Pērn ekonomikas izaugsmes dzinējspēks lielā mērā bija iekšzemes patēriņš, savukārt eksportu kavēja nestabilā situācija ārvalstu tirgos, norāda eksperti.
Paredzams, ka šajā gadā ekonomikas izaugsme būs līdzīga kā pērn, iespējams, nedaudz augstāka, viņi prognozē.
Galerijā augstāk iespējams sīkāk iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm!
#1/6
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Pēc provizoriskiem datiem 2015. gadā IKP ir audzis par 2,8% un jau vairāk nekā divus gadus Latvijas ekonomikas izaugsme svārstās 2,5-3,0% robežās, savukārt galvenais izaugsmes avots arvien ir iekšējais patēriņš. Visticamāk, arī šogad situācija b ūtiski nemainīsies, un izaugsme straujāka nekļūs. Bankas Citadele IKP pieauguma prognoze šim gadam ir 2,9%, tomēr uz lielāku pieaugumu varam cerēt 2017. gadā.
Ņemot vērā Krievijas noteiktās sankcijas un tās ekonomikas problēmas, Latvijas ekonomikas pērnā gada pieaugums ir atzīstams un tas ir lielāks, nekā vairums ekonomikas analītiķu prognozēja pagājušā gada sākumā. Ar šādu izaugsmi mēs ar ī uz Eiropas un pārējo Baltijas valstu fona izskatāmies pietiekami labi, jo augam straujāk gan par Lietuvu, gan Igauniju. Tomēr vidējā termiņā skaidrs, ka 3% izaugsme nav pietiekama, lai tuvākajā laikā tuvotos Eiropas līmenim.
Ekonomikas pieauguma tempu bremzēšanās pērnā gada pēdējā ceturksnī saistīta gan ar zemāku pieaugumu rūpniecībā, gan negaidīti vājāku izaugsmi mazumtirdzniecībā gada pēdējos divos mēnešos. Mazumtirdzniecības sabremzēšanās gan, visticamāk, ir īstermiņa svārstība un tuvākajos mēnešos tās pieaugums atkal kļūs straujāks. Darba tirgū turpinās stabils algu un nodarbinātības kāpums, kas veido labus priekšnosacījumus arī patēriņa pieaugumam. Papildu rūpniecībai un mazumtirdzniecībai gada pēdējā ceturksnī izaugsmi uz leju pavilka būvniecība, kur izlaide pēc spēcīgā kāpuma trešajā ceturksnī samazinājās par 7% salīdzinājumā ar 2014. gada pēdējo ceturksni.
Attiecībā uz 2016. gadu īpašu ekonomikas pieauguma paātrināšanos gaidīt nav pamata. Gads sācies ar diezgan ievērojamu kritumu pasaules finanšu tirgos, kam pamatā ir bažas par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos un zināmas indikācijas par ASV ekonomikas vājināšanos, kā arī neskaidrība par ASV monetārās politikas tālāko virzienu. Tādēļ šogad pilnībā nevaram izslēgt jaunus satricinājumus globālajā ekonomikā. Papildu tam šogad vēl turpināsim izjust Krievijas sankciju un rubļa krituma negatīvo ietekmi uz Latvijas eksportu, savuk ārt vājāka ES fondu apguve šogad būs negatīvs faktors būvniecībā, kur apsteidzošie indikatori norāda uz ļoti ticamu izlaides kritumu. Tomēr, ja šogad nepiedzīvosim kādus jaunus globālus satricinājumus, tad uz straujāku izaugsmi varam cerēt 2017. gadā, kad apgriezienus sāks uz ņemt jaunā ES fondu perioda naudas apgūšana un redzēsim arī pirmos rezultātus jaunu eksporta tirgu apgūšanā. Tādējādi prognozēju, ka 2017. gadā izaugsme kļūs straujāka un sasniegs 3,7%.
#2/6
Ekonomikas ministrija
Neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, 2015. gadā Latvijas ekonomika turpināja augt.
Kopš 2015. gada 2. ceturkšņa Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi ir palielinājušies. Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums liecina, ka aizvadītā gada 4. ceturksnī IKP bija par 3% lielāks nekā pirms gada (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem). Tas nozīmē, ka kopumā 2015. gadā IKP pieauga par 2,8%.
2015. gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu (2015. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš bija par 3,6% lielāks nekā pirms gada). Savukārt investīciju dinamika 2015. gadā bija mērena. Straujāku investīciju pieaugumu kavē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015. gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš.
Pēdējos gados zemais pieprasījums ārējos tirgos ir ietekmējis eksporta dinamiku, un tā kļuvusi mērenāka. Lai arī 2015. gadā eksports uz Krieviju ievērojami saruka, kopējie Latvijas ražotāju eksporta apjomi pieauga. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi trīs ceturkšņos bija par 2,2% lielāki nekā pirms gada. Šajā laikā straujāk palielinājās pakalpojumu eksporta apjomi, savukārt preču eksporta dinamika bija mērenāka.
Nozaru griezumā stabila izaugsme 2015. gadā bija vērojama apstrādes rūpniecībā (11 mēnešos pieaugums gada griezumā par 4,1%), kur lielākais ieguldījums bija metālapstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsmei. Stabili aug arī mazumtirdzniecības apgrozījums, kas 2015. gadā bija par 4,9% lielāks nekā pirms gada. Palielinās sniegto komercpakalpojumu apjomi. Turpretim transporta pakalpojumu un būvniecības apjomi atpaliek no 2014. gada rādītājiem.
Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016. gadā IKP pieaugums var sasniegt 3,2%.
#3/6
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Galvenais izaugsmes dzinējspēks 4.ceturksnī, visticamāk, vēl arvien būs bijis iekšzemes pieprasījums, jo īpaši mājsaimniecību patēriņš. Strādājošo ienākumi turpinājuši strauji augt, bet patēriņa cenu kāpums bija minimāls. Mazumtirdzniecības gada izaugsme 4.ceturksnī bija ap 3%, citi pakalpojumu sektori – 5%. Eksporta izaugsme, visticamāk, būs palēninājusies, bet vēl arvien būs saglabājusies pozitīva – to tai skaitā virzīja arī lielāks graudu eksports. Arī investīcijām vajadzētu kāpt, daļēji pateicoties arī siltam ziemas sākumam, lai arī operatīvie CSP dati norāda uz būvniecības kritumu 4.ceturksnī. Imports oktobrī-novembrī vēl arvien bija diezgan vājš, līdz ar to tam nevajadzētu bremzēt izaugsmi.
Pēc šī brīža datiem pērnā gada izaugsme bijusi ap 2,8%, kas ir mazliet straujāk nekā 2014.gadā. Domāju, ka pārskatītie dati varētu būt tuvāk 3%, kas gan pēc būtības neko nemaina. Swedbank prognozē, ka šogad izaugsme varētu būt vēl mazliet straujāka, ap 3,3%, pateicoties spējākam ārējam pieprasījumam un pieņemoties spēkā eksportam un investīcijām. Tomēr risku izaugsmei netrūkst, gan saistībā ar to, cik spējš būs ārējais pieprasījums – Eiropā un pārējā pasaulē, gan politiskie riski – jo īpaši Krievijā, bet arī Tuvajos Austrumos, Eiropā. Latvijas ekonomiskā izaugsme var būt arī straujāka, ja algu kāpums un/vai jaunās kreditēšanas kāpums izradīsies spējāks, kas kopā ar arvien labāku patērētāju noskaņojumu var veicināt straujāku mājsaimniecību patēriņa pieaugumu nekā pašreiz lēstie 4%.
#4/6
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Izaugsmi gada izskaņā ir bremzējušas galvenokārt preču nozares. Saskaņā ar šodien CSP vēstīto, rūpniecības pievienotā vērtība gada griezumā augusi par 3%, kas nozīmē, ka tā palikusi apmēram iepriekšējā ceturkšņa līmenī, bet pieaugums gada griezumā drusku sarucis. Rūpniecības uzņēmumiem nopietnas rūpes turpina sagādāt Krievijas tirgus vājums. Jau bija prognozējams kritums celtniecībā, bet apjomu samazināšanās par 7% noteikti ir gaidu diapazona zemākajā galā.
Arī mazumtirdzniecībā pieaugums gada griezumā bijis par 3%, kas nozīmē jau visai ievērojamu tempu zaudēšanu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Turpretim labvēlīgs šis periods bijis pārējām pakalpojumu nozarēm, kurās reģistrēts kāpums gada griezumā par 5%, kas nozīmē arī labu sniegumu ceturkšņa griezumā. Jau visā 2015.gadā bija redzams straujš augstas pievienotās vērtības pakalpojumu — biznesa, finanšu, IT pakalpojumu eksportā, bet IKP datos šīs nozares vēl kopumā radīja diezgan biklu iespaidu. Ilgākos laika posmos eksporta un pievienotās vērtības līknēm ir jātuvinās.
Prognoze par nedaudz straujāku izaugsmes tempu 2016.gadā paliek spēkā un paātrinājums visdrīzāk turpināsies arī sekojošajos pāris gados, bet vēsture nekad nevirzās taisnās līnijās. Laiku pa laikam iedarbojas negatīvi faktori, šobrīd tie ir vājais pieprasījums Krievijā un kavēšanās ar ES fondu laišanu ekonomikas asinsritē.
Nav šaubu, ka ļoti svarīgs atbalsta punkts ekonomikai šogad būs patēriņš, šajā ziņā nekas nav mainījies. Naudas tērēšana dienišķajām vajadzībām un mirkļa baudām pērnā gada beigās vēl auga daudz lēnāk par ienākumiem, bet šī plaisa nesaglabāsies mūžīgi.
Preču eksports gandrīz noteikti izaugsmi ietekmēs pozitīvi, bet šis devums diemžēl nebūs ļoti liels. Joprojām var saglabāt visai optimistisku skatu uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozarēm, to iekšējam un ārējam pieprasījumam. Noteikti plusi ir gaidāmi IT pakalpojumos un biznesa ārpakalpojumos. Tāpat augs uz iekšējo tirgu vērstie finanšu pakalpojumu sniedzēji, bet sekmes pakalpojumu eksportā šogad var ietekmēt regulējošās vides izmaiņas. Viesnīcu būvniecība un rekonstrukcija ir papildus apstāklis, kas ļauj cerēt uz labiem rezultātiem tūrismā, turklāt šī nozare ir augusi strauji un noturīgi jau ilgāku laiku, ienākumu pieaugums Baltijā, Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā tai būs labvēlīgs.
Tuvojas brīdis, kad Latvijā vairs neuztrauksies par ekonomikas pieauguma tempu, bet bažas varētu būt par tā struktūru, virzošajiem faktoriem. Pagaidām vēl patēriņš un investīcijas notiek drīzāk piesardzības režīmā un nedaudz lielāks optimisms noteikti nekaitētu. Taču var pienākt brīdis, kad analītiķiem atkal būs jādzesē pārkarsušās galvas.
#5/6
SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis
Ātrais novērtējums neļauj secināt, cik plaša bijusi ekonomiskā izaugsme un vai visos ekonomikas sektoros, tomēr arī pieejamie dati liecina, ka nozaru sniegums bijis dažāds. Piemēram, būvniecībā redzamas negatīvas tendences, pievienotai vērtībai pēdējā ceturksnī samazinoties par 7% salīdzinājumā pret iepriekšējā gada pēdējo ceturksni. Arī šis gads būvniekiem nesolās būt rožains un būs izaicinājumu pilns, jo kavējas Eiropas Savienības fondu apguves.
Pēc vājāka snieguma 2015. gada pirmajā pusē ekonomiskā izaugsme nedaudz paātrinājusies otrajā pusgadā. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis privātais patēriņš, iedzīvotājiem vairāk tērējot naudu par precēm un pakalpojumiem. Strādājošo ienākumu kāpums un zema inflācija sekmēja mājsaimniecību pirktspējas palielināšanās, kas atspoguļojās mazumtirdzniecības veikumā un arī pakalpojumu sfēras datos. Pērn mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9%. Gada pēdējos mēnešos izaugsmes temps mazumtirdzniecībā gan bija salīdzinoši neliels, kas gan daļēji skaidrojums ar bāzes efektu, jo 2014. gada pēdējos mēnešos bija vērojams straujš pieaugums nepārtikas preču grupās. Tāpat mājsaimniecību noskaņojums saglabājas diezgan piesardzīgs un ne visa nopelnītā nauda tiek iztērēta, daļa no ienākumiem tiek novirzīta uzkrājumos, par ko liecina mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums komercbankās.
Šogad Latvijas ekonomikā turpināsies mērena izaugsme, jo gan ārējie faktori, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, bažas par Ķīnas ekonomikas piezemēšanos, gan arī kavēšanās ar ES fondu naudas apguvi un svarīgu reformu neīstenošana neļauj cerēt uz būtiski straujāku ekonomikas pieaugumu.
#6/6
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
2015. gada 4. ceturkšņa rezultāts sagādā vilšanos – IKP saglabājies iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Tik vāja ceturkšņa izaugsme Latvijas tautsaimniecībā nav bijusi kopš 2013. gada 2. ceturkšņa. Tomēr nevarētu teikt, ka šāds rezultāts ir liels pārsteigums. Pieejamā operatīvā statistika jau liecināja, ka 4. ceturkšņa rezultāts varētu būt nedaudz vājāks, nekā ierasts. Pirmkārt, jāizceļ apstrādes rūpniecības salīdzinoši vājais pēdējā laika sniegums. Šobrīd ir pieejamā informācija par 4. ceturkšņa 2 mēnešiem liecina, ka apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni varētu būt samazinājusies. Arī mazumtirdzniecībā rādītāji ir bijuši ne tik labi, kā cerēts. Arī ostu un dzelzceļa operatīvā statistika 4. ceturksnī nav uzrādījusi pozitīvas tendenču maiņas transporta nozarē. Vienīgā izteikti pozitīvā nozare 4. ceturksnī varētu būt bijusi enerģētika, kas, pateicoties lieliem ražošanas apjomiem koģenerācijā, uzrādīja būtisku izlaides apjoma pieaugumu. Paliek atklāts jautājums par pakalpojumu nozarēm, kur lielāko lomu spēlē nekustamā īpašuma nozare un sabiedrisko pakalpojumu nozares, šie dati būs pieejami IKP pilnajā novērtējumā.
Kā lai vērtē 2,6% IKP pieaugumu 2015. gadā? Ja raugāmies pēdējo gadu attīstības un konverģences (ienākumu līmeņa tuvināšanās) kontekstā, tad viennozīmīgi – neapmierinoši. Tomēr, ja ņem vērā notikumus ārējā vidē, kurus Latvija var ietekmēt ļoti minimāli, tad – visnotaļ apmierinoši. Galvenais attīstību ierobežojošais faktors 2015. gadā bez šaubām ir bijis sarežģītā ģeopolitiskā situācija. Latvijas ekonomika no tā cieta gan tiešā (sankciju un Krievijas ekonomikas vājināšanās skartie uzņēmumi), gan netiešā veidā (atliktās uzņēmumu investīcijas). Arī eirozonas salīdzinoši vājā izaugsme neveicināja Latvijas tautsaimniecības straujāku izaugsmi. No ārējiem faktoriem pozitīvi var izcelt naftas cenu samazinājuma pozitīvo ietekmi uz patēriņu. Lai arī 2015. gadā daļēji atsāka darboties KVV Liepājas metalurgs, joprojām pastāv liela nenoteiktība par to, ar kādu jaudu un vai vispār uzņēmums turpinās darboties. Tomēr skaidrs, ka bez metalurģijas atdzimšanas Liepājā ekonomikas izaugsme 2015. gadā būtu bijusi tuvāka 2%, nekā 3%.
Kas mūs sagaida 2016. gadā? Pagaidām nekas neliecina, ka 2016. gads ekonomiskās izaugsmes ziņā varētu būt ievērojami labāks. Lai arī gribētos ticēt pozitīvajam scenārijam, tomēr nozaru griezumā grūti atrast tās jomas, kas varētu noteikt straujāku IKP izaugsmi. Apstrādes rūpniecībā ar problēmām sakaras virkne apakšnozaru (pārtikas rūpniecība, būvmateriālu, apģērbu, metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošana u.c.). Vērojot pēdējos notikumus, ir bažas arī par to, vai un kādā tieši kapacitātē turpinās darboties KVV Liepājas metalurgs. Būvniecības nozarē dzīvojamā fonda būvniecību joprojām ietekmēs nerezidentu sektora samazināšanās, kā arī atsevišķos gadījumos iespējami ES fondu līdzekļu plūsmas pārrāvumi. Arī transporta nozarē, īpaši ostās un dzelzceļā, nav gaidāms straujš pieaugums. Vienīgi salīdzinoši pozitīvi var vērtēt tirdzniecības un, ja veiksies ar laika apstākļiem, tad arī enerģētikas jomas perspektīvas. Pozitīvu pienesumu sniegs arī atsevišķas pakalpojumu nozares, bet diez vai to pienesums varēs būtiski paātrināt IKP izaugsmi (salīdzinājumā ar 2015. gadā pieredzēto).
Latvijas Bankas pašreizējā IKP pieauguma prognoze 2016. gadam ir 2,7%. Joprojām daudz būs atkarīgs no norisēm ārējā vidē. Eiropai jau tuvākajā laikā ir jārisina migrantu krīze, kas ir ļoti sarežģīts uzdevums, īpaši politiski. Tāpat atklāts paliek jautājums par globālajām naftas cenām. No vienas puses zemas naftas cenas pozitīvi ietekmē tautsaimniecības, kas ir naftas produktu importētājas. Bet jāatceras, ka ir virkne tautsaimniecību, t.sk. Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu vidū (piemēram, Krievija un Norvēģija), kuru ekonomikas ir tiešā veidā atkarīgas no naftas ieņēmumiem. Papildu tam svarīgi būs arī tas, vai jaunā valdība veiks kādas ekonomiskās politikas kursa izmaiņas.
Jāatgādina, ka šodien publicētais IKP ātrais novērtējums daļēji balstās uz operatīvo informāciju, daļēji uz ekonometrisko modeļu rezultātiem. Pilnais IKP novērtējums, kas ļaus ieskatīties IKP izaugsmes sadalījumā gan nozaru, gan izlietojuma komponenšu griezumā, tiks publicēts šā gada 29. februārī.