Ārējās tirdzniecības vide aizvadītajā gadā nav bijusi pārāk labvēlīga Latvijas eksportētājiem, līdz ar to, ārējā tirdzniecībā ir novērojama neliela stagnācija, norāda eksperti.
Šajā gadā eksports Latvijā augs mēreni un tā svārstības būs atbilstošas sezonalitātei.
Db.lv jau rakstīja, ka 2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22,86 miljardus eiro – par 42,9 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Tajā skaitā eksporta vērtība veidoja 10,371 miljardus eiro (pieaugums par 122,9 miljoniem eiro jeb 1,2%), bet – importa 12,488 miljardus eiro (samazinājums par 165,8 miljoniem eiro jeb 1,3%).
Ekspertu komentārus un prognozes šim gadam iespējams izlasīt galerijā augstāk.
#1/4
Nordea ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs
Ārējās tirdzniecības vide aizvadītajā gadā nav bijusi pārāk labvēlīga Latvijas eksportētājiem, līdz ar to, ārējā tirdzniecībā ir novērojama neliela stagnācija.
Arī 2016.gads solās būt izaicinājumiem bagāts. Latvijas eksporta flagmanim kokapstrādes nozarei pēc vairākiem gadiem ar augstiem pieauguma rādītājiem būs grūti noturēt līdzvērtīgus tempus arī šogad. Savukārt graudu cenu dinamika pagaidām neko labu nesola arī Latvijas lauksaimniekiem, kam atliek cerēt uz ražai labvēlīgiem apstākļiem Latvijā un pretēju situāciju lielajās graudaugu ražotājvalstīs. Viegli neklāsies arī dzelzs un tērauda eksportam, kur KVV Liepājas Metalurgs ieņem nozīmīgu daļu apgrozījuma. Tā kā uzņēmuma perspektīvas ir neskaidras, un vairāk izskatās, ka metalurģijas uzņēmums neražos nekā ražos, kopējos nozares datus būtiski ietekmēs dīkstāves šajā uzņēmumā.
Lai gan pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski samazinājies Latvijas eksports uz Krieviju, tas joprojām ir teju 10%. Tā kā tuvākajā laikā netiek prognozētas vienas vai otras puses papildu sankcijas ārējai tirdzniecībai, varētu domāt, ka situācija ar šo tirgu uzlabosies, taču tas būs lielā mērā atkarīgs no Krievijas rubļa vērtības, kas pakāpeniski turpina samazināties, padarot jebkuru importu no citām valstīm arvien nepieejamāku vietējiem patērētājiem.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Preču eksports Latvijā decembrī bija par 0,4% mazāks nekā pirms gada. Pozitīvi eksportu ietekmēja galvenokārt lauksaimniecības un pārtikas preču grupas eksporta pieaugums (lielākoties graudaugu produkti). Pieauga arī transportlīdzekļu, metālu un to izstrādājumu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports.
Tajā pašā laikā decembrī saruka mehānismu, ierīču un elektroiekārtu un vieglās rūpniecības preču eksports. Naftas cenu samazinājuma dēļ samazinājās arī minerālo produktu eksports.
Decembrī gada griezumā eksports uz trešajām valstīm (izņemot ES un NVS valstis) pieauga par 47%.Galvenokārt to veicināja straujš graudaugu eksporta pieaugums (uz Saūda Arābiju, Turciju un Indonēziju decembrī tika eksportēti 90% no kopējā graudaugu apjoma). Uz NVS valstīm šajā laika posmā eksports samazinājās par 14,2%. Tas skaidrojams ar pašreizējo ekonomisko stāvokli Krievijā, kā arī Krievijas noteiktajām importa sankcijām. Savukārt uz ES valstīm eksports saruka par 5,4%.
Preču imports decembrī gada griezumā samazinājās par 10,7%. Lielākoties to ietekmēja minerālo produktu, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, kā arī transportlīdzekļu importa samazinājumi. Savukārt pieauga lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.
Kopumā 2015. gadā eksports bija par 1,2% lielāks nekā pirms gada. Apjomīgākais pieaugums bija vērojams mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta grupā. Uz lielāko Latvijas eksporta tirgu – ES valstīm - eksports šajā laikā pieauga par 1,9%, savukārt uz NVS valstīm – samazinājās par 19,8%. Uz pārējām valstīm eksports pieauga par 22,4%.
Preču imports 2015.gadā bija par 1,3% mazāks nekā 2014. gadā.
Sagaidāms, ka 2016. gadā eksports Latvijā augs mēreni un tā svārstības būs atbilstošas sezonalitātei.
#3/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
2015. gadā dominēja apstākļi, kas bija labvēlīgi tirdzniecības bilances uzlabošanai. Tā 2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22.9 miljardi eiro, kas ir par 42,9 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk nekā 2014. gadā. Kritumu lielā mērā noteica izejvielu cenu sarukums.
Eksporta apjoms palielinājās par 122,9 miljoniem eiro jeb 1,2% un sasniedza 10,4 miljardus eiro. Šā gada eksporta perspektīvas ir tikpat piezemētas kā pērn, respektīvi, notiks cīņa par esošo apjomu saglabāšanu, jo liela lomu eksporta apjomos ieņem reeksports, kas, ņemot vērā tendences energoresursu cenās, var nozīmēt Latviju tranzīta apjomu kritumu. Jāņem vērā, ka nozīmīgu ietekmi veidos sankcijas un Krievijas ekonomikas tālāka lejupslīde, kā dēļ tās tirgus īpatsvars eksportā turpinās sarukt. Tāpat turpināsies intensīvs darbs pie eksporta ģeogrāfijas paplašināšanas. Ņemot vērā Eiropas Savienības ekonomikas atgūšanos, lielākās izredzes saistās ar šo tirgu, kā dēļ neliels kāpums kopējos apjomos ir iespējams. Tāpat kā iepriekšējos gados, eksportu ietekmēs arī graudaugu raža, kas, pie labvēlīgiem laikapstākļiem, spēs uzrādīt jaunus rekordus.
Tikmēr 2015. gada laikā importa apjoms saruka par 165,8 miljoniem eiro jeb 1,3% un veidoja 12,5 miljardus eiro. Importa apjomu kritumu lielā mērā ietekmēja izejvielu cenu kritums, jo īpaši energoresursiem, ka ļāva uzlabot negatīvo tirdzniecības bilanci. Šogad imports, visticamāk, nedaudz palielināsies. To ietekmēs izejvielu un energoresursu cenas, kas gada otrajā pusē varētu stabilizēties. Sagaidāms arī piesardzīgs investīciju aktivitātes, kā arī turpmāks patēriņa pieaugums.
#4/4
Finanšu ministrija
2015. gads Latvijas eksportētājiem bijis izaicinājumu pilns, ņemot vērā straujo NVS valstu nacionālās valūtas vērtību kritumus, sankciju pagarinājumu līdz 2016. gada augustam atsevišķām pārtikas precēm, kas tiek eksportētas uz Krieviju, kā arī jaunu sankciju vilni, aizliedzot zivju produkcijas importu uz Krieviju, un piena kvotu sistēmas atcelšanu Eiropas Savienībā (ES).
Visi šie faktori bremzējuši Latvijas preču eksporta attīstību 2015. gadā. Tomēr stabila ekonomiskā izaugsme galvenajos ES valstu noieta tirgos, augstā graudaugu raža un eksporta apjomu palielinājums ārpus ES robežām spēja kompensēt augstāk minēto faktoru negatīvo ietekmi. Neskatoties uz eksporta vērtības nelielo kritumu 2015. gada decembrī par -0,4% salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi, gada kopējais eksporta pieaugums sastāda 1,2% salīdzinājumā ar 2014. gadu.
Tādējādi 2015. gada eksporta sniegums ir vājākais pēckrīzes periodā. Tomēr pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos un situācijā, kad pasaules tirgos ir vērojamas ilgstoši zemas izejvielu cenas, šāds pieaugums vērtējams kā labs.
Mehānismu un elektroierīču preču eksports bija galvenais eksporta virzītājspēks 2015. gadā kopumā, eksporta vērtībai palielinoties par 10,9% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Pieauguma tempu neliela palēnināšanās gada nogalē netraucēja šai preču kategorijai nodrošināt lielāko eksporta pieaugumu absolūtā izteiksmē (187,3 miljoni eiro), kas ir vairāk nekā visu pārējo preču kategoriju ar pozitīvo attīstību kopējais pieaugums. Jāatzīmē, ka līdzvērtīgs pieaugums šajā preču kategorijā fiksēts arī importa datos, kas norāda, ka mehānismu un elektroierīču eksporta spēcīga attīstība saistīta ar reeksporta pieaugumu.
Neskatoties uz ne visai labvēlīgo kokmateriālu cenu attīstību pasaules tirgos pagājušajā gadā, 2015. gadā kārtējo reizi pārspēts kokrūpniecības preču eksporta vērtības rekords salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kaut arī pieaugums bijis relatīvi neliels – 2,2% apmērā. Noturīgs pieprasījums pēc Latvijas koksnes Lielbritānijā, Igaunijā un Dānijā nodrošināja koksnes eksporta vērtības mēreno pieaugumu. Papildu tam stabili augošais koksnes eksports saistīts arī ar iepriekšējo gadu veiktajām investīcijām jaunās tehnoloģiskajās iekārtās, kas paaugstināja darba ražīgumu. Pozitīvi vērtējama augstākas pievienotās vērtības izstrādājumu īpatsvara palielināšanās tendence eksportā.
Lai arī lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtība pēdējos 2015. gada mēnešos nedaudz atguvās pēc strauja krituma gada sākumā, decembrī gada pieaugumam veidojot 22% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tomēr gadā kopumā fiksēts kritums 1,1% apmērā. Jāatzīmē, ka pieauguma struktūra šajā preču kategorijā ir ļoti neviendabīga. Lielākie eksporta vērtības kritumi šajā kategorijā fiksēti piena produktiem un alkoholiskiem dzērieniem, ko galvenokārt ietekmēja noteiktās sankcijas un Krievijas kopējais pieprasījuma kritums pēc ārvalstu precēm rubļa vērtības krituma dēļ. Taču 2015. gada pēdējos mēnešos sankcijām pakļauto preču (gaļa, zivis, piens) eksportā bija fiksēts pieaugums, pateicoties noieta tirgus paplašināšanai galvenokārt uz eirozonas valstīm, kā arī uz Poliju. Savukārt ļoti laba graudaugu raža, kuras eksporta vērtība 2015. gadā palielinājās par 27,6%, lielā mērā kompensēja pārējo pārtikas preču eksporta kritumu.
2015. gadā bija vairākas eksporta īpatsvara ziņā nelielas preču kategorijas, kas kopā uzturēja vērā ņemamu pozitīvo devumu preču eksporta attīstībā. Tā ar kokrūpniecību saistīto kategoriju, proti, mēbeļu ražošana un papīra un poligrāfijas izstrādājumu eksports kopumā bija attiecīgi par 5,2% un 14,1% lielāks nekā gadu iepriekš. Papildu tam atzinīgu pieaugumu nodrošināja optisko ierīču eksports, tā vērtībai pieaugot par 24,1% salīdzinājumā ar 2014. gadu.
Preču importa vērtības pieaugums bija pozitīvs pirmajos 2015. gada deviņos mēnešos, tomēr pēdējos trīs gada mēnešos importa vērtība būtiski samazinājās, lielāko negatīvo pieaugumu uzrādot tieši decembrī (-10,7%) salīdzinājumā ar pērnā gada decembri. Tādējādi importa vērtība 2015. gadā bija par 1,3% zemāka salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lielāko negatīvo ietekmi uz importa vērtības kritumu gan decembrī, gan 2015. gadā kopumā radīja minerālproduktu importa kritums, to importa vērtībai samazinoties par 19,5% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Kritums ir saistīts gan ar naftas produktu reeksporta apjomu samazinājumu, gan ar zemajām naftas un naftas produktu cenām pasaules tirgos.
Papildu tam importa vērtības kritums fiksēts arī lauksaimniecības un pārtikas produktiem, metāliem un to izstrādājumiem, kā arī tekstilmateriāliem attiecīgi par 2,8%, 4,0% un 8,9%. Ņemot vērā pretējās eksporta un importa attīstības dinamikas, 2015. gadā Latvija ārējās tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, deficītam samazinoties par 12% līdz -2117 miljoniem eiro.