Neskatoties uz sīvo konkurenci ārējos tirgos, vietējie ražotāji ir spējuši kāpināt eksporta apjomus, norāda ekonomisti.
Db.lv jau rakstija, ka 2016. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 0,6 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 0,1 % un importa vērtībai – par 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Novembrī Latvija eksportēja preces 970,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,1 miljardu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,0 % (oktobrī – 46,8 %).
Sīkāk ar ekonomistu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/3
Nordea ekonomists Gints Belēvičs
Novembris kopumā bijis labs mēnesis Latvijas eksportētājiem, ja drīkst atrauti vērtēt vienu periodu no visa gada snieguma. Kopumā gan pirmie 11 aizvadītā gada mēneši bijuši ar mīnusa zīmi – 1,1% kritums preču eksporta apjomos. Tikai brīnums decembrī (pieaugums par 12%) var glābt kopējos gada ciparus no krituma, taču gada aizvadītā gada sākuma tendence ir mazliet uzlabojusies un skats uz nākotni kļuvis optimistiskāks.
Novembri kā izcilu mēnesi var atzīmēt kokrūpnieki, kuru eksporta apjoms pret attiecīgo periodu pieauga par 22,4%. Arī vidēji novembris ir par piektdaļu produktīvāks eksporta mēnesis kokrūpniecības nozarē, ja vērtē pēdējo gadu.
Būtisku eksporta pieaugumu (+27,4% pret 2015. gada novembri) piedzīvoja arī sauszemes transportlīdzekļu eksports, kas varētu būt saistīts ar izmaiņām automobiļu reģistrācijas kārtībā no 2017. gada. Aktivitātes pieaugums gada izskaņā liecina, ka nodokļu optimizētāji vēl mēģina paspēt pēdējā brīdī realizēt automašīnu importa-eksporta darījumus. Šādu teoriju atbalsta arī kāpums auto importa apjomos (+15,1%).
Lai gan 2016. gads, visticamāk, būs noslēdzies ar negatīvu eksporta attīstības tendenci, importa apjomu kritums ir bijis aptuveni trīs reizes straujāks, kas ļauj uzlabot ārējās tirdzniecības bilanci. 2017. gads eksporta apjomos varētu būtu ražīgāks – Nordea banka prognozē 2,0% izaugsmi.
#2/3
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2016. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar oktobri ir nedaudz (par 0.6%) sarucis. Mēneša laikā preču eksporta un importa vērtība ir samazinājusies attiecīgi par 0.1% un 1.1%. Salīdzinājumā ar 2015. gada novembri preču eksporta un importa vērtība uzrādīja pozitīvu izaugsmi attiecīgi par 3,4% un 3,2%, kas ir vērtējams, kā labs sniegums, ņemot vērā joprojām zemo ārējā pieprasījuma līmeni.
Pamatojoties uz oktobra un novembra visai labajiem apstrādes rūpniecības rādītājiem, gada pēdējos mēnešos preču eksportā tika gaidīta un arī sagaidīta pozitīva gada izaugsme. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri pēc dažu mēnešu vājākiem rādītājiem būtiski pieaudzis koksnes izstrādājumu eksports, sasniedzot līdz šim neredzētu jaunu mēneša rekordu.
Koksnes eksporta labo sniegumu nodrošināja eksporta apjomu kāpums gan uz tradicionālajiem koksnes eksporta tirgiem - Lielbritāniju, Dāniju, Igauniju, Vāciju, Somiju un Lietuvu, gan uz jauniem un eksotiskiem tirgiem, piemēram, Ķīnu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Lībiju.
Pārtikas rūpniecības ražojumu eksportā, izņemot alkoholiskos dzērienus un tabaku, jau ceturto mēnesi pēc kārtas vērojama pozitīva gada izaugsme. Pozitīvs devums pārtikas produktu eksportā bija gaļas un zivju izstrādājumu, konditorejas izstrādājumu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu eksporta kāpumam. Novembrī būtiski pieaudzis arī alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju.
Šā gada vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1.1%. Preču eksporta kritums galvenokārt ir saistīts ar reeksporta preču plūsmu samazināšanos un globālo cenu kritumu, jo visvairāk gada laikā ir sarucis mehānismu un elektro iekārtu, kā arī minerālporoduktu eksports. Pozitīvi preču eksportu 2016. gadā ir balstījis lauksaimniecības un pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, koksnes izstrādājumu, celtniecības materiālu un satiksmes līdzekļu eksporta pieaugums.
Neskatoties uz ģeopolitikas izaicinājumiem, globālās ekonomikas neviennozīmīgo attīstību un vājo ārējo pieprasījumu, 2016. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides un eksporta reālie apjomi ir uzrādījuši zināmu noturību, mēģinot ar kāpumu citos tirgos kompensēt eksporta kritumu uz Krieviju un tās satelītvalstīm.
Viens no galvenajiem riskiem Latvijas eksporta un visas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai joprojām ir uzņēmumu investīciju projektu gausā ieviešana Latvijā. Tomēr kreditēšanas aktivizēšanās, kas vērojama 2016. gada otrajā pusē, līdz ar sagaidāmo straujāku Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanu 2017. gadā, ļauj cerēt, ka investīciju aktivitāte Latvijā pieaugs, un turpmāk varētu pozitīvi ietekmēt arī eksporta uzņēmumu attīstību.
Savukārt preču imports ir turpinājis stagnēt un 2016. gada 11 mēnešos tas kritās par 3.0%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tas galvenokārt saistīts ar globālo naftas cenu kritumu, kā arī reeksporta plūsmu mazināšanos un vājo investīciju aktivitāti.
Notikumi ārējā vidē joprojām ir ļoti grūti prognozējami, un 2017. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes pamatā balstās uz cerībām par ES fondu finansējumu plūsmu atjaunošanos, kas varētu paātrināt ekonomikas izaugsmes tempu. Taču ES finansējums nebūs burvju nūjiņa, kas atrisinās visas Latvijas ekonomikas problēmas.
Uzņēmumu ieguldījumus, potenciālo ārvalstu investoru lēmumus un visas uzņēmējdarbības vidi Latvijā negatīvi ietekmē nestabilā likumdošanas vide un biežās nodokļu izmaiņas. Tā kā straujš tirgus kapacitātes pieaugums nav sagaidāms, un konkurence ārējos tirgos saglabāsies, Latvijas eksports arī 2017. gadā turpinās saskarties ar diversifikācijas izaicinājumiem gan preču, gan valstu griezumā, un uzņēmējiem joprojām nāksies meklēt jaunus nišas produktus un radīt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību.
Lai veicinātu eksporta un visas tautsaimniecības izaugsmi, būtiski ir turpināt realizēt strukturālās reformas, kas balstītas uz ilgtermiņa pasākumiem. Lai sekmētu efektīvāku investīciju piesaisti, nepieciešams palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā, izvērtējot Latvijas nozaru un pašvaldību priekšrocības, t. sk. pieejamo infrastruktūru un darbaspēku.
#3/3
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Apstrādes rūpniecības ražīgais sniegums pērnajā rudenī ir beidzot atspoguļojies arī eksporta sniegumā. Aizgājušā gada novembrī eksportētās produkcijas vērtība pieauga par 3.4%, salīdzinot ar 2015. gada novembri. Eksporta apjomi ir auguši straujāk, jo ražotāju cenas eksportam joprojām bija zemākas nekā gadu iepriekš.
Nozaru griezumā vislielāko devumu eksporta vērtības pieaugumam nodrošināja kokrūpnieki, kuriem galvenais noieta tirgus joprojām bija Lielbritānija. Brexit balsojuma ietekme pērnā gada otrajā pusē ir bijusi ļoti nosacīta, un pieprasījuma kritums netika novērots. Kopējai eksporta vērtībai pakāpties augstāk ļāva arī pieaugums sauszemes transportlīdzekļu, mēbeļu un farmācijas produktu eksporta vērtībā. Savukārt, eksporta vērtību uz leju visvairāk pavilka graudu eksports. 2016. gada graudu kopraža laika apstākļu ietekmē bija mazāka un kvalitātes ziņā sliktāka nekā 2015. gadā. Sliktākas kvalitātes dēļ 2016. gada ražas realizācijas cena bija zemāka, kas, visticamāk, ietekmēja arī graudu eksporta vērtību novembrī. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī novembrī turpināja samazināties vairāku reeksporta produktu kategoriju – naftas produktu, elektroiekārtu un mehānismu - eksporta vērtība.
Ja atskatāmies uz pērno gadu, tad gada 11 mēnešos eksporta vērtība bija samazinājusies par 1.1%, salīdzinot ar to pašu periodu 2015. gadā. Kritumu noteica samazinājums tādu reeksporta preču kategoriju kā naftas produktu un elektroiekārtu un mehānismu eksporta vērtībā. Atbilstošajā laika posmā ražotāju cenu indekss samazinājās par 1.7%, kas ir straujāk nekā eksporta vērtības kritums. Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sīvo konkurenci ārējos tirgos, vietējie ražotāji ir spējuši kāpināt eksporta apjomus. Lai gan izskatās, ka 2016. gadā kopumā eksporta vērtība būs nedaudz samazinājusies, 2017. gads jau būs labāks. Šajā gadā preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās nodrošinās straujāku eksporta vērtības izaugsmi nekā pērn. Eiro vērtības vājināšanās varētu sekmēt eksporta apjomu pieaugumu uz tirgiem ārpus eiro zonas. Tomēr populisma noskaņojums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas eksporta izaugsmes tempus ierobežos. Lai nodrošinātu eksporta kāpumu, ir svarīgi celt konkurētspēju, apgūstot jaunus tirgus un ceļot Latvijā ražoto eksporta preču pievienoto vērtību.