Patēriņa cenu kritumu februārī lielākoties ietekmēja degvielas cenu samazinājums, skaidro eksperti.
Paredzams, ka šajā gadā cenu pieaugums būs lēns vai pat var gaidīt deflāciju, uzskata ekonomisti.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm.
#1/6
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem patēriņa cenu līmenis februārī bija par 0.5% zemāks nekā pirms gada. To, kā gaidīts, radīja tālāka enerģijas cenu samazināšanās rūpnieciskajiem patērētājiem, proti, naftas cena saruka pasaules tirgū, savukārt dabasgāzes tarifi samazinājās rūpnieciskajiem patērētājiem iekšzemē. Arī atsevišķas pakalpojumu cenas, kurām janvārī bija vērojams netipisks kritums, vēl neatgriezās agrākajā līmenī.
Resursu cenu sarukums pasaulē februārī pamazām mitējās. Naftas cenas pakāpeniski atgriezās pie pieauguma tendences, un tā turpinās arī martā (pašlaik Brent naftas cena pārsniedz 40 ASV dolārus par barelu). Tādējādi februāra degvielas cena vēl bija par 3.3% zemāka nekā janvārī, bet martā varētu vairs arī nesarukt. Arī pasaules pārtikas un lauksaimniecības cenas pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem februārī, sarūkot krājumiem, atsevišķās grupās nedaudz pat pieauga.
Janvārī vērotais pasažieru aviopārvadājumu cenu sarukums turpinājās vēl februārī, bet tūrisma braucienu izpārdošana februārī vairs nebija aktuāla, tomēr šo pakalpojumu cenas vēl pilnībā neatgriezās to agrākajā līmenī. Pakalpojumu komponentes kopējās ietekme uz inflāciju pieaugumu bremzēja arī tas, ka pērn februārī tika būtiski palielinātas sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā: šī faktora ietekme uz gada inflāciju 12 mēnešu laikā aktualitāti ir zaudējusi. Tomēr šogad februārī auga citu pakalpojumu, piemēram, finanšu un apdrošināšanas, viesnīcu, slimnīcu un kultūras pakalpojumu cenas.
Kopumā pakalpojumu un t.s. pārējo tirgojamo preču cenas šā gada pirmajos mēnešos aug nedaudz lēnāk nekā 2015. gadā vidēji, ko daļēji nosaka zemāks izmaksu puses spiediens. Taču šo pamatinflācijas komponentu ietekme uz kopējo inflāciju nedaudz saruka jau 2015. gada laikā un varētu būt atspoguļojusi arī iedzīvotāju tendenci palielināt uzkrājumus.
Lai gan 2015. gadā iekšzemes kopprodukta pieauguma balsts bija ienākumu kāpums un patēriņa pieaugums, iedzīvotāju aptaujās tika pausts viedoklis, ka tuvāko 12 mēnešu laikā iedzīvotāji ieplānojuši vairāk lielu pirkumu, piemēram, veikt mājokļa uzlabojumus. Šā gada februāra un pirmā ceturkšņa iedzīvotāju aptaujās šāda tendence neturpinās: iedzīvotāji varētu īstenot savus iepriekšējos mēnešos ieplānotos pirkums tuvākajā laikā, nedaudz veicinot pieprasījumu, tomēr ticība tam, ka cenas tuvāko 12 mēnešu laikā varētu augt lēnāk vai sarukt, patērētāju februāra aptaujās vēl nostiprinājās.
Globālo resursu cenu aktuālā tendence vairs neiezīmē tālāku cenu kritumu. Pozitīvu devumu inflācijā vēl līdz gada vidum dos vēl neīstenotās nodokļu pārmaiņas, piemēram, alkohola akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa ieviešana mājokļa apsaimniekošanas maksai. Tomēr ienākumu kāpums šogad gaidāms lēnāks (likumdošanas ietekme uz algu kāpumu pretstatā iepriekšējiem gadiem gaidāma neitrāla), līdz ar to kopumā gada vidējās inflācijas līmenis vēl arvien saglabāsies ļoti zems.
#2/6
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Patēriņa cenu indekss februārī virzījās dziļāk deflācijas zonā. Jau janvārī pēc divu mēnešu pauzes patēriņa cenas gada griezumā atkal samazinājās. Februārī cenu pieaugums pret iepriekšējo mēnesi bija ļoti neliels, tikai 0.1%. Tā kā pērnā gada pirmajā pusē cenas kāpa diezgan strauji, sekas ir gada deflācijas padziļināšanās no -0,3% līdz -0,5%.
Gada deflācija saglabāsies līdz gada vidum, bet martā un varbūt arī turpmākajos pāris mēnešos vēl padziļināsies. Pērn no marta līdz maijam cenas strauji kāpa, šogad pieaugums būs, bet nedaudz pakāpeniskāks. Taču nav šaubu, ka mēneša inflācija pavasarī kļūs lielāka. To noteiks gan sezonālie faktori, gan tendenču maiņas izejvielu tirgos. Naftas cena kopš 20.janvāra ir pieaugusi par 44%, vienlaikus absolūtos skaitļos pieaugums nešķiet biedējošs un līmenis joprojām ir ļoti zems. Daļu kāpuma varētu izskaidrot ar spekulatīvu, uz cenu kritumu orientētu spekulatīvo pozīciju aizvēršanu. Tāpēc nav gaidāms, ka šāds straujš kāpums varētu turpināties, piedāvājums tirgos joprojām pārsniedz pieprasījumu.
Benzīna cena biržās kādu laiku uz naftas cenu kāpumu gandrīz nereaģēja, bet marta pirmajās dienās strauji palēcās par 40%, arī dīzeļdegvielas cena ir kāpusi, bet mazāk, par apmēram desmito daļu. Nav šaubu, ka ietekmi mēs drīz redzēsim degvielas uzpildes stacijās, un iegādāties benzīnu, maksājot mazāk nekā vienu eiro, drīz vairs nebūs iespējams. Taču citās jomās pēdējā gada laikā kopumā zemo naftas cenu ietekme turpinās izpausties. Februārī samazinājās siltuma un gāzes izmaksas, šis process vēl nav noslēdzies. Elektrības kabelis no Zviedrijas un Lietuvu jau ietekmē elektrības cenas.
Tāpēc ir likumsakarīgi, ka nepārtikas preču kritums (-3,3%), februārī bija lielākais kopš 2010.gada marta. Pārtikas cenas ir pieaugušas pirmo reizi kopš 2014.gada augusta, bet nedaudz, par 0,3%. Straujš kāpums nav gaidāms arī turpmāk. Graudu cenas kopš pērnā gada vidus ievērojami samazinājušās, gadu mijā biržās strauji krita siera cenas. Preču cenas kopumā februārī gada griezumā samazinājās par 1,1%.
Preču lejupvērstā ietekme tātad paliek spēcīga, bet pakalpojumu augšupvērstā ietekme vājinās. No 2014.gada līdz 2015.gada vidum pakalpojumu cenu inflācija pārsvarā svārstījās ap 3%, pēc tam līdz gadu mijai pakāpeniski pazeminājās līdz 2.1%. Taču februārī tā bija vairs tikai 1,4%. Tas būtu likumsakarīgi, ja būtu krities algu pieauguma temps, bet pagaidām par to nekas tieši neliecina. Taču iespējams, ka šī gada sākumā algu pieauguma temps tiešām piebremzējies.
Latvijas ekonomiku uz dažādām pusēm rausta vareni spēki. No vienas puses, augstas pievienotās vērtības pakalpojumu straujā attīstība, algu kāpums, lētās izejvielas, kreditēšanas atdzīvošanās ekonomiku silda. No otras puses, transporta pakalpojumu eksports un atsevišķas rūpniecības nozares cieš. Izteikti pretēji spēki ietekmē arī patēriņa cenas, bet inflāciju veicinošie faktori šī gada sākumā ir vājinājušies.
#3/6
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Februārī patēriņa cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,1%. Izmaiņas mēneša laikā galvenokārt veidoja sezonālie faktori, kā arī krītošās energoresursu cenas.
Neskatoties uz nelielo kāpumu mēneša laikā, cenu līmenis gada laikā ir pazeminājies par 0.5%. Precēm cenas samazinājās par 1.2%, turpretim pakalpojumiem tās pieauga par 1.4%. Lielāko ietekmi veidoja cenu kritums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpums alkoholam un tabakai, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, izklaidei un pārtikai.
Februārī inflācijas rādītājos atgriezās deflācija. Tuvākajos mēnešos tā tikai padziļināsies. Primārās tendences joprojām diktē energoresursu cenu globālās tendences, kas ļauj lētāk maksāt par degvielu, siltumenerģiju un gāzi. Tas, protams, priecēs patērētājus, lai arī pakalpojumos cenu kāpums turpināsies. Pakalpojumu cenu kāpums pēdējā laikā vājinās, kas nozīmē papildus spiedienu uzņēmējiem, jo īpaši augošās darba samaksas dēļ.
Šogad inflāciju nedaudz pabalsta nodokļu palielināšana, un neliela deva būs aprīlī, kad pieaugs akcīze alkoholam. Tomēr šis solis inflāciju būtiski neietekmēs. Jāatzīst, ka kopējās šā gada inflācijas perspektīvas ir visai nenoteiktas. Tam pamatā ir svārstīgie ārējie faktori, piemēram, energoresursu cenu svārstības un centrālo banku centieni iedzīvināt inflāciju. Tāpat sarūk arī pakalpojumu cenu kāpums, kas līdz šim līdzsvaroja preču cenu kritumu. Naftas cenas atgūšanās var inflāciju nedaudz atdzīvināt. Taču, ja kāpums nebūs straujš, efekts parādīsies pakāpeniski. SEB bankas prognoze ir, ka līdz gada beigām tās cena atgūsies līdz 45 dolāriem par barelu. Visticamāk, ka pavisam niecīgs pieaugums būs vērojams arī pārtikai. Pašreizējā inflācijas prognoze ir 0,2%, taču tikpat reāls ir scenārijs, ka šā vidējais patēriņa līmenis gada laikā var piedzīvot samazināšanos. Turpmākajos mēnešos vērosim arī gada vidējās deflācijas atgriešanos, kam uz gada beigām ir jāiznirst atkal virs nulles. Cīņa par globālās inflācijas iedzīvināšanu, bez jūtamiem panākumiem, turpinās. Inflācijas gaidu līmenis ir zems, kas nozīmē, ka šogad deflācijas spēki pārliecinoši turpinās valdīt.
#4/6
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Patēriņa cenas februārī ir bijušas teju nemainīgas, izaugsmi mēneša laikā nedaudz virs nulles (0,1%) palīdzējis noturēt galvenokārt sezonāls sadārdzinājums svaigu dārzeņu un augļu cenās (par attiecīgi 9,2% un 4%), kā arī kāpums alus cenās (par 4,6%). Kopējo cenu izaugsmi iegrožojusi, savukārt, jau astoto mēnesi pēc kārtas lētāka degviela, turklāt februārī lētākas degvielas (par 3.3%) ietekme bijusi būtiskākā no inflāciju bremzējošajiem faktoriem. Sezonalitātes dēļ mēneša laikā lētāki kļuvuši arī apģērbi (-1,7%) un apavi (-3,6%). Bet iepriekšējie naftas cenu kritumi atspoguļojušies siltuma tarifu samazinājumā (-2,4%).
Gada griezumā februārī bija 0,5% deflācija. Precēm cenas samazinājušās par 1,2%, savukārt pakalpojumu cenas joprojām auga, taču nedaudz lēnāk nekā pērn vidēji (1,4% februārī, bet 2,6% pērn vidēji). Kopējo pakalpojumu cenu izaugsmes pieklusumu galvenokārt noteicis tas, ka pazudusi tās stutējošā ietekme no Rīgas satiksmes tarifu palielinājuma pērnā gada februārī. Taču arī citu pakalpojumu – piemēram, ēdināšanas un izmitināšanas, frizētavu un personīgās aprūpes iestāžu, atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas šogad pirmajos divos mēnešos augušas mērenāk nekā pērn kopumā (par 2-3% pret 3-4% pērn). Augošas darbaspēka izmaksas turpina pakāpeniski veicināt šo pakalpojumu cenu sadārdzinājumu, taču, iespējams, sadārdzinājumu bremzē līdz ar lētāku naftu lētākas darbības izmaksas, piemēram, siltums. Kopumā joprojām būtiskākais faktors, kas cenu izaugsmi pieturējis zem nulles, ir lēta nafta – degvielas cenas bijušas par 12,3% zemākas nekā pērn, siltums bijis par 12,5% lētāks, bet gāzes cenas samazinājušās par 10,9%.
Lai arī naftas cenas pasaulē pēdējo pāris nedēļu laikā ir nedaudz atguvušās, tās aizvien ir būtiski zemākas nekā pirms gada un turpinās iegrožot patēriņa cenu gada izaugsmi. Nākamajos mēnešos cenu pieaugumu uz augšu stutēs dažādi vietēji faktori – piemēram, akcīzes nodoklis alkoholam, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem. Taču šobrīd izskatās, ka patēriņa cenu izaugsme gadā kopumā būs zemāka nekā pašreizējā prognoze 0,8% gadā vidēji, it sevišķi, ja pakalpojumu cenu izaugsme turpināsies pašreizējā ātrumā.
#5/6
Ekonomikas ministrija
Pēdējos gados februārim ir raksturīgas ļoti mērenas cenu izmaiņas. Arī šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Gan precēm, gan pakalpojumiem tas palielinājās par 0,1 %.
Lielākā palielinošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē februārī bija pārtikai. Pārtikai cenas pieauga par 1,2 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Visstraujāk cenas pieauga dārzeņiem un augļiem. Pasaules pārtikas cenas februārī praktiski saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Cenas straujāk samazinājās cukuram un piena produktiem, bet nozīmīgs cenu kāpums bija vērojams augu eļļām, īpaši palmu eļļai.
Cenu kāpums vērojams arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai par 1,9 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu ietekmēja akciju noslēgums alkoholiskajiem dzērieniem.
Lielākā pazeminošā ietekme februārī bija cenu kritumam degvielai saistībā ar zemajām naftas cenām pasaulē. Mēneša laikā degvielai cenas samazinājās par 3,3 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Vēl straujāku cenu kritumu kavēja augstais ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro. Februārī pasaules naftas cenas saglabājās ap 30 USD par barelu, mēneša beigās pieaugot līdz 35 USD, kas saistīts ar trīs naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstu - Saūda Arābijas, Kataras un Venecuēlas, kā arī Krievijas naftas ministru vienošanos par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu, ja to ir gatavas darīt arī citas valstis. Pasaules naftas cenas mēneša laikā vidēji pieauga par 4,8 %.
Cenas februārī samazinājās arī apģērbam un apaviem, kas saistīts ar iepriekšējo sezonu apģērbu un apavu izpārdošanām. Cenas apģērbiem un apaviem samazinājās par 2,2 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Dabasgāzes cenas krituma dēļ samazinājās cena arī siltumenerģijai par 2,3 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2016.gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, patēriņa cenas samazinājās par 0,5 %. Gada vidējā inflācija bija 0,1%.
2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt zemās pasaules naftas un pārtikas cenas. Būtiskā energoresursu cenu krituma rezultātā ir samazinājušās kopējās izmaksas, kas tagad ietekmē cenas vairumā patēriņa preču grupu, tādēļ kopumā šogad gada vidējā inflācija varētu būt tuvu nullei vai pat negatīva.
#6/6
Finanšu ministrija
Jaunākie dati par patēriņa cenu izmaiņām rāda, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt izejvielu izmaksu samazināšanās, un tā saglabājas patēriņam un mažnodrošinātajiem iedzīvotājiem labvēlīga. Patēriņa cenas februārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušās par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bijusi tieši ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem, kam ir vislielākais īpatsvars mazāk turīgo iedzīvotāju patēriņā, kā arī degvielas cenu kritumam. Savukārt vislielākā inflāciju paaugstinošā ietekme februārī bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā patēriņa cenas ir palielinājušās par 0,1 %, un cenu kāpumu nodrošinājis galvenokārt sezonāls cenu pieaugums augļiem un dārzeņiem, attiecīgi par 3,6% un 5,9%, kā arī alus cenas paaugstināšanās par 4,6%.
Neskatoties uz mēneša svārstībām, kopējā inflācijas aina Latvijā jau ilgāku laiku saglabājas nemainīga, un zemo inflācijas līmeni turpina noteikt ārējie faktori, pirmām kārtām naftas cenu straujais kritums pasaules tirgū. Tas noteicis ne tikai degvielas cenu pazemināšanos par 12,3% gada laikā, bet nodrošinājis arī no naftas produktu cenām atkarīgo gāzes un siltumenerģijas cenu kritumu attiecīgi par 10,9% un 12,4%.
Kopumā preču cenas februārī bijušas par 1,2% zemākas nekā pirms gada, un cenu samazinājums vērojams lielākajai daļai preču, kamēr būtiski cenas pieaugumi bijuši tikai tādām precēm kā alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, kuru cenas palielinājušās attiecīgi par 5,4% un 3,3%, tajā skaitā, arī akcīzes nodokļa paaugstināšanas ietekmē. Pēc ilgāka pārtraukuma simbolisku pieaugumu gada griezumā uzrādījušas arī pārtikas cenas, salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri kopumā palielinoties par 0,3%. Minimāls pieaugums bijis arī apģērbu un apavu cenām – par 0,1%.
Savukārt pakalpojumu cenas, kas vairāk raksturo vietējā tirgus situāciju un pieprasījuma līmeni, turpina pieaugt, februārī salīdzinājumā ar 2015.gada februāri palielinoties par 1,4%. Lielāko devumu kopējā cenu līmeņa pieaugumā devis veselības pakalpojumu cenu kāpums par 2,5% un viesnīcu un restorānu cenu palielinājums par 2,0%. Kopējā preču un pakalpojumu cenu dinamika liecina, ka Latvijā joprojām ir vērojama izmaksu deflācija, kad cenas samazinās, krītoties izmaksām, nevis pieprasījumam, kas vēl aizvien saglabājas spēcīgs un stimulē pakalpojumu cenu kāpumu.
Prognozējams, ka līdzīga situācija saglabāsies arī turpmākajos mēnešos, kad zemo inflācijas līmeni Latvijā turpinās noteikt energoresursu cenu kritums. Ja līdz ar pēdējās nedēļās vērojamo naftas cenu kāpumu degvielas cenu turpmāka pazemināšanās Latvijā vairs nav gaidāma, gāzes un siltumenerģijas tarifos naftas cenu kritums atspoguļojas ar laika nobīdi, un cenas 2016.gadā turpinās samazināties.
Par zemo inflācijas vidi pasaulē liecina arī joprojām zemais Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas cenu indekss, kas parāda, ka februārī, salīdzinot ar janvāri, neapstrādātās pārtikas cenas neturpina samazināties, tomēr joprojām ir par 14,5% zemākas nekā pirms gada. Februārī pēc aptuveni pusgada pārtraukuma arī eirozonā atkal fiksēts cenu samazinājums par 0,2%, kuru līdzīgi izraisījis energoresursu cenu kritums, taču pazeminājusies ir arī pamatinflācija, norādot, ka Eiropā joprojām saglabājas izaugsmes problēmas. Rezultātā arī Latvijā inflācija turpinās būt zema.