Janvārī Latvijā atgriezusies deflācija – cenas samazinājušās, norāda eksperti.
Tomēr deflācijas atgriešanās Latvijā vēl neliecina par krīzi mūsu ekonomikā, viņi uzsver. Šajā gadā straujš cenu kāpums nav gaidāms.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm!
#1/4
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Kā parasti gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde pārskatīja arī mājsaimniecību patēriņa groza īpatsvarus preču un pakalpojumu grupām. Var redzēt, ka degvielas un siltumenerģijas īpatsvars kopējā patēriņā ir nedaudz mazinājies (attiecīgi no 5.9% pērn līdz 5,5% šogad degvielai un no 4,2% pērn līdz 3,9% šogad siltumenerģijai) – līdz ar lētāku degvielu un siltumu daļa iedzīvotāju varēja atļauties lielākus tēriņus citur, daļu no ieguvumiem iespējams arī uzkrāt (mājsaimniecību kopējie noguldījumi bankās pērn kopumā auga par samērā spējiem 6,3%). Savukārt pērn kopumā pieaudzis pakalpojumu tēriņu īpatsvars (līdz 28,3% šobrīd, salīdzinot ar 27,6% pērn un 27,3% vidēji pēdējos piecos gados).
Prognozējam, ka pēc ilgā un dziļā krituma naftas cenas šogad pakāpeniski sāks atgūties, taču gadā vidēji eiro izteiksmē vēl aizvien būs par aptuveni ceturtdaļu zemākas nekā pērn. Naftas cenu kritumi Latvijā savukārt atspoguļosies arī šogad kopumā vidēji lētākā nekā pirms gada degvielā, siltumenerģijā un gāzē. Cenas uz augšu turpretī stutēs dažādi iekšēji faktori. To skaitā nodokļu izmaiņas (augstāks akcīzes nodoklis degvielai no šī gada sākuma, augstāka akcīze alkoholam no 1.marta, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem no 1. jūlija) – tas kopējai cenu izaugsmei šogad pievienos aptuveni 0,5 procentpunktus. Noturīgi spējā algu izaugsme turpinās pakāpeniski balstīt cenu kāpumu dažādiem pakalpojumiem, kas kopumā augs līdzīgā vai pat nedaudz ātrākā tempā nekā pērn, ap 2,5-3%. Savukārt kopējā patēriņa cenu inflācija šogad joprojām būs zema, Swedbank prognoze ir 0,8% gadā vidēji.
#2/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Globālā investīciju banka Goldman Sachs jau ir paziņojusi, ka piecas no tās sešām galvenajām investīciju rekomendācijām 2016.gadam ir izgāzušās, kaut aizritējis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis kopš gadu mijas. Gada sākums pasaules ekonomikā ir bijis izcili dinamisks.
Janvāra patēriņa cenu dati jau liek rūpīgi pārdomāt šī gada inflācijas prognozes mūsu valstij. Šodien CSP paziņoja, ka cenas janvārī bijušas par 0,3% zemākas nekā pirms gada, mēneša laikā samazinoties par 0,6%. Vēl daudz ūdeņiem jāaiztek līdz nākamajai gadu mijai, taču nav redzami spēki, kuri varētu likt inflācijai pārliecinoši atgriezties līdz vasarai.
Šī gada sākumā globālā mērogā ļoti spēcīgi ir strādājuši inflāciju pazeminoši faktori — gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē. Pērno gadu naftas cenas sāka zemā punktā, bet pirmajā pusgadā kopumā līkne bija izteikti augšupejoša. Iepriekšējās nedēļas laikā naftas cenas drusku atguvās pēc krasās lejupslīdes šī gada janvārī, bet šonedēļ atkal ir krasi samazinājušās. Ja pērn mazāk maksājām par transporta degvielām (benzīns un dīzeļdegviela), tad šis gads sācies arī ar mājokļos patērētās enerģijas deflāciju, ko pērn nepieļāva elektrības tirgus liberalizācija. Te naftas cenu kritums darbojas ar aizturi, bet šobrīd jau ir faktiski neizbēgami, ka apkures cenu kritums dabasgāzes „zonā” iestiepsies arī nākamajā apkures sezonā. Atšķirībā no pērnā gada, elektrības cenu ietekme šogad būs negatīva, janvārī elektrības cenas patērētājiem bija par 1.8% zemākas nekā pirms gada. Kopumā mājokļos patērētā enerģija kļuvusi par 6.4% lētāka. Pamazām samazinās arī īres izmaksas, atspoguļojot demogrāfiskās tendences.
Viens no interesantākajiem pēdējā mēneša jaunumiem ir straujš graudu cenu kritums. Vēl gada mijā kviešu cena Parīzes biržā bija ap 175 eiro par tonnu, šodien tā noslīdēja zem 150 eiro. Tik zemas cenas nav bijušas kopš 2010.gada sākuma. Tas var pazemināt ne tikai maizes un citu graudu izstrādājumu, bet arī lopkopības produktu cenas. Tā nav patīkama ziņa mūsu zemkopjiem, bez šaubām. Taču zemās degvielas cenas un pieaugošie ražošanas mērogi samazina ražošanas izmaksas. Pērnā gada rezultāti rāda, ka efektīvākajām saimniecībām ir liela rentabilitātes rezerve. Pārtikas cenas veikalos gada griezumā Latvijā nav augušas kopš 2014.gada vasaras. Janvārī tās gada griezumā samazinājās par 0,8%. Ir ļoti ticami, ka pārtikas deflācija turpināsies visu gadu.
Runājot par pieprasījuma puses ietekmi uz cenām, arī šeit globālā kopaina ir visaptverošs vēsums vai vismaz remdenums. Decembra rūpniecības izlaides dati bija slikti ASV un pat ļoti slikti ES, bažas rada arī pakalpojumu sektora noskaņojuma indeksi. Patērētāju noskaņojuma un darba tirgus dati joprojām ir drīzāk iepriecinoši, bet vēl ir diezgan tālu līdz nozīmīgai inflāciju palielinošai ietekmei.
Deflācijas atgriešanās Latvijā vēl neliecina par krīzi mūsu ekonomikā. Pakalpojumu cenas turpina augt noturīgā ātrumā, janvārī par 2,1%, atspoguļojot algu pieaugumu. Pakalpojumu cenu inflācija stabilizējusies. Acīmredzot uzņēmumi spēj algu izmaksu kāpumu kompensēt ar pieaugošu darbības apjomu. Cenu samazināšanos pie mums nosaka salīdzinoši lielā enerģijas, citu izejvielu un starptautiski tirgojamo pārtikas produktu ietekme uz patēriņa grozu. Inflācija eirozonā un ASV ir ļoti maza, bet tomēr pozitīva. Šī gada vidējā patēriņa cenu inflācija Latvijā gandrīz noteikti būs pozitīva, bet ir diezgan ticami, ka tā būs zem 1%.
#3/4
Nordea ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs
Pretēji prognozētajam, ka 2016.gada sākumā Latvijā varētu atgriezties mazliet spēcīgāka inflācija, pateicoties naftas cenu krituma bāzes efekta pazušanai no statistikas datiem, šis gads ir iesācies ar jauniem naftas cenas anti-rekordiem, un līdz ar to ārējās deflācijas ietekme ir bijusi augsta arī šī gada sākumā. Galvenie deflācijas veicinātāji janvārī bijuši siltumenerģija, degviela un dabasgāze – šo produktu cenu ar lielākām vai mazākām nobīdēm laikā lielā mērā diktē naftas cenas pasaules biržās. Naftas cenai saglabājoties zemā līmenī, tuvākajā laikā nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas patēriņu cenu līmenī. Neskatoties uz akcīzes nodokļa likmes pieaugumu degvielai no šī gada 1. janvāra, degvielas cena janvārī bija būtiski zemāka nekā pirms gada. Nedaudz samazinājušās arī elektroenerģijas cenas lielākajai daļai mājsaimniecību, kas elektrību iepērk pēc fiksēta tarifa. No pārtikas produktiem gada griezumā lētāku kļuvuši piena produkti, bet dārgāki – dārzeņi. Kopumā pārtikai neliels cenu samazinājums – par 0,3%.
Pateicoties akcīzes nodokļa kāpumam dārgāki gada laikā kļuvuši alkoholiskie dzērieni – par 3,0%, savukārt tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 2%. Arī veselības aprūpē preces un pakalpojumi kļuvuši dārgāki par 2,2%, ko veicināja gan cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem, gan zobārstniecības pakalpojumiem.
Ņemot vērā naftas cenu prognozes, kas tuvākajā laikā sola lētu degvielu, kā arī tendences citu izejvielu tirgū, visticamāk, šogad inflācijas rādītājs Latvijā, līdzīgi kā pērn, turēsies ap nulli.
#4/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Janvārī bija vērojams cenu līmeņa kritums par 0.6%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam, maksai par mājokli, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Rezultātā 2016. gada janvārī vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 0.3% zemāks nekā atbilstošajā mēnesī pirms gada. Preču cenas samazinājās par 1.2%, bet pakalpojumiem tā pieauga par 2,1%.
Janvāra rādītāji norāda uz deflācijas, nu jau kārtējās atgriešanos, kas noteikti priecēs patērētājus, tomēr arvien vairāk sarežģīs uzņēmēju darbību, jo īpaši algu spiediena dēļ. Šogad nedaudz inflāciju atdzīvinās nodokļu palielināšana, tomēr tas būtiski inflāciju neietekmēs. Viss norāda uz to, ka šogad inflācija mīsies ar deflāciju un gada kopējā bilance labākajā gadījumā uzrādīs minimālu cenu līmeņa pieaugumu. Protams, sabiedrībā turpināsies diskusijas par inflāciju, kuras uztveri lielākā mērā ietekmēs pakalpojumu cenu izmaiņas. Šogad inflāciju turpinās koriģēt energoresursu cenas, kā arī pārtikas cenas, kas šobrīd kāpumu nesola. Tomēr galvenā ietekme būs laikapstākļiem un gaidāmajai ražai. Rezultātā nākas apcirpt gada inflācijas prognozi no 0,7% līdz 0,2%.