Pēc iepriekšējos mēnešos vērojamās deflācijas, gada pirmais mēnesis aizvadīts ar cenu pieaugumu, ko lielā mērā veicināja sadārdzināšanās pakalpojumu nozarē, saka eksperti.
Paredzams, ka šajā gadā vairs nevarēsim vērot deflāciju un inflācija palielināsies straujāk.
Sīkāk ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk.
#1/4
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
Patēriņa cenu inflācija Latvijā joprojām ir zemāka nekā eirozonā, proti, janvārī patēriņa cenas eirozonā pieauga par vidēji 0,7% (pēc operatīvajiem datiem), bet Latvijā - par 0,4%. Šādu tendenci var novērot jau pēdējo pusotru gadu. Gaidāms, ka aprīlī Latvijas gada inflācija jau būs augstāka nekā eirozonā vidēji mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācijas dēļ (ja vien politiķi to tomēr neatliks). Šogad varētu pamazām pieaugt spiediens uz cenām no augošajām darbaspēka izmaksām, ko gan nedaudz piebremzēs labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē. Gaidāms, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija varētu sasniegt ap 2,5%, bet eirozonā tā varētu būt pie 1% atzīmes.
#2/4
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Kā jau varēja prognozēt, lielāko daļu no šī pieauguma nodrošināja pakalpojumu cenu pieaugums, savukārt precēm cenas ir samazinājušās. Spītētot tam, ka no 1.janvāra lētāks kļuvis sabiedriskais transports Rīgā un degvielas cenas bijušas zemākas, ar uzviju šo kritumu kompensējis cenu pieaugums viesnīcu un restorānu segmentā, dārgāki kļuvuši personīgās aprūpes pakalpojumi, frizētavu pakalpojumi. Droši var teikt, ka tās nozares, kur pakalpojumu cenu nomainīt ir bijis relatīvi viegli, to ir arī izmantojošas, droši noapaļojot cenas eiro izteiksmē. Varbūt statistikas ailēs tas tik spilgti neatspoguļojas, taču iedzīvotāju maciņos – gan. Salīdzinājumā ar pērnā gada decembri, janvārī patēriņa cenas palielinājušās par 0,6%, kas mēneša griezumā ir liels kāpums.
#3/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Pēc gada nogalē vērojamās deflācijas janvāris iezīmējās ar inflācijas atgriešanos. Visticamāk, ka paliekoši. Neskatoties uz to, ka daļa cenu laicīgi, tas ir jau pērnā gada laikā, pacentās pielāgoties eiro nomināliem, daļa potenciālās janvāra inflācijas saistāma ar pāreju uz jauno valūtu. Tas pirmām kārtām saistās ar pakalpojumu nozari, kur cenas vairāk pakārtotas acij un ērtībai. Tā var skaidrot faktu, ka salīdzinot ar cenu pārmaiņu tendencēm janvārī iepriekšējos gados, šā gada janvārī pakalpojumu cenu kāpums pārsniedza preču cenu pieaugumu vairāk nekā divas reizes. Rezultātā gada inflācija janvārī izrāpās no negatīvās teritorijas un uzrādīja 0.4% kāpumu. Lielākā ietekme bija pakalpojumu cenu kāpumam, ko var skaidrot gan ar eiro ieviešanu, gan pakalpojumu nozarēs vērojamo pārliecinošo aktivitātes kāpumu. Savukārt cenu kāpums atsevišķiem pārtikas produktiem lielā mērā skaidrojams ar globālajām norisēm, kas savukārt ir licis sarukt degvielas un siltumenerģijas cenām.
Atbilstoši prognozēm, šogad inflācija uzrādīs straujāku kāpumu, taču ņemot vērā zemās globālās inflācijas vidi, tās nesamērīgs kāpums nav gaidāms. Šogad inflācija grozīsies ap 2%, kas ņemot vērā tendences Latvijas ekonomikā, ir adekvāts līmenis. Tikmēr lielākā ietekme uz inflāciju būs elektroenerģijas cenu kāpuma, kas inflācijai var pieplusot aptuveni 0,7 procentpunktus, kā arī tas, ka, it īpaši pakalpojumu sfērā, cenām būs tendence turpināt kļūt apaļākām.
#4/4
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Būtu bijis pat uzjautrinoši, ja deflācija saglabātos arī pēc eiro ieviešanas, ievērojot iepriekš paustās lielās bažas par šī soļa ietekmi uz cenu līmeni. Nav šaubu, ka tās bija pārspīlētas. Tiesa, no deflācijas esam atvadījušies, taču cenu kāpums gada griezumā ļoti mērens%.
Cenu līmenis janvārī pret decembri auga par 0,6%, kas ir mazāk nekā vidēji iepriekšējos 10 gados, kad cenas šajā laika intervālā kāpa par 1,1%. Vai tāpēc varētu teikt, ka eiro nav bijis cenas ceļošas ietekmes vai pat bijusi pazeminoša ietekme? Tā būtu pretēja galējība populārajām bažām, jo mazāka inflācija šoreiz galvenokārt skaidrojama ar regulēto cenu un nodokļu izmaiņu nozīmīgas ietekmes neesamību. Atsevišķās produktu grupās cenu noapaļošanas ietekme ir skaidri nojaušama, taču diez vai kāds uzņemsies apgalvot, ka eiro bija galvenais šī visnotaļ mērenā cenu kāpuma iemesls.
Atbilstoši gaidītajam, pakalpojumu cenas auga straujāk nekā preču. Pakalpojumu cenās ir lielāka (augošo) vietējo algu komponente, kuru komersantiem agri vajadzēja kompensēt un eiro ieviešana ir nenoliedzami izdevīgs brīdis.
Kā jau bija sagaidāms, eiro ieviešanas tieša un acumirklīga ietekme nav bijusi Latvijas iedzīvotāju kolektīva apdalīšana vai apbalvošana. Notikušās cenu izmaiņas ir galvenokārt saistītas ar sezonāliem efektiem, pasaules cenu svārstībām un to, ka augošas ekonomikas apstākļos daļa sabiedrības no pārējiem grib un var prasīt lielāku samaksu par savu arvien dārgāko laiku. Eiro ir tik vien kā pamudinājis lielāku skaitu frizieru un restorānu īpašnieku vienlaikus pārvarēt biklumu.