Konkursa Eventex Award topā All-Stars Index 2019, kurā tiek iekļauti pasākumu organizatori un aģentūras no visas pasaules, iekļuvusi arī producentes Ineses Lukaševskas vadītā aģentūra Luka.

«Šis ir pirmais gadījums visa konkursa pastāvēšanas vēsturē, kad All-Stars Index topā tiek iekļauta aģentūra no Baltijas valstīm,» komentē I. Lukaševska.

Topā tiek iekļautas labākās 30 aģentūras un pasākumu rīkotāji no visas pasaules. Visas aģentūras tiek vērtētas, par pamatu ņemot iegūtās pirmās trīs vietas pasākumu industrijas nozīmīgākajā konkursā pēdējo trīs gadu laikā. Šis ir pirmais gadījums konkursa pastāvēšanas vēsturē, kad kāda aģentūra no Baltijas valstīm tiek ierindota All-Stars Index topā, ieņemot 19.vietu līdzās pasākumu organizatoriem no Nīderlandes, Itālijas, Šveices, Krievijas, Malaizijas, ASV, Kanādas, Vācijas un citām valstīm, skaidro I. Lukaševska.

Konkursā Rising Stars meklēs jaunus uzņēmumus, kuru mērķis ir tuvāko piecu gadu laikā nokļūt vairākos pasaules tirgos, spodrinot Latvijas tēlu, informēja konkursa rīkotāji.

Rising Stars ir viens no Latvijas eksportspējas veicināšanas projekta The Red Jackets (Sarkanās Žaketes) spilgtākajiem notikumiem.

Lai pieteiktos un pretendētu uz Rising Stars titulu, uzņēmumam ir jābūt uz eksportu vērstam piedāvājumam ar zīmolu un vēstījumu, uzņēmumam ir zīmola būtībai atbilstošs dizains, ir noformulēta misija un vīzija un ir reģistrēta preču zīme. Tāpat uzņēmumam ir jābūt eksportspējīgam – tiek prasīti pirmie eksporta darījumi un eksporta ambīcijas sasniegt 500

tūkstošu eiro apgrozījumu tuvāko piecu gadu laikā. Tāpat uzņēmumā jābūt izstrādātam komandas darbības modelim.

Konkursā noteiktās 10 Rising Stars tiks pozicionēts kā paraugs visiem jaunajiem, eksportējošajiem uzņēmumiem; būs iespēja saņemt visas The Red Jackets kustības privilēģijas (informatīvs atbalsts no Latvijas lielajiem eksportētājiem, mentoru padomi, tajā skaitā atbalsts eksporta veicināšanai), kā arī tie tiks iekļauti grāmatā The Red Jackets/Best exporting brands from Latvia.

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Tiešo investīciju piesaiste Latvijas uzņēmējdarbībai 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazinājusies par 71%, kas ir lielākais kritums Centrālajā un Austrumeiropā.

Pagājušā gada otrajā pusē investīciju darījumi gan pamazām sāka atjaunoties, un jau šogad veikti vairāki nozīmīgi ieguldījumi jaunu uzņēmumu izveidē vai esošo restrukturizācijā, liecina finanšu analītiskās kompānijas Laika Stars veiktais pētījums. Tomēr eksperti atzīst, ka investīciju piesaiste patlaban ir kritiskā punktā – gan uzņēmējiem, gan valsts struktūrām vajadzētu būtiski pārvērtēt pieeju investoriem, lai izmantotu viņu iespējas un finanšu resursus Latvijas ekonomikas atjaunošanā.

Laika Stars šā gada pavasarī ir veicis Latvijas uzņēmumu aptauju, lai apzinātu uzņēmēju attieksmi pret sadarbību ar investoriem un finanšu institūcijām, kā arī turpmākās sadarbības un stratēģisko ieceru vērtējumu kopējās ekonomiskās situācijas kontekstā. Ar uzņēmumu aptaujas rezultātiem un vispārējā Latvijas investīciju klimata kopainu Laika Stars eksperti iepazīstinās šā gada 20. aprīlī plkst. 11.00 restorāna Palete (Gleznotāju iela 12/14) telpās.

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt Top 100 ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.

Jaunais Top 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» norāda Laika stara vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Iepirkšanās un izklaides centrā Akropole uzņēmums Lieliska dāvana izveidojis pārdošanas stendu, kas aprīkots ar lāzera radara tehnoloģiju.

«Jaunākie tehnoloģiskie risinājumi iepirkšanās laikā pircējiem nodrošina jaunu pieredzi – iluzoru iespēju atrasties dažādās vietās, telpās un izbaudīt piedzīvojumu sajūtu, piemēram, lidot ar gaisa balonu, sēsties pie ātra auto stūres, pabūt relaksējošā SPA u.c.,» stāsta Erika Dovydenaite, uzņēmuma Lieliska dāvana vadītāja.

Lidar jeb 3D lāzerskenēšanas tehnoloģijas integrēšana tirdzniecības vietas vizuālajā koncepcijā uzņēmumam esot liels projekts. Ideja ir īstenota kopā ar Lietuvas inovatīvā dizaina studiju Surikatos. Akropolē ir pirmais Lieliska dāvana stends, kurā izmantota lāzera radara tehnoloģija.

«Rotējošais lāzera stars mēra un fiksē apkārtējos objektus. Iegūtos datus pēc tam analizē ierīces sensors, kas atjauno apkārtējās vides zīmējumu un iegūto algoritmu pārraida tālākai analīzei. Iegūtie dati tiek sapludināti kopā ar jau iepriekš uzņemtiem video failiem un pārraidīti ekrānā atbilstoši objekta kustībai reālā laikā. Līdzīga tehnoloģija parasti tiek izmantota arī robotikā un viedajos automobiļos. Lāzeriekārta ir iebūvēta veikala stendā - tas ir rotējošs lāzera stars, kas mēra un fiksē apkārtējos objektus, tātad, piemēram, cilvēkus, kas ienākuši veikalā. Iegūtie dati (attēls - piemēram, veikalā ienākušais cilvēks) tiek sapludināti kopā ar jau iepriekš uzņemtiem video failiem un pārraidīti ekrānā atbilstoši objekta (cilvēka) kustībai reālā laikā,» stāsta E.Dovydenaite.

Nepieņemams ir publiski paustais uzskats, ka katram cilvēkam pašam ir kritiski jāizvērtē finanšu iestāžu darbība, un valstij ir jāpārtrauc finanšu mahinācijas, ko Latvijā un citviet īsteno biedrība MMM-2011, kuras darbībās jaušamas finanšu piramīdai raksturīgas krāpnieciskas pazīmes.

Šādu uzskatu pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

«Interneta resursi un aktivitātes sociālajos tīklos norāda, ka MMM atbalstītāju un ieguldītāju skaits Latvijā ir ievērojams, neņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušos brīdinājumus par piramīdas krāpnieciskām pazīmēm. Jāuzsver, ka lielākoties šādu krāpniecisku shēmu upuri ir sociāli vismazāk aizsargātās grupas, piemēram, pensionāri un cilvēki ar zemu izglītības līmeni, kuri ir ne tikai vieglāk ietekmējami, bet arī nevar objektīvi izvērtēt finanšu piramīdas draudus,» savu uzskatu skaidro V. Jerošenko.

Konsultējot Latvijas uzņēmumus finanšu pārvaldības un stratēģiskās plānošanas jautājumos, bieži nācies saskarties ar to, ka vairumam uzņēmumu vadītāju joprojām ir visai neskaidrs priekšstats par sava biznesa vērtību un tās noteikšanu. Uzņēmējiem vērtības jautājums kļūst aktuāls mirklī, kad ir runa par uzņēmuma pārdošanu vai cita uzņēmuma pirkšanu, kā arī investīciju piesaisti.

Nereti uzņēmēji nāk ar savu uzstādījumu – mans bizness maksā tik un tik / es par šo uzņēmumu esmu gatavs maksāt tik. Jāatzīst gan, ka, analizējot sīkāk, bieži vien šis priekšstats izrādās emocijās, nevis skaitļos un objektīvās attīstības perspektīvās balstīts.

Skaidrs, ka ikvienam, kurš no nulles izveidojis savu biznesu, tas ir mīļš un dārgs un tā cena šķiet neizmērojama, tomēr Laika Stars savas ilgstošās biznesa vērtēšanas pieredzes laikā arī novērojis vairākus faktorus, kuru dēļ dažkārt biznesa vērtība tiek lēsta arī pārlieku zemu.

Biznesa vērtēšana tradicionāli tiek veikta ar trim galvenajiem paņēmieniem, kuru pielietojums atkarīgs no uzņēmuma vērtēšanas mērķa un citiem apstākļiem.

Pasaules dārgākie pulksteņi tiek radīti Šveicē. Elektronikas un datorzinātņu institūtā ražo mazliet citādākus pulksteņus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie varbūt nav tik dārgi kā Šveicē ražotie, toties ir miljoniem reižu precīzāki un paredzēti visai specifiskām, ar kosmosa tehnoloģijām saistītām vajadzībām.

«Tā primitīvi runājot, uz zemes mākslīgo pavadoni tiek izšauts lāzera stars, tas tiek atstarots atpakaļ un uztverts mērīšanas stacijā. Pēc laika sprīža, cik lāzera staram bijis nepieciešams, lai nonāktu līdz kosmosa aparātam un atpakaļ, ir iespējams noteikt pavadoņa attālumu līdz zemei. Lai šo laiku noteiktu, ir nepieciešams ļoti ātrs un precīzs hronometrs,» stāsta viens no iekārtas Event timer A033-ET radītājiem, Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Dr.sc.comp. Jevgenijs Buls. «Īsākais laika periods, ko šī iekārta spēj nomērīt, ir piecas pikosekundes, bet jaunā modeļa precizitāte ir pat trīs pikosekundes,» skaidro zinātnieks. Pikosekunde ir sekundes miljardā daļa. Šis mirklis ir tik īss, ka vienā pikosekundē gaismas stars pieveic tikai 0,3 milimetrus. «Mēs šīs iekārtas sākām izstrādāt pirms trīsdesmit gadiem, astoņdesmitajos,» skaidro J. Buls. Projektā piedalās arī Dr.sc.comp. Vladimirs Bespaļko un inženieris pētnieks Vadims Vedins. «Sākotnēji mēģinājām iekārtas tirgot paši. Taimerus pirka, tomēr, ņemot vērā, ka esam zinātnieki, nevis grāmatveži, ar visa procesa efektivitāti kā bija, tā bija. Pamatā iekārtas pirka zinātāji – citi zinātniskie institūti vai kāds, kas bija par šo iekārtu nejauši dzirdējis, un kam bija līdzīgas vajadzības, viņi atceras.»

Latvijas bagātākās sievietes šogad ir zāļu ražotāja Grindeks akcionāra Kirova Lipmana dzīvesbiedre Anna Lipmane, kompāniju Triatels un Telekom Baltija līdzīpašniece Ludmila Kaca un politiķa Andra Šķēles sieva Kristiāna Lībane–Šķēle, liecina žurnāla VIP Lounge publicētais Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft un Laika Stars veiktais pētījums.

Lipmanes Grindeks akciju paketes vērtība ir 22 milj. Ls, Kacas īpašumu kopējā vērtība ir 13 milj. Ls, bet Lībanes–Šķēles īpašumu vērtība tiek lēsta desmit miljonu latu apmērā.

Andra Šķēles un viņa ģimenes – divu meitu un jaunās dzīvesbiedres – «redzamo īpašumu» (to, kuri nav noslēpti ārzonu kompānijās un uz piesegpersonu vārda) kopējā vērtība ir vismaz 53 milj. Ls. Tas izriet no VIP Lounge publicētā Latvijas 100 bagātāko sieviešu saraksta, kura pirmajā desmitniekā ir veselas trīs Šķēļu ģimenes pārstāves, raksta pietiek.com.

Saskaņā ar oficiālajiem reģistriem un paša amatpersonas deklarāciju Saeimas deputāts A. Šķēle ir būtiski trūcīgāks par pārējām savas ģimenes loceklēm, - papildus nepilna pusmiljona latu uzkrājumiem un aizdotiem 18,5 milj. Ls viņam personiski pieder vēl tikai līdzdalība iespaidīgajā Dzirnavu un Tērbatas ielas nekustamā īpašuma projektā, kas pārņemts no neveiksmīgā advokāta Jāņa Lozes.

JūHū (SIA Juhu Ethical) ražo dizaina priekšmetus, ko rada kvalificēti meistari no biedrības Gaismas stars, kas ir atbalsta grupa personām ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuviniekiem

Ideja par šādu projektu radās Čārlzam Burijēram (Charles Bourrier), kurš nu jau gadu pastāvīgi dzīvo Latvijā. Pirmie iedīgļi JūHū projektam bija, kad viņš dzīvoja Šveicē. Čārlzs turpināja studijas Nīderlandē maģistra studiju programmā, lai iegūtu vairāk zināšanu par sociālo dizainu, bet laika gaitā ideja mainījās. Bija doma šo sociālā biznesa ideju realizēt tur, taču potenciālie partneri nebija īpaši atsaucīgi un atvērti sadarbībai. Turpretī izveidojās sadarbība ar biedrību Gaismas stars Latvijā – Čārlzs iepazinās ar biedrības ergoterapeitu Jāni Urtānu, kurš ierosināja izmēģināt šo ideju šeit. «Šis ir ļoti spēcīgs projekts. Dienas centrā mēs strādājam ar sociālo rehabilitāciju un cenšamies nodrošināt, lai cilvēki atgūtu savu neatkarību. Tas nozīmē, ka viņi spēj sevi nodrošināt. Līdz šim cilvēki, kuri šeit darbojas, galvenokārt pārtiek no invaliditātes pensijas un sociālo stereotipu dēļ viņiem nav tik vienkārši atrast darbu. Mēs dodam iespēju mācīties, apgūt iemaņas un strādāt, par to saņemot algu. Mūsu tālākais mērķis ir mēģināt iesaistīt dažādos Latvijas dizaina uzņēmumos cilvēkus, kuri šeit ir apguvuši darbu. Ilgtermiņā tas ir pakāpiens uz tālāko karjeru,» stāsta Jānis Urtāns.

Diviem Rīgas domniekiem iekļūstot no Saskaņas centra iekļūstot Saeimā, partijas biedru vietu domē ieņem finanšu eksperts Vadims Jerošenko un SIA Apsardzes centrs Jaguars mācību centra direktors Jānis Ločmelis.

Pēc 10. Saeimas vēlēšanām no galvaspilsētas mērijas uz Saeimu aizceļoja Sergejs Dolgopolovs un Jānis Ādamsons.

V. Jerošenoka pārstāvji informē, ka 37 gadus vecais V.Jerošenko pēdējos desmit gadus vadījis korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars, kas sniedz konsultācijas un palīdz Latvijas uzņēmumiem biznesa vērtēšanā, investīciju piesaistē, biznesa pirkšanas un pārdošanas darījumu kārtošanā un uzņēmumu stratēģiskās vadības plānošanā.

Kopš 2009. gada V.Jerošenko darbojies Rīgas brīvostas valdē, un, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un kompetenci, uzsākot darbu Rīgas domē, par savu prioritāti izvirzījis pilsētas attīstības, tranzīta nozares un finanšu jautājumus.

Latvijas turīgākie uzņēmēji, kuru uzņēmumu neto apgrozījums veido vien 10% no Latvijas kopējās ekonomikas, 2009. gadu ir noslēguši ar peļņu, secinājuši finanšu analītiskās kompānijas Laika stars eksperti.

Saskaņā ar Lursoft informāciju finanšu pārskatus par 2009. gadu Latvijā iesnieguši vairāk nekā 70 000 uzņēmumu. To kopējais neto apgrozījums bija 24,6 miljardi latu, kas ir par 30% mazāk nekā 2008. gadā, un tie strādājuši ar kopējiem zaudējumiem gandrīz 800 miljonu latu apmērā (pretstatā 250 miljonu latu peļņai 2008. gadā).

Laika stars eksperti skaidro, ka Latvijas turīgākajiem iedzīvotājiem piederošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,4 miljardi latu, un tie strādāja ar kopējo peļņu aptuveni 120 miljonu latu apmērā. Arī šie uzņēmumi, 2009. gadu salīdzinot ar 2008. gadu, piedzīvo grūtus laikus – neto apgrozījums samazinājies vidēji par 20%, un peļņas kritums ir ievērojams – apmēram par 50%.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) cietumnieku ēdināšanai iepirks īpaši sagatavotus burkānus par vairāk nekā pusotru latu kilogramā.

Ja iegādātos svaigus burkānus, tas maksātu apmēram sešas reizes lētāk, vēsta NRA.

IeVP uzskaita, kāpēc sublimēti jeb žāvēti dārzeņi ir izdevīgāki, tomēr nespēj pārliecinoši pamatot, kālab netiek praktizēta svaigu un lētāku dārzeņu iegāde. IeVP Nodrošinājuma dienesta priekšnieks Gints Kampe skaidro, ka sublimētajos burkānos nav mitruma, tāpēc tos var glabāt ilgāk, tie aizņem mazāk vietas, un šāda veida burkāni iepirkti vairākus gadus.

Taisnība – SIA Jūras stars ar IeVP sadarbojoties vairāk nekā 10 gadu. Arī tagad šī firma par 16 963 latiem piegādās 11 164 kilogramus minēto dārzeņu. G. Kampe piekrīt, ka «arī tāda opcija pastāv» kā noslēgt līgumu ar piegādātāju par nepieciešamā burkānu daudzuma piegādi ik reizi, kad tas vajadzīgs (piemēram, reizi nedēļā), bet šādu kārtību pēdējā laikā nepraktizējot. IeVP nav ne noliktavu, ne pagrabu, kur uzglabāt dārzeņus, bet sublimētos burkānus varot bez problēmām turēt vairākus mēnešus. To proporcija attiecībā pret svaigiem dārzeņiem esot 1:10, kas nozīmē daudz mazāk vietas uzglabāšanai.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Latvijā radītā mūzikas mācību lietotne "Solfeg.io" tiek izmantota jau vairāk nekā 7000 skolās 117 valstīs un platformā reģistrējušies vairāk nekā desmit tūkstoši skolēnu.

"Solfeg.io" vienmēr ir bijusi radīta ar mērķi iedvesmot jauniešus mācīties mūziku arī mājās. "Tagad, kad skolas vairumā valstu ir pārgājušas uz mājmācību, mūsu produkts spēj demonstrēt savu patieso vērtību un arvien vairāk skolotājiem digitālie rīki kļūst par nepieciešamību," norāda Toms Rusovs, "Solfeg.io" līdzīpašnieks.

Šobrīd risinājums skolām nodrošina arī tiešsaistes mūzikas apmācību, kam ir izveidoti speciāli stundu plāni un mājas darbi. Arvien populārākas kļūst arī "Solfeg.io" robotizētās nodarbības, kur virtuālais asistents māca tādus tematus kā ģitārspēle, klavierspēle un citus.

Pēdējā laikā interese par "Solfeg.io" ir ievērojami kāpusi. Marta pēdējās divās nedēļās vien reģistrējās 800 jaunas skolas, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekš reģistrējās mēneša laikā. Tāpat martā platformā reģistrējās gandrīz 3000 jauni skolnieki.

Tallink Grupp informējusi biržu par 2021.gada 3. ceturkšņa finanšu rezultātiem, uzrādot peļņu pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, informē uzņēmumā.

2021.gada 3. ceturksnī uzņēmuma neauditētā neto peļņa ir 5,5 miljoni eiro (2020.gada 3. ceturkšņa neto zaudējumi bija 23,9 miljoni eiro). 3. ceturkšņa EBITDA rādītājs ir 35,1 miljons eiro (5,7 miljoni eiro 2020.gada 3. ceturksnī).

Grupas neauditētie ieņēmumi 2021.gada 3. ceturksnī palielinājās par 18,6%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020.gadā, sasniedzot 170,5 miljonus eiro (2020.gada 3. ceturksnī - 143,7 miljoni eiro). Lielāko ieņēmumu pieauguma daļu veido pārdošanas rezultāti restorānos un veikalos, biļešu tirdzniecība, kā arī ieņēmumi no kuģu fraktiem.

Tāpat 2021.gada 3. ceturksnī uzņēmums nostiprināja savu likviditātes rādītāju, septembra sākumā, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Ziemeļvalstu investīciju banku un veicot uzņēmuma papildu akciju emisiju. Tas ir ļāvis uzņēmumam nodrošināt papildu kapitālu, radot spēcīgu likviditātes rezervi gaidāmajai sarežģītajai ziemas sezonai. Kopējā likviditātes rezerve (nauda, naudas ekvivalenti un neizmantotās kredītlīnijas) 2021.gada 30.septembrī sasniedz 252,5 miljonus eiro (115,0 miljoni eiro 2020.gada 30.septembrī).

Trešo gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Fiļa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 299 miljonus eiro. Arī Berņa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 296 miljonus eiro.

Šogad trešo vietu saglabājis AS Rietumu banka lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins, kura īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par 114 miljoniem eiro, sasniedzot 256 miljonus eiro.

Ceturtajā vietā ierindots otrs lielākais Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, kura īpašumu vērtība gada laikā augusi par 58 miljoniem eiro, sasniedzot 131 miljonu eiro.

Savukārt piektajā vietā ierindojies kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura īpašumu vērtība gada laikā nav mainījusies un ir saglabājusies 80 miljonu eiro vērtībā.