Šajā gadā inflācija turpinās saglabāties zemā līmenī, uzskata ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada maijā, salīdzinot ar 2013.gada maiju, palielinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 2,6%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,1%.
Ar ekonomistu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
Līdzīgi kā eirozonā, arī Latvijā par labu vājai inflācijai nācis salīdzinoši spēcīgais eiro kurss, padarot importētos produktus lētākus. Tāpat siltā ziema Eiropā, visticamāk, atstājusi īslaicīgi labvēlīgu ietekmi uz augļu un dārzeņu cenām. Runājot par atšķirībām, jāņem vērā, ka Latvijā ir spējāka pamatinflācija, proti, izslēdzot dažus svārstīgus elementus kā neapstrādātu pārtiku un enerģiju, kas līdz ar to labāk parāda iekšzemes faktoru ietekmi uz cenām. Latvijā iekšzemes faktoru spiediens uz cenām sāk pakāpeniski pieaugt, piemēram, spējš vidējās algas kāpums, kas apsteidz produktivitātes izaugsmi, nozīmē, ka uzņēmumu darbaspēka izmaksas pieaug, līdz ar ko palielinās spiediens celt cenas, bet var vājināties Latvijas uzņēmumu konkurētspēja. Gaidāms, ka iekšzemes faktoru spiediens uz cenām pakāpeniski pieaugs līdz ar bezdarba samazināšanos un algu kāpumu. Inflācija Latvijā šogad vēl saglabāsies salīdzinoši zema, tā, visticamāk, būs zemāka nekā aprīlī prognozētie 1,5%.
#2/4
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Preču cenu virzība lielā mērā atspoguļo reģiona zemās izaugsmes nosacījumus, eiro vērtību, kamēr pakalpojumu cenrāži vairāk pakārtojas vietējiem apstākļiem, kam raksturīgs algu spiediena pieaugums. Tādejādi tuvākajā laikā potenciālais cenu kāpums sagaidāms tieši no pakalpojumu puses un ne tik daudz no preču puses. Potenciālais risks pārtikas cenām ir mazinājies, tomēr nenoteiktību uztur iespējamie traucējumi saistībā ar Krievijas tirgu, tā pieprasījumu, gan gaidāmo ražu. Liela loma būs arī ECB panākumiem cīņai ar deflāciju un izaugsmes stimulēšanu. Kopumā ņemot vērā lēnīgo eirozonas atgūšanos un Ukrainas konflikta ietekmi, izaugsmes korekcijas ietekmē zemas inflācijas vide šogad saglabāsies. Aktīvākas cenu izmaiņas gaidāmas vien nākamgad, kad labākiem izaugsmes nosacījumiem klāt nāks tāds nozīmīgs faktors kā elektroenerģijas cenu brīvlaišana.
#3/4
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula
Piedāvājuma puses ārējo faktoru ietekme bija drīzāk cenu līmeni samazinoša, jo naftas cenas turējās stabilas, bet pasaules pārtikas cenas saruka. To noteica graudaugu (galvenokārt kukurūzas) ražas prognozes uzlabošanās, kā arī situācijas normalizēšanās pasaules piena tirgū, kas pērn piedzīvoja strauju cenu kāpumu nepietiekamā piedāvājuma dēļ. Pasaules tirgū maijā saruka arī augu eļļu cenas. Tikmēr atsevišķi iekšzemes piedāvājumu faktori ietekmēja inflāciju paaugstinošā virzienā, piemēram, Daugavpilī tika paaugstināti ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifi. Tuvākajos mēnešos aktuālie jaunie regulējamo cenu tarifi ir ar pretēju ietekmi uz inflāciju: ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifu kāpums Rīgā par aptuveni 25% un būtisks starpoperatoru norēķinu tarifu sarukums fiksētajos un mobilajos sakaru tīklos no 1. jūlija. Maijā auga ar tūrismu saistīto pakalpojumu cenas (nedaudz vairāk nekā pērn atbilstošajā periodā sezonas ietekmē). Tūrisma aktivitātes kāpums vairāk varētu izpausties vasarā, un to var skaidrot ar kultūras galvaspilsētas statusu Rīgai šajā gadā (un ar to saistīto lielo pasākumu daudzumu). Nelielu pienesumu tūrisma kāpumā vasarā, iespējams, varētu saistīt arī ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamo ieguldījumu līmeņa paaugstināšanu no septembra, kas varētu vairākiem to gribētājiem likt ierasties Latvijā agrāk. Lēmums tika pieņemts maija sākumā, lai gan spekulācijas par šo tēmu virmoja agrāk. No pieprasījuma puses iekšzemes faktoriem pakāpenisks efekts varētu būt minimālās algas pieaugumam un darbaspēka nodokļu sarukumam, kas pirmajā ceturksnī noteica algu kāpumu par 7,7% gada laikā. Tomēr te jāuzsver pakāpeniskums, kā arī vairāku vienreizēju faktoru mijiedarbība, tādēļ šāds atalgojuma kāpums strauji nemaina patēriņa paradumu. Pierimstot diskusijām par elektroenerģijas tirgu, kā arī tautsaimniecības aktivitātes samazinājumam Ukrainas dēļ neizpaužoties 1. ceturkšņa datos, arī inflācijas gaidas ir stabilizējušās un maijā būtiski nemainījās.