eksportā, gan vietējā tirgū, tādēļ par nozari kopumā varam būt diezgan optimistiski. Tāpat novembra rūpniecības dati ir kārtējā indikācija par kopumā ļoti pozitīvo pērnā gada pēdējo ceturksni Latvijas ekonomikā.
Starp nozarēm, kuras novembrī varētu īpaši atzīmēt ir pārtikas (+3,2% pret iepriekšējo gadu) un dzērienu (+15,6%) ražošana, kokapstrāde (+8,1%), būvmateriālu (+17,8%), elektrisko iekārtu (+31,3%) un datoru (+14,6%), kā arī auto detaļu (+46,6%) ražošana. Bez tam novembrī par 25,7% augusi iekārtu remonta un uzstādīšanas nozare, taču šajā nozarē strauji pieaugumi minas ar lieliem kritumiem, tādēļ šis drīzāk ir vienreizējs kāpums. Pozitīvā ziņa no novembra rūpniecības datiem noteikti ir tā, ka pārtikas ražošana pakāpeniski sāk atgūties no Krievijas sankcijām, savukārt vienīgā nozare kur novembrī bija vērojams izlaides kritums bija ķīmisko produktu ražošana, kur izlaide samazinājās par 7,1%.
Uz kopumā ļoti pozitīvā pieauguma fona var atzīmēt tikai atsevišķas nianses piesardzībai par nozares izaugsmi tuvākajos mēnešos. Novembrī straujo rūpniecības izaugsmi noteikti palīdzēja sasniegt vairāki vienreizēji faktori. Pie šiem faktoriem var minēt straujo pieaugumu iekārtu remonta un uzstādīšanas nozarē, kā arī pozitīvo faktoru kopumu enerģētikā, kas gan turpināsies arī decembrī. Tāpat novembris ir bijis negaidīti labs mēnesis arī mašīnbūves nozarēs, kurās nākošie mēneši varētu arī nebūt ar tik strauji izaugsmi. Savukārt kokapstrādi turpmākajos mēnešos varētu skart kokskaidu granulu un citu koksnes blakusproduktu cenu kritums, jo iepriekšējos gados investīcijas granulu ražošanā bija viens no faktoriem, kas nozarei ļāva sasniegt tik labus izaugsmes rādītājus.
Tomēr kopumā novembra dati parāda, ka apstrādes rūpniecība Latvijā ir konkurētspējīga pat neskatoties uz salīdzinoši vājo pasaules tirdzniecības dinamiku, un sekmīgi turpina kāpināt produktivitāti, kas ļauj arī celt darba samaksu nozarē strādājošajiem. Tādēļ vidējā termiņā apstrādes rūpniecība izaugsmes potenciāls Latvijā varētu būt ap 4% gadā.