Ārējā tirdzniecībā augusts bijis sliktākais mēnesis visa gada garumā, tomēr uz gada beigām situācijai vajadzētu uzlaboties, norāda ekonomisti.
Tomēr darbs pie jaunu un izaugsmi sološu tirgu apgūšanas ir intensīvi jāturpina, viņi uzsver.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 7%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 7,8% un importa vērtība – par 6,4%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Augustā Latvija eksportēja preces 784,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,032 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,2% (2015. gada jūlijā – 43,5%).
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu vērtējumu un prognozes!
#1/4
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Ārējā tirdzniecībā augusts bijis sliktākais mēnesis visa gada garumā. Faktiskajās cenās eksports tik vājš pēdējo reizi bija pērn jūnijā. Lai gan vienu mēnesi grūti nokomentēt, atraujot no konteksta, ir aizdomas, ka šī gada vājais augusta rezultāts varētu būt saistīts ar šīs vasaras specifiku, kad siltais laiks iestājās tikai pašās jūlija beigās un noturējās gandrīz visu augustu. Iedzīvotāji, tādējādi izvēlējās atvaļinājumus vairāk ņemt tieši augustā, mazinot kopējo aktivitāti ārējā tirdzniecībā. Aplūkojot patlaban pieejamos datus par eksporta rādītājiem šī gada pirmajos astoņos mēnešos, redzams, ka faktiskajās cenās eksporta apjoms ir pieaudzis par 1,6%. Gada izskaņā dinamikai vajadzētu mazliet uzlaboties, ņemot vērā gan Krievijas sankciju bāzes efektu, kas visvairāk izpaudīsies tikai gada pēdējos mēnešos, kā arī pateicoties graudu rekordražai, kas ļaus uzlabot graudu eksporta rādītājus. Faktiskajās cenās eksporta pieaugums šogad varētu būt ap 3%, savukārt salīdzināmās cenās vēl par aptuveni procentpunktu lielāks, ņemot vērā ražotāju cenu kritumu. Šobrīd nav pamata domāt, ka Latvijas preču eksports naudas izteiksmē varētu samazināties, jo eksporta dati faktiskajās cenās kopumā uzrāda pieauguma tendenci. Ir atsevišķi mēneši, kad pieaugums ir negatīvs, taču kopumā eksports turpina mērenu, bet tomēr izaugsmi.
Lai gan ne visās Eiropas Savienības valstīs Latvijas preču eksports palielinās, kopumā tendence ir tāda, ka tirdzniecības bilancē samazinās Krievijas un NVS valstu īpatsvars par labu Eiropas Savienības tirgum. Šāda tendence skaidrojama gan ar to, ka uzņēmēji pārorientējas uz Rietumu tirgiem, gan ar mazliet labāku kā gaidīts ekonomisko izaugsmi Eiropā, it īpaši Lielbritānijā. Lielā mērā, pateicoties rekordlielajiem graudu ražas apjomiem, šogad varētu palielināties ārējā tirdzniecība ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, it īpaši Alžīriju, Ēģipti un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Lielākos eksporta kāpumus šogad varētu piedzīvot graudkopības nozare jau iepriekš minētā iemesla dēļ, labi joprojām turpina klāties koksnes un koka izstrādājumu eksportam. Vērā ņemams pieaugums, pateicoties ražošanas atsākšanai Liepājas metalurgā būs arī metāla izstrādājumu eksportam. Šobrīd arī datoru un elektronisku iekārtu ražotājiem izskatās, ka veicas labi, un šī nozare paklusām uzrāda ļoti atzīstamus eksporta pieauguma tempus.
#2/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Neskatoties uz pietiekami saspīlēto ārējo vidi, tai skaitā sarežģījumiem tirdzniecībā ar Krieviju, eksporta apjomi šā gada astoņos mēnešos ir par 1,8% lielāki. Tas ir augstākminēto iemeslu atzinības vērts fakts. Šo faktoru dēļ viennozīmīgi prognozēt tendences saglabāšanos ir pietiekami pārdroši, jo pieaugumu starp dažādām nozarēm raksturo krasi atšķirīgs veikums. Astoņos mēnešos Latvija ir eksportējusi preces 6.64 miljardu eiro vērtībā.
No šī milzīgā apjoma kokapstrādes produkcija ir 1,17 miljardus vērta, kas aizņem 17,6% no kopējā eksporta. Tās apjomi astoņos mēnešos ir auguši par 2,6%, kā dēļ šo nozari var saukt par visa Latvijas eksporta mugurkaulu, un no tās panākumiem lielā mērā arī izrietēs galvenās tendences eksportā. Nākamā preču grupa, kuras eksporta vērtība šogad ir 883 miljonu eiro, ir ektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra. Lielu daļu eksporta ir Latvijas uzņēmumu veidota, tomēr daļa uzrādās kā vairumtirdzniecība. Šīs grupas eksporta vērtība ir palielinājusies par visai iespaidīgiem 18,7%.
Minētā segmenta eksporta pieaugums varētu būt sekmējis izmaiņas Polijas likumdošanā, līdz ar to interesanti būs vērot kā mainīsies šo preču plūsma, ja tiks ieviests reversā nodokļa piemērošana arī Latvijā. Par 20,7% jeb līdz 404 miljoniem eiro ir kāpis kodolreaktoru, katlu, mehānismu un mehānisko ierīču eksports. Lai arī centieni diversificēt eksporta tirgus ir vērojami, būtiskas izmaiņas galveno eksporta tirgu izkārtojumā joprojām nav notikušas, respektīvi, galvenās plūsmas iet Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Lielbritānijas virzienā. Tās īstenosies ļoti pakāpeniski, kas nozīmē, ka, ņemot vērā ekonomiskās prognozes, darbs pie jaunu un izaugsmi sološu tirgu apgūšanas ir intensīvi jāturpina.
#3/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Augustā preču eksports bija par 3,8% mazāks nekā pirms gada. Tas ir jau trešais mēnesis šogad, kad eksports ir sarucis gada griezumā. Ievērojot šī gada graudu ražas lielumu, var cerēt, ka šādu mēnešu vairs nebūs. Ļoti aptuveni vērtējot, šī gada graudu ražas kopējā vērtība ir pusmiljards eiro, no kā pašu patēriņam vajag varbūt drusku vairāk par ceturto daļu, bet pārtikai – tikai desmito daļu.
Turklāt, kā jau ierasts, ikmēneša eksporta svārstības un eksporta nozaru sniegums nav gluži viens un tas pats. Eksporta krituma vaininieku rindas sākumā šoreiz drūzmējas preču posteņi, kuros izteikti dominē reeksports un tādi, kuri mēdz būt ļoti svārstīgi. Vislielākā ietekme uz eksporta apjomu gada griezumā bija dzērienu eksportam, kas ir galvenokārt stipro dzērienu loģistika. Kopā ar tērauda eksportu šis postenis izskaidro >9/10 kopējā eksporta samazinājuma gada laikā. Tērauds kopš kāda laika atkal ir Latvijā daļēji pārstrādāts produkts, bet ar salīdzinoši nelielu pievienoto vērtību pret pārdošanas apjomu. Turklāt nav ziņu, ka šīs izmaiņas būtu izraisījušas ražošanas svārstības. Ja kaut kas slikts notiktu vai draudētu notikt ar KVV Liepājas Metalurgu, mēs par to noteikti uzzinātu jau pirms ārējās tirdzniecības datu iznākšanas.
Tēraudam bija īpaši liela ietekme uz eksporta apjomu izmaiņām mēneša laikā. Augustā kopējais kritums pret jūliju bija ļoti liels, par 66 miljoniem eiro jeb 7,8%. Tērauds no tā veidoja vairāk nekā trešdaļu, bet kopā ar citu galvenokārt reeksporta veidotu kategoriju — elektriskajām iekārtām, jau vairāk nekā pusi. Vēl samērā nozīmīga ietekme mēneša laikā bija jau pieminētajiem dzērieniem, kā arī graudiem, kuru eksporta samazināšanās jau nu nekādi neatspoguļo nozares vājumu, drīzāk gan aizņemtību ar steidzamākiem darbiem par vecu krājumu andelēšanu. Vēl jūtamu ietekmi uz eksporta pārmaiņām radīja arī koksnes izstrādājumi, kas, atšķirībā no visa iepriekš uzskaitītā, varētu būt nozīmīgs nelabvēlīgs signāls mūsu ekonomikai. Jaunattīstības valstu tirgu vājums un izejvielu cenu samazināšanās varētu skart arī šo Latvijas produktu. Gada griezumā koksnes eksports vēl ir plusos, bet pārmaiņas kopš marta ir drīzāk nelabvēlīgas.
Nozīmīgs negatīvs signāls mūsu ārējai tirdzniecībai ir arī dati no Vācijas. Tās eksports augustā samazinājās straujāk nekā jebkurā citā mēnesī kopš Lielās Recesijas. Strauji krities arī jauno pasūtījumu indikators. Noskaņojuma indikatori un plašās naudas apjoms, kas ir svarīgi nākotnes tendenču vēstneši, šobrīd drīzāk signalizē par eirozonas ekonomikas izaugsmes paātrināšanos, bet jaunattīstības valstu finansiālā situācija vieš aizvien lielākas bažas. Te nāk prātā teiciens par neapturamu spēku un neizkustināmu objektu – kaut kam būs jāpadodas.
Pakalpojumu eksports augustā, par laimi, bija plusos, par 5% lielāks nekā pirms gada. Pārsteidzoši labus ienākumus joprojām rada transporta pakalpojumu eksports, pieaugot par 6.3% gada laikā, par spīti nemitīgām bažām, ka dzelzceļa sliedes drīz sāks rūsēt. Par šo biznesu gan pienāca bažīgi signāli septembrī. Iemesls gan, ļoti iespējams, ir nevis Latvijas un Krievijas attiecības, bet nemitīgi krītošās ogļu cenas. Par 5,5% gada griezumā pieauga ienākumi no braucienu (tūrisms un lietišķi ceļojumi) eksporta, bet 3,3% - no pārējiem eksporta posteņiem, kas ir galvenokārt biznesa un finanšu pakalpojumi.
#4/4
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Preču eksports uz Krieviju augustā saruka par 36% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, kas ir dziļākais preču eksporta kritums uz Krieviju šogad. Latvijas eksporta uz Krieviju kritumu dziļums ir bijis svārstīgs no mēneša uz mēnesi, taču skaidrs, ka Krievijas ekonomika turpina slīgt recesijā un tas atspoguļojas mūsu eksporta datos – augustā vissmagāk cietuši dažādi pārtikas produkti (piemēram, gaļas produktu eksports krities par ceturtdaļu, bet augļu eksports bijis uz pusi mazāks nekā pirms gada). Uz citām NVS valstīm gan bija eksportēts par 7% vairāk nekā pirms gada, taču situācija turpina krasi atšķirties pa valstīm (piemēram, kāpumi uz Armēniju, Moldovu, Uzbekistānu, bet kritumi uz Kazahstānu un Azerbaidžānu). Eksports uz eirizonas valstīm, kā arī uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas bijis praktiski pērnā gada līmenī.
Par augusta preču eksporta statistiku iedvesmojošāki ir pakalpojuma eksporta dati. Pēc Latvijas Bankas maksājumu bilances datiem augustā turpinājies salīdzinoši spējš kāpums pakalpojumu eksportā – par 5% (šī gada pirmajos astoņos mēnešos solīds 4,4% pieaugums). Šogad auguši, piemēram, tūrisma pakalpojumi – savu artavu šeit, visticamāk, sniegusi arī Eiropas prezidentūra, bet arī dažādi komercpakalpojumi, it sevišķi priecē perspektīvais IT nozares pakalpojumu eksports.