Mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanas dēļ inflācija šajā gadā varētu būt zemāka nekā iepriekš tika prognozēts, uzskata eksperti.
Tiesa gan, nākotnē cenu kāpums būs straujāks, un gada beigās gada inflācija varētu būt ap 2,5%.
Ekspertu komentāru lasiet augstāk galerijā!
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar 2013.gada februāri, palielinājās par 0,5%. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir saglabājies nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
#1/5
Citadele Asset Management Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska
Oficiālie inflācijas dati kopumā atbilst sākotnēji izteiktajai prognozei un liecina, ka inflācijas klimats Latvijā saglabājas samēra maigs. Patēriņa cenas februārī ir palikušas nemainīgas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Februārī cenu līmeni uz augšu pavilka nedaudz dārgāki pārtikas produkti, turpretim personīgās aprūpes preces, apģērbi un apavi atlaižu un akciju rezultātā februārī palētinājās. Acīmredzot, atsevišķās pakalpojumu jomās turpinājās cenu pielāgošana norēķiniem eiro valūtā, tomēr februārī šādas pārmaiņas bija vērojamas salīdzinoši reti un inflācijas datos šī ietekme gandrīz nebija jūtama. Energoresursu cenu pārmaiņas februārī nozīmīgu iespaidu uz inflācijas ciparu nav atstājušas, siltumenerģijas cenu samazinājumam kompensējot nelielo degvielas cenu pieaugumu mēneša laikā.
Gada griezumā patēriņa cenas februārī pieauga par 0,5%, un tiek paredzēts, ka inflācija pakāpeniski paātrināsies arī turpmākajos mēnešos. Tai pat laikā, lēmums par elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu mājsaimniecībām daļēji ierobežo patēriņa cenu kāpumu 2014. gadā, kaut arī kopumā vairo neskaidrību par tarifu tālāko likteni. Savukārt situācijas eskalācija Ukrainā, vienā no pasaules vadošajām graudaugu eksportētājvalstīm, rada papildu augšupvērstos riskus pasaules pārtikas cenām. Ģeopolitiskais fons vienkopus ar ziņām par mazāk labvēlīgiem laika apstākļiem atsevišķos reģionos kopš janvāra beigām sadārdzināja lauksaimniecības produkcijas cenas pasaules biržās par vairāk nekā 10% eiro izteiksmē. Gada inflācijas prognozi pagaidām atstājam nemainīgu, paredzot, ka gada nogalē inflācija sasniegs 2,5% apgabalu.
#2/5
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Februārī statistikas dati uzrādīja gandrīz identisku situāciju, salīdzinot ar pērnā februāri. Precēm bija novērojama neliela cenu samazināšanās, bet pakalpojumiem – cenu pieaugums. Mēneša griezumā, salīdzinot ar janvāri, cenu līmenis februārī palicis nemainīgs. Straujāku cenu kāpumu joprojām bremzē salīdzinoši zemās degvielas un gāzes cenas.
Lēmums par elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu mājsaimniecībām līdz nākamā gada 1.janvārim ietekmēs izteikto prognozi par inflāciju 2014.gadā. Tās apmērs šogad varētu samazināties par aptuveni 0,4 procentpunktiem. Nordea joprojām prognozē inflāciju Latvijā 2% apmērā.
#3/5
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
Tā kā koalīcija ir paziņojusi par mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu no šī gada aprīļa līdz nākamā gada janvārim, inflācija šogad varētu būt zemāka nekā iepriekš prognozēts. Taču jāņem vērā, ka lēmums vēl nav līdz galam pieņemts, turklāt nav skaidrs, vai Latvenergo tarifi saglabāsies esošajā apmērā. Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšana nozīmē, ka cenu kāpums vienkārši tiek atliks uz nākamo gadu. Tas arī nozīmē lielāku inflāciju 2015.gadā, jo līdzās mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācijai, nākamgad gaidāms nedaudz spējāks izejvielu cenu kāpums pasaulē un arī eiro kurss pret dolāru kļūs vājāks, kas importētās preces padarīs dārgākas.
Turklāt pakāpeniski pastiprināsies spiediens uz cenām no augošajām darbaspēka izmaksām. Līdz ar to, lai gan šogad inflācija apēdīs salīdzinoši nelielu daļu no ienākumu kāpuma, iedzīvotājiem jārēķinās, ka zemā inflācijas vide nepastāvēs mūžīgi – nākamgad cenu kāpums būs jūtamāks nekā pērn un šogad, proti, nedaudz virs 3%.
#4/5
Ekonomikas ministrija
Februārī turpināja cenas pieaugt pakalpojumiem, tomēr, salīdzinot ar janvārī, cenu svārstības tika novērotas retāk un cenas pakāpeniski stabilizējas. Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, kas saistīts ar iepriekšējo sezonu apģērbu un apavu izpārdošanām. Cenas apģērbiem un apaviem samazinājās par 2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Cenas samazinājās arī lielākajai daļai nepārtikas precēm, kas kopā kopējo cenu līmeni samazināja par vidēji 0,2 procentpunktiem.
Turpmāk patēriņa cenām būs tendence pieaugt. To ietekmēs gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses faktori. Uzlabojoties situācijai darba tirgū, pieaugs privātais patēriņš. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2014. gadā sagaidāma mērena inflācija un gada vidējā inflācija var būt ap 1% pie nosacījuma, ja pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums.
#5/5
DNB sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Inflācija februārī bija mazāka par gaidīto, bet tas ir ļoti mērens pārsteigums. Šobrīd sagaidāms, ka cenu līmenis decembrī būs par 2,5% augstāks nekā pirms gada. Turpmākajos mēnešos notiks mērens, galvenokārt sezonālu faktoru virzīts cenu pieaugums no mēneša uz mēnesi. Tā kā pagājušā gada laikā vērojamo gandrīz perfekto cenu stabilitāti nodrošinājušie faktori šogad vairs nebūs tik spēcīgi, bet algu spiediens pieaugs, tad pamazām kāps arī gada inflācijas līmenis.