Šajā gadā apstrādes rūpniecības attīstība ir bijusi ļoti nevienmērīga un svārstīga, tomēr savu artavu izaugsmē devusi KVV Liepājas metalurgs darbības atsākšana, norāda eksperti.
Db.lv jau ziņoja, ka Šā gada augustā salīdzinājumā ar jūliju rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Krituma pamatā bija samazinājums apstrādes rūpniecībā par 3%, savukārt pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 7,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par 7,3%. Enerģētikas nozarē apjoma kāpumu ietekmēja elektroenerģijas ražošanas pieaugums koģenerācijas stacijās.
Salīdzinot ar 2014. gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, apstrādes rūpniecībā – par 4,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 12,4%.
Kā eksperti vērtē jaunākos datus un kas gaidāms turpmāk – lasi galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Pēc laba kāpuma jūlijā, augustā Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi atkal mazinājušies, lai arī vēl arvien bija par 4,8% lielāki, nekā gadu iepriekš. Straujais kāpums pārtikas ražošanā jūlijā nu jau ir nokoriģējies un apjomi atkal ir mazāki nekā pirms gada (-5,4%).
Koka izstrādājumu ražošanas apjomi arī bija mazāki nekā iepriekšējā mēnesī, auga vien mēbeļu, papīra izstrādājumu, poligrāfijas ražošana. Taču visās šajās nozarēs, izņemot papīra izstrādājumu ražošanu, ir vērojama izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada augustu. Metālapstrādē un mašīnbūvē arī dažādi sniegumi – piemēram, elektrisko iekārtu, automobiļu un piekabju, gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi augustā bija mazāki nekā pirms gada, bet laba gada izaugsme vēl arvien datoru un elektronikas, metālu, kā arī citu mašīnu un iekārtu ražošanā.
Kopumā, apstrādes rūpniecības attīstība šogad ir ļoti nevienmērīga un svārstīga, daudzās nozarēs ir lejupslīde, bet daudzās ir arī izaugsme. Jāsaka, ka ražošanas apjomu kāpumu šogad ir balstījusi arī Liepājas Metalurga darbības atsākšana, lai arī ietekme uz preču eksporta izaugsmi no tā ir krietni mazāka (gan tāpēc, ka cenas ir zemākas, gan tāpēc, ka pašlaik atjaunota tikai daļa no ražošanas ar salīdzinoši zemāku pievienoto vērtību).
#2/4
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Kopējo nozares saražotās produkcijas apjoma samazinājumu augustā galvenokārt noteica būtisks saražotās produkcijas apjomu kritums pārtikas rūpniecībā (par 10.5% salīdzinājumā ar jūliju), kas gan nav liels pārsteigums, bet gan atgriešanās pie iepriekšējo mēnešu līmeņa – pozitīvs izlēcējs drīzāk ir bijis jūlijs. Skatoties detalizētāk – pa pārtikas rūpniecības apakšnozarēm - redzams, ka augustā gan piena, gan augļu un dārzeņu pārstrādāji, gan arī gaļas ražotāji ir spējuši kāpināt ražošanas apjomu, bet zivju pārstrāde un konservēšana gan uzrādīja 35% kritumu.
Ņemot vērā esošo situāciju, līdz šim zivju konservu ražotāji ir turējušies visai braši, bet augusts acīmredzot ir bijis tas mēnesis ar lielāko izlaides apjoma kritumu, kas apliecina arī nozarē esošās problēmas. Pārtikas rūpniecība gan nebūt nav vienīgā nozare ar mīnusiem – arī kokrūpniecībā ievērojams apjomu kritums (-3,3%), ko papildina saražotās produkcijas apjomu samazinājumi apģērbu (-8,8%), tekstilizstrādājumu (-4,1%), gatavo metālizstrādājumu (-6,8%), elektrisko iekārtu (-14,9%), kā arī iekārtu un mehānismu ražošanā (-3,9%). Vērā ņemams kāpums ir vienīgi ķīmiskajā rūpniecībā (+16,3%) un mēbeļu ražošanā (2,4%). Uz aci redzams, ka lielākās nozares ir darbojušās ar krietni negatīvākiem pieauguma tempiem, nekā nozare kopā. Tas norāda, ka nozarēs, par kurām dati netiek publicēti, – metālu ražošanā, farmaceitisko produktu ražošanā un kuģubūvē – apjomi visticamāk ir auguši.
2015. gadā kopumā apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms varētu augt par 5-6%. Turpmākā nozares attīstība gan būs atkarīga no norisēm ārējā vidē – eiro zonas atkopšanās un turpmākās ģeopolitiskās situācijas. Tāpat situāciju ārējā vidē ietekmē arī Ķīnas ekonomikas palēnināšanās, kas, lai arī tiešā veidā neatstāj būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, tomēr ietekmē un globālajiem preču un izejvielu tirgiem, kuros ar savu produkciju konkurē arī Latvija. Ģeopolitiskās situācijas faktors būtiski ietekmē rūpnieku noskaņojumu un kavē jaunu investīciju veikšanu. Jāatzīmē vēl viena būtiska lieta – Latvijas apstrādes rūpniecība joprojām ir visai jutīga pret ārējiem šokiem. Proti, divas lielākās tās apakšnozares (kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība) veido gandrīz pusi no kopējās nozares izlaides. Mierīgos laikos tas nav slikti, bet šoku gadījumos (labs piemērs ir nesenās sankcijas), tās valstis, kuru apstrādes rūpniecība ir vāji diversificēta (un orientēta uz eksportu, nevis apgādā vietējo tirgu), cieš vairāk. Tādēļ ekonomiskās politikas veidotājiem jādomā par to, ar kādiem instrumentiem veicināt apstrādes rūpniecības diversifikācijas pieaugumu.
#3/4
Ekonomikas ministrija
Pēdējā laikā apstrādes rūpniecībā saglabājas nemainīgas tendences. Atsevišķās nozarēs vērojams stabils ražošanas apjomu pieaugums, savukārt citās nozarēs dažādu faktoru ietekmē izlaides apjomi sarūk.
Apstrādes rūpniecības pieaugumu gada griezumā, galvenokārt, sekmēja metālu ražošanas apjomu kāpums saistībā ar KVV Liepājas metalurgs darbības atsākšanu, kā arī stabils pieaugums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokapstrādē (ražošanas apjomu pieaugums gada laikā par 4,2 %).
Izaugsme vērojama arī vairākās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Turpina augt mēbeļu ražošanas apjomi (kāpums gada laikā par 19,5 %), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas apjomi gada laikā pieauga attiecīgi par 13,7 % un 7,4 %. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē augustā gada laikā bija pieaugums par gandrīz 15 %. Augustā arī dzērienu ražošanas, poligrāfijas, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanas nozarēs ražošanas apjomi bija liekāki nekā pirms gada.
Pārtikas rūpniecībā ražošanas apjomi augustā bija par 5,4 % mazāki nekā pirms gada. Samazinājumu, galvenokārt, ietekmēja ražošanas apjomu kritums zivju pārstrādē. Jau ilgāku laika periodu samazinās izlaides apjomi vieglajā rūpniecībā un arī augustā saražotās produkcijas apjomi gan apģērbu ražošanā, gan tekstilizstrādājumu ražošanā bija mazāki nekā pagājušā gada augustā. Vājāks pieprasījums būvniecībā negatīvi ietekmē nemetālisko minerālu ražošanas nozari, kur ražošanas apjomi augustā bija par 8,2% mazāki nekā pirms gada. Augustā gada griezumā samazinājās arī gatavo metālizstrādājumu, papīra, kā arī transportlīdzekļu ražošanas apjomi.
Sagaidāms, ka nākamajos mēnešos izaugsme kopumā apstrādes rūpniecībā turpināsies, vienlaikus apakšnozarēs saglabāsies atšķirīgas attīstības tendences.
#4/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Lielu lomu uz kopējiem rādītājiem veidoja KVV Metalurga darbība, kas savu lomu saglabās arī turpmāk. Pagaidām gan darbības ilgtermiņa perspektīvas ir pietiekami neskaidras. Tomēr iestrādes jaunu tirgu uzmeklēšanā, ļauj cerēt, ka ar laiku uzņēmums savu darbību nostabilizēs. Produkcijas apjoma pieaugumu uzrādīja arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozare (+23,3%), mēbeļu (+19,5%), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozares (+14,9%). Pēc apjomiem lielākais vezuma vilcējs bija kokapstrādes nozare, kuras apjomi palielinājās par 4,2%. Salīdzinoši labie ekonomikas izaugsmes rādītāji Latvijas lielākajos eksporta tirgos, izņemot Krieviju, norāda uz nozares iespējām turpināt audzēt apjomus.
Tikmēr apjomu kritums turpinās pārtikas nozarē (-5,4%), kas izjūt Krievijas tirgus sarežģījumus un sankciju ietekmi, kā arī globālās konjunktūras izmaiņas. Apjomi stabilizēsies pakāpeniski, jo paies laiks, kamēr uzņēmēji pārorientēsies uz citiem tirgiem, pielāgos produkcijas sortimentu u.tml. Krievijas tirgus ietekmē arī apģērbu ražošanas nozares apjomus, tomēr perspektīvas stabilizējas eirozonā, kas ļaus pakāpeniski apjomus atgūt. Apjomi saruka arī gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē.
Kopumā rūpniecības izaugsme ļauj pozitīvi vērtēt visas ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Eirozonas ekonomikas atgūšanās ļaus izaugsmi noturēt, tomēr sarežģījumi sagaidāmi no Ķīnas izaugsmes bremzēšanās, kas daudzu Eiropas eksportētāju darbības prognozes pakļauj pieaugošai nenoteiktībai. Tas pats saistāms arī ar citu strauji augošo ekonomiku tirgiem. To, ka situācija sola ļoti nestabilu izaugsmes pamatu, liecina Igaunijas rūpniecības rādītāji, kuras apjomi augustā gada laikā saruka par 3%.