Mazumtirdzniecības apjomu pieaugumā patlaban atspoguļojas iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, norāda eksperti.
Apgrozījuma kāpums sasniedzis trīs gadu augstāko līmeni, kas liecina, ka iedzīvotāju tēriņi palielinās.
Šajā gadā gan ekonomisti prognozē mērenāku mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu.
Sīkāk ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Mazumtirdzniecībā kopumā gada pirmajos mēnešos uzņemto tempu visa gada garumā noturēt, visdrīzāk, neizdosies. Tomēr tendences apliecina, ka patēriņš šogad būs galvenais ekonomiskās aktivitātes avots, kam ir atbilstoši apstākļi. Ņemot vērā zemo inflāciju, reālās darba samaksas pieaugums būs pietiekami straujš, kaut kopumā temps sagaidāms zemāks par pērn uzrādīto. Liela loma būs patērētāja noskaņojumam, kas lielos vilcienos izrietēs no ģeopolitiskās spriedzes līmeņa. Ja eirozonas izaugsmes uzlabošanās signāli kļūs pārliecinošāki, un nepaaugstināsies militāro draudu līmenis reģionā, patēriņa kāpums varētu arī pārsniegt esošās prognozes, respektīvi, - 4%. Par spīti slābajiem rūpniecības rādītājiem, mazumtirdzniecības gada pirmo mēnešu veikums uzlabo arī skatījumu par ekonomiskās aktivitātes līmeni gada sākumā kopumā.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums lielā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos. Februārī lielākais devums kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā bija nepārtikas precēm. Lielu ieguldījumu pieaugumā veidoja arī mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos, kā arī farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība. Bieži tika pirktas arī sporta preces un spēles. Savukārt mazumtirdzniecības apjomi saruka nespecializētajos veikalos un grāmatu, avīžu un kancelejas piederumu mazumtirdzniecībā.
Šī gada sākumā straujāk nekā pērn turpina augt arī pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums. Februārī, salīdzinot ar 2014.gada februāri, mazumtirdzniecības apjomi pārtikas preču grupā pieauga par 6,1% (janvārī – par 4,9%) un nodrošināja ap 20% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma.
Paredzams, ka arī turpmākajos šī gada mēnešos būs vērojams mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. To sekmēs privātā patēriņa kāpums, ko lielā mērā ietekmēs darba samaksas pieaugums, kas gan nebūs tik straujš kā pagājušajā gadā.
#3/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums februārī gada griezumā bija straujākais kopš 2012.gada janvāra, ja neskaita pērnā gada aprīli, kad Latvijā un arī citās valstīs pārdošanu īslaicīgi uz augšu uzšūpoja Lieldienu kalendāra ietekme. Pirms tam tik straujš kāpums pēdējo reizi tika reģistrēts 2007.gada septembrī. Šī gada martā gada pieaugums visdrīzāk būs bijis zemāks bāzes efekta dēļ — pērn šajā laikā bija mēneša izmaiņas bija +3,4%. Taču kopumā 1.ceturksnī labs rezultāts praktiski garantēts, pārdošanas apjoms gada laikā varētu būt audzis par apmēram 7%.
Gandrīz trešdaļu no pieauguma februārī radīja degvielas tirdzniecības kāpums par pārsteidzošiem 24,7%, bez tā mazumtirdzniecība būtu augusi par 6,5%. Taču, ja jau patērētāji īpaši cītīgi pildīja bākas februārī, tad martā viņiem būs atlicis vairāk naudas citiem pirkumiem. Iespējams, ka pircēji bažījās par degvielas cenu kāpumu, jo naftas tirgus šķietami atguvās pēc pērnā gada nogales šokējošajiem notikumiem. Pārtikas un pārējo nepārtikas preču pārdošana auga līdzīgā tempā — par attiecīgi 6,2% un 6,7%. Jau otro mēnesi pēc kārtas vairāk nekā par 50% aug elektropreču tirdzniecība, bet interneta tirdzniecība šogad kāpj vairāk nekā par ceturto daļu, līdzīgi panākumi arī sporta preču tirgotājiem.
Kopš krīzes zemākā punkta mazumtirdzniecība ir augusi apmēram par ceturto daļu. Tā ir arī līmenī, kas bija sasniegts 2006.gada sākumā. Taču tā brīža patēriņa bums un viss ar to saistītais tika pirkts par ārkārtīgi strauja ārējā parāda kāpuma cenu, šobrīd Latvijas neto ārējais parāds samazinās, tāpēc to noteikti var uzskatīt par progresu.
#4/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Šis gads ir iesācies ar strauju mazumtirdzniecības izaugsmi. Februārī pārdošanas apjomi auga par 9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn (janvārī par 7%). Šeit gan jāņem vērā divas lietas. Pirmkārt, spēcīga izaugsme šī gada sākumā daļēji atspoguļo vājo 2014.gada sākumu (proti, piesardzīgāki tēriņi uzreiz pēc eiro ieviešanas). Otrkārt, šogad janvārī-februārī diezgan strauji kāpa degvielas pārdošanas apjomi (iespējams, mazāku cenu dēļ). Mazumtirdzniecība, izņemot degvielas pārdošanu, auga par mērenākiem 6-6.5%. Tas gan vienalga ir uz pusi straujāk nekā vidēji pērn.
Februārī pārtikas mazumtirdzniecība auga par 6.2%, nepārtikas (izņemot degvielu) tirdzniecība – par 6.7%. Straujākais pieaugums atkal ir bijis mājsaimniecības elektroprecēm (56%), sporta precēm un spēlēm (30%), ka arī tirdzniecībā pa pastu vai internetu (30%). Tajā pat laikā februārī krita lietoto preču (-26%), grāmatu, avīžu un kancelejas piederumu (-10%), ka arī paklāju, grīdsegu, tapešu un grīdas segumu (-4%) mazumtirdzniecība.
Angļu detektīvos ir tā – ja uz sienas ir šaujamais, tad kaut kādā brīdī tas arī izšaus. Kopējais reālais neto algu fonds (proti, visu strādājošo ienākumi pēc nodokļu nomaksas, ņemot vērā arī cenu kāpumu) Latvijā pērn ir pieaudzis par 9%, bet kopējie mājsaimniecību tēriņi tikai par 2,3% (mazumtirdzniecības apjomi par 3,7%). Kaut kad jau šim ienākumu kāpumam bija jāizšauj jeb jāparādās arī patēriņā. Tomēr rozā brilles arī ir bīstamas. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju un diezgan lēnu ekonomikas izaugsmi, arī ienākumu kāpums šogad gaidāms mērenāks.