Pagājušajā gadā ekonomika augusi lēnāk nekā tika prognozēts, taču kāpumu galvenokārt veicināja iekšējais pieprasījums, norāda eksperti.
Prognozējams, ka šajā gadā ekonomika augs straujākā tempā, tādējādi atkal Latvijai, visdrīzāk, būs straujāk augošākā ekonomika starp Eiropas Savienības valstīm, uzskata analītiķi.
Ar sīkāku ekspertu komentāru un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk.
#1/4
Citadele Asset Management Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska
IKP dati liecina, ka ekonomikas izaugsme gada nogalē ir palēninājusies straujāk nekā gaidīts. Tādējādi, ekonomikas izlaide pērn paplašinājās par 4%, un naudas izteiksmē (ņemot vērā cenu pārmaiņas) acīmredzot pārsniedza pirmskrīzes apjomus.
Kaut arī detalizēto IKP datu izklāstu statistiķi publicēs tikai pēc mēneša, pieejamā informācija liecina, ka atbilstoši pirms gada izteiktām prognozēm, uz iekšējo pieprasījumu orientētie sektori 2013. gadā nodrošināja nozīmīgo pienesumu ekonomikas izaugsmei, savukārt, eksportējošās nozares ārējā un vietējā rakstura problēmu iespaidā, turpretim, ir bremzējušas straujāko ekonomikas attīstību. Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2013. gadā ir palikuši iepriekšējā gada līmenī un tirdzniecības apgrozījums ir pakāpies par vidēji 5% gada laikā. Turklāt, pozitīvos pārsteigumus izaugsmei aizvadītajā gadā lielākoties nodrošināja atsevišķie pakalpojumu sektori, tostarp arī pateicoties negaidīti straujam operāciju pieaugumam ar nekustamo īpašumu 2013. gada 1. pusgadā.
Pērnā gada laikā mājsaimniec ību pieprasījuma atlabšanai ir bijusi noteicošā loma ekonomikas attīstībā. Pastāv objektīvi iemesli sagaidīt, ka šie procesi turpināsies arī 2014. gadā, tomēr saskaņā ar citu eirozonas jaunpienācēju valstu pieredzi, gada sākumā līdz ar jaunās valūtas nonākšanu maciņos, iedzīvotāji varētu būt tērējuši nedaudz piesardzīgāk. Tajā pašā laikā, līdz ar uzlabojumiem Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmes perspektīvās, tiek paredzēts, ka pakāpeniski pieaugs uz ārējo pieprasījumu orientēto nozaru ieguldījums valsts ekonomikas izaugsmē. Tas ļauj gaidīt, ka 2014. gadā Latvijas ekonomika varētu reģistrēt pieaugumu 4 – 4,5% apgabalā, kas jau trešo gadu pēc kārtas ļautu Latvijai ierindoties Eiropas straujāk augošo valstu priekšgalā.
#2/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Mājsaimniecību patēriņa izaugsme pērn 4.ceturksnī joprojām bija laba, uz ko norāda gan mazumtirdzniecības dati, gan patērētāju noskaņojums, gan nodokļu ieņēmumi. Arī eksportam nemaz neklājās tik slikti – preču eksporta gada izaugsme decembrī jau atkal bija mazliet virs nulles, lai arī ceturksnī kopumā tas joprojām bija par 3% zemāks nekā pirms gada. Imports saglabājās vājš, tāpēc nevilka izaugsmi uz leju. Tādējādi, visticamāk, atbilde uz lēnāku 4.ceturkšņa izaugsmi slēpjas investīcijās. Vājas bija gan investīcijas pamatkapitālā, gan arī krājumos.
Lai arī šie rezultāti nav diez ko iepriecinoši, tie noteikti nav iemesls panikai. Neuzskatu, ka izaugsme varētu saglabāties ap 3-4% šogad – tai noteikti jākļūst spēcīgākai. Swedbank prognozē 4,8% izaugsmi 2014.gadā. Spējāka izaugsme Eiropā veicinās atkopšanos gan Latvijas eksportā, gan arī investīcijās. Uz to norāda arī pēdējo mēnešu dati par apstrādes rūpniecības izlaidi, kā arī patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās.
#3/4
Ekonomikas ministrija
Pakāpeniski stabilizējoties ekonomiskajai situācijai Eiropā, ekonomikas izaugsme šogad turpināsies un uzlabosies Latvijas eksporta iespējas. Uzlabojoties situācijai darba tirgū, turpinās augt privātais patēriņš. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2014.gadā IKP pieaugums var sasniegt 4,5%.
#4/4
b>Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Jau ierasti pēdējā laikā galvenais ekonomikas dzinējspēks ir iekšējais patēriņš, mazumtirdzniecības apjomiem 4.ceturksnī pieaugot par 3,9% pret 2012.gada attiecīgo periodu. Patīkami, ka atguvusies ir arī apstrādes rūpniecība, kur ceturtajā ceturksnī novērojams pieaugums 2,6% apmērā, un gada griezumā tas bija 1,9%.
Tā kā 2013.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomikā nekādu būtisku pārsteigumu nav bijis, faktiskais rezultāts gada beigās varētu pārāk neatšķirties no gada sākumā izteiktajām prognozēm. Nordea gada sākumā izteiktā IKP pieauguma prognoze šim gadam bija 3,7%, bet faktiskais rezultāts varētu būt ap 4%.