Lai arī Latvija sevi pozicionē kā zaļu valsti, tā nerūpējas par aizsargājamajām sugām un tām piemērotas dzīves vides saglabāšanu - aizsargājamo augu un dzīvnieku skaits Latvijā sarūk, mežus izcērt, pļavas aizaug. Dabas plānojumu departamenta pārstāvji ir pārliecināti, ka svarīgi aizsargājamo dzīvotņu apsaimniekošanā iesaistīt arī zemju īpašniekus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Vairums no esošajām Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamajām dzīvotnēm – apdraudētiem mežu, pļavu, ūdeņu veidiem, atrodas sliktā (51%) vai nelabvēlīgā (35%) stāvoklī, liecina Eiropas Komisijai (EK) sagatavotajā ziņojumā sniegtie dati.
Ja EK secinās, ka Latvija nav pietiekami darījusi dzīvotņu un sugu aizsardzībai, tas var draudēt ar pārkāpuma procedūru un sliktākajā gadījumā – ar soda naudām, stāsta Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis.
Iepriekš tik precīza informācija par esošo stāvokli nav bijusi, to izanalizējot, tiks lemts par konkrētiem pasākumiem, stāsta Dabas Aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenrāldirektore Sandra Bērziņa.
Tātad DAP plāno izstrādāt pasākumu plānu, lai uzlabotu situāciju, kā arī sadarboties ar Zemkopības ministriju. Svarīgi iesaistīt šo ES nozīmes aizsargājamo dzīvotņu apsaimniekošanā arī zemju īpašniekus. Tāpat sugu un biotopu apsaimniekošanas plāni, kurus nepieciešams izstrādāt, būtu jāintegrē citās nozarēs, piemēram, plānojot mežu apsaimniekošanu, pašvaldību teritoriju attīstību, uzsver DAP Dabas plānojumu departamenta direktore Kristīne Vilciņa. Viņa norāda, ka zemes īpašniekiem valstij vai ES jāturpina maksāt kompensācijas par neiegūto saimniecisko vērtību, saglabājot šīs teritorijas.