Šā gada sākumā patērētāji iepirkušies piesardzīgāk, ko daļēji var skaidrot ar eiro ieviešanu, apgalvo eksperti.
Šajā gadā būtisku mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu nevar gaidīt, norāda eksperti.
Ar sīkākām ekspertu prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
Iedzīvotāji precēm šī gada sākumā tērējuši piesardzīgi un tēriņu pieaugums bijis divtik lēnāks kā pērn. Gada sākumā tika paaugstināta minimālā alga, kā arī neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem, tāpat nedaudz samazināja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, līdz ar to vidējā neto alga pieauga, dodot pamatu tēriņu pieaugumam. Arī patērētāju noskaņojums ir bijis salīdzinoši stabils. Tomēr neskatoties uz ienākumu kāpumu un stabilo noskaņojumu, šķiet, iedzīvotāji preču tēriņos kļuvuši piesardzīgāki. Iespējams, tas ir īslaicīgi, kamēr tiek pierasts pie cenām eiro izteiksmē.
Iepriekš tikām gaidījuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums varētu kļūt straujāks gada otrajā pusē un gadā kopumā izaugsme varētu sasniegt ap 4 5%. Tomēr izaugsme varētu būt nedaudz lēnāka par iepriekš prognozēto saistībā ar Krievijas-Ukrainas konflikta ietekmi uz eksportu un investīcijām, un kā tas atsauksies uz darba tirgu un iedzīvotāju noskaņojumu.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Februārī mazumtirdzniecības apjomi vienlīdz strauji pieauga gan pārtikas, gan nepārtikas preču grupā – par 2%, salīdzinot ar 2013.gada februāri. Februārī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums nodrošināja pusi no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums nodrošināja apmēram 34% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Savukārt auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums februārī pieauga par 1,9%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un nodrošināja 14% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma.
Nepārtikas preču grupā 2014.gada februārī, salīdzinot ar 2013.gada februāri, visstraujāk mazumtirdzniecības apjomi pieauga lietoto preču veikalos. Sezonālu faktoru ietekmē ievērojami pieauga arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji turpināja tērēt līdzekļus arī apģērbu un apavu iegādei. Šajā periodā visstraujāk saruka pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība un audio un video ierīču mazumtirdzniecība. Uzlabojoties situācijai darba tirgū un pakāpeniski augot iedzīvotāju ienākumiem, 2014.gadā kopumā paredzams mērens mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums.
#3/4
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Šobrīd nešķiet, ka Krimas krīzei būs liela ietekme uz patēriņu. Dramatizētas globālu paradigmu maiņu apcerēšanas vietā pamazām nāk pragmatiska domāšana par stratēģiskajiem darbiem valsts drošības stiprināšanā. Arvien skaidrāk iezīmējas arī iespējamā ietekme uz Latvijas ekonomiku, kas visdrīzāk būs nepatīkama, taču ne graujoša. Ja Krievija nesāks jaunas liela mēroga militāras akcijas, tad nebūs arī jaunu liela mēroga ekonomisko sankciju pret šo valsti un ietekme uz mūsu tautsaimniecību izpaudīsies galvenokārt caur kaimiņvalsts vispārējās ekonomiskās situācijas mērenu pasliktināšanos un zemāku rubļa kursu. Diemžēl joprojām gan nevar izslēgt arī pretējo scenāriju.
#4/4
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis
Mērenāks nekā pērn tēriņu kāpums varētu būt saistīts gan ar eiro ieviešanu, iedzīvotājiem pakāpeniski pierodot pie nominālajā izteiksmē augstākām cenām, gan arī ar Ukrainu saistītie notikumi, kā rezultātā iedzīvotāju nākotnes skatījums sāk kļūt piesardzīgāks. Tāpat mazumtirdzniecības apjomus vietējā tirgū ietekmē arī pieaugošā tendence iepirkties ārzemēs, tajā skaitā, izmantojot interneta veikalus, ko apstiprina arī iepriekšējā gada statistika par maksājumu karšu pirkumu skaita un iztērētās summas pieaugumu ārzemēs ar Latvijā izdotajām kartēm.
Būtiska ietekme uz tendencēm ekonomikā, tajā skaitā, mazumtirdzniecībā nākamajos mēnešos būs Ukrainas konflikta tālākai attīstībai, kas var ietekmēt gan Latvijas eksportējošos uzņēmumus, gan ieņēmumus budžetā, gan arī iedzīvotāju ieņēmumus un viņu uzvedību attiecībā uz tēriņu veikšanu.