Neskatoties uz ieilgušo politisko nestabilitāti austrumu kaimiņvalstīs un zemo pieprasījumu ārējā vidē, Latvijas preču ārējā tirdzniecībā saglabājās pozitīvi izaugsmes tempi, norāda eksperti.
Viņi paredz, ka gads tiks noslēgts ar nelielu eksporta apjomu kāpumu.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/3
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Lai gan mēneša griezumā eksporta rādītāji ļoti iepriecina, jo septembrī eksportējām par 12,7%, jeb 103 miljoniem eiro vairāk nekā augustā, tomēr iegūstam objektīvākus rezultātus, ja tiek salīdzināti eksporta rādītāji ar pērnā gada attiecīgo periodu. Šādā šķērsgriezumā esam eksportējuši par 0,3% mazāk nekā pērn. Septembrī eksports uzrādījis lielāko apjomu kopš pērnā gada novembra, kas galvenokārt saistīts ar sezonāliem faktoriem. Proti, rudens mēnešos Latvija eksportē lielu daudzumu graudaugu produktu, tādēļ septembris, oktobris un novembris ir ierasti labi mēneši kopējam eksportam rādītājam. Ņemot vērā, ka šogad graudu raža ir vājāka nekā pērn un graudu cenas pasaules biržās ir zemākas, varam sagaidīt, ka graudaugu eksporta pienesums kopējā tirdzniecības bilancē būs mazāks. Stabili laiki pienākuši Latvijas eksporta galvenajā industrijā – kokmateriālu un koka izstrādājumu eksportā septembrī novērojams neliels kāpums 2,9% apmērā gan mēneša, gan gada griezumā. Ikmēneša eksporta apjoms šajā nozarē pēdējā laikā regulāri saglabājas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā. Kopumā šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta apjoms palielinājies par 1,9%. Šādai tendencei turpinoties, un ņemot vērā, ka graudaugu eksports šogad, visticamāk, būs mazāks nekā pērn, šo gadu noslēgsim ar nelielu, bet tomēr izaugsmi eksporta rādītājos.
#2/3
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Neskatoties uz ieilgušo politisko nestabilitāti austrumu kaimiņvalstīs un zemo pieprasījumu ārējā vidē, Latvijas preču ārējā tirdzniecībā saglabājās pozitīvi izaugsmes tempi.
Gada laikā preču eksporta vērtība gandrīz palikusi nemainīga, samazinoties tikai par 0.3% salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri. Pozitīvi izaugsmes tempi gada griezumā saglabājās pārtikas produktu, koksnes izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, plastmasas izstrādājumu, celtniecības materiālu, mehānismu un elektroiekārtu eksportam. Septembrī salīdzinājumā ar augustu eksports pieauga gandrīz visām preču grupām, izņemot parastā metāla izstrādājumus un optiskās utml. ierīces. Visstraujāko pieaugumu sezonalitātes ietekmē uzrādīja augu valsts produktu eksports (uz Irānu, Spāniju, Turciju un Dāniju). Septembrī būtiski pieaudzis eksports gandrīz uz visām NVS valstīm, tostarp visvairāk uz Krieviju, Baltkrieviju, Uzbekistānu un Kazahstānu. Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvo informāciju šā gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā turpināja pieaugt, apliecinot Latvijas spēju elastīgi reaģēt uz pieprasījuma kritumu atsevišķās preču grupās un atsevišķās valstīs. Latvijas eksporta paplašināšanās šogad notiek galvenokārt to Eiropas Savienības valstu virzienā, kas nav eirozonas sastāvā. Septembrī preču importa gada pieaugumu par 2.5 % noteica gan starppatēriņa preču importa, gan patēriņa preču, gan kapitālpreču importa pieaugums iekšzemes pieprasījuma aktivitāšu rezultātā. Gada pieaugums preču importā saglabājās pārtikas produktiem, tekstila izstrādājumiem un apģērbam, ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, koksnei, parastiem metāliem un tā izstrādājumiem, mehānismiem un elektroprecēm.
Lai gan septembrī salīdzinājumā ar augustu eksports uz Krieviju pieauga par 10,7 milj. eiro, tomēr deviņos mēnešos tas ir sarucis par 2,7% (jeb 21,6 milj. eiro) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Lielākais kritums deviņos mēnešos eksportā uz Krieviju bija satiksmes līdzekļiem (piekabēm un puspiekabēm, citādiem transportlīdzekļiem bez mehāniskās piedziņas) un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem (medikamentiem). Septembrī salīdzinājumā ar augustu eksporta pieaugumu uz Krieviju galvenokārt nodrošināja alkoholisko dzērienu un elektrisko iekārtu (elektromotoru, elektroģeneratoru) eksporta pieaugums. Septembrī eksportā uz Krieviju turpināja samazināties satiksmes līdzekļi, dzīvnieku izcelsmes produkti, koksne, celtniecības materiāli un tekstila izstrādājumi. Eiropas Komisijas publicētie oktobra dati liecina, ka vērtējumi par ražošanas tendencēm nākotnē un eksporta pasūtījumiem saglabājās nemainīgi. Krievijas rubļa vērtības samazināšanās negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju redzējumu par savu konkurētspēju. Turpretī vērtējuma pieaugums par sagaidāmo eksporta apjomu turpmākajos mēnešos liecina, ka uzņēmēji nav ieslīguši bezcerībā, bet turpina darboties, meklējot jaunas iespējas savas produkcijas realizācijai. Aktivitāti un pieprasījumu Latvijas galvenajos eksporta noieta tirgos joprojām var raksturot kā vāju. Latvijas eksporta tālākai izaugsmeinepieciešamas investīcijas uzņēmumu ražīguma palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai, inovatīvu produktu ražošanai, uzlabojot eksporta konkurētspēju un radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī jaunu un esošo eksporta tirgus paplašināšanā ārpus ES, piemēram, Āzijas valstīs.
#3/3
Finanšu ministrija
Šā gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājies par 14%. Preču eksports septembrī ir uzrādījis vislielāko mēneša pieaugumu pēdējo divu gadu laikā – 12,7%, savukārt importa apjoms palielinājies par 15,2% salīdzinājumā ar augustu. Kā vienu no faktoriem, kas izskaidro tik strauju pieaugumu, var minēt rūpniecībā saražotās produkcijas apjomu, kas pēc četru mēnešu krituma septembrī būtiski palielinājās.
Tomēr gada griezumā eksporta apjomā vērojams samazinājums par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Jau sesto mēnesi pēc kārtas samazinās minerālā kurināmā un naftas produktu eksports, kur kritums septembrī veidoja 14,7%. Eksporta samazinājums arī vērojams satiksmes līdzekļiem, par 4% salīdzinājumā ar pērno gadu, tomēr importa pieauguma temps arī ir negatīvs, kas norāda uz reeksporta apjomu kritumu šajā preču kategorijā.
Neskatoties uz to, ka lauksaimniecības preču un pārtikas eksports pieauga par 0,7%, šīs preču kategorijas struktūra nav viendabīga. Krievijas noteikto sankciju dēļ par vairāk kā 20% samazinājās piena produktu, zivju un vēžveidīgo eksports. Tāpat ievērojami samazinājās arī graudaugu kultūras eksports, taču stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 32,6% kompensēja kritumu pārējās lauksaimniecības un pārtikas kategorijas precēs. Papildus tam salīdzinājumā ar 2013. gada septembri nedaudz palielinājās koka, koka izstrādājumu un elektroierīču eksports. Neskatoties uz to, ka Latvijas preču eksportā kritums gada griezumā vērojams jau otro mēnesi pēc kārtas, šā gada deviņos mēnešos kopumā eksports audzis par 2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.
Zīmīgi, ka septembrī par 13,4% salīdzinājumā ar septembri pērn pieaudzis eksports uz Krieviju, lai arī deviņos mēnešos kopumā tas ir krities par 2,7%. Kaut gan embargo preču eksports uz Krieviju ir apstājies, septembrī to spējušas kompensēt citas preces, it īpaši alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports, kas pieauga par 46% un 22%. Tomēr pēdējā laikā novērotais rubļa kursa straujais kritums var būtiski ietekmēt turpmākās eksporta iespējas uz Krieviju.
Importa apjomi septembrī gada griezumā pieauga par 2,5%. To galvenokārt ietekmēja elektroierīču un mehānisko ierīču imports, kurš bijis lielāks nekā pērn attiecīgi par 13,9% un 4,6%. Pieauga arī dzelzs un tērauda importa apjomi, ko visvairāk ietekmēja dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu imports par 27,9%. Šī gada deviņu mēnešu kopējais importa apjoms bija par 1,1% mazāks nekā 2013. gadā attiecīgajā periodā.
Eiropas Komisijas publicētie pārliecības rādītāji liecina, ka oktobrī ir uzlabojies Eiropas valstu uzņēmēju vērtējums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam un eksporta pasūtījumu apjomiem, kas norāda uz iespējām palielināt Latvijas preču noietu Eiropas tirgū.