Finanses

Ekonomists: Ķīnas Centrālā banka nodara vairāk ļaunuma, nekā labuma

Dienas Bizness, 25.06.2013

Jaunākais izdevums

Ķīnas Tautas banka (People's Bank of China) vēlas samazināt likviditāti un palielināt starpbanku likmes, un tādējādi radīt «neērtības īstermiņā», lai iegūtu priekšrocības ilgtermiņā – panāktu stabilāku ekonomikas izaugsmi. Tikmēr ASV Centrālās bankas ekonomists Tings Lu (Ting Lu) norāda, ka Ķīnas Tautas bankas aktivitātes patiesībā rada vairāk ļaunuma nekā labuma, vēsta Business Insider.

Tiesa, Ķīnas starpbanku likmes jeb likmes, ar kādām Ķīnas bankas sniedz aizdevumus cita citai, šomēnes pirms Pūķa laivu festivāla ir augušas.

«Ieguvums no likviditātes samazināšanas ir tāds, ka bankas, kas darbojās agresīvi, nu tiks sodītas. Ar parādsaistību samazināšanu mazākām bankām Ķīnai vajadzētu samazināt finanšu krīzes riskus, taču tā cena ir daudz augstāka,» norāda ekonomists.

Viņš norāda, ka Ķīnas finanšu sektora liberalizācija, ieskaitot procentlikmju atcelšanu, ir diezgan novēlota. Tāpat, pēc ASV Centrālās bankas ekonomista domām, lielās bankas daļēji varēs atgūt savu dominējošo stāvokli, kas var nebūt efektīvs risinājums. T. Lu norāda, ka līdz ar izmaiņām varētu būt apdraudēta Ķīnas stabilitāte, un politikas veidotājiem varētu nebūt pilnas kontroles pār notiekošajām svārstībām, ko rada likviditātes samazinājums, pat ja tas ir īslaicīgs.

Eksperti paredz, ka starpbanku likmes būs paaugstinātas līdz jūlijam.

Db.lv jau rakstīja, ka Ķīnas Tautas banka, cenšoties veicināt valstij liktenīgi nozīmīgos izaugsmes rādītājus, pastāvīgi pazemina savu procentu likmi un naudas rezervju prasības bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Ķīnas tirgus ir daudzsološs, taču nepieciešama rūpīga tā izpēte

Dienas Bizness, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dienas tēma: Apsver savu ražotni Ķīnā

Raivis Bahšteins
, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ķīna – lēnāka izaugsme, bet nav iemesla panikai

SEB investīciju stratēģis Ingus Grasis, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējo pāris gadu laikā, pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm, akciju tirgi stabili, bez lielām svārstībām virzījās augšup. Investoru optimismam palīdzēja ziņas par ASV ekonomikas nostiprināšanās, kā arī ar vien pozitīvāki rādītāji par Eiropas ekonomiku. Turklāt arvien sarūkošs drošu, bet pietiekoši ienesīgu, investīciju iespēju klāsts lika investoriem pakāpeniski virzīties riskantu ieguldījumu iespēju virzienā. Tas noveda pie tā, ka, vēsturiski raugoties, gan uzņēmumu obligācijas, gan akcijas bija kļuvušas dārgas. Lai ekonomiski pamatotu akciju cenu turpmāku kāpumu, būtu jāaug pasaules ekonomikai, ļaujot arī kāpt publiski kotēto uzņēmumu peļņas rādītājiem. Taču šobrīd pasaules finanšu tirgos dominē bažas par globālās ekonomikas nākotnes izaugsmes tempu, uzņēmumu peļņas izaugsmes apmērs tiek pastāvīgi koriģēts uz leju.

Galvenais bažu cēloni ir Ķīnas ekonomiskā izaugsmes palēnināšanās un tās ietekme uz pārējo pasauli. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko ekonomiku (skatīt 1.attēlu) un tās īpatsvars, atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, turpinās palielināties, tuvojoties 20% pēc 2020.gada. Ķīna ir nozīmīgs izejvielu patērētājs. Piemēram, saskaņā ar šo Bloomberg apkopoto informāciju (http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-07-15/if-you-re-feeling-bullish-on-china-consult-dr-copper), Ķīna šogad būs atbildīga par aptuveni 45% no visas pasaules vara patēriņa un gandrīz 60% no pasaules dzelzs rūdas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi mēģina "ierēķināt" vīrusu; var vien spekulēt par gaismu tuneļa galā

Jānis Šķupelis, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis aptuveni viens mēnesis kopš Krievija un Ķīna pasaulei demonstrēja, ka to saites kļuvušas stipras un ciešas, Ķīnas prezidentam Sji Dzjipinam (Xi Jinping) solot, ka abas valstis «turpinās padziļināt savu sadarbību galvenās starptautiskās lietās, lai kopā nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību pasaulē un reģionos». Pašlaik gan «miers un sadarbība» nav vērojamas, raksta biznesa medijs Quartz.

Krievijas ārlietu minisrts Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Ķīnai un Krievijai lielā mērā ir līdzīgi viedokļi, taču Krievijas lēmums nosūtīt militāros spēkus uz Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Ķīnā izraisījis visai piesardzīgu reakciju.

Ķīnas ārlietu ministrs šīs nedēļas sākumā pavēstīja, ka Ķīna «respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību», un pēc tam piebilda, ka mudina abas puses izmantot «dialogu un pārrunas, kas balstītas uz starptautisko likumu un normu cienīšanu, lai reģionā uzturētu mieru un stabilitāti».

Vēlāk, jautāts par to, vai Ķīna dimplomātiski atbalsta Krieviju, kā arī - vai Ķīna atzīst Ukrainas jauno valdību, valsts ārlietu ministrs Čin Gangs (Qin Gang) pauda: «Atbildot uz jūsu pirmo jautājumu, lūdzu, izmantojiet manu jau iepriekš pausto atbildi. Izturoties ar lielāko cieņu pret Ukrainas problēmu, mēs turamies pie Ķīnas ilgtermiņa diplomātijas principiem un pamata starptautisko attiecību normām, kā arī ņemam vērā vēsturi un problēmas sarežģītību. Ir godīgi apgalvot, ka mūsu nostāja ir objektīva, godīga, taisnīga un mierpilna, un seko abiem principiem [dimplomātijas principiem un starptautisko attiecību normām - red.] un faktiem. Atbildot uz otro jautājumu, atbildei jābūt balstītai uz Ukrainas likumdošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas bizness labi zina, kur ir Latvija un kādas šeit ir priekšrocības; jautājums ir, cik nopietna ir mūsu interese par šo kapitālu

Tā DB Pekinā stāsta Pasaules Bankas vecākais ekonomists Ķīnā Kārlis Šmits. Viņš 10. jūlijā viesosies Rīgā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā.

Vairāku iemeslu dēļ bizness Latvijā ir samērā gatavs raudzīties uz tālākiem eksporta tirgiem, ieskaitot Ķīnu. Vai tam ir gatava un vai to grib arī Ķīna?

Tas ir jāskatās lielākā kontekstā. Ja rēķinām pēc pirktspējas paritātes, tad Ķīna ir lielākais tirgus pasaulē. To ir grūti ignorēt, un arī nākotnē faktiski nevienam uzņēmumam, kas grib būt globāls spēlētājs, nebūs iespējams šo tirgu neievērot.

Attiecīgi Ķīnas tirgu arī nevar uzskatīt par kaut kā cita, piemēram, Krievijas, aizstājēju, jo tas darbojas pēc saviem likumiem. Kāpēc? Pēdējos apmēram 30 gadus Ķīna ir globāli konkurētspējīga ekonomika produktu tirgū. Krievija tāda nav. Lūk, jūsu mobilais tālrunis, ko izmantojat par diktofonu, ir Taivanas ražojums, bet salikts tas ir šeit, Ķīnā, jo nekur citur to nevar izdarīt par tik mazu izmaksu tādā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīnas vērtīgāko zīmolu TOP 10

Dienas Bizness, 01.02.2013

10. Sinopec. Vērtība - 12,5 miljardi ASV dolāru. Sinopec ir naftas un dabasgāzes kompānija, kas 2012. gadā ir parakstījusi līgumus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas enerģētikas gigants arī iegādājies 49% Kanādas uzņēmuma Talisman Energy, tādējādi iegūstot arī tiesības pētīt dabasgāzes un naftas laukus Kanādas rietumos.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas ekonomikas izaugsme varbūt arī bremzējas, bet valsts patērētāju ar vidējiem ienākumiem armija kļūst tikai lielāka. Turpinoties šādai tendencei, Ķīnas korporācijām varētu aizsākt jaunu ēru, kurā aizvien svarīgāka loma būs zīmolam, teikts Milward Brown Optimor un WPP Brandz veiktajā pētījumā.

Pētījumā, kurā apkopota informācija par 50 vērtīgākajiem Ķīnas zīmoliem, secināts arī, ka visstraujāko vērtības pieaugumu piedzīvojoši tieši tehnoloģiju zīmoli. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas patērētāji aizvien vairāk laika, kā arī naudu, tērē internetā un izmantojot mobilās tehnoloģijas.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka aizvien biežāk Ķīnas zīmoli savu klātbūtni nostiprina arī ārvalstīs, kas to vērtību tikai palielina.

Ķīnas vērtīgāko zīmolu TOP 10:

10. Sinopec. Vērtība - 12,5 miljardi ASV dolāru.

Sinopec ir naftas un dabasgāzes kompānija, kas 2012. gadā ir parakstījusi līgumus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas enerģētikas gigants arī iegādājies 49% Kanādas uzņēmuma Talisman Energy, tādējādi iegūstot arī tiesības pētīt dabasgāzes un naftas laukus Kanādas rietumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union izmantos ķīniešu «paranoiskās bailes no vietējiem produktiem»

LETA, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Food Union Ķīnas tirgū plāno startēt ar zīmola Kārums biezpiena sieriņiem, tos ražojot uz vietas, bet izmantojot no Latvijas atvestu biezpienu, šodien piena nozares attīstībai veltītā diskusijā informēja koncerna Food Union sastāvā esošā AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs

Viņš sacīja, ka koncerna mērķis ir turpināt pērn sākto stratēģiju ar mērķi «Ķīnā investēt un arī nopelnīt».

Nākamais solis ir pašiem savu pārstrādes jaudu izveide Ķīnā.

«Plānojam izveidot ražotnes, kur tiks ražoti zīmola Kārums biezpiena sieriņi. No Latvijas uz Ķīnu vedīsim biezpienu, bet viss pārējais - sieriņu veidošana, formēšana, pārklāšana ar glazūru, notiks uz vietas Ķīnas ražotnē,» norādīja Staņēvičs.

Viņš arī sacīja, ka uzņēmums Ķīnā startēs ar Limbažu piens zīmolu, kas tulkojumā nozīmējot «lielais baltais nams».

«Tas ir labs nosaukums, kas zināmā mērā norāda uz kvalitāti. Ķīnā ir paranoiskas bailes no vietējiem produktiem, līdz ar to ir liels pieprasījums pēc drošas, veselīgas un tīras pārtikas no Eiropas,» sacīja Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Tesla piegādā pirmās Ķīnā ražotās automašīnas

Lelde Petrāne, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tesla" ir piegādājusi klientiem pirmās automašīnas, kas saražotas Ķīnā, iezīmējot būtisku pavērsienu elektrisko transportlīdzekļu ražotāja darbībā, ziņo BBC.

Ražotāja tā dēvētajā "Gigafactory", kas atrodas netālu no Šanhajas, prezentēti piecpadsmit "Model 3" sedani. Uzsākot ražošanu Ķīnā, Īlona Maska izveidotā "Tesla" vēlas sev nodrošināt ievērojamu daļu no pasaules lielākā automašīnu tirgus. Turklāt "Tesla" ienākšana Ķīnā notikusi laikā, kad tirdzniecības karš piespiedis citus amerikāņu uzņēmumus pārcelt ražošanu prom no Ķīnas.

Ceremonijas laikā, kas norisinājās "Teslas" vairākus miljardus dolāru vērtajā rūpnīcā Šanhajā, 15 no darbiniekiem saņēmuši automašīnas, kuras paši iegādājušies. Automašīnu piegāde klientiem sākusies nedaudz vairāk nekā gada laikā pēc rūpnīcas celtniecības uzsākšanas.

Ķīnā ražotās "Model 3" automašīnas, kuru cena pirms subsīdijām ir 50 000 ASV dolāru, konkurēs ar vietējo elektrisko automašīnu ražotāju produkciju, tostarp "NIO" un "Xpeng Motors", kā arī ar pasaules mēroga zīmoliem, piemēram, "BMW" un "Mercedes-Benz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāmobilizējas sadarbībai ar Ķīnu aviācijas, dzelzceļa pārvadājumu, ostu un industriālo zonu jomā, sarunā ar Dienas Biznesu ceturtdien norāda Satiksmes ministrijas nozares atašejs Helmuts Kols.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas šobrīd liecina, ka komunikācija starp Ķīnu un Latviju politiskajā un uzņēmumu līmenī var rezultēties ar reāliem projektiem transporta jomā?

Pirms mēneša atzīmējām Ķīnas‒Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienu. Šis būtiskais fakts sakrīt ar lēmumu pieņemšanas laiku ne tikai divpusējas, bet arī daudzpusējas sadarbības ietvaros. Ķīnai esam interesanti ne tikai labā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, bet drīzāk daudzpusējas sadarbības ietvaros, ko Ķīna realizē ar «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīvu.

Viens no tās formātiem ir 16+1. Pērnā gada beigās Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītāju un Ķīnas premjera samitā Sudžo tika izlemts fundamentāls jautājums par to, kā Ķīna var rast kopsaucējus ar minētajām valstīm infrastruktūras attīstības un savienojamības jomā, kā arī stimulēt kopējo ekonomisko izaugsmi. Šie trīs punkti faktiski ir Ķīnas redzējums sadarbībā ar mūsu reģionu. Ja runājam par tiešajām investīcijām, pārstāvniecībām un kopuzņēmumiem, Ķīnas ekonomiskā aktivitāte Latvijā un arī kopumā Baltijā 25 gados bijusi maza. Tirdzniecība, protams, notiek, bet tā ir tikpat nesabalansēta kā ar jebkuru citu valsti, ar ko Ķīna strādā. Ķīna apzinās, ka patēriņš un tās ekonomiskā izaugsme ir samazinājusies, tur notiek pārmaiņas, un, veidojot daudzpusējo sadarbību, valdība sākusi strādāt ar potenciālajiem izaugsmes reģioniem. Viņu ieskatā Latvija ir vieta, kur iespējams veikt uzņēmējdarbību un investīcijas. Pērn t.s. Sudžo ceļa kartē Ķīna savos plānos iezīmēja arī Baltijas jūras reģionu. Tas ir monumentāls pagrieziens, jo līdz šim tur valdīja apziņa, ka šis reģions atrodas kaut kur aiz kādreizējā Dzelzs aizkara. Sudžo ceļa karte saskan arī ar Ķīnas Nacionālās Attīstības un Reformu Komisijas (NARK) lēmumu. Ķīnā līdzīgi bijušajai PSRS ekonomiskā plānošana tiek veikta centralizēti, un tā balstās uz piecu gadu plāniem. Šobrīd tā ir 13. piecgade (2016.‒2020. g.). Sudžo ceļa karte ir galvenais motivators, kas ļāvis Ķīnai, tās centrālajam aparātam, municipalitātēm pievērst uzmanību Baltijas valstu reģionam. Ķīna šo reģionu sasaista ar Vidusjūru un Melno jūru, izveidojoties redzējumam par trīs jūru savienojumu. Tas dod mums pārliecību, ka «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīva attīstīsies šajā virzienā, un 16+1 formāts palīdz valstīm ar mazāku ekonomiku, iedzīvotāju skaitu vai teritoriju piedalīties plašākā Ķīnas iniciatīvā. Šis formāts paver iespēju, ka mūsu balss tiks sadzirdēta. Tā ietvaros Latvija ar savu attīstīto transporta un loģistikas sektoru veido loģistikas sekretariātu, kura pirmais pasākums notika šā gada maijā Rīgā, piedaloties arī dalībvalstu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai globālos finanšu tirgus arī skāris vīruss?

Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu tirgus nemēdz strauji augt bez korekcijām un izaicinājumiem; tas gaida Ķīnu , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar Ķīnas tautsaimniecības bremzēšanos ekonomisti ir noraizējušies par problēmām, kas sagaida šo valsti. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka Ķīnā ir samilzusi slikto kredītu problēma, kad daudzas kompānijas nespēj ar valsts kontrolētajām finanšu iestādēm norēķināties par parādsaistībām. Konkrētākiem secinājumiem traucē tas, ka plašākai sabiedrībai nav pieejami dati par patieso situācijas nopietnību šīs valsts kredītu tirgū.

Oficiālie dati liecina, ka slikto parādu apmērs Ķīnā šogad pieaudzis līdz 767 mljrd. juaņu (ap 125,3 mljrd. USD), lai gan pastāv viedoklis, ka tas varētu būt vairākas reizes lielāks (daži uzskata, ka pat 10 reizes lielāks) – sevišķi, ja ņem vērā, ka Ķīnā aktīvs ir ēnu banku sektors, kad aizdevumi tiek izsniegti ārpus finanšu iestāžu oficiālajām bilancēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Somu uzņēmēji Ķīnā «taisa naudu», saražojot vairāk enerģijas nekā pašu valsts patērē

Didzis Meļķis, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Eiropā zaļo tehnoloģiju jomā ļoti daudz kas atkarīgs no politiskā «vēja» virziena, Eiropas uzņēmējiem ļoti labvēlīgs izrādījies formāli komunistiskās Ķīnas tirgus. Tā vienā no Ziemeļu nākotnes foruma (ZNF) paneļdiskusijām pauda Somijas kompānijas GreenStream Network viceprezidente Pirita Mikanena.

Viņas kompānija, piedaloties 60 enerģētikas projektos Ķīnā, līdzdarbojas tāda elektroenerģijas apjoma saražošanā, kas piecas reizes pārsniedz pašas Somijas patēriņu. Eiropā pašlaik zaļo tehnoloģiju tirgū iestājusies zināma krīze, jo ražošanas apjomu krišanas dēļ dramatiski zemākas kļuvušas arī siltumnīcas efekta gāzu izmešu kvotu cenas. Tik pamatīga zaļās ekonomikas sasaiste ar politiku uzņēmējiem ir riskanta, un pēc ekspertes domām ir jāplāno, kā videi draudzīgai saimniekošanai aizvien vairāk nostāties uz savām kājām.

Savukārt Ķīnā, «ja kaut ko nolemj, tad tā arī notiek», saka P. Mikanena. Un Ķīnas piecgades plāna punkti ir uzticami signāli biznesam, kas valstī ir perspektīvo investīciju vietas. Ķīnas valdība arī regulē, lai prioritārajām jomām un to projektiem būtu labvēlīgs finansēšanas klimats bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas uzņēmumiem, startējot Ķīnas, tirgū jākooperējas un jāpiedāvā nišas produkti

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai ASV firmu Ķīnā ir grūtības atrast vadošus darbiniekus hroniskā gaisa piesārņojuma dēļ, konstatēts trešdien publicētā aptaujā, kuru veikusi Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā.

53% respondentu atzīst, ka gaisa kvalitātes problēmu dēļ viņu organizācijai ir grūti atrast talantīgus cilvēkus, kas strādātu vadošos amatos Āzijas ekonomikas milzī Ķīnā.

Šogad ir pirmā reize, kad šo problēmu atzinis respondentu vairākums. 2014.gadā šī problēma bija skārusi 48% aptaujāto, bet 2013.gadā - 34%.

Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā veica 17. ikgadējo biznesa klimata aptauju, kurā uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja 477 no 1012 šīs organizācijas biedriem.

Ķīnas lielpilsētās bieži ir spēcīgs gaisa piesārņojums, kurā tiek vainota akmeņogļu izmantošana par kurināmo elektrostacijās un rūpniecībā, kā arī liels autosatiksmes līdzekļu skaits. Šī problēma ir kļuvusi par vienu no iemesliem neapmierinātībai ar Ķīnā valdošo Komunistisko partiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna atvieglojusi ceļošanas ierobežojumus 36 Eiropas valstu pilsoņiem, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Kad Pekina cīņā ar jauno koronavīrusu martā noteica stingrus ierobežojumus, gandrīz visiem ārvalstu pilsoņiem tika liegta iebraukšana Ķīnā, tostarp arī ārzemniekiem, kam ir uzturēšanās atļaujas vai kuru ģimenes locekļi dzīvo Ķīnā.

Taču šonedēļ Ķīna paziņoja, ka atvieglos vairākas birokrātiskās prasības eiropiešiem, kas cer iebraukt Ķīnā. Jaunie noteikumi ļaus pilsoņiem no 36 Eiropas valstīm, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ar derīgām uzturēšanas atļaujām pieteikties Ķīnas vīzai bez uzaicinājuma vēstules, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Visiem, kas atgriezīsies Ķīnā, būs no jauna jāpiesakās vīzai, jo dokumenti, kas izsniegti pirms pandēmijas, ir anulēti. Līdz šim Ķīna ļāva iebraukt tikai nelielam skaitam kvalificētu darbinieku, kas saņēmuši oficiālas uzaicinājuma vēstules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamajai burbuļa plīšanai Ķīnas akciju tirgos var būt globāla ietekme – galvenokārt saistībā ar reālās ekonomikas saraušanos, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Straujš Ķīnas akciju tirgus kāpums sākās pagājušā gada nogalē, kad Ķīnas Tautas banka (valsts centrālā finanšu iestāde) pirmoreiz vairāk nekā divos gados samazināja bāzes procentu likmi. Tāpat pagājušā gada nogalē sāka darbu vienota Honkongas un Šanhajas biržu tirdzniecības platforma, sekmējot akciju tirdzniecības apjomu pieaugumu. Bāzes procentu likmes pazemināšanas oficiālais iemesls bija nepieciešamība stimulēt ekonomiku ar kreditēšanas palīdzību aizvien lēnāko Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempu dēļ. Stimulēšana sākās jau pagājušā gada maijā, taču laikā no 2014. gada maija līdz decembrim Ķīnā ik mēnesi tika izsniegti kredīti vidēji 700 triljonu juaņu (110 miljardi ASV dolāru jeb 98,35 miljardi eiro) apmērā, bet pēc gada nogalē pieņemtajiem lēmumiem 2015. gada janvārī kredītu apjomi dubultojās, sasniedzot 1,4 triljonus juaņu. Tiesa, pēc tam sākot samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var sabrukt optimisms par tirdzniecības karu risināšanos.

Ja vēl nesen valdīja cerības, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karam būs kāds daudzmaz pozitīvs un skaidrs iznākums, tad pēdējo dienu laikā šādi pieņēmumi sākuši brukt gluži kā tāds kāršu namiņš. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojis, ka Ķīna veikusi nevēlamas korekcijas gandrīz jau gatavajā jaunajā tirdzniecības līgumā, un tādējādi jau tuvāko dienu laikā dzirdēsim par jauniem papildu tarifiem šīs valsts importam. Neilgi pēc tam ASV formāli ziņoja, ka jau no šīs piektdienas uz strīpas atradīsies Ķīnas preces 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurām tarifi tikšot paaugstināti no 10% līdz 25%. Attiecīgi mierā nav stāvējusi Ķīna, kas uz to solījusi atbildēt ar pretdarbībām. Daži izsaka pieņēmumu, ka Ķīna bija samanījusi pazīmes, ka ASV varētu iet uz kādu kompromisu. Proti, šai valstij savu nostāju mainīt palīdzējusi vietējās ekonomikas stabilizēšanās un aplēses, ka ASV tautsaimniecība patiesībā varētu nemaz nebūt tik spēcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru