Rūpniecības apjomu pieaugums priecē, taču nākotnē jāraugās ar piesardzību, prognozē ekonomisti, gan piebilstot, ka izaugsme visdrīzāk turpināsies.
2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 4,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 28,4 % (palielinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums un gāzes piegāde patērētājiem).
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm!
#1/5
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Februārī apstrādes rūpniecības veikums saglabājies aptuveni iepriekšējā mēneša līmenī (+0.4%, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Tomēr, vērtējot šo rezultātu jāatceras, ka sasniegtais līmenis ir visai augsts, par ko liecina gada pieaugums (+4.6%).
Lai arī kopējais nozares sniegums nav būtiski mainījies, tomēr nozares iekšienē notikušas krasas pārmaiņas. Februārī negatīvi gada pieauguma tempi bijuši divās lielākajās nozarēs – pārtikas (-4.2%) un kokrūpniecībā (-1.0%). Abos gadījumos to daļēji rada bāze efekts, proti, 2016. gada februārī abās nozarēs vērojami strauji izlaides pieaugumi. Vājo rezultātu minētajās nozarēs kompensē strauja izaugsme citās nozarēs – datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā (34.8%), iekārtu un mehānismu ražošana (+15.7%), automobiļu un piekabju ražošana (+17.4%). Arī ķīmiskajā rūpniecībā (+24.7%) un apģērbu ražošanā (+13.9%) šis ir bijis ļoti spēcīgs mēnesis.
Šis mēnesis neiezīmē pagrieziena punktu nozares attīstībā. Mēnešu griezumā dažādu nozaru svārstīgums var būt visai liels. Sagaidāms, ka nākamajos mēnešos izaugsmi virzīs ierastās nozares.
Februāris padevies labs arī enerģētikai, ko noteica būtisks saražotās elektroenerģijas pieaugums koģenerācijas stacijās. Operatīvie dati liecina, ka martā rezultāti būs vēl labāki.
Tāpēc jau puslīdz droši var teikt, ka enerģētikai būs relatīvi liels un pozitīvs pienesums iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē 2017. gada 1. ceturksnī.
Gada sākumā pieprasījuma puses faktori apstrādes rūpniecības nozarei izskatās cerīgi. Gan vietējie, gan ārējās tirdzniecības partnervalstu noskaņojuma rādītāji ir augstā līmenī. Šogad vajadzētu stiprināties arī iekšējam pieprasījumam, tas varētu notikt uz spēcīgākas būvniecības nozares rēķina (vismaz tām nozarēm, kas saistītas ar būvniecību – metālapstrāde, būvmateriāli, ieguves rūpniecība, mazākā mērā – kokrūpniecība). Līdz ar to sagaidāms, ka vismaz pieprasījuma puse ir labvēlīga tālākai nozares attīstībai.
Mazāka skaidrība rūpniecībā ir ar piedāvājuma pusi. Spriežot pēc nefinanšu investīciju statistikas, 2016. gadā nozarē veikto investīciju apjoms bija zemākais pēckrīzes periodā. Salīdzinājumā ar 2015. gadu nefinanšu investīciju apjoms nozarē samazinājās par 27.1%. Tas daļēji saistāms ar pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma pieejamībā. Uzņēmēji apzinoties, ka tuvākajā laikā būs pieejami vērienīgi ES struktūrfondu līdzekļi, atliek jau ieplānotos investīciju projektus. Tomēr tas nav vienīgais iemesls.
Investīciju aktivitāti kavē arī nenoteiktība, kas pēdējos gados dominējusi ārējā vidē (Krievijas sankcijas un ekonomikas lejupslīde, Brexit, ASV vēlēšanas un turpmākā politika u.c.). Tas uz eksportu vērstiem uzņēmējiem apgrūtina plānošanas iespējas. Iepriekšējos gados neskaidrie nodokļu politikas uzstādījumi arī nav veicinājuši investīciju aktivitāti. Bet energointensīvo rūpniecības nozaru uzņēmēji gaidīja risinājumus saistībā ar augstajiem energotarifiem.
2016. gads apstrādes rūpniecības nozarei izvērtās ļoti labs. Pat par spīti pieprasījuma puses vājumam nozares izaugsme bija ļoti spēcīga. Varētu šķist, ka vājā investēšanas aktivitāte var radīt problēmas gadījumā, ja pieprasījuma puses vilkme būtiski atjaunojas. To nevar pilnībā izslēgt, bet situācija ir krasi atšķirīga nozaru un uzņēmumu griezumā.
Ir virkne uzņēmumu, kam nav problēmu kāpināt izlaidi, jo iepriekšējos gados veiktās investīcijas paredzēja jaudu rezervi. To apliecina arī Eiropas Komisijas apkopotie ražošanas jaudu noslodzes dati, lai arī ražošanas jaudu noslodze vēsturiskā kontekstā ir augstā līmenī, tā būtiski atpaliek no citu valstu rādītājiem.
Neskatoties uz to, ka kopējais nefinanšu investīciju apjoms 2016. gadā mazinājās, pēdējā pusgada laikā Latvijā ir atklātas virkne rūpnīcu, piemēram, plastmasas izstrādājumu rūpnīca Ventspilī, apģērba ražotne Tukumā, auzu pārstrādes rūpnīca Dobelē, elektronikas ražotne Ventspilī, vairākas rūpnīcas/cehi kokrūpniecībā u.c. Tām visām būs pozitīva ietekme gan uz kopējo ražošanas jaudu, gan uz izlaidi 2017. gadā. Attiecīgi šobrīd nav spēcīgu signālu tam, ka piedāvājuma puse varētu bremzēt nozares tālāku kāpumu. Tomēr investīciju aktivitātes atjaunošanās ir vitāli nepieciešama tam, lai arī vidējā termiņā apstrādes rūpniecības nozare varētu uzrādīt līdzšinējos izaugsmes tempus.
#2/5
Finanšu ministrija
Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijas rūpniecībā šā gada februārī reģistrēta spēcīga izaugsme. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, šogad februārī nozares izlaide pieauga par 10,6%, ko lielā mērā noteica spēcīgie elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaides apjomi, pieaugot par 28,4%. Arī apstrādes rūpniecība šajā periodā uzrāda izaugsmi 4,6% apmērā , neskatoties uz īslaicīgu kritumu divās nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Šāds apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums februārī ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.
Negatīvi apstrādes rūpniecības izaugsmi februārī ietekmēja pārtikas produktu ražošanas sarukums par 4,2%, ko noteica pērnā gada attiecīgā perioda augstā bāze. Savukārt kokrūpniecības izlaides apjomi šā gada februārī bija par 1% zemāki nekā pirms gada, taču šis izlaides kritums uzskatāms vairāk kā izņēmums un nākamajos mēnešos izaugsme visticamāk atjaunosies.
Tajā pašā laikā izcilus rezultātus uzrādīja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji, apakšnozares izaugsmei gada izteiksmē š.g. gada februārī sasniedzot 34,8%, tādejādi nodrošinot lielāko devumu Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmē šajā mēnesī. Jāatzīmē, ka šī apakšnozare pēdējos gados ir bijusi straujāk augošā, ik gadu kāpinot savu īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības izlaidē.
Strauja izaugsme fiksēta arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas apakšnozarē un tās izlaide šā gada februārī pieauga par 24,7%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos labu izaugsmes tempu uzrādīja gan metālapstrāde, gan mašīnbūve, piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanai februārī gada griezumā pieaugot par 3,2%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanai - par 15,7%, elektrisko iekārtu ražošanai - par 9,2%. Šobrīd situācija metālapstrādes un mašīnbūves attīstībai ir labvēlīga un izlaides pieaugums šajās apakšnozarēs ir sagaidāms arī turpmāk. Piemēram, metālapstrādi šogad veicinās Eiropas Savienības fondu investīcijas, jo, aktivizējoties būvniecības sektoram, pieaugs pieprasījums pēc metālu konstrukcijām celtniecībai.
Dzērienu ražošanas apjomi februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 10,4%. Jāatzīmē, ka arī nākotnē šajā apakšnozarē sagaidāma izaugsme, par ko liecina dzērienu ražotāju tuvāko gadu investīciju plāni. Kā piemēram, alus ražotājs Tērvetes Al paziņojis par iesala ražotnes būvniecību un attiecīgo iekārtu iegādi, ieguldot vismaz 3 miljonus eiro, savukārt Latvijas Balzams apsver iespēju ieguldīt apmēram 23 miljonus eiro ražotnes modernizācijā.
Februārī izaugsme fiksēta arī daudzās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (+4,9%), mēbeļu ražošanā (+2,9%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (attiecīgi +3,6% un +13,9%).
Kā jau iepriekš tika minēts, februāra rūpniecības izaugsmi galvenokārt noteica augstie elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi, nozares izaugsmei sasniedzot 28,4%. Dati par saražoto elektroenerģiju parāda, ka šā gada februārī ražošanas apjomi bija par 36,6% augstāki nekā pirms gada, ko veicināja straujais izlaides pieaugums koģenerācijā, kamēr hidroelektrostacijās saražotais enerģijas apjoms bija mazāks nekā pērnā gada februārī.
Latvijas rūpnieku konfidences indekss šā gada martā ir kāpis līdz līmenim, kāds pēdējo reizi bija vērojams pirms krīzes. Tādējādi var secināt, ka šobrīd situācija apstrādes rūpniecības turpmākai attīstībai ir labvēlīga, par ko liecina sagaidāmais ražošanas apjomu pieaugums uzņēmumos, kā arī ražotāju pozitīvais vērtējums par produkcijas pasūtījumu apjomiem. Pie tam, ražotāji norāda, ka produkcijas realizācijas cenas tuvākajos mēnešos varētu pieaugt, tādējādi pozitīvi ietekmējot uzņēmumu finanšu rādītājus.
Turklāt Eiropas Savienības ekonomikas sentimenta indekss arī turpina palielināties, kas liecina par labiem ārējās vides priekšnoteikumiem Latvijas apstrādes rūpniecības eksporta pieaugumam. Tādējādi sagaidāms, ka arī turpmākajos 2017. gada mēnešos apstrādes rūpniecībā būs vērojama izaugsme.
#3/5
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Šā gada februārī gada griezumā apstrādes rūpniecība atgriezusies pie mērena izaugsmes tempa – produkcijas apjomi auguši par 4.6% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Dažas nozares spējušas noturēt iepriekšējos mēnešos uzrādīto divciparu izaugsmi un strauji kāpināt apjomus, piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu (34.8%), iekārtu un mehānismu (15.7%), kā arī automobiļu un piekabju ražošana (17.4%). Savukārt, apstrādes rūpniecības flagmaņu veikums mazliet pieklusis. Metālizstrādājumu ražošana augusi par 3.2%, kamēr apjomi pārtikas ražošanā un kokrūpniecībā sarukuši (attiecīgi par 4.1% un 1.0%).
Rūpniecības noskaņojums gan eksporta tirgos, gan tepat saglabājas optimistisks, kas liek domāt, ka februāra sabremzējums nav paliekošs. Jau iepriekš pierādījies, ka apstrādes rūpniecības nozaru dinamika mēdz būt svārstīga. Protams, ilgstoši saglabāt tādus izaugsmes tempus, kā redzējām pērnā gada beigās un šī sākumā, nebūs ļoti viegli. Vēl pagaidām ražotāju cenas Latvijā, salīdzinot ar pārējām ES valstīm, aug lēni, taču pērnā gada ceturtajā ceturksnī darbaspēku izmaksu pieaugums rūpniecībā bija viens no straujākajiem ES. Ja augošās izmaksas neatsvērs uzlabojumi ražīgumā, uzņēmumi varētu riskēt zaudēt konkurētspēju vai būt spiesti samazināt peļņas maržas. Tomēr 2016. gadā izsniegto kredītu apjomi apstrādes rūpniecībā varētu liecināt, ka uzņēmumi ir nobrieduši investīcijām, tādējādi no šiem riskiem savlaicīgi izvairoties. Kopumā skats uz nākotni apstrādes rūpniecībā vēl aizvien ir optimistisks.
#4/5
Finanšu ministrija
Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijas rūpniecībā šā gada februārī reģistrēta spēcīga izaugsme. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, šogad februārī nozares izlaide pieauga par 10,6%, ko lielā mērā noteica spēcīgie elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaides apjomi, pieaugot par 28,4%. Arī apstrādes rūpniecība šajā periodā uzrāda izaugsmi 4,6% apmērā , neskatoties uz īslaicīgu kritumu divās nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Šāds apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums februārī ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.
Negatīvi apstrādes rūpniecības izaugsmi februārī ietekmēja pārtikas produktu ražošanas sarukums par 4,2%, ko noteica pērnā gada attiecīgā perioda augstā bāze. Savukārt kokrūpniecības izlaides apjomi šā gada februārī bija par 1% zemāki nekā pirms gada, taču šis izlaides kritums uzskatāms vairāk kā izņēmums un nākamajos mēnešos izaugsme visticamāk atjaunosies.
Tajā pašā laikā izcilus rezultātus uzrādīja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji, apakšnozares izaugsmei gada izteiksmē š.g. gada februārī sasniedzot 34,8%, tādejādi nodrošinot lielāko devumu Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmē šajā mēnesī. Jāatzīmē, ka šī apakšnozare pēdējos gados ir bijusi straujāk augošā, ik gadu kāpinot savu īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības izlaidē.
Strauja izaugsme fiksēta arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas apakšnozarē un tās izlaide šā gada februārī pieauga par 24,7%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos labu izaugsmes tempu uzrādīja gan metālapstrāde, gan mašīnbūve, piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanai februārī gada griezumā pieaugot par 3,2%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanai - par 15,7%, elektrisko iekārtu ražošanai - par 9,2%. Šobrīd situācija metālapstrādes un mašīnbūves attīstībai ir labvēlīga un izlaides pieaugums šajās apakšnozarēs ir sagaidāms arī turpmāk. Piemēram, metālapstrādi šogad veicinās Eiropas Savienības fondu investīcijas, jo, aktivizējoties būvniecības sektoram, pieaugs pieprasījums pēc metālu konstrukcijām celtniecībai.
Dzērienu ražošanas apjomi februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 10,4%. Jāatzīmē, ka arī nākotnē šajā apakšnozarē sagaidāma izaugsme, par ko liecina dzērienu ražotāju tuvāko gadu investīciju plāni. Kā piemēram, alus ražotājs Tērvetes Al paziņojis par iesala ražotnes būvniecību un attiecīgo iekārtu iegādi, ieguldot vismaz 3 miljonus eiro, savukārt Latvijas Balzams apsver iespēju ieguldīt apmēram 23 miljonus eiro ražotnes modernizācijā.
Februārī izaugsme fiksēta arī daudzās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (+4,9%), mēbeļu ražošanā (+2,9%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (attiecīgi +3,6% un +13,9%).
Kā jau iepriekš tika minēts, februāra rūpniecības izaugsmi galvenokārt noteica augstie elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi, nozares izaugsmei sasniedzot 28,4%. Dati par saražoto elektroenerģiju parāda, ka šā gada februārī ražošanas apjomi bija par 36,6% augstāki nekā pirms gada, ko veicināja straujais izlaides pieaugums koģenerācijā, kamēr hidroelektrostacijās saražotais enerģijas apjoms bija mazāks nekā pērnā gada februārī.
Latvijas rūpnieku konfidences indekss šā gada martā ir kāpis līdz līmenim, kāds pēdējo reizi bija vērojams pirms krīzes. Tādējādi var secināt, ka šobrīd situācija apstrādes rūpniecības turpmākai attīstībai ir labvēlīga, par ko liecina sagaidāmais ražošanas apjomu pieaugums uzņēmumos, kā arī ražotāju pozitīvais vērtējums par produkcijas pasūtījumu apjomiem. Pie tam, ražotāji norāda, ka produkcijas realizācijas cenas tuvākajos mēnešos varētu pieaugt, tādējādi pozitīvi ietekmējot uzņēmumu finanšu rādītājus.
Turklāt Eiropas Savienības ekonomikas sentimenta indekss arī turpina palielināties, kas liecina par labiem ārējās vides priekšnoteikumiem Latvijas apstrādes rūpniecības eksporta pieaugumam. Tādējādi sagaidāms, ka arī turpmākajos 2017. gada mēnešos apstrādes rūpniecībā būs vērojama izaugsme.
#5/5
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Ziņās par rūpniecību parasti interesantākā daļa ir apstrādes rūpniecībai veltītā, kas satur visvairāk informācijas par mūsu ekonomikas dziļajām tendencēm. Taču šoreiz interesanti ir arī notikumi enerģētikā, kurā izlaide gada griezumā februārī kāpa par 28,4%. Martā kāpums varētu būt bijis vēl lielāks, jo palu kulminācija šogad atnāca agri. Aprīlī situācija attiecīgi tad būs pretēja. Baltijas tirgus dziļāka integrācija Ziemeļvalstu apritē rada situācijas, kādas diez vai būtu bijušas iespējamas pirms tam. Piemēram, Rīgas TEC-2 pieslēgšanās ar vairāku simtu megavatu jaudu palu laikā, jo laika apstākļu dēļ stāv vēja turbīnas Skandināvijā, bet elektrības patēriņš tur ir liels.
Apstrādes rūpniecības kāpums februārī gada griezumā bija mazāks nekā mēnesi iepriekš jeb 4.6%. Martā tas varētu būt vēl nedaudz samazinājies t.s. bāzes efekta dēļ, pērnā gada pirmo trīs mēnešu ražošanas apjomi bija kā diezgan stāvas kāpnes. Taču prognoze šim gadam kopumā joprojām ir labvēlīga. Aplūkojot situāciju nozarēs, šī gada februārī situācija ir gandrīz pretēja apstākļiem pirms gada. Šogad izlaide gada griezumā vienlaikus kritās kokapstrādē un pārtikas ražošanā, kas ir ļoti neparasti. Pērn tām abām šajā laikā klājās ļoti labi. Turpretim mašīnbūve un elektronika šogad strauji kāpj augšup, kamēr pērn to sekmes bija diezgan viduvējas.
Kritums februārī kokrūpniecībā vēsta, ka nozares pārstāvju bažām gadu mijā bija pamats. Taču labā ziņa — problēmas, kas vājuma mirkli radīja, visumā ir novērstas, sekojošajos mēnešos atkal var gaidīt labākus rezultātus. Turpretim pārtikas nozarē februārī ir diezgan liels kritums pret pērno gadu, par 4.2%. Pārtikas, jo īpaši piena produktu ražošanai Latvijā ir lielas iespējas, jo ir ļoti laba izejvielu pieejamība. Taču, lai tās izmantotu, ir vajadzīgas lielākas investīcijas, nekā var “pacelt” nozares dalībnieku vairākums.
Jau ilgāku laiku neesmu pieminējis notikumus vieglajā rūpniecībā, ir īstais brīdis to darīt, jo nozare pārvar Krievijas ekonomisko grūtību ietekmi. Apģērbu ražošanā februārī bija pieaugums par +13.9%, labākais rādītājs kopš 2013. gada marta. Nozare meklē savu ceļu augošu algu apstākļos, daļēji arī atrod. Profesionālo darba apģērbu ražošanā šajā jomā ir iespējas, kas pamatotas ar spēju ražot ļoti kvalitatīvi un ātri piegādāt klientiem Eiropā. Interesanti, ka nozare sāk saņemt pasūtījumus no t.s. eksotiskajiem tirgiem, valstīm, kur ienākumi ir daudz zemāki nekā Latvijā. Acīmredzot šo valstu iedzīvotāju turīgākā daļa vēlas un var pirkt Eiropas preces. Atjaunojas pieprasījums Krievijā. Rubļa kursa tendence ir augšupvērsta, apvienojumā ar inflāciju tas veido strauju IKP kāpumu eiro izteiksmē. Savukārt tekstila ražošanu (+3.6%) veicina pieprasījums pēc tehniskajiem audumiem, kurus izmanto ceļu būvē, arī higiēnas preču ražošanas straujais kāpums.
Bieži saka un raksta, ka rūpniecība ir atkarīga no tā, kā sekmējas pasaules ekonomikai. Kā jau daudzās populārajās banalitātēs par Latvijas ekonomiku, arī šajā ir daļa patiesības, pat liela. Taču to var arī pārspīlēt. Ražošana sekmīgi auga arī 2012. gadā, kad eirozonā bija recesija. Mūsu rūpniecības diezgan specifiskā struktūra un joprojām labā konkurētspēja ļauj tai atšķirties no ES ekonomikas vispārējās tendences, tāpat tai ir savas vājās vietas, bez šaubām.
Turklāt arī vietējam tirgum var būt nozīme, tas noteikti izpaudīsies šogad. Ir vismaz četras apakšnozares, kuru nozīmīgs vai pat nozīmīgākais klients ir celtniecība, tāpēc notikumiem šajā nozarē jāpievērš liela uzmanība. Pašsaprotama ir celtniecības ietekme uz nemetālisko minerālu nozari, kas galvenokārt ražo būvmateriālus. Tā kā nozares produkti izceļas ar lielu apjomu un svaru, iekšējais tirgus tai ir ļoti nozīmīgs. Lai arī kokapstrādes un metālapstrādes produktiem lielus attālumus pārvarēt ir vieglāk, arī šīm nozarēm papildus pieprasījums iekšējā tirgū var lieti noderēt, jo īpaši metālapstrādei. Ar celtniecību Latvijā izteikti ir saistīta arī ķīmijas rūpniecība, tai transports nav tik liels ierobežojums, taču svarīgi ir citi mājas tirgus faktori. Patērētājiem domātās ķīmijas ražotāji Latvijā ir ļoti nelieli uz starptautisko konkurentu fona, nozarē, kurā zīmolam un izplatīšanas kanāliem ir liela nozīme. Savas valsts robežās šo trūkumu ietekmi pārvarēt ir vieglāk, pircēju uzticēšanās šeit lielāka un arī patriotisms, lai arī visdrīzāk ne kā izšķirošs faktors, spēlē pozitīvu lomu.
Situācija ārējos tirgos izskatās kopumā labvēlīga, kaut arī ir riski, kā nu bez tiem. Šobrīd mulsumu rada krasais kontrasts starp divu veidu ekonomikas indikatoriem, kas jo īpaši izteikts ir ASV, bet jūtams arī Eiropā. Tā saucamie mīkstie indikatori ASV tuvojas stratosfērai, piemēram, patērētāju noskaņojuma indeksi signalizē, ka patēriņš varētu augt pat par 7%, ļoti optimistiski ir arī dažādu nozaru uzņēmumi. Taču t.s. “cietie” indikatori, kas mēra faktisko ražošanas, patēriņa u.t.t. apjomu, vēsta, ka nekas īpašs nav mainījies, ekonomika turpina augt apmēram par 2%.
Iespējamais izskaidrojums — jaunais ASV prezidents sola samazināt nodokļus un atvieglot valsts regulējumu vides aizsardzības un citās jomās. Mediji, kurus visvairāk lasa uzņēmēji un investori, šeit saskata lielas iespējas. Vērtējot tīri pragmatiski, diez vai iespējamie ieguvumi būs tik lieli. Taču, lai kāda būtu noskaņojuma izmaiņu pamatotība, vai tās pašas par sevi var būtiski paātrināt izaugsmes tempu, kļūstot par prognozi, kas izraisa pati sevis piepildīšanos? Atbilde ir — visdrīzāk nē. ASV ekonomikā vairs nav daudz nenoslogotu resursu, uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk piesaistīt darbiniekus. Turpretim ražīguma tendences, tehnoloģiju attīstību noskaņojuma svārstības nespēj ietekmēt. Ja optimisma indeksi ASV turpinās dzīvot savā pasaulē, ir neizbēgama pretreakcija, tai skaitā finanšu tirgos. Akciju cenu kritums ir nozīmīgs risks.
Mīksto indikatoru kāpums Eiropā nav bijis tik izteikts. Taču šeit tam var būt nozīmīgāka ietekme uz reālās dzīves norisēm. Eiropā ir vairākas lielas valstis, kuru neizmantotais potenciāls ir liels, pirmkārt Francija un Itālija. Vācijai izaugsmes paātrinājums it kā vairs nav nepieciešams, taču straujāks algu kāpums šajā valstī var palīdzēt izlīdzināt dažādu eirozonas valstu konkurētspēju.
Iepriekšējos trīs gados ārējo tirgu nākotni klāja migla, šobrīd tā pamazām izklīst, bet rodas jautājums — vai redzamā aina nav mirāža? Šādas analoģijas rosina domāšanu, taču tās nevajag uztvert burtiski. Cerības uz izaugsmes paātrinājumu Eiropā, mūsu rūpniecībai nozīmīgākajā tirgū, ir ticamas.