Eksperta viedoklis: PVN iekasēšanas īpatnības Latvijā 

No PVN administrēšanas skatupunkta 2017. gads ir sācies interesanti. Eiropas Komisijas līmenī ir saklausīts Austrijas un Čehijas lūgums piešķirt tiesības piemērot vispārējo apgriezto PVN preču un pakalpojumu piegādēm, ja darījuma summa pārsniedz 10 tūkstošus eiro (rēķina robežvērtība). Neskatoties uz stāvokli, kad visām dalībvalstīm vēl jāizsaka piekrišana, ka PVN direktīva būtu papildināma ar šādu mehānismu, pats fakts ir interesants, jo līdzīgus priekšlikumus Komisija līdz šim kategoriski noraidīja.

Valts Stūrmanis, Apvienība par godīgiem nodokļiem, 2017. gada 17. februāris plkst. 8:02

Foto: no personīgā arhīva

Atgriežoties no nākotnes pie šodienas aktualitātēm Latvijā, jāatzīst, ka februāra sākumā paustas dažas ievērības cienīgas publiskas atklāsmes par PVN iekasēšanas specifiku Latvijā. Zvērināta advokātu biroja Sorainen pārstāvis Jānis Taukačs publiski pauda dažas savas atziņas, un viena no tām bija, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto auditu mērķis ir tikai un vienīgi sodīšana, nevis palīdzība uzņēmumam sakārtot savu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu. Atziņas radīja tādu kā sniega bumbas efektu, kas rezultējās VID publiskā atbildē: VID darbu pārbauda tiesas, un tās 2016. gadā atzinušas, ka 92% tiesvedību tiesas spriedums ir VID daļā vai pilnībā labvēlīgs. Lai tiesu statistika būtu nedaudz skaidrāka un VID atbilde pikantāka, jāņem vērā, ka arī VID auditu statistika liecina par augstu rezultativitāti. Nodokļu auditi 94% gadījumu beidzas ar papildus nodokļu uzrēķinu. VID saka, ka strādā pareizi, balstoties uz tiesu statistiku, no otras puses, uz VID statistikas pamata var teikt, ka VID soda, nevis audzina. Atliek tikai minēt, kuram ir taisnība.

Turpinot ar skaitļiem, no VID mājaslapā pieejamās statistikas datiem skaidri redzams, ka PVN ieņēmumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 115,32 miljoniem eiro jeb 6,1 %. Tai pat laikā šāds pieaugums nenodrošināja ieņēmumu plāna izpildi un panākts pretēji kopējās darījumu vērtības samazinājumam. Ar kādiem instrumentiem var panākt šādu rezultātu? Raidījums Nekā personīga (05.02.2017.) vēstīja – statistika apliecina, ka jau no 2015. gada oktobra valsts PVN saņem par vidēji 10 miljoniem eiro mēnesī vairāk, jo samazinājušās PVN priekšnodokļa atmaksas. Līdz 2015. gada rudenim VID regulāri atmaksāja atpakaļ 1/3 no iekasētā. Tagad proporcija ir 1/4. Valstij ik mēnesi paliek par 10 miljoniem eiro vairāk. Raidījums secina, ka valdība tagad nevarētu sevi slavēt par veiksmīgi izpildītu budžetu, ja nebūtu šī samazinājuma PVN atmaksā.

Ar kādām metodēm un uz kāda pamata VID atsaka atmaksāt PVN pārmaksas, sabiedrībai nav redzams, jo VID darbs nav caurskatāms. VID lēmumu saturs publiski nav pieejams, un izmaiņas VID administratīvajā praksē atspoguļojas tikai statistikā. Izdarot secinājumus par administratīvo praksi, jāpatur prātā, ka VID uzvaras gājiens tiesās ir Latvijas administratīvo tiesu veidotas prakses rezultāts. Latvijas tiesu darbu var atzīt par nepamatotu tikai tad, ja Latvijas tiesa, kas izskata konkrētu lietu, ar prejudiciālo jautājumu vēršas Eiropas Savienības tiesā, lai tā ar savu spriedumu sniegtu vadlīnijas par to, kā izšķirams strīds. Lieki piebilst, ka šāda prakse no Latvijas būtiskos jautājumos ir samērā reta parādība un rezultāts neprognozējams.

Pēc šīm diskusijām ir skaidrs, ka ar PVN problemātiku tiek strādāts un uzņēmumiem darījumu partneri ir jāizvēlas rūpīgāk nekā iepriekš. Katram pašam sevi laicīgi jāsargā un atbilstoši biznesa specifikai, zināšanām un spējām darījumu partneri jāpārbauda. Jāsamazina iespēja tikt iesaistītiem PVN krāpšanā, citādi neuzmanības dēļ būs jāuzlabo VID un tiesu rezultativitātes statistika.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2017. gada 16. februāris plkst. 10:50

Lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķām tās preču grupām piemērot samazinātu...

2017. gada 16. februāris plkst. 9:55

Maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas; uzraudzības trūkums...

2017. gada 14. februāris plkst. 8:48

Finanšu ministrija, strādājot pie nodokļu politikas izmaiņām, apsver iespēju piedāvāt...

2017. gada 13. februāris plkst. 12:13

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu...

2017. gada 13. februāris plkst. 9:58

Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Maits Palts slavē pašmāju ieņēmumu...

2017. gada 13. februāris plkst. 9:26

2016. gada pārskati jāsagatavo atbilstoši jaunā likuma prasībām, kas var radīt galvassāpes...

2017. gada 09. februāris plkst. 14:59

Šogad līdzekļu taupīšanas nolūkā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) paredzēts likvidēt...

2017. gada 08. februāris plkst. 8:45

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtās atbildes uz nodokļu maksātāju jautājumiem bieži vien...

2017. gada 08. februāris plkst. 8:29

Šogad cer sākt attīstīt Bauskas industriālo un loģistikas parku, infastruktūrā investējot...

2017. gada 07. februāris plkst. 12:33

Par nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlājiem būs jāatbild, turklāt ziņošana...