Straujais algu kāpums būtu varējis nodrošināt lielāku apgrozījumu, bet cilvēku prāti nav tik mierīgi, lai dotos uz veikalu un ienākumu pieaugumu bezrūpīgi notērētu, norāda eksperti.
Tādējādi aug uzkrājumu apmēri, bet mazumtirdzniecības apjomi aug mēreni.
Db.lv jau rakstīja, ka jūnijā salīdzinājumā ar 2013. gada jūniju pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Pārtikas preču grupā tas pieauga par 2,7%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 2,9%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 2%.
Jūnijā, salīdzinot ar maiju, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,4%, liecina sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm par mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņām iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska
Noskaņojuma rādītājos, pēc kuru dinamikas var mēģināt analizēt esošo un minēt turpmāko mēnešu pircēju aktivitāti, patlaban iezīmējas nedaudz atšķirīgs skatījums pircējiem un tirgotājiem. Patērētāji pēc straujāka noskaņojuma uzlabojuma decembrī saglabā puslīdz stabilu skatu uz dzīvi ar pakāpenisku optimisma kāpumu.
Savukārt tirgotāji pēdējos mēnešos bija kļuvuši bažīgāki, un straujāks uzlabojums vērojams vien jūlija datos. Piemēram, šogad vērojams ļoti straujš tūristu skaita kāpums, īpaši saistībā ar Rīgas statusu kā Eiropas kultūras galvaspilsētai, tomēr to uzturēšanās laiks ir īsāks un tērēties kāre mazāka. Vienlaikus nereti medijos izskan ziņas, ka mazinājies Krievijas viesu skaits.
Nav šaubu, ka šīm tūristu plūsmām ir atšķirīga ietekme uz dažādiem tirdzniecības segmentiem. Ja Krievijas viesi bija labi klienti juvelierizstrādājumu, apģērbu, mēbeļu un pat automobiļu tirgotājiem, tad Pasaules koru olimpiādes dalībnieki un citi kultūras pasākumu dalībnieki varētu būt aktīvāki suvenīru un našķu pircēji – ar mazvērtīgākiem, bet skaitā lielākiem rēķiniem. Arī viesnīcu gultasvietu un numuru noslogojums šogad ir sasniedzis rekordaugstus rādītājus. Kāda būs šo pircēju kustības pievienotā vērtība un tirgotāju peļņas rādītāji, patlaban vēl grūti spriest, bet nav šaubu, ka tirgotājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem satraukumu un pārdzīvojumu netrūkst un pieprasījumu novērtēt ir grūti.
Lielāko daļu mazumtirdzniecības apgrozījuma gan tomēr nosaka iedzīvotāju tēriņi un šajā jomā klientu uzvedība jau ir prognozējamāka. Pēc eiro ieviešanas ietekmes uz tēriņiem ar sākotnēju latu uzkrājumu aktīvāku tērēšanu un kritumu tirdzniecībā pirmajos gada mēnešos, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem no iedzīvotāju puses iegulstas stabilākā pakāpeniski augošā dinamikā, kuru galvenokārt nosaka vidējās algas palielinājums un stiprina patērētāju noskaņojuma uzlabojums, ļaujot mazināt piesardzību un atvērt maciņu pirkumiem. Mēnešu griezumā kā vienmēr svārstības saglabājas, ko ietekmē gan laikapstākļi, gan brīvdienu skaits, gan citi faktori.
#2/4
DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Straujais algu kāpums būtu varējis nodrošināt lielāku apgrozījumu, bet cilvēku prāti nav tik mierīgi, lai dotos uz veikalu un ienākumu pieaugumu bezrūpīgi notērētu.
Latvijas iedzīvotāji šobrīd vairāk uzmanības velta savas finansiālās drošības stiprināšanai, liekot tirdzniecībai atpalikt no ienākumu pieauguma. Acīmredzot, krīzes laikā cilvēki kļuvuši piesardzīgāki, viņiem vajadzīgs augstāks uzkrājumu līmenis, lai justos komfortabli. Līdz ar to liela daļa algas pieauguma nonāk banku depozītos, mājsaimniecību noguldījumu gada pieauguma temps šī gada 1.pusē stabili turējās virs 12%. Mērenas kopējā tirdzniecības apgrozījuma izmaiņas, kā jau ierasts, ietver arī krasus kontrastus dažādās apakšnozarēs. Šis un aizvadītais gads bijis ļoti veiksmīgs laiks apģērbu tirgotājiem. Jo īpaši to var teikt par jūniju, kad apģērbu tirdzniecība auga par gandrīz 20% pret pērno gadu. Apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība jūnijā sasniedza vēsturiski augstāko punktu (sezonāli izlīdzinātajos datos), pirmo reizi pārsniedzot 2007.gada beigu līmeni.
#3/4
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis
Vietēji pircēji gan ir galvenie mazumtirdzniecības apjomu virzītāji, un līdz ar darba tirgus situācijas uzlabošanos un ienākumu pieaugumu sagaidāms, ka mazumtirdzniecības dinamika gada otrajā pusē kopumā saglabās mērenu izaugsmi ar svārstībām atsevišķos mēnešos.
#4/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Sagaidāms, ka algu kāpums turpināsies un, neskatoties uz ievērojami lēnāku nodarbinātības kāpumu, kopējie iedzīvotāju ienākumi turpinās augt. Ja vien patērētāju optimisms nepasliktināsies, tas veicinās arī iedzīvotāju tēriņu (tostarp arī mazumtirdzniecības) izaugsmi. Izskatās gan, ka šogad ienākumu kāpums ir bijis straujāks nekā tēriņu kāpums. Mājsaimniecības turpina atmaksāt vecos kredītus, kas pēc apjoma ir lielāki nekā no jauna izsniegtie. Savukārt privātpersonu noguldījumi (tai skaitā, kontu atlikumi bankā) ir pieauguši, bet tas drīzāk saistīts ar eiro ieviešanu nevis ar lielāku uzkrājumu veidošanu. Proti, decembrī iedzīvotāji noguldījuši kontos vairāk nekā parasti, lai vienkāršotu sev valūtas maiņu, un liela daļa no šīs naudas tā arī palikusi kontos.