Ekonomists: ja vien neatlidos kāds «melnais gulbis», izaugsme Latvijā neapstāsies

2012. gada 04. septembris plkst. 14:15
Autors: Jānis Rancāns
Dalies ar šo rakstu

Pēc straujā ekonomikas apjomu pieauguma gada pirmajā ceturksnī arī otrais ceturksnis izrādījies labāks nekā gaidīts, un Latvijas izaugsme pirmajā pusgadā gada griezumā sasniegusi teju sešus procentus. Tomēr gada otrajā pusē izaugsme ekonomikā būs daudz lēnāka, bet nav pamata domāt, ka tā pilnībā apstāsies.

Tā prognozē Nordea banka, norādot, ka izaugsme kļūs lēnāka gan eirozonas parādu krīzes ietekmē, gan tā saucamo bāzes efektu dēļ. Tomēr, ņemot vērā labos pirmā pusgada rezultātus, Nordea paaugstinājusi savu Latvijas ekonomikas prognozi šim gadam – līdz 4,2%.

«Eirozonas parādu krīzes negatīvā ietekme uz pieprasījumu Latvijai būtiskos eksporta tirgos līdz šim izrādījusies mazāka nekā gaidīts. Lai gan gada otrajā pusē, visticamāk, sajutīsim nelielu eirozonas ekonomikas recesijas ietekmi, nav pamata domāt, ka ekonomikas izaugsme Latvijā varētu pilnībā apstāties, ja vien būtiski nepieaug degvielas cenas vai neatlido kāds cits «melnais gulbis» (ar šo apzīmējumu ekonomikā saprot notikumu ar nelielu iestāšanās varbūtību, bet būtisku potenciālo ietekmi). Papildus stimulu Latvijas ekonomikas attīstībai dod arī investīciju pieaugums no zemā līmeņa pagājušajā gadā,» sacīja Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Viņš arī prognozē, ka Spānija un, iespējams, arī Itālija piekritīs papildus ierobežojumiem budžeta politikas jomā, pretim saņemot Eiropas Stabilitātes Mehānisma un Eiropas Centrālās Bankas atbalstu, lai samazinātu to valdību maksātās procentu likmes par valstu parādu. Tādējādi tikšot panākts kompromiss starp Dienvideiropas valstīm, kuras vēlas saņemt beznosacījumu atbalstu no ECB un Vācijas centrālās bankas, kura šobrīd nosoda jebkāda veida valstu valdību parādzīmju pirkšanu no ECB puses.

Tāpat 12. septembrī gaidāms, ka Eiropas Komisija (EK) paziņos par progresu virzībā uz tā sauktās banku savienības izveidi ES, sistēmiski svarīgu banku uzraudzību nododot ES līmeņa regulatora pārziņā un veidojot noguldījumu garantiju fondu ES līmenī.

«Pieņemot, ka dalībvalstis vienlaikus turpinās īstenot reformas nodokļu sistēmā, darba tirgū, pensiju un sociālā atbalsta sistēmā, kā arī izglītības un citās jomās, eiro zonas ekonomika jau nākamgad varētu sākt pakāpeniski atveseļoties. Nordea ekonomisti prognozē, ka eirozonā kopumā nākamgad varētu būt neliela izaugsme 0,6% apmērā, pretstatā kritumam par 0,4% šogad,» sacīja A. Strazds.

Viņš arī atzīmēja, ka esot vairāki riski, kas var apdraudēt šāda scenārija īstenošanos. Viens no būtiskākajiem ir tālāks naftas un degvielas cenu kāpums gadījumā, ja Irānas un Izraēlas starpā izraisās militārs konfliktiem. Tāpat riski saistīti ar iespējamu Ķīnas ekonomikas «cieto piezemēšanos», kā arī ar ASV politiķu nespēju vienoties par budžeta politiku.

Dalies ar šo rakstu