Jaunākais izdevums

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Kopumā Latvijas iedzīvotājiem situācija darbaspēku nodokļu ziņā gada laikā manījusies niecīgi un atsevišķos gadījumos pat negatīvā virzienā. Šogad par 10 eiro augusi minimālā darba alga - no 370 līdz 380 eiro -, kas šādas algas saņēmējiem ik mēnesi papildus sniedz nepilnu 7 eiro lielu ieguvumu. Vienlaikus šogad visi darba ņēmēji ik mēnesi izjūt ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā, jo, sākot ar 2017.gadu, minimālais mēneša neapliekamais minimums ir 60 eiro iepriekšējo 75 eiro vietā. Tā rezultātā ikmēneša ienākumi samazinās par 3,45 eiro jeb 41,10 eiro gadā. Taču, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iedzīvotājiem, kuriem 2016.gadā darba alga uz papīra bijusi līdz 1000 eiro mēnesī, ir iespēja atgūt nodokli par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu. Īpaši svarīgi šo iespēju ir izmantot “mazo algu” saņēmējiem. Tā, piemēram, iedzīvotājiem ar algu 380 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ar vienu vai bez reģistrētiem apgādājamiem un bez papildus ienākumiem, iesniedzot deklarāciju, no valsts iespējams atgūt 69 eiro par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu.

Ar vienu rok dod, ar otru ņem un tad atkal dod. Šādos likumdošanas labirintos Latvijas strādājošajiem jānoorientējas un jāspēj novērtēt ietekmi uz saviem ikmēneša ienākumiem, plānojot personīgo budžetu. Salīdzinot trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus katrā no Baltijas valstīm, kopumā lielākās pārmaiņas skar Lietuvas darba ņēmējus, kuru ienākumi atsevišķos gadījumos pieauguši pat par 32 eiro mēnesī. Lai gan vairumā gadījumu joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, taču, turpinot uzņemto kursu, Lietuva jau nākamgad varētu apsteigt Igauniju un kļūt par draudzīgāko valsti nodokļu sloga ziņā aizvien lielākai nodarbināto daļai, norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos, ko nesis 2017.gads Lietuvā un Igaunijā:

Minimālā darba alga Lietuvā jau 2016.gada vasarā pieaugusi par 30 eiro un nu tā līdzvērtīga Latvijai – 380 eiro. Igaunijā, līdzīgi kā pērn, tā atkal augusi par 40 eiro, veidojot jau 470 eiro mēnesī;

Lietuvā būtiski palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums zemāko ienākumu saņēmējiem (no 200 uz 310 eiro mēnesī), bet Igaunijā tas audzis par 10 eiro (no 170 uz 180 eiro). Arī Lietuvā ir spēkā neapliekamā minimuma diferencēšana pēc algas apjoma, tomēr tas tiek piemērots ik mēnesi jau algas izmaksas brīdī un zemāko ienākumu saņēmējiem nu ir teju trīskārt lielāks kā Latvijas strādājošajiem. Maksimālais neapliekamais minimums, ko Latvijā sola tikai 2020.gadā (160 eiro) Lietuvā jau šobrīd pārspēts divkārtīgi;

Kamēr Latvijā un Igaunijā atvieglojums par apgādājamo palicis nemainīgs (attiecīgi 175 eiro un 154 eiro), tikmēr Lietuvā tas līdzīgi kā pērn, būtiski palielināts (no 120 uz 200 eiro par katru apgādībā esošo personu). Tas Lietuvas strādājošajiem ar reģistrētiem apgādājamiem ļāvis būtiski uzlabot situāciju, salīdzinājumā ar ģimenēm pārējās Baltijas valstīs. Nu Igaunijas pārsvars kļuvis mazāks, kamēr Latvija vēl spēcīgāk iepaliek. Ja Lietuvas likumdošana turpinās uzņemto izmaiņu dinamiku, jau nākamgad tā varētu ieņemt līderpozīcijas kā nodokļu sloga ziņā labvēlīgākā Baltijas valsts aizvien lielākai daļai strādājošo, no troņa gāžot Igauniju.

Minimālās darba algas pelnītājs Latvijā saņem vismazāk, salīdzinājumā ar līdzvērtīgas algas saņēmēju Baltijas kaimiņvalstīs – pelnot 380 eiro, bez reģistrētiem apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas Igaunijā un Lietuvā strādājošo maciņos vidēji nokļūst par 15% vairāk naudas. Strādāt un saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk kļuvis Lietuvā – pamatā, pateicoties Baltijā lielākajam ar ienākuma nodokli nepaliekamajam minimumam un atvieglojumam par apgādājamo. Tikai scenārijā ar diviem reģistrētiem apgādājamiem 380 eiro lielas algas saņēmējs Igaunijā pelna vairāk. Tajā pat laikā jāņem vērā, ka Igaunijā atvieglojumu par apgādājamo nepiemēro ikmēneša ietvaros - to iespējams atgūt kā pārmaksātā nodokļa daļu reizi gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju. Turklāt tas pienākas tikai tām ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērnu.

Vidējus ienākumus (800 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnoša iedzīvotāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem vislielākie ir Igaunijā, toties ar apgādājamiem – līdztekus Igaunijai nu nostājusies arī Lietuva, kamēr Latvija būtiski iepaliek. Jau otro gadu pēc kārtas Lietuva demonstrē Baltijā straujākās darbaspēka nodokļu izmaiņas strādājošajiem labvēlīgā virzienā. Nu vairs nav spēkā pērnā gada situācija, kad Latvijas strādājošo ienākumi bija vienādi ar Lietuvā strādājošo, ja ģimenē ir divi apgādājamie – arī pie šī scenārija šogad Latvijas iedzīvotājiem jāsamierinās ar augstāko nodokļu slogu Baltijā.

Augstāku ienākumu (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem vispateicīgākās darbaspēka nodokļu politikas titulu saglabā Igaunija, nodrošinot lielākos ienākumus Baltijā pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, Igaunijas strādājošo ienākumi ar vai bez apgādājamiem ir būtiski augstāki, pārsniedzot pat 100 eiro mēnesī. Igaunijas priekšrocību pamatā ir zemākas darbaspēka nodokļu likmes darba ņēmējiem, kā arī fiksēts neapliekamais minimums. Augstāku ienākumu saņēmēji Latvijā pēc nodokļu nomaksas piedzīvo pat ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā. Līdz ar to nākas secināt, ka, salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, no nodokļu sloga aspekta pelnīt vairāk Latvijā kļuvis vēl neizdevīgāk

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Banku analītiķi: rosinātās izmaiņas nodokļu politikā var sekmēt ēnu ekonomiku

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis - novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem - ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: Jādara vairāk, lai ar tehnoloģijām atvieglotu nodokļu saistību izpildi

Db.lv, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem, secināts PwC un Pasaules Bankas Grupas veidotajā pārskatā Paying Taxes 2019.

Pārskatā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100).

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017. gadā ir bijis viszemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs1 - 36%, Lietuvā 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%. Latvijā arī visgarākais saistību izpildes laiks, kurš diemžēl laika gaitā nav būtiski mainījies - 169 stundas, Lietuvā tās ir 99, savukārt Igaunijā tikai 50.

Pārskats Paying Taxes 2019 salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists: Nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas jādara

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Nodokļu politikas apakškomisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem.

Vilerts atzina, ka FM piedāvājums mazināt darbaspēka nodokļus ir pareizs, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežot alternatīvos nodokļu režīmus, bet tas ir jādara. "Mēs zinām, ka alternatīvos nodokļu režīmus mēdz izmanto zemā nodokļu sloga pievilcības dēļ. Taču šo nodokļu maksāšanas režīmu pievilcība būtu mazināma," klāstīja centrālās bankas eksperts, paužot atbalstu iecerētajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

NĪN atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi

LETA, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi, par NĪN likuma grozījumu darba grupas secinājumiem informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš stāstīja, ka darba grupa izskatīja vairākus variantus, lai ierobežotu NĪN apmēra pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu atsevišķās teritorijās apbūves zemei un dzīvošanai paredzētiem īpašumiem. Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi.

Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. «Piedāvājumi netika plaši atbalstīti, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem,»sacīja FM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē plāno ieviest «nulles birokrātijas» pieeju, paredz otrdien izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par «nulles birokrātijas» pieejas ieviešanu tiesību aktu izstrādes procesā.

Ziņojumā teikts, ka pēdējos gados ir vērojama arvien lielāka pieņemto regulējumu negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai. Izvērtējot vairāku valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieredzi un praksi šajā jautājumā, tiek piedāvāts ieviest risinājumu - «nulles birokrātijas» pieeju, kuras galvenais ieguvums būs administratīvā sloga nepalielināšana uzņēmējiem.

«Ieviešot šo pieeju, par obligātu tiks noteikta uzņēmēju iesaiste tiesību aktu projektu izstrādē pašā sākumposmā, tādējādi veicinot izsvērtu, efektīvu un saprotamu risinājumu izstrādi. Tas palīdzēs valsts pārvaldei attīstīt domāšanu «ārpus rāmjiem» un inovatīvu risinājumu meklēšanu arī ārpus vienas iestādes kompetences. Paredzēts, ka šāda pieeja veicinās arī normatīvisma mazināšanos, iedzīvinot principu, ka tiesiskais regulējums tiek izmantots tikai tādā gadījumā, kad visas neregulējuma iespējas jau ir izsmeltas,» atzina Valsts kancelejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības, klāsta dienestā.

Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa

Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Likumā noteiks gadījumus, kādos nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā

LETA, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir noteikt gadījumus, kad tiek uzskatīts, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.

Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, kura projekta anotācijā skaidro, ka šobrīd vairākos likumos ir paredzēts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja ir konstatēts, ka kandidātam piedāvājuma iesniegšanas vai līguma slēgšanas brīdī Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi. Tai skaitā ir arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro.

Ministrijā akcentē, ka esošais regulējums nerisina situāciju, ka no dalības iepirkumos netiek izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši tādas nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu saistību izpilde uzņēmumiem Latvijā - joprojām ilgākā Baltijā

Žanete Hāka, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks, kas uzņēmumiem Latvijā jāvelta nodokļu saistībām ir 168,5 stundas, liecina jaunākais PwC un Pasaules Bankas Grupas pārskats Paying Taxes 2020.

Tas pakāpeniski mazinās, taču joprojām ir krietni vairāk nekā citās Baltijas valstīs un vidēji Eiropā (161 stunda).

Lietuvā saistību laiks ir 95 stundas, savukārt Igaunijā tikai 50, taču maksājumu skaits Latvijā tikai 7, Lietuvā tie ir 10, bet Igaunijā 8 maksājumi.

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir šķietami zemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs - 38,1%, Lietuvā tie ir 42,6%, bet Igaunijā - 47,8%.

Procentuālās atšķirības Baltijas valstu vidū plašāk skaidro PwC Nodokļu konsultāciju vecākā vadītāja Agate Zīverte: “Lai arī Latvijā nodokļu slogs procentuālā izteiksmē pēc izmantotās metodoloģijas ir vismazākais, tas lielā mērā skaidrojams ar sociālā nodokļa sloga sadalījumu starp darba devēju un darba ņēmēju. Kopējais slogs, saskaitot darba devēja un darba ņēmēja nodokļu apmēru, rezultātu Baltijas valstīs padarītu krietni līdzīgāku.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Nodokļu eksperte pauž bažas par sasteigtu nodokļu reformas izstrādi

LETA, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv bažas, ka Finanšu ministrijas (FM) patlaban gatavotās nodokļu politikas pamatnostādnes tiek izstrādātas steigā, šodien preses konferencē žurnālistiem pauda kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī PwC veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 90% nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu, kā arī uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu administrēšanu.

PwC aptaujā 85,42% uzņēmēju atzina, ka viņiem administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana. 67,71% uzņēmēju uzskata, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana. 64,58% uzņēmēju pauž, ka nodokļu diferencēšana varētu paaugstināt kopējo konkurētspēju, tajā pašā laikā tikai 4,17% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem ir pārliecināti, ka valsts nodokļu sistēma strādā labi un izmaiņas nav nepieciešamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsta pasākums jeb tā dēvētā "nodokļu amnestija", kura rezultātā bija plānots samazināt kopējo parāda apjomu nodokļu maksātājiem, dodot iespēju divos gados samaksāt kavētos nodokļu maksājumus, norisinājies veiksmīgi un sasniedzis labu rezultātu, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 64% no atbalsta pasākumā akceptētajiem dalībniekiem sekmīgi nokārtoja saistības un budžetā iemaksāja 53,9 miljonus eiro. Kopā atbalsta pasākuma laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa ar šī pasākuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummā par 13,1 miljonu eiro. Atsevišķos gadījumos VID novēloti pieņēma lēmumus par nokavējuma naudas dzēšanu, neievērojot noteikto termiņu.

Revīzijā secināts, ka arī 2019.gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, atbalsta pasākuma dalībnieku daļa (kopumā visa pasākuma laikā 4083 dalībnieki jeb 32% no atbalsta pasākuma dalībniekiem) nepildīja uzņemtās saistības - neveica noteiktos maksājumus un VID bija pienākums atcelt lēmumus par konkrēto nodokļu maksātāju dalību atbalsta pasākumā par kopējo summu 61,1 milj. eiro, tai skaitā 2019.gadā - par 13 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās nodokļu izmaiņas nepalielinās nodokļu slogu, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidroja, ka piedāvājumā ietvertais modelis paredz veikt pārdali starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmēm, lai rastu līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Piedāvājums ir pilnībā sabalansēts un darbaspēka nodokļu slogu strādājošajiem pat nedaudz samazina. "Savukārt, tā kā nodokļu politikas instrumenti nevar atrisināt situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, aprēķināto ietekmi uz ģimenēm ar bērniem jārisina, mērķtiecīgi plānojot ģimenes valsts pabalstu politiku," skaidroja FM.

Ministrijā piebilda, ka jau pašlaik ģimenes ar nelieliem ienākumiem nevar pilnībā izmantot likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc Labklājības ministrijai jāpiedāvā ģimenes valsts pabalstu risinājums, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurās ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.

Komentāri

Pievienot komentāru