Eiropas valstu ekonomiskā situācija pakāpeniski uzlabojas, tādējādi var gaidīt, ka nākotnē Krievijas eksporta apjomu kritumu kompensēs tirdzniecības apjomu kāpums uz šo reģionu pieļauj eksperti, prognozējot, ka šogad eksports augs lēni.
Sīkākus ekspertu komentārus un prognozes iespējams aplūkot galerijā augstāk!
Db.lv jau rakstīja, ka februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 7,9% un importa – par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Februārī Latvija eksportējusi preces 797,1 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 942,9 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,8% (janvārī 44,6%).
#1/4
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Var teikt, ka pēc vājā janvāra, kas saistīts ar garajām brīvdienām Krievijā, tirdzniecība februārī ar Krieviju vēl joprojām atrodas normas robežās un krass samazinājums nav jūtams. Svarīgākās nozares, kas ražo produkciju Krievijas tirgum un pirmajos šī gada mēnešos piedzīvo vislielāko kritumu, ir zivju produktu ražotāji, savukārt farmācijas, piena pārstrādes nozarē un citiem pārtikas ražotājiem noiets ir samērojams ar iepriekšējā gada līmeņiem, vai pat palielinājies. Patieso situāciju par to, cik spēcīgi Ukrainas konflikts un rubļa vērtības samazināšanās ir ietekmējusi ārējo tirdzniecību, redzēsim marta un aprīļa datos.
#2/4
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Februāra ārējās tirdzniecības dati palīdzēs mazināt satraukuma vilni, kuru sākotnēji izraisīja janvāra ziņas par apstrādes rūpniecību, kurā tika reģistrēts lielākais jebkad piedzīvotais kritums mēneša laikā, pat lielāks nekā jebkurā no 2008-2009.gada mēnešiem. Pēc tam jau dati ir pārrēķināti, kritums izrādījies mazāks, priekšstatu par it kā notikušo katastrofu izraisīja process, ko varētu tēlaini un neprecīzi raksturot kā visnotaļ jau pareizas statistikas metodoloģijas darbināšana autopilota režīmā. Kopainu par norisēm preču eksporta nozarēs kopš tā brīža papildināja februāra rūpniecības dati, kuros redzama situācijas uzlabošanās.
Ārējās tirdzniecības dati satur divus svarīgus iepriecinošus jaunumus - gada griezumā februārī ir lielākais eksporta pieaugums (par 2,9%) kopš pērnā gada aprīļa, kad vēl diezgan nozīmīgā apjomā izveda Liepājas Metalurga saražoto. Tāpat ļoti labā līmenī turas eksports vairākās produktu kategorijas, kuras it kā varētu negatīvi ietekmēt nelabvēlīgie pavērsieni Krievijas ekonomikā.
Notikumi saistībā ar Krimu, Ukrainu un Krieviju nav vienīgais, kas šobrīd liek griezties pasaulei. Gandrīz pusi no gada un vairāk nekā trešdaļu mēneša pieauguma veido graudu eksports. Kopš Latvijas zemnieki palielinājuši savas glabāšanas jaudas, arvien lielāka daļa ražas tiek izvesta ārpus ražas novākšanas sezonas, epizodiski nozīme ir arī re-eksportam, jebkurā gadījumā, tas neliecina par kādām nozīmīgām norisēm ekonomikā tieši februārī.
Šis uzskaitījums varētu likt domāt, ka nekāda patiesa progresa eksportā gada laikā nav bijis, vien dažādas statistiskas dabas parādības un loģistikas biznesa viļņošanās. Taču ne tik strauji, ja nebūtu bijis tērauda eksporta krituma, eksporta pieaugums pret pērno februārī būtu bijis vairāk nekā divas reizes lielāks - 50,4 miljoni eiro nevis 22,5 miljoni. LM dīkstāve joprojām visdrīzāk uzskatāma par pagaidu stāvokli, tātad zaudējumi šeit agri vai vēlu tiks kompensēti. Nevar droši zināt vai pēc 10 gadiem kādam pasaulē būs vajadzīgs iPhone, bet par to, ka vajadzēs tēraudu, nav ne mazāko šaubu. Ir ļoti daudz mazu preču kategoriju, kuras katra devušas pa procentam vai procenta daļai eksporta kāpumā, daudzu cilvēku un uzņēmumu individuālu pūliņu raibs rezultāts bez visas pasaules mājsaimniecēm zināmiem veiksmes stāstiem, bet pakāpenisks, taču noturīgs progress. Ļoti tipiska situācija Latvijas ekonomikai.
#3/4
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Runājot par Krievijas un Ukrainas notikumu ietekmi uz preču eksportu, Latvijas uzņēmēji reaģējuši ļoti atšķirīgi – daži iesaldējuši daļu līdzšinējos ražošanas apjomus, kamēr citi šo laiku ir novērtējuši kā iespēju eksporta paplašināšanai vai diversificēšanai. Pateicoties saspīlētajai situācijai, no minēto valstu tirgiem ir aizgājuši atsevišķi starptautiskie spēlētāji, līdz ar to paverot iespējas plašākas tirdzniecības iespējas palicējiem. Kā liecina informācija masu medijos, piemēram, AS Laima saistībā ar Krievijas un Ukrainas notikumiem, neizjūt problēmas eksporta tirgos, tieši pretēji, pēc dažu konkurentu aiziešanas uzņēmums šogad Krievijā plāno 30% eksporta pieaugumu. Lai gan marta sākumā vairāki Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi apturēja piegādes Ukrainai un samazināja eksportu uz Krieviju sakarā ar saspīlēto politisko situāciju un šo valstu nacionālo valūtu vērtību kritumu, lielākoties uzņēmumi ražošanas apjoma samazināšanos neprognozē, plānojot novirzīt gatavo produkciju uz citiem tirgiem.
Lai gan turpinās pakāpeniska ekonomiskās situācijas uzlabošanās eirozonas valstīs, ārējā vidē pastāv riski saistībā ar Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz mūsu preču eksportu, ja nestabilā situācija saglabāsies ilgi un veidosies politiski šķēršļi jebkādu ekonomisku sankciju veidā. Riski gan vairāk ir saistīti ar eksporta iespēju sarukumu Krievijā, jo tā ir trešais lielākais Latvijas preču eksporta partneris un koncentrēsies atsevišķās nozarēs, piemēram, pārtikas rūpniecībā, zivrūpniecībā un farmācijā.
Ukrainas īpatsvars kopējā Latvijas preču eksporta apjomā ir neliels un tā sarukums būtiski neietekmēs kopējo eksportu. Eiropas Savienībā (ES), kur Latvija realizē vairāk nekā 70% no kopējā preču eksporta, ekonomiskā situācija pakāpeniski uzlabojas, līdz ar to viešot cerības, ka ārējais pieprasījums šajos tirgos spēcināsies, kompensējot Krievijas un Ukrainas konflikta negatīvo ietekmi uz eksportu.
Augošs ārējais pieprasījums ES varētu būt viens no faktoriem, kas stimulētu atjaunot investīciju aktivitāti ražošanas sektorā, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai. Tai pašā laikā augstāka nenoteiktība var likt tiem uzņēmējiem, kas galvenokārt eksportē uz Krieviju un NVS valstīm, atlikt investīcijas.
Būtiski atcerēties, ka ekonomiskā krīze un grūtības bieži vien ir vēl viens stimuls uzņēmumiem un pat veselām valstīm veidot jaunus darbības modeļus - ne tikai izdzīvojot, bet uzlabojot savu konkurētspēju. Tā arī Krievijas un Ukrainas notikumu apstākļos parādās jaunas iespējas, piemēram, uzņēmumi ar brīviem resursiem, kuri raugās uz Ukrainas tirgu ilgtermiņā, var izmantot iespēju un iegādāties vai ilgtermiņā nomāt tirdzniecības platības, kas līdz šim nebija pieejamas.
#4/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Visticamāk, lēna eksporta gada izaugsme turpināsies, lai arī atsevišķos mēnešos tā var atkal noslīdēt nelielos mīnusos. Vājāks ārējais pieprasījums dēļ lēnākas izaugsmes Krievijā un NVS valstīs slāpēs eksporta izaugsmi, tomēr gaidāms, ka kritumu uz Krieviju šogad kompensēs eksporta kāpums uz Eiropu (kur izaugsme, šķiet, nostiprinās) un citām pasaules valstīm. Tirdzniecība ar Krieviju pērn veidoja ap 12% no kopēja preču eksporta un bija izteikta atsevišķās nozarēs vai pat uzņēmumos. Turklāt liela daļa no šī eksporta ir re-eksports, tādējādi daudzos gadījumos tas vairāk ietekmē transporta un loģistikas uzņēmumus, nevis ražotājus.