Start-up

Ekskluzīvi DB: Latvijas startup līderi

Dace Skreija, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

#2016. gadā vairāk nekā 300 ar šo vidi saistīto uzņēmumu valsts budžetā ir iemaksājuši 7,8 miljonus eiro.

Latvijas jaunuzņēmumu vidi raksturo dažādība un veselīgas ambīcijas; 2016. gadā vairāk nekā 300 ar šo vidi saistīto uzņēmumu valsts budžetā ir iemaksājuši 7,8 miljonus eiro, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir par 54% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā jaunuzņēmumu skaits dinamiski aug. Ņemot vērā Latvijas spēcīgo banku sektoru, kurā pārstāvētas gan Skandināvijas, gan vietējā kapitāla bankas, liela daļa pārstāv finanšu tehnoloģiju (fintech) nišu.

Lielāko apgrozījumu ir sasniedzis Pierīgā bāzēts autonomas uzņēmums Booking Group, kas darbojas vairāk nekā 150 valstīs. Uzņēmuma vadītāji un īpašnieki Alens Baibekovs un Igors Demčakovs savulaik bija izmēģinājuši daudzus biznesus, bet, neskatoties uz neveiksmēm, nekad neapstājās, un arī tagad šajā biznesā viņu plāni ir ambiciozi – 16,4 milj. eiro apgrozījums 2016. gadā ir tikai starpsolis.

UAV Factory ir vēl viens uzņēmums ar pamatīgas pieredzes bagāžu un labiem finanšu rezultātiem – 3,7 milj. eiro apgrozījumu un pusmiljonu eiro peļņu 2016. gadā. Tā vadītājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks uzņēmumu nodibināja 2009. gadā, bet pie bezpilota lidaparāta prototipa darbu bija sācis trīs gadus agrāk biznesa inkubatorā Jelgavā.

Viens no uzņēmumiem, bez kuriem stāsts par Latvijas jaunuzņēmumu vidi būtu nepilnīgs, ir Draugiem Group. Latvijā nav neviena, kas nezinātu sociālo saziņas platformu draugiem.lv, tomēr tā ir vērsta uz vietējo tirgu un līdz ar to ierobežota izaugsmē. Uzņēmums attīstības formulu atrada, veidojot jaunus produktus starptautiskiem tirgiem. Tie ir tādi zīmoli kā Printful, Mapon, Vendon, Bindio u.c. Tie pilnībā vai daļēji pieder Draugiem Group, kas savukārt pieder Libertu un Tamaņu ģimenēm.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness: Latvijas jaunuzņēmumu darbības rādītāji un plašāks raksts par šo tēmu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EK iesaistās banku un FinTech cīņā

Zane Veidemane-Bērziņa, partnere, zvērināta advokāte ZAB Kronbergs Čukste Derling, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, ka Eiropas Komisijas (EK) konkurences tiesību ģenerāldirektorāts oktobra sākumā ir veicis tā saukto «rītausmas reidu» virknē banku un to asociācijās vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Publiski pieejamas informācijas par šo pārbaudi ir salīdzinoši maz, tomēr zināms, ka izmeklēšana uzsākta, jo EK radušās aizdomas, ka bankas un to asociācijas varētu būt rīkojušās ar mērķi ierobežot FinTech uzņēmumu radīto konkurenci bankām. Proti, bankas esot liegušas inovatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi klientu kontu datiem, neskatoties uz pašu klientu sniegto piekrišanu.

Visticamāk, uzsāktās izmeklēšanas centrā ir tā sauktie maksājumu iniciēšanas un kontu informācijas pakalpojumi, kuri saistīti ar screen scraping – banku klienti nodod FinTech uzņēmumiem savus autentifikācijas datus, un FinTech uzņēmumi, izmantojot attiecīgus tehnoloģiskos risinājumus, piekļūst klienta bankas kontam, iegūst tajā atspoguļoto informāciju, kura tiek replicēta FinTech uzņēmuma paša radītajā mobilajā aplikācijā vai interneta vietnē. Rezultātā klients var veikt darbības ar savu bankas kontu, izmantojot sev ērtāko un pievilcīgāko FinTech uzņēmuma radīto mobilo aplikāciju vai interneta vietni.

Rītausmas reids pēc savas būtības ir līdzīgs kratīšanai - tā mērķis ir pārsteigt iespējamos konkurences tiesību pārkāpējus nesagatavotus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk pierādījumu par to veiktajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tomēr, ņemot vērā aizvien pieaugošo spriedzi banku un FinTech attiecībās, nozares ekspertu vidū jau sen nebija jautājumu par to, vai EK spers šādu soli, drīzāk jautājums bija – kad šāds solis tiks sperts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lai piesaistītu finansējumu kriptovalūtas formā, jārada uzticība investoros

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICO (initial coin offering) jeb sākotnējais monētu piedāvājums šobrīd ir modes lieta. Tā ir finansējuma piesaiste kriptovalūtas formā no riska kapitāla investoriem. Latvijā veiksmīgi tas pagaidām izdevies vienam uzņēmumam - Digipulse. Kas ir šīs veiksmes pamatā un kā dabūt uzticību – par to piektajā tikšanās reizē diskutēja Rietumu Fintech Club dalībnieki.

«Esmu saskāries ar situāciju, kad startup uzņēmums saka - ICO ir mana pēdējā iespēja izdzīvot. Taču tā tas nenotiek un šāds uzskats ir pilnīgi aplams,» saka ICO eksperts no Krievijas un ‘Iconic.vc’ dibinātājs Aleksejs Pospehovs (Alexey Pospehov), kurš Rīgā bija ieradies uz Baltijā lielāko e-komercijai veltīto konferenci ‘eCom21’. «Šābrīža aplēses liecina, ka 2018. gada pavasarī visā pasaulē būs 5000 aktīvu ICO kampaņu. Jau šobrīd tas nozīmē gan milzīgus ieguldījumus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī ļoti labas zināšanas par kriptovalūtu un blockchain risinājumu tiesskajiem un finanšu aspektiem.»

A. Pospehovs uzsver, ka te neko nenoslēpsi un nevienu nepiemānīsi. Visa informācija ir pieejama digitālajā vidē, un potenciālie investori ļoti rūpīgi izpēta projektus. Ja nav minimāla dzīvotspējīga produkta (MVP, minimum viable product - eng.), bet ir tikai laba ideja vai kampaņa tapusi īsā laika periodā, visticamāk nekas neizdosies. Kriptovalūtas investīciju tīkotājiem ir jābūt gataviem atbildēt dažādiem jautājumiem. Projektam ir jābūt pilnībā caurspīdīgam ar spēcīgu atbalsta grupu, godīgu bonusu sistēmu un redzamām aktivitātēm. Tāpat jārēķinās, ka kampaņas sagatavošana var prasīt laiku līdz pat 7 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Man šķiet, ka daudzi uzņēmumi, un ne tikai finanšu tehnoloģiju jomas spēlētāji, joprojām līdz galam nav aptvēruši gaidāmo pārmaiņu lielumu.»

Jaunās direktīvas PSD2 prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk

Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā – maksājumu pakalpojumu direktīva PSD2, kas Eiropas Savienības teritorijā stājusies spēkā šogad, finanšu nozarē izraisīs īstu revolūciju, taču kādas tieši šīs pārmaiņas būs, vēl nav skaidrs, – tā intervijā DB atzīst Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ES valstīs stājusies spēkā 2018. gada janvārī. Šis dokuments paredz, ka ar klienta piekrišanu bankas pienākums būs licencētiem pakalpojumu sniedzējiem ļaut izmantot finanšu informāciju par konkrētā klienta kontiem, kā arī izpildīt viņa maksājumu uzdevumus. Domājams, šīs prasības būtiski mainīs pašreizējo tirgu, maksājumu pakalpojumus internetā integrējot ievērojami vairāk. Saņemot piekļuvi bankas datiem, uzņēmumi var piedāvāt klientiem maksājumu pakalpojumus, integrējot tos savās lietotnēs/interfeisos. Daudzi eksperti uzskata, ka šie jaunievedumi būs izdevīgi gan finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumiem, gan arī bankām. Bankām tas pavērs durvis uz inovatīviem pakalpojumiem un dos piekļuvi fintech uzņēmumu tehnoloģijām, savukārt fintech uzņēmumiem – pieeju banku datubāzei. Tāpat PSD2 uzlabos iespējas Eiropas banku klientiem saņemt pakalpojumus. Tajā pašā laikā, pēc konsultāciju uzņēmuma PwC aptaujas datiem, 68% baņķieru uzskata, ka direktīva vājinās Eiropas banku pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim?

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā uzņēmīguma loma sabiedrībā pieaug; riskam labvēlīgas ekosistēmas veido gan kompānijas, gan valstis

Jaunuzņēmumu akselerators Start-up Wise Guys Rīgā ir sācis divas akselerācijas programmas – pirmo Baltijā finanšu tehnoloģiju jeb fintech programmu Wise Guys Fintech, kuras uzņēmumi atrodas Swedbank ēkā, un akseleratoru kopdarba telpās Teikums, kas atrodas Jaunās Teikas rajonā. Abu programmu uzņēmumus mentorēt bija ieradies Eiropas korporatīvajā vidē un publiskajā sektorā atzīts inovācijas mentors Dans Toma (Dan Toma).

Pēc divu mentorēšanas dienu novērojumiem Rīgā viņš sarunā ar DB komentē, ka abu programmu dalībnieki ir ļoti atšķirīgi, jo Swedbank telpās akseleratoru veido fintech jaunuzņēmumi, bet Teikuma telpās notiekošais nav ar tik specifisku orientāciju. «Sevišķi fintech programmā ir ļoti spēcīgas komandas – pilnīgi visas, un starp tām noteikti ir nākotnes čempioni. Viena komanda man tur īpaši iekrita prātā, un es apsveru tajā jaunuzņēmumā investēt personīgi,» saka D. Toma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Rīgai ir visas iespējas kļūt par Baltijas finanšu centru

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajā finanšu centru indeksā Rīga atrodas 45. vietā no 88 pasaules finanšu centriem, nedaudz augstāk ir ierindota Tallina - 42. vietā. Kaut arī konkurence starp abām Baltijas pilsētām ir sīva, Rīgai ir visas iespējas kļūt par reģiona finanšu centru, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Latvijā ir izveidojušies un turpina rasties spēcīgi FinTech uzņēmumi, kas veiksmīgi strādā globālajā tirgū, kā arī mums ir stabils banku sektors. Latvija kontinentālajā Eiropā pašlaik ir pirmajā vietā pēc savstarpējās platformās piesaistīto investīciju apmēra. Savukārt nebanku aizdevēji ir apguvuši Eiropas tirgus, kā arī iegājuši Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā,» stāsta G. Āboltiņš.

Pētījumā «FinTech pulss 2017» secināts, ka FinTech uzņēmumu vadītāji kā Rīgas stiprās puses izceļ izglītotu un zinošu speciālistu pieejamību, modernu IT infrastruktūru un attīstītu banku sektoru.

Aptaujātie kā galvenos pozitīvos ietekmējošos faktorus min arī ciešu sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, sakārtotu valsts finanšu sektora politiku, konkurētspējīgu normatīvo regulējumu, pievilcīgu nodokļu politiku, tāpat arī kā ne mazāk svarīga tiek izcelta Rīgas izdevīgā atrašanās vieta - pilsētai ir ērta starptautiskā satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Viedoklis: Īss ieskats maksājumu FinTech pasaulē. Ar ko nodarbojas pasaules vadošie uzņēmumi?

Latvijas Bankas ekonomisti Deniss Fiļipovs un Glens Olivers Andersons, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos, uzņēmēju un informācijas tehnoloģiju (IT) profesionāļu vidē arvien biežāk dzirdam par FinTech uzņēmumiem – jaunuzņēmumiem, kas darbojas tādās finanšu jomās kā maksājumi, kreditēšana, aktīvu pārvaldība un citās, piedāvājot tradicionālajiem banku finanšu pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus. Jau pats nosaukums saka priekšā, ka šī nozare savieno divas nozares - finanšu pakalpojumus ar IT risinājumiem.

Pagaidām šī nozare atrodas savas attīstības sākumposmā un ir maz pētīta, tāpēc nolēmām nedaudz ieskatīties šajā jautājumā. Apzinot attīstības tendences nebanku sniegto maksājumu pakalpojumu jomā, Latvijas Banka augustā un septembrī īstenoja populārāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu produktu un pakalpojumu analīzi. Kopumā no dažādām jomām tika atlasīti un sagrupēti 30 interneta vidē visvairāk pieminētie FinTech uzņēmumi. No tiem padziļinātai izpētei tika izvēlēti 13 uzņēmumi, kas darbojas galvenokārt maksājumu jomā.

Un tagad pie konkrētiem piemēriem. Elektroniskās komercijas īpatsvars iedzīvotāju ikdienas iepirkumos strauji pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Tā rezultātā arī lielākā daļa no populārākajiem maksājumu FinTech risinājumiem tiek piedāvāti e-komercijas jomā. Vēl pavisam nesen interneta tirgotājam bija nepieciešami līgumi ar tām bankām, ar kuru internetbankām tirgotājs gribēja veidot sava veikala salāgošanu (t.s. banklink risinājumi) un maksājumu karšu pieņemšanu. Pašlaik situācija ir mainījusies un aktīvi darbojas vairākas pasaules mēroga maksājumu pieņemšanas platformas, kas nodrošina iespēju interneta tirgotājam norēķinos par precēm pieņemt plašu spektru ar maksājumu veidiem, noslēdzot vienošanos tikai ar šo platformu (piemēram, Adyen, Stripe, Klarna, Braintree).

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FinTech vadītāji skeptiski par valsts spēju gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti

Žanete Hāka, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāji ir visskeptiskāk noskaņoti par valsts spēju nākamā gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā.

Šobrīd vien 17% aptaujāto prognozē, ka valdība spēs nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti.

Latvijas uzņēmumiem ir visas iespējas būt vadošajiem Eiropā, tomēr daudz kas ir atkarīgs no valdības politikas. Piemēram, patlaban vien trešā daļa jeb 37% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka valsts īstenos atbalsta pasākumus jaunu FinTech uzņēmumu attīstībai, komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Būtisks vairākums jeb 77% respondentu prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī nākamo 12 mēnešu laikā uzlabosies, un 53% aptaujāto paredz tiešo ārvalstu investīciju pieaugumu. Tāpēc likumsakarīgi, ka FinTech uzņēmumu vadītāji ir optimistiski savās prognozēs par bezdarba samazināšanos un atalgojuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!*

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Viedoklis: Kā Brexit maina P2P kreditēšanas likmes un ES stratēģiju

SIA Robocash dibinātājs un ģenerāldirektors Sergejs Sedovs, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Brexit no politiskās deklarācijas pārvēršas administratīvajā procesā, kļūst acīmredzamas problēmas finansistiem.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (European Central Bank) ziņojumu, tiem, kas vēlas pārvietot uz ES savas operācijas, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, būs vajadzīgs laiks, apmēram gads, lai saņemtu licenci. Līdz galam nav skaidra situācija ar ES Vispārīgo Personas Datu aizsardzības regulu (General Data Protection Regulation (EU) 2016/679 (GDPR)), kas stāsies spēkā 2018.gada maijā. Daudz jautājumu ir nodokļu jomā.

Londona – Eiropas vēsturiskais finanšu centrs, tādēļ saišu saraušana ar ES būs sāpīga. Visvairāk neaizsargātas būs fintech kompānijas, kas orientētas uz pārrobežu operācijām. Investorus piesaista britu finansistu augstas kvalifikācijas kombinācija un darba iespējas visā ES teritorijā. Pēc konsultāciju kompānijas FinTech Global datiem, patlaban investīciju apjoms fintech kompānijās, kas bāzējas Londonā, vairākas reizes pārsniedz analoģisku rādītāju citu ES valstu galvaspilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

FOTO: Atklāts Baltijā pirmais fintech akselerators

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 5. marta Swedbank uzņems Eiropā vadošā B2B akseleratora «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora programmu, informē Swedbank mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska.

«Šī ir pirmā reize Baltijā, kad banka atver savas durvis fintech un ieņem aktīvu lomu kļūt kā tilts, kas savieno inovatīvas idejas ar pieredzi un pieeju starptautiskiem tirgiem,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš atzīmē, ka valdība aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā un likumdošanas pilnveidošanā, lai palīdzētu piesaistīt gan vietējos, gan starptautiskus investorus konkurētspējīgai jaunuzņēmumu izaugsmei. «Man ir prieks redzēt, ka globāli zināmais akselerators «Startup Wise Guys» ir spējis pozicionēt Rīgu kā vietu, kur augt un iegūt atbalstu finanšu jaunuzņēmumiem ambiciozu mērķu sasniegšanā. Šis ir nākamais etaps, kas apliecina uzticības veidošanos starp fintech vidi un lielajām korporācijām, radot platformu abpusēji veiksmīgākai sadarbībai,» atzīmē A. Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēl neapgūtas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ir apdrošināšanas nozarē

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 47% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāju prognozē, ka skaidras naudas darījumu apjoms trīs gadu laikā samazināsies par 20%. Līdz ar tehnoloģiju pieejamību paredzams, ka iedzīvotāji arvien biežāk iegādāsies preces internetā un izvēlēsies ērtākus risinājumus kā veikt dažādus finanšu darījumus, secināts pētījumā «FinTech pulss 2017».

«Sagaidāms, ka gandrīz puse jeb 40% iedzīvotāju tuvākajā nākotnē veiks finanšu darījumus, izmantojot tehnoloģiju risinājumus. Kā un cik strauji attīstīsies digitālie pakalpojumi, lielā mērā nosaka paši patērētāji, jo uzņēmēji vienmēr piedāvās tādu risinājumu, kam ir pieprasī­jums,» pētījuma datus komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Pašlaik 50% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka pēc trim gadiem elektroniski pirkumus veiks vairums jeb 40 līdz 80% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vairāk nekā puse jeb 57% paredz, ka pēc trim gadiem 40% personīgie finanšu darījumi tiks veikti, izmantojot telefonu.

«Vēl neapgūtas iespējas tehnoloģiju izmantošanā ir apdrošināšanas nozarē, kur tieši FinTech varētu veicināt būtisku tās attīstības uzrāvienu, piedāvājot daudz vienkāršāku un vienlaikus ātrāku iespēju klientiem attālināti iegādāties apdrošināšanas pakalpojumu. Tāpat tehnoloģiskie risinājumi nepieciešami, lai padarītu ērtāku maksājumu veikšanu starp patērētāju un tirgotāju,» papildina Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā notiks finanšu tehnoloģijām un inovācijām veltīta konference PaymentConf 2020

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tradicionālās maksājumu kartes un skaidru naudu lielā mērā ir aizstājuši bezkontakta maksājumi un digitālie maciņi, finanšu nozares uzņēmumiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, radot jaunus maksājumu produktus un pielāgojot tos digitālajām tehnoloģijām.

Turklāt jāspēj izpildīt arī daudzās Eiropas Savienības prasības, kas sevišķi aktuālas saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas un vispārīgo datu aizsardzības regulām.

Lai piedāvātu maksājumu produktu attīstītājiem un fintech uzņēmumiem iespēju uzzināt par tehnoloģiju aktualitātēm, regulējumiem un inovācijām, kā arī citu kompāniju pieredzes stāstiem, Rīgā no 4. līdz 5. februārim notiks jauna finanšu tehnoloģijām veltīta konference "PaymentConf 2020".

"PaymentConf 2020" idejas autors, ilggadējs starptautisku IT konferenču rīkotājs Rīgā - uzņēmuma "A-Heads Consulting" vadītājs Dmitrijs Buzdins uzsver šādas finanšu tehnoloģiju konferences nepieciešamību Baltijas mērogā: "Finanšu tehnoloģiju nozare pašlaik saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, bet tajā paša laikā tas dod iespējas fintech uzņēmumiem attīstīt jaunus piedāvājumus. Šī konference ir nozīmīga ar to, ka tās saturs ir pielāgots aktuālu praktisko jautājumu risināšanai un ir vērtīgs gan kā iedvesmas avots, gan kā ricības plāns. Šī konference nodrošinās platformu tiem, kas vēlas satikties ar kompānijām, kas jau šodien ievieš maksājumu inovācijas Baltijas un Eiropas tirgū."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi augsti novērtēti Centrāleiropā

DB, 16.10.2018

Booking Group vadītāji - Alens Baibekovs (no kreisās) un direktors Igors Demčakovs

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju kompānija Deloitte programmā Technology Fast 50 Central Europe apkopoja straujāk augošos Centrāleiropas tehnoloģiju uzņēmumus, trīs apbalvojumus saņēma uzņēmumi no Latvijas.

Uzņēmumi tiek vērtēti pēc ieņēmumu procentuālā pieauguma četru gadu periodā, turklāt konkurence ir sīva – šogad pārstāvētas 10 Centrāleiropas valstis. Programma ietver visus tehnoloģiju nozares sektorus - sakarus, vides tehnoloģijas, fintech, aparatūru, plašsaziņas līdzekļus un izklaidi, kā arī programmatūru.

«Pievienošanās Deloitte Technology Fast 50 Central Europe laureātu lokam ir liels solis jaunu, dinamisku uzņēmumu attīstībā. Atzinība šajā konkursā palīdz uzņēmumiem gūt plašāku atpazīstamību nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī sniedz arvien jaunas izaugsmes iespējas,» saka Polina Nazarova, Deloitte Latvia biznesa attīstības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo risinājumu izmantojumā patērētāju paradumi Latvijā ir tālu priekšā uzņēmumiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pilnībā ieviešot Maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2), nākamā pusotra gada laikā ir gaidāmas lielas pārmaiņas finanšu tehnoloģiju jeb fintech pakalpojumu jomā. Runa nav tikai par bankām un par tehnoloģiju uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, bet par visplašāko uzņēmējdarbības loku, kam paveras jaunas iespējas ērtāk piekļūt starptautiskajiem tirgiem, veikt klientu autorizāciju un maksājumus. Šādas iespējas biznesam un patērētājiem, kuru piedāvājums un dažādība tuvākajā laikā paredzami vairosies, ir pieejamas jau pašlaik, tomēr fakti liecina, ka Latvijas patērētāji ir daudz aktīvāki digitālo risinājumu izmantošanā, bet Latvijas uzņēmumi tos savā darba ikdienā liek lietā ievērojami retāk. Tā ir neizmantota biznesa iespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumi var pieteikties specializētai akselerācijas programmai Wise Guys Fintech

Programma sāksies nākamā gada pavasarī un norisināsies īpaši iekārtotās kopā strādāšanas telpās Swedbank Latvija centrālajā ēkā. Programmu veido Latvijā jau iepazītais akselerators Startup Wise Guys, piesaistot pasaules līmeņa finanšu tehnoloģiju mentorus. Programmu atbalsta Swedbank, jaunuzņēmumiem piedāvājot telpas, pieeju zināšanām, tirgum un bankas API.

Wise Guys Fintech programmas ietvaros jaunuzņēmumi saņems 20 tūkstošu eiro investīciju, iespēju strādāt pilnībā aprīkotās, modernās kopā strādāšanas telpās, intensīvu trīs mēnešu akselerācijas programmu ar pasaules mēroga finanšu tehnoloģiju mentoriem, kā arī pieeju Swedbank API caur atvērtās sadarbības platformu Open Banking.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu nozarē samazinājušies, to vērtība augusi līdz 30% no kopējā darījumu skaita.

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Kopumā skatoties, darījumu skaits pagājušajā gadā Baltijas reģionā turpināja palielināties. Proti, ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad 2017. gadā – 53, un DB jau rakstīja, ka pērn šo darījumu skaits sasniedza pēdējo desmit gadu rekordrādījumu – 74.

Latvijā īstenoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita, salīdzinot ar 31% 2017.gadā. Savukārt Baltijas valstīs kopumā pagājušais gads bijis rekordveiksmīgs - noslēgts par 43% vairāk darījumu nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Jāmin, ka pētījumā nav ietverti darījumi, kuru vērtība ir zem pieciem miljoniem eiro, kā arī tie, kuru apjoms netiek atklāts, tāpēc kopējais iegādes un apvienošanās darījumu skaits un to vērtība ir lielāka, norāda pētījuma autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija SIA "Inbank Latvia" 2019. gadā sasniegusi augstākos finanšu rādītājus kopš uzņēmuma dibināšanas – pārdošanas apjomi pērn sasniedza 53 miljonus eiro, salīdzinot ar 42,3 miljoniem eiro 2018. gadā.

"Pērn "Inbank" divkāršoja savu tehnoloģiju un biznesa attīstības komandu, bet jau tagad redzam, ka ir vēl vairāk iespēju augt. Jaunajiem talantiem un asajiem prātiem, kuri vēlētos piedalīties inovatīvas bankas veidošanā, būtu jāmeklē darbs "Inbank"," aicina "Inbank Latvia" valdes priekšsēdētājs Ģirts Lediņš.

Gada laikā fintech uzņēmums ir sācis sadarbību ar "1a.lv", "K-Senukai", "Studio Moderna (Top Shop)", "Bite" un "OC Vision" ("Vision Express", "Optio", "Pasaules optika", "Vizionette") palīdzot sadarbības partneriem palielināt pārdošanas apjomus un nodrošinot vienkāršu un ātru preču nomaksas pakalpojumu to klientiem.

"Mūsu mērķis šogad ir turpināt pēdējos divos gados sasniegto izaugsmi, ar finanšu risinājumu izstrādi piesaistot arvien jaunus partnerus. Arī Latvijā jaunatvērtie Sotka un Asko mēbeļu interneta veikali ir mūsu partneri," norāda Ģ. Lediņš.

Komentāri

Pievienot komentāru