Eksperti: Lattelecom un LMT jāaudzē muskuļi globālā tirgus izaicinājumiem

2017. gada 04. septembris plkst. 11:49
Dalies ar šo rakstu

Lai kādu lēmumu Lattelecom un LMT akcionāri arī nepieņemtu, svarīgi ir nodefinēt tālāko abu kompāniju stratēģiju, jo šobrīd abi uzņēmi atrodas nenoteiktā hibrīdstāvoklī

To DB rīkotajā diskusijā atzina tās dalībnieki – Roberts Andersons, Telia Company vecākais viceprezidents, Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs, Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland vecākais partneris, Raimonds Kulbergs, Funderful dibinātājs, Mikus Janvars, Porta Finance partneris, un Evija Miezīte, KPMG Baltics Konsultāciju nodaļas direktore.

Sabiedrībā attiecībā uz Lattelecom un LMT apvienošanu izskan bažas, ka tādējādi tiks izveidots Latvijas mērogiem liels uzņēmums, samazinoties konkurencei un pieaugot pakalpojumu cenām. Vai šīs bažas ir pamatotas?

R. Kulbergs: Pilnīgi noteikti.

M. Janvars: Konkurences padome to izvērtēs. Realitātē to gan var sākt vērtēt tikai tad, kad reālais darījums būs noticis. Pagaidām tā ir tikai tāda pļāpāšana.

M. Vainovskis: Man gribētos provokatīvi pajautāt, vai gadījumā Lattelecom un LMT jau šobrīd nav viens tirgus dalībnieks, jo no akcionāru struktūras viedokļa tās ir vienas un tās pašas personas. Protams, ir segmentēti pakalpojumi, kas ļauj abus uzņēmumus uzskatīt par konkurentiem, bet no juridiskā viedokļa un personām, kas var ietekmēt uzņēmumu pārvaldību, uzņēmumi jau ir saistīti.

V. Loginovs: Iedomājamies, ja LMT nāktu ar priekšlikumu pirkt Baltcom. Kā uz to skatītos Konkurences padome? Visticamāk, viņi pateiktu, ka jūs gribat nopirkt pakalpojumu sniedzēju, kāds jūsu grupā jau ir. Latvijas situācija ir zināmā mērā unikāla ar to, ka mums ir divi tirgus līderi, kas ir gan savstarpēji saistīti, gan viens ar otru konkurē.

E. Miezīte: Tā situācija nav tik ļoti unikāla. Savā pētījumā mēs konstatējām līdzīgas situācijas arī citās valstīs, piemēram, Norvēģijā un Igaunijā. Šie citu valstu piemēri liecina, ka pēc apvienošanās veiksmīgi ir darbojušies tieši regulatori, Konkurences padomei esot kā pirmajam solim un sniedzot savu izvērtējumu. Taču regulatora rokās ir lielākā svira, lai atrisinātu tos jautājumus, kas pie mums nereti tiek minēti kā problemātiski.

M. Vainovskis: Konkurences padomes uzdevums ir nodrošināt, lai šis tirgus dalībnieks neizmanto savu dominējošo stāvokli un Konkurences padome var noteikt labas uzvedības noteikumus. Latvijā telekomunikāciju sektorā Konkurences padomes uzraugošo lomu tirgus dalībnieki aktīvi izmanto, līdzko ir mazākās bažas, ka kāds cenšas izmantot tirgus varu sev par labu.

M. Janvars: Izvērtējot globālās pārmaiņas, gribu piebilst, ka arvien vairāk ir jāsāk domāt ne tikai par lokāliem operatoriem, ko savās mājās izmantot, bet par reālajiem dažādu pakalpojumu sniedzējiem, arvien lielāku popularitāti iekarojot dažādiem ārzemju risinājumiem, kā youtube u.c. Lai Latvijas operatori varētu šādā situācijā attīstīties, viņiem jābūt finansiāli pietiekami spēcīgiem.

R. Andersons: Eiropā šobrīd ir ļoti stingra konkurences komisāre Margrēte Vestagere, pret tirgus dalībnieku konsolidāciju tiek izdarīts liels spiediens un uzlikti dažādi ierobežojumi. Neraugoties uz to, tirgus dalībnieku konsolidācijas notiek. Šajos gadījumos vienmēr ir diskusijas par iespējamu cenu pieaugumu. Taču ir veikti gana daudzi pētījumi, un secinājums ir, ka tirgus dalībnieku konsolidācijas gadījumā nekādas cenas nepieaugs, jo konkurence arī Latvijas tirgū tāpat saglabāsies. Globālajā pasaulē jau sen vairs nav konkurences starp fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzējiem, bet gan starp telekomunikāciju un mediju pakalpojumu sniedzējiem. Varbūt šī darījuma rezultātā Konkurences padome mums uzstādīs kādus noteikumus, piemēram, liekot kādu no saviem pakalpojumiem pārdot, taču tāds ir tipiskais šādu apvienošanos scenārijs, un mēs esam tādam gatavi. Lietuvā mēs pirms diviem gadiem paziņojām par līdzīgu fiksētā un mobilā operatora apvienošanu, un tur Konkurences padome pateica, ka jūs jau tāpat esat abu uzņēmumu īpašnieki, ja viens nopērk otru, tam nav lielas atšķirības. Kā Telia mēs jau esam veikuši šādas uzņēmumu apvienošanas vairākās valstīs pēdējo piecu gadu laikā, mēs zinām, kā to darīt, un esam pārliecināti, ka to ir iespējams veikt atbildīgi un ar pozitīvu iznākumu visām iesaistītajām pusēm.

R. Kulbergs: Daļa no motivācijas ir, lai mēs nepaliktu tikai ar «dzelžiem», bet varētu konkurēt arī ar tādiem milžiem kā Netflix. Protams, apvienošanās tādā lokālā mērogā kā Latvija neietekmēs to, vai mēs konkurēsim ar Netflix un vai te parādīsies kāds jauns tirgus spēlētājs. Esmu dzirdējis, ka Eiropas mobilie operatori ārkārtīgi grib dabūt tieši šos vadus un dzelžus, kas ir pazemē, jo tā ir liela vērtība, apvienojot to ar mobilajiem pakalpojumiem. Sabiedrības interesēs varētu būt, lai šī vērtīgā infrastruktūra netiktu dota tikai vienam izredzētajam, bet to varētu iznomāt arī pārējie operatori.

Kādi varētu būt tālākie iespējamie scenāriji, ja Latvijas valdība nerīkojas tā, kā KPMG Baltics ir ieteicis?

V. Loginovs: Valdība ir ieplānojusi šo jautājumu skatīt oktobrī. Mērķis ir nonākt pie skaidra lēmuma, ko tad mēs īsti gribam. Ja lēmums ir neko nemainīt, tad akcionāru līgumus nāksies pārskatīt un modernizēt. Nekādas katastrofas jebkurā gadījumā nebūs, 4. oktobrī netiks izslēgtas gaismas, abi uzņēmumi turpinās darboties. Svarīgi ir vienoties, kādus tad mēs tālāk šos uzņēmumus redzam: kā šobrīd – hibrīdstāvoklī vai kā neatkarīgus tirgus spēlētājus, vai kā apvienotus. Taču tas mums būtu arī skaļi jāpasaka un attiecīgi jārīkojas.

M. Vainovskis: Akcionāriem ir jāvienojas, jo tur, kur ir miers un saticība, ir arī attīstība.

R. Kulbergs: Vienoties ir svarīgi, taču svarīgi ir arī saprast, kādas tad šobrīd ir spēka pozīcijas, kas pēdējo pārdesmit gadu laikā ir būtiski mainījušās. Iepriekš Latvijas valdība bija vājākā pozīcijā, atnākot lielam Rietumu spēlētājam, kas solīja digitalizēt un modernizēt valsti. Taču tagad valsts rīcībā ir vērtīgs aktīvs, kas nevienam citam tirgus spēlētājam nav pieejams.

M. Janvars: Pat ja tiek pieņemts nosacīti vieglākais lēmums – saglabāt status quo, tik un tā ir svarīgi nodefinēt tālāko uzņēmumu stratēģiju, jo šobrīd abi uzņēmumi ir ne īsti saistīti, ne īsti konkurējoši. Tas būtu jāpārtrauc un jāizlemj vienā vai otrā virzienā, vai abiem uzņēmumiem ir jāsadarbojas vai jākonkurē, atstājot maksimāli daudz naudas patērētāju kabatās, – arī šāds scenārijs ir iespējams. Taču jābūt skaidrībai.

R. Andersons: Mums visļaunākais rezultāts būtu status quo. Tai pašai struktūrai, kas mums ir pastāvējusi daudzus pēdējos gadus, nav nākotnes pamatojuma. Telia gadījumā tas apgrūtina uzņēmuma stratēģijas īstenošanu. Es nevaru precīzi pateikt, kāda būs mūsu reakcija, taču savu stratēģiju mēs tad mēģināsim īstenot kādā citā vietā. Mēs negribam šādu scenāriju, bet tāds ir kapitālisms. Jebkurā gadījumā mēs jautāsim Latvijas valdībai, kāda ir viņu 5–10 gadu stratēģija LMT un Lattelecom darbībai, un pēc tam pieņemsim savu lēmumu.

Fotogaleriju skatīt augstāk!

Visu rakstu Jāaudzē muskuļi globālā tirgus izaicinājumiem lasiet 4. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu