Aizvadītajā gadā darba tirgu aizvien ietekmēja Krievijas ekonomikas problēmas, tāpat darbinieku skaits neauga straujāk Eiropas Savienības fondu finansējuma apguves bremzēšanās dēļ, norāda eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka 2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).
Ekspertu komentārus par darba tirgu un prognozes iespējams izlasīt galerijā augstāk!
#1/6
AS Citadele banka Resursu direkcijas ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem bezdarba līmenis pērn visa gada laikā bija diezgan stabils un vairs būtiski nemazinājās. Savukārt gada pēdējos mēnešos un šī gada janvārī reģistrētais bezdarbs pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā ir pat nedaudz palielinājies salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu.
Galvenais faktors, kas pērn negatīvi ietekmēja situāciju darba tirgū ir Krievijas ekonomikas problēmas un tās noteiktās sankcijas, taču būtisks faktors bija arī kavēšanās ar ES fondu jaunā perioda finansējuma apguvi. Šo faktoru rezultātā aizņemto darba vietu skaits rūpniecībā un būvniecībā pērn sarucis vidēji par attiecīgi 3,2 un 1,3 tūkstošiem. Šo darba vietu skaitu samazinājumu rūpniecībā un būvniecībā pērn kompensējis darba vietu skaita pieaugums pakalpojumu nozarēs.
Pieejamā informācija norāda uz to, ka kopējais darba vietu skaits Latvijā pērn palicis nemainīgs un gada otrajā pusē tas pat iespējams ir nedaudz samazinājies. Tomēr daļa no darba vietu skaita samazinājuma varētu būt saistīta arī ar strauji augošo mikrouzņēmumu skaitu, kā rezultātā strādājošie teorētiski kļūst par uz ņēmējiem.
Taču ja darba vietu skaits šobrīd nepalielinās, tad vidējā darba samaksa turpina augt tikpat strauji kā iepriekš. Pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos vidējā darba samaksa augusi par gandrīz 7%, kas pērn ļāvis kāpināt iekšējo patēriņu un nodrošināt kopējo ekonomikas izaugsmi. Tomēr tik straujš darba samaksas pieaugums pie joprojām salīdzinoši augsta bezdarba un ļoti mērenas ekonomikas izaugsmes nav ilgtspējīgs.
Šobrīd gan īsti negribas ticēt, ka esam atdūrušies pret strukturālā bezdarba slieksni jo uzņēmēju aptauju dati nenorāda uz darbaspēku trūkumu, kā būtisku faktoru, kas kav ētu izaugsmi. Īstermiņā darba samaksas straujais pieaugums drīzāk saistāms ar inerci darba samaksas noteikšanā balstoties uz iepriekšējo gadu rezultātiem, kā arī minimālās algas kāpumu. Tāpat nodarbinātības kritums būvniecībā un rūpniecībā ir saistīts ar diezgan specifiskiem faktoriem, kas ietekmē atsevišķu uzņēmumu darbību. Tomēr turpmākajos gados Latvijas nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija noteikti turpinās radīt spiedienu darba samaksas palielināšanai, jo pat bez nodarbināto skaita pieauguma bezdarba līmenis turpinās sarukt. Bankas Citadele prognozē, ka bezdarba līmenis šogad varētu būt aptuveni 9%. Tādēļ, lai nezaudētu savu konkurētspēju, uzņēmējiem būs ar vien vairāk jādomā par produktivitātes paaugstināšanu.
#2/6
Ekonomikas ministrija
2016. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, tomēr lēnākos tempos kā tas bija 2015. gadā. No vienas puses to ietekmēs augstāks bāzes efekts darba tirgū, no otras puses – negatīvās demogrāfijas tendences.
Paredzams, ka nodarbināto skaits Latvijā 2016. gadā palielināsies par 0,9%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tikmēr bezdarba līmenis 2016. gadā varētu samazināties līdz vidēji 8,7%.
#3/6
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Pērnā gada nogalē darba meklētāju īpatsvars turpināja samazināties, bet ar lēnāko ātrumu kopš 2010.gada vidus, kad Latvijas darba tirgus tikai sāka pārvarēt krīzi. Bezdarba līmenis gada griezumā samazinājās no 10.2% līdz 9.8%. Bezdarbs būtu sarucis straujāk, ja nebūtu kāpis ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars. Ekonomiski neaktīvo skaits gada laikā ir sarucis ļoti strauji, par 39.1 tūkstoti. Tāda ir arī ilglaicīgā tendence. Pērnā gada beigās 15-74 gadu veco cilvēku grupā bija 466.6 tūkstoši ekonomiski neaktīvo, bet pirms 13 gadiem viņu bija 670,3 tūkstoši. Iedzīvotāju skaits ir samazinājies, taču ne tik strauji.
Jāpiebilst, ka pērnā gada 4.ceturksnī nodarbinātības pieaugums gada griezumā it kā bijis straujš, par 17,9 tūkstošiem jeb 2%. Taču 2014.gada 2.pusē nodarbināto skaits darbaspēka apsekojuma datos samazinājās grūti saprotamu iemeslu dēļ, disonējot ar kopējo darba tirgus ainu. Nodarbinātības tendenču lielā kopaina ir statiska — jau trīs gadus strādājošo skaits ir gandrīz nemainīgs, pārsvarā turoties pie 900 tūkstošiem vai nedaudz zem šī līmeņa. 2015.gada beigās strādājošo skaits bija tieši tāds, kāds divus gadu iepriekš un par 7 tūkstošiem lielāks nekā pirms trīs gadiem. Darba vietu skaits strauji nepieaug, bet ar to pietiek, lai uzlabotu sarukušā darbaspējīgo iedzīvotāju kopuma pārstāvju iespējas.
Cerības atrast darbu zaudējušo cilvēku skits pērnā gada beigās bija 20.4 tūkstoši, līdz šim nozīmīgi zemāks tas bija tikai vienu gadu nekustamā īpašuma buma kulminācijas brīdī. Kopš 2002.gada par apmēram trešdaļu jeb gandrīz 100 tūkstošiem ir samazinājies pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem, kuri saņem tikai pensiju — līdz 215.6 tūkstošiem pērnā gada beigās. Kopējais iedzīvotāju skaits 65 -74 gadu vecuma grupā šajā laikā samazinājies daudz lēnāk, par 10%. Acīmredzot tas, ka tipisks darbs mūsdienās kļuvis fiziski vieglāks, dažkārt veicams attālināti, elastīgāks laika ziņā, arī interesantāks un labāk atalgots, pamudina lielāku senjoru īpatsvaru turpināt pelnīt pēc aiziešanas pensijā. Ietekme ir arī pensionēšanās vecuma celšanai, bet tas noteikti nav vienīgais faktors.
Darba tirgus piedāvātās iespējas pievilcīgākas dara nozaru struktūras maiņa. Strādājošo kopējais skaits Latvijā joprojām ir zem trekno gadu pīķa līmeņa, kuru sasniegt nākotnē varētu ļaut tikai ļoti liela imigrācija un/vai repatriācija. Taču uz uzņēmumu apsekojuma balstītie darbavietu skaita dati rāda, ka komerciālajās zināšanu ekonomikas nozarēs — finanšu pakalpojumos, komercpakalpojumos, programmēšanā, sakaru pakalpojumos u.tml., nodarbinātība jau pārsniedz 2007.gada līmeni un turpina strauji augt. Tas ir ļoti svarīgs fakts, kas vēsta par Latvijas ekonomikas strukturālajām izmaiņām. Šajās nozarēs atalgojums mēdz ievērojami pārsniegt vidējo, darbs tajās ir interesantāks. Šīs darbavietas galvenokārt atrodas Rīgā, vai tas ir labi vai slikti — uz to var skatīties dažādi.
Aktīvo cilvēku īpatsvara pieaugums ir apsveicama lieta. Tas atspoguļo ar tautsaimniecības tālāko progresu saistīto cerību vairošanos sabiedrībā. Šīs cerības būs jāattaisno, citādi var sekot jauna vilšanās. Ir labas iespējas no tās izvairīties, jo esam sasnieguši ekonomikas cikla fāzi, kad cerīgs skatījums uz nākotni pats par sevi var daudz mainīt. Gaiša ticība nākotnei var ļoti maz līdzēt, ja nav naudas, bet šobrīd valsts iedzīvotāju rīcībā esošais naudas daudzums ir lielāks nekā jebkad, bet parādu līmenis sasniedzis uz Eiropas kopējā fona ļoti zemu punktu, kas palielina aizņemšanās iespējas. Nākotnes indikatoru kopums ir Latvijas ekonomikai diezgan labvēlīgs. Kreditēšanas riteņi sāk pamazām griezties, bet, lai nostiprinātos to saķere ar ceļu, būs vajadzīgi vēl daži ceturkšņi. Tajā brīdī sāks plašākā straumē plūst šobrīd aizkavētie ES fondi, nav izslēgts, ka tad saistībā ar darba tirgu visbiežāk pieminētā problēma būs pārkaršana.
#4/6
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Ņemot vērā izaugsmes prognozes, kā arī uzņēmēju noskaņojumu, bezdarba līmenis šogad stabilizēsies, uzrādot ļoti minimālus uzlabojumus. Tam pamatā ir pietiekami piesardzīgais uzņēmēju noskaņojums, kā dēļ viņi nesteidz investēt un paplašināt savu uzņēmējdarbību. SEB bankas veiktā MVU segmenta uzņēmēju aptauja liecina, ka 70% uzņēmēju plāno darbinieku skaitu saglabāt nemainīgu, 9% darbinieku skaitu samazinās un vien 20% plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Tāpat papildus kalkulācijas jaunu darbinieku pieņemšanai spiež strauji augošā darba samaksa, kā dēļ optimizācijas pasākumi turpināsies. Neskatoties uz to, ka ar Krievijas ietekmi ir aprasts, tās negatīvā ietekme turpinās atbalsoties arī darba tirgū. Tas saistīsies arī ar pakalpojumiem, pēc kuriem pieprasījums lejupslīdes ietekmē vājināsies. Tajā pašā laikā saglabāsies diskusijas par noteiktu kvalifikācijas un atalgojuma darbinieku trūkumu, kā arī reģionālajām atšķirībām.
Baltijas valstīs palielinās nodarbinātība, kam pamatā ir ekonomiskā attīstība, gan arī sarūkošā darbinieku bāzes ietekme. Ja Igaunija jau ir sasniegusi savu vēsturiski augstāko nodarbinātības līmeni, Latvijai vēl līdz augstākajam līmenim, kas tika sasniegts 2008. gadā - 62%, ir vēl jāuzgaida. Darba tirgus ierobežojumi kļūst arvien jūtamāki, jo īpaši tas vērojams Igaunijā. Ar dažu gadu atšķirību tas būs vērojams arī šeit. Tas izpaužas tā, ka uzņēmēji un sabiedrība akceptē arvien lielāku vecāka gadagājuma darbinieku iesaisti, notur tos ilgāk, kā arī ir pretimnākošāki citu grupu darbiniekiem, piemēram, studentiem, jaunajām māmiņām. Tikmēr darba samaksas kāpums liek arvien stingrāk domāt par investīcijām, optimizāciju, jeb saskarties ar peļņas sarukumu, kas, savukārt var būt arguments darbības pārtraukšanai. Tas šobrīd ir aktuāli Igaunijā, bet drīz par to jau lauzīsim galvas Latvijā. Šā gada bezdarba prognoze ir 9,3%.
#5/6
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs
Atbilstoši jau iepriekš prognozētajam - bezdarbs turpina lēnām samazināties. 2015. gada 4. ceturksnī darbu meklēja 9,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (un par 0,1 procentpunktu vairāk nekā pirms ceturkšņa). Izglītības līmenis saglabājas kā viens no svarīgākajiem bezdarbu noteicošiem faktoriem.
Par to ir vērts atcerēties, klausoties runājošo galvu vairākus gadus atkārtotos pantiņus par šķietamo studentu pārprodukciju. Piemēram, daudz kritizētās augstākās izglītības ieguvēju vidū bezdarba līmenis ir ap 5%. Lai gan dažu nozaru speciālisti ir sašutusi par darbaspēka trūkumu profesionālās un arodizglītības ieguvēju segmentā, tur bezdarba rādītājs ir gandrīz divas reizes augstāks. Turklāt arī darba samaksas līmenis augstāko izglītību ieguvušo vidū ir būtiski augstāks. Tādējādi mākslīga studējošo pārdale no augstākās izglītības uz arodizglītību būtu visai apšaubāms solis. Tā vietā izglītības reformām jāfokusējas uz visu izglītības līmeņu un tematisko jomu kvalitātes kāpumu, it īpaši tāpēc, ka gan augstākai, gan profesionālai, gan arodizglītībai kvalitātes ziņā ir vēl nopietni jāattīstās.
Paredzams, ka bezdarba samazinājums turpināsies, bet arvien lēnāk. Bezdarbs saglabāsies tuvu dabiskajām līmenim, un makroekonomiskā līdzsvara situācija paliks spēkā. Krīze ir aiz muguras, tāpēc ilgtspējīgi veicināt ekonomikas izaugsmi un bezdarba samazinājumu uz pieprasījuma stimulēšanas rēķina vairs nav iespējams. Tas, cik veiksmīgi turpmāk noritēs ienākumu konverģences un bezdarba samazināšanas process, būs lielā mērā atkarīgs no strukturālo reformu veikuma.
#6/6
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Aizvadītā gada laikā stāvoklis darba tirgū kopumā ir palēnām uzlabojies. Pozitīvi, nodarbināto cilvēku skaits audzis ne vien samazinoties bezdarbnieku skaitam (darba meklētāju skaits pērn vidēji samazinājies par 8,5%), bet arī darba tirgū iesaistoties iepriekš neaktīviem iedzīvotājiem. Proti, neskatoties uz rūkošo darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā pērnā gada otrajā pusē pēc divarpus gadu pārtraukuma atjaunojās neliela izaugsme.
Uzlabojumi gan noris palēnām un pakāpeniski, un gada pēdējā ceturksnī izmaiņas bijušas ļoti nelielas.
Nodarbinātības kāpums nozaru dalījumā pērn bijis salīdzinoši atšķirīgs. No lielākajām nozarēm pērn samazinājusies nodarbinātība apstrādes rūpniecībā (tiesa, pozitīvs pārsteigums ir kāpums nozares nodarbinātībā 4.ceturksnī - par 9% jeb par 10 tūkstošiem nodarbināto), būvniecībā un iekšzemes tirdzniecībā. Savukārt lauksaimniecībā, ēdināšanā un izmitināšanā nodarbināto skaits pērn kopumā audzis.
Darba tirgus turpinās pakāpeniski silt arī šogad, un sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars gadā vidēji noslīdēs līdz līmenim, kas nedaudz pārsniedz 9%. Jau pašlaik redzams, ka iedzīvotāju vidū ar augstāku prasmju līmeni, bezdarbs ir sarucis jau turpat ap pirmskrīzes līmeni. Iedzīvotājiem ar zemāku prasmju līmeni tas vēl ir augstāks, bet turpinās samazināties līdz ar ekonomikas izaugsmi. Jāņem vērā, ka darba meklētāju īpatsvars, lai arī šobrīd vēl ir diezgan augsts, ir jau pietuvojies tā strukturālajam līmenim – proti, darba devēju prasības samērā bieži nesakrīt ar potenciālo darba ņēmēju prasmēm un tādējādi uzņēmumiem var būt grūtība atrast darbiniekus, izteiktāks trūkums ir pēc kvalificēta darbaspēka. To, iespējams, arī atspoguļo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izaugsmes atgūšanās – pieprasījums pēc darbiniekiem ir spējš, un darba tirgū tiek iesaistīti arī līdz šim neaktīvie.