Aizvadītajā gadā apstrādes rūpniecības apjomi piedzīvojuši gan kāpumu, gan kritumu, turkāt nozarēs saglabājas nevienmērīga izaugsme, norāda eksperti.
Šis gads nebūs vieglāks – aizvien saglabājas ārējās vides riski, tomēr šajā gadā visdrīzāk kopumā varēs vērot pieaugumu.
Ekspertu komentārus un prognozes iespējams izlasīt galerijā augstāk!
#1/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Apstrādes rūpniecības izlaide pērn pieauga par 4,1%, ekonomikas pieaugums kopumā bija ap 2,8%, tas vēl tiks precizēts. Tas nav daudz valstij ar mūsu ienākumu līmeni, nodrošina konverģenci ar pārējo Eiropu tikai par 1-2% gadā, kas noteikti ir pārāk lēns temps. Taču šis pieaugums ir panākts diezgan nelabvēlīgos ārējos apstākļos. Krīze Krievijā mūsu valsti ietekmē vairāk nekā Eiropu kopumā. Šai specifiskajam faktoram zaudējot spēku, izaugsmes tempu atšķirība visdrīzāk pieaugs. Ekonomiku galvenokārt virza patēriņš, bet uz lēnas eksporta summas kāpuma fona notiek straujas struktūras izmaiņas. Pakalpojumu eksportā strauji pieaug augstus ienākumus radošo nozaru īpatsvars.
Ir patiešām negatīvi vērtējamas lietas. Nemetālisko minerālu ražošanas kritums pērn par 10% atspoguļo aktivitātes samazināšanos ēku celtniecībā, kas varētu turpināties arī šogad. Arvien ticamāks kļūst metālu ražošanas sarukums 2016.gadā. Ietekme uz ekonomiku kopumā būs niecīga, jo tērauda ražošanā Liepājā šobrīd vairs nodarbināti vien 0.05% no valsts kopējā strādājošo skaita, bet rūpniecības izlaides datos šie notikumi var būt pamanāmi.
Tāpēc ir nedaudz jāsamazina 2016.gada rūpniecības izlaides izmaiņu prognoze, visticamāk, tā augs par 3%. Pievienotās vērtības izmaiņas būs labvēlīgākas, pateicoties struktūras maiņai.
Gada rezultātu apkopošana ir piemērots brīdis tālākas nākotnes skatījuma izvērtēšanai.
Nesen ievērību guva ziņa, ka pērn eksports Latvijā ir audzis straujāk nekā citur Baltijā. Patiešām, saskaņā ar Eurostat datiem, preču un pakalpojumu eksports pirmajos trīs ceturkšņos Latvijā auga par 2,3%, Lietuvā par 1.2%, bet Igaunijā samazinājās par 0,9%. Daļēji to izraisījuši ārēji apstākļi. Igauniju vairāk ietekmē krīze Somijas ekonomikā. Lietuvas ārējā tirdzniecībā ir lielāks īpatsvars ir re-eksportam, kuru skarbi skar ekonomiskās grūtības Krievijā.
Taču eksporta izaugsmes tempu atšķirībām Baltijā pamatā varētu būt arī strukturāli faktori, īpaši, ja ir runa par salīdzinājumu starp Latviju un Igauniju. Varbūt tas izklausās dīvaini, ka Latvijai var būt kādas strukturāla rakstura priekšrocības, bet — jo interesantāks stāsts. Vispirms jāsaprot, kādu iemeslu (līdzās reeksportam) dēļ eksports uz iedzīvotāju pārējās Baltijas valstīs ir lielāks. Lietuvā ir labāk saglabāti lielie padomju ēras rūpniecības uzņēmumi. To starpā ir vairāki tādi, kuri strādā ar ļoti lielu apgrozījumu, bet viņu pašu radītās pievienotās vērtības daļa šajā apgrozījumā ir samērā neliela, spilgts piemērs ir Orlen Lietuva jeb Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, arī Achema. Igaunijā savukārt bijusi veiksmīgāka ārvalstu investoru piesaistē, tiem no jauna radot veselas eksporta nozares, pirmkārt — liela mēroga elektronikas montāža, arī poligrāfija un māju moduļu būve.
Abām mūsu kaimiņvalstīm tas ļāvis kādā brīdī panākt lielāku eksporta izrāvienu, bet rodas jautājumi par dažu to nozaru attīstības modeļu nākotni. Vairāku Lietuvas eksporta milžu atrašanās mūsu kaimiņvalstī ir zināmā mērā vēsturiskas sakritības rezultāts, to darbībai tur trūkst dziļāka konteksta, tie ir vāji ieausti valsts ekonomikas lielajā tīmeklī.
Salīdzinājumā ar Igauniju jo īpaši informatīvs piemērs ir koka māju ražošana. Savulaik Igaunijā ārvalstu investori uzbūvēja vairākas modernas šo produktu rūpnīcas, kuras tīri tehniski izpilda lielus pasūtījumus. Latvijā šī nozare ir attīstīta gandrīz no nulles un galvenokārt pašu spēkiem. Izlaide joprojām ir mazāka, bet dzīve savvaļā uzņēmumus mudinājusi labi attīstīt ne tikai ražošanas, bet arī dizaina un pārdošanas kompetences. Šo uzņēmumu ir diezgan daudz.
Ražotājiem, kuri ir produktu īpašnieki, ir lielākas cerības atrast īstās zelta dzīslas un kādā brīdī var notikt straujš izrāviens. Elektronikas izlaide Igaunijā joprojām ir vairākkārt lielāka nekā Latvijā. Taču mūsu valstī ir Baltijas pārliecinoši sekmīgākais nozares uzņēmums, kurš pats gan neražo (daļu pasūtījumu izvietojot šeit), bet kontrolē pašu produktu, tas strauji aug. Šis uzņēmums tikko ieguva lielu ievērību saistībā ar miljona eiro ziedojumu bērnu slimnīcai. Ar ārvalstu investīciju palīdzību ekonomikai uzpotēti ražošanas procesi ir pakļauti lielākam riskam strauja algu pieauguma laikā. Turpretim produktu īpašnieki ražošanu citur pārcels negribīgāk, turklāt augstākas pievienotās vērtības operācijas paliks tur, kur dzīvo tās veidojošie cilvēki.
#2/5
Ekonomikas ministrija
2015.gadā kopumā apstrādes rūpniecības izlaide bija par 4,3% lielāka nekā pirms gada. Lielāko ieguldījumu pieaugumā nodrošināja kokapstrādes, metālu ražošanas, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozares. Tajā pašā laikā ražošanas apjomi samazinājās tādās nozarēs kā pārtikas rūpniecība, nemetālisko minerālu, kā arī apģērbu ražošana.
Pašreiz vērojamās kopumā pozitīvās tendences apstrādes rūpniecībā saglabāsies un ražošanas apjomi turpinās augt arī šajā gadā.
#3/5
Finanšu ministrija
Neskatoties uz sarežģījumiem ārējos tirgos un Krievijas noteiktajām sankcijām ES pārtikas ražotājiem, Latvijas apstrādes rūpniecība 2015. gadā ir sasniegusi atzīstamus izaugsmes tempus, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinoties par 4,1% un nodrošinot vienu no lielākajiem devumiem Latvijas ekonomikas kopējā izaugsmē. Kopumā rūpniecība pērn pieauga par 3,4%.
No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm īpaši jāizceļ kokapstrāde, kur ražošanas apjomi pērn stabili palielinājušies visa gada garumā, gadā kopumā uzrādot 6,9% pieaugumu, bet decembrī pirmo reizi gada laikā sasniedzot jau divciparu skaitļos mērāmu kāpumu – 13,9%. Nozares veiksmīgo darbību raksturo arī augstākas pievienotās vērtības produktu īpatsvara pieaugums kopējā koksnes produktu eksportā. Ar kokapstrādi cieši saistītā mēbeļu ražošanas nozare pagājušajā gadā savukārt sasniedza jau 13,1% pieaugumu.
Metāla ražošanas nozarē ražošanas apjomus pozitīvi ietekmēja metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas Metalurgs darba atsākšana. Turpretim gatavo metālizstrādājumu ražošana 2015. gadā ir samazinājusies par 3,8%.
Savukārt starp nozarēm, kam 2015. gadā veicies mazāk, kā pirmā jānosauc pārtikas produktu ražošana, kas ir otrā lielākā Latvijas rūpniecības nozare pēc kokapstrādes. Krievijas 2014. gada augustā noteiktais importa aizliegums lielākajai daļai Eiropas Savienībā (ES) ražoto pārtikas preču turpināja negatīvi ietekmēt pārtikas ražošanas apjomus visa 2015. gada garumā. 2015. gadā kopā pārtikas produktu ražošana samazinājās par 5%. Tomēr lejupslīdes tempi arvien mazinās, un decembrī gada kritums pārtikas nozarē bija vairs tikai 1,6% apmērā.
Līdzās Krievijas tiešajām sankcijām, ko 2015. gada vasarā papildināja arī aizliegums ievest zivju produktus, Latvijas ražotājus (ne tikai pārtikas nozarē vien) negatīvi ietekmēja arī Krievijas kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un rubļa kursa kritums, samazinot eksporta iespējas uz šo valsti. Tas skāra arī tādas nozares kā metālizstrādājumu un elektrisko iekārtu ražošana.
Visai tradicionāli lejupslīdi 2015. gadā piedzīvojušas arī apģērbu ražošana un tekstilizstrādājumu ražošana – attiecīgi par 15,6% un 5,8%, kamēr nemetālisko minerālu izstrādājumu produkcijas kritumu par 10,0% ietekmēja vājie būvniecības apjomi.
Svārstīgā un no laikapstākļiem un elektrības cenu izmaiņām atkarīgā elektroenerģijas un gāzes apgādes nozare 2015. gadu noslēgusi ar niecīgu 0,1% samazinājumu, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē sasniegts 6,4% pieaugums.
Lai gan gada pēdējā ceturksnī izaugsmes tempi rūpniecībā kopumā kļuvuši lēnāki, decembrī gada pieaugums bijis samērā spēcīgā 2,6% līmenī, ko nodrošināja apstrādes rūpniecības pieaugums par 3%, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes pieaugums par 1,9%, lielā mērā pateicoties lielākiem elektroenerģijas ražošanas apjomiem koģenerācijas stacijās. Līdzšinējā dinamika ļauj sagaidīt rūpniecības pieaugumu arī 2016. gadā, kad Krievijas sankciju ietekme arvien vairāk izzudīs, bet eirozonas valstu tirgos līdz ar sagaidāmo ekonomiskās aktivitātes palielināšanos augs pieprasījums pēc importa, tajā skaitā Latvijas ražotāju precēm. Arī konfidences indikatori pēdējos mēnešos uzrāda mērenu Latvijas rūpnieku noskaņojuma uzlabošanos.
Tajā pašā laikā uz Latvijas rūpniecību joprojām attiecas visai augstie ārējās vides riski, tajā skaitā saistībā ar ģeopolitisko situāciju reģionā un ekonomisko krīzi Krievijā, kā arī izaugsmes vājināšanos attīstības valstīs, tajā skaitā Ķīnā un no izejvielu eksporta atkarīgajās valstīs. Arī lēnā būvniecības attīstība reģionā var negatīvi ietekmēt pieprasījumu ne tikai pēc nemetālisko izstrādājumu produktiem, bet arī kokmateriāliem. No iekšējiem riskiem, savukārt, jāmin atkal uzmanības centrā nonākušais KVV Liepājas Metalurgs ražošanas uzturēšanas jautājums.
#4/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
2015. gads rūpniecībā nav bijis viegls, un arī turpmāk ekonomiskā vide nozarei nozīmīgus uzlabojumus nesola. Nevienlīdzīgais sniegums starp dažādām nozarēm saglabāsies, tomēr līdzīgi kā pērn bilance ir sagaidāma pozitīva, respektīvi, kopējie apjomi turpinās pieaugt. Rūpniecība ir viena no nozarēm, kas patlaban pasaulē saskaras arī ļoti spēcīgu pretvēju, ko raksturo piesardzība eksporta tirgos, piezemētais pieprasījums, ko izjutīs arī Latvijas uzņēmēji.
Potenciālā izaugsme būs meklējama vien konkrētos tirgos. Pēdējā laikā, lai arī svārstīgi, tomēr pozitīvi signāli pienāk no eirozonas, kā arī Lielbritānijas un Zviedrijas. Tie, sagaidāms, būs vieni no galvenajiem izaugsmi virzošajiem tirgiem. Tā ir pozitīva ziņa mēbeļu un kokrūpniecības nozarēm. Savukārt metālu nozarē sagaidāma pietiekami liela nenoteiktība, kas saistās ar ES un Turcijas sankciju ietekmi. Savukārt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare, visticamāk, turpinās savu izplešanos, kas balstās pietiekami plašā eksporta tirgu diversifikācijā un konkurētspējīgo produktu klāstā.
Tikmēr situācija turpinās pasliktināties tām nozarēm, kas darbojas Krievijas un tās satelīttirgos. Tur pirktspēja turpinās pasliktināties. Tādēļ uzņemtais eksporta diversifikācijas virziens ir jāturpina. Krievijas īpatsvars eksportā ir konsekventi mazinājies, no 11.6% 2013. gadā, līdz 7.9% pērn, tomēr tas joprojām bija trešais lielākais tirgus. Tādēļ Krievijas ekonomikas negatīvā ietekme ekonomikas tendencēs joprojām būs jūtama. Tātad, šogad, visticamāk, izaugsme varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, tas ir, 4% apmērā, kas nebūtu slikts sniegums. Apjomus, kā ierasts gan vēl piekoriģēs laikapstākļi.
#5/5
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Kopumā, lai arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pērn atgriezušies pie mērenas izaugsmes, tā gadā kopumā bijusi nevienmērīga un svārstīga – turklāt dinamika ir bijusi mazāk iepriecinoša tieši pēdējos mēnešos (4.ceturksnī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi samazinājušies par 0,7%). Cerams, ka līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisko atgūšanos, arī Latvijas ražotāju un eksportētāju sniegums šogad turpinās augt līdzīgi vai pat nedaudz raitāk.
Taču šogad netrūks arī izaicinājumu. Strauji augošās algas turpinās radīt spiedienu uz konkurētspēju – tādējādi palielinot vajadzību pēc investīcijām ražīguma celšanā. Krievijas ekonomika recesija un straujš pirktspējas kritums turpināsies arī šogad – negatīvi ietekmējot tos, kas nav spējuši pārorientēties uz citiem noieta tirgiem. Vārgāks, šķiet, būs arī pieprasījums pēc būvmateriāliem samērā negatīvo būvniecības nozares perspektīvu ES fondu lēnās apguves dēļ (tiesa, to vismaz daļēji varētu kompensēt eksports, piemēram, uz Zviedriju – tur būvniecības jautājums aktualizējies saistībā ar neseno straujo bēgļu pieplūdumu).