Inflācija šī gada nogalē saglabāsies zema, tomēr nākamajā gadā patēriņa cenas augs straujāk, prognozē eksperti.
#1/5
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs. Šī gada oktobrī patēriņa cenu dinamiku galvenokārt ietekmēja degvielas cenas, kas bija gan zemākas kā šī gada septembrī, gan arī būtiski – par 7,1% zemākas nekā pirms gada. Tāpat būtiski zemākas bijušas arī citu energoresursu cenas, kas nosaka to, ka par mājokļu uzturēšanu šogad maksājam mazāk nekā pagājušajā gadā. Savukārt lielāko ietekmi cenu pieauguma virzienā ir atstājušas tādas patēriņa grupas kā alkohols, tabaka un pārtika. Arī turpmākajos mēnešos netiek sagaidītas būtiskas izmaiņas patēriņa cenās. Nordea šobrīd prognozē, ka šogad kopumā inflācija Latvijā būs zem 1%, taču nākamgad tā varētu pietuvoties 3%.
#2/5
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne. Oktobrī izteiktāk var novērot pakalpojumu un preču cenu dinamikas atšķirības, kamēr gada griezumā preču cenas turpina kristies. Preču cenas ir daudz jūtīgākas pret pasaules izejvielu cenām, un tās šī gada laikā ir bijušas vājas. Pasaules pārtikas un jēlnaftas cenas gada laikā ir samazinājušās, tādējādi ietekmējot arī šo preču cenu attīstību Latvijā, piemēram, oktobrī degvielas cena ir samazinājusies par 3,6% salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri, pārtikas cenu gada pieaugums ir ievērojami sabremzējies no 3% šī gada sākumā līdz 0,6% oktobrī. Tikmēr pakalpojumu cenas, kas ir vairāk atkarīgas no vietējiem faktoriem, piemēram, darbaspēka izmaksām, turpina pieaugt. Ēdināšanas pakalpojumi kļuvuši par 1,6% dārgāki gada griezumā, arī cenas frizētavās un citās personīgās aprūpes iestādēs pieauga par 4,8%. Tādējādi ārējais cenu spiediens no pasaules izejvielu cenām ir ļoti vājš un velk inflāciju uz leju, kamēr vietējais cenu spiediens pamazām kļūst nedaudz izteiktāks. Oktobris bija arī paralēlo cenu atspoguļošanas pirmais mēnesis, proti, cenas bija jāuzrāda gan latos, gan eiro. Lai gan patērētāji ir gaidījuši ievērojamu cenu sadārdzināšanos eiro ietekmē, pašlaik inflācijas datos tas nav redzams. Cenu pieaugums par 0,3% mēneša griezumā ir mērens, un to ietekmē sezonāli faktori, piemēram, jauno apģērbu un apavu kolekciju ienākšana veikalos. Kopumā inflācija šī gada nogalē saglabāsies zema. Swedbank prognozē, ka šogad patēriņa cenas būs pieaugušas vidēji par 0,1%, nākamgad gaidāms nedaudz spējāks cenu kāpums aptuveni 2,8% apmērā.
#3/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Nozīmīgāko ietekmi uz cenu kāpumu gada laikā uzrāda piens un piena produkti, mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumi, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi un tabaka. Savukārt lielākā inflāciju pazeminošā ietekme bija naftas cenas kritumam, kas ietekmē degvielas un siltumenerģijas cenas. Pēdējā gada laikā ievērojami pazeminošu ietekmi uz inflāciju ir atstājis telekomunikāciju tarifu kritums. Neiespējami prognozēt, cik ilgi vēl turpināsies šis tarifu kariņš. Tomēr ļoti iespējams, ka drīzumā šī ietekme uz inflāciju mazināsies. Tāpat drīzumā sāks izzust arī citi pazeminošie efekti uz inflāciju, kā dēļ, un ne tik daudz eiro ieviešanas rezultātā, inflācija uzrādīs straujāku kāpumu. Tomēr cenu tendences turpinās diktēt ārējās vides faktori, kas saglabā ļoti vāju spiedienu uz inflāciju. Attīstītajās valstīs turpina valdīt zemas inflācijas apstākļi. Daudzas strauji augošās ekonomikas ir samazinājušas izaugsmes apgriezienus, kas atstāj papildus negatīvu ietekmi uz izejvielu cenām. Savukārt viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir energoresursu cenu kritums, ko ietekmē gāzes un naftas ieguves kāpums Ziemeļamerikā. Patlaban joprojām ir dzīvs ir risks, ka eirozonā inflācija var nokristies līdz kritiski zemam līmenim, kas radītu papildus sarežģījumus reģiona ekonomikas atdzimšanai un apgrūtinātu reģiona spējas izlīdzināt joprojām pastāvošo nesabalansētību. Reģiona ekonomika atkopsies lēni, līdz ar to inflācija tuvākajā laikā saglabāsies zema. Tajā pašā laikā straujāka izaugsmes atgūšanās varētu novērst iespējamo deflācijas iestāšanos, kuras parādīšanās un ieilgšana varētu no jauna iegriezt parādu krīzi. Tādēļ Latvijas iedzīvotājiem nav pamats audzēt inflācijas gaidas, tai skaitā no eiro ieviešanas ietekmes. Saglabājot vēsu prātu, tirgus cenas noregulēs. Latvijas ekonomika attīstās, tādēļ cenu kāpums noteiktos segmentos ir pat likumsakarīgs.
#4/5
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Gada atlikušajos mēnešos inflācija visdrīzāk pakāpeniski pieaugs, jo pērnā gada nogales bāze ir plakana, decembrī cenu līmenis pret oktobri nebija mainījies, lielā mērā pateicoties spēcīgam degvielas cenu kritumam novembrī. Parasti cenas gada pēdējos divos mēnešos nedaudz kāpj, kopš 2000.gada vidēji par 0,2% un 0,1%. Tas, ka cenas gada griezumā kopumā tomēr nav mainījušās, bet mēneša inflācija ir pēc oktobra standartiem ļoti mērena, parāda, ka iespēja paaugstināt cenas saistībā ar eiro ieviešanu pirms morālā spiediena instrumentu pilnas iedarbināšanas ir izmantota pavisam nedaudz. Šis vārds pēdiņās jāliek tāpēc, ka katram uzņēmējam ir skaidrs, ka cenu celšana vēl nenozīmē lielāku apgrozījumu un peļņu. Turpretim inflācijas gaidu kurināšana nupat jau sasniegusi groteskus apmērus, tāpēc eiro ieviešanas ieguvumu/zaudējumu bilance nu jāmetas aizstāvēt arī tiem, kuri nav bijuši šīs idejas lielākie entuziasti. Apgalvojums, ka eiro ieviešanas dēļ cenas pieaugs par 5% vai pat 10% procentiem ir tas pats, kas apgalvot, ka latvieši nākamgad kaut kā viens otru kolektīvi apčakarēs, jo lielākā daļa patērētāju vai viņu apgādnieku ir arī ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Tas nav iespējams, cenu indeksa līkne jebkurā gadījumā atgriezīsies apmēram turpat, kur būtu bijusi bez eiro. Taču, ja liels skaits pārdevēju, izmantojot īslaicīgu sajukumu patērētāju vērtības skalās un uzkurinātās inflācijas gaidas, tiešām nepamatoti paaugstinās cenas, tam sekas būs vājāks kopējais pieprasījums, bezdarba pieaugums vai lēnāka samazināšanās un galu galā nepieciešamība cenas atkal samazināt, cenas neveidojas no gravitācijas brīvā telpā. Atsevišķu it kā nopietnu sabiedriskās domas veidotāju izteikumi netieši liecina, ka viņi sagaida inflācijas lēcienu pat divciparu skaitļu zonā (ja jau pat šādu nominālo ienākumu kāpumu noēdīšot inflācija, to nevar citādi interpretēt). Tāpēc 10% nav hipotētisks piemērs. Ir lietas, kas rada bažas saistībā ar eiro ieviešanu, bet krass un neatgriezenisks cenu lēciens nav starp tām. Cenu dinamika ilgākos laika periodos ir atkarīga no tā, cik kādas zemes iedzīvotāji augsti vērtē savu laiku. Ir pasaulē valstis, kur cilvēku laika cena ir vidēji pāris desmiti latu stundā, ir tādas, kur daži lati stundā (kā Latvijā) un arī tādas, kur tā rēķināma santīmos. Atbilstoši veidojas arī cenu līmenis, ne tieši proporcionāli, jo cenās ir arī imports un citas komponentes. Var atrast veikalā Vācijā kādu preci, kas tur maksā lētāk un ar triumfālu mazohismu paziņot, ka tur viss ir lētāks, bet diez vai to var saukt par rūpīgu statistisku analīzi
#5/5
Desmit mēnešu dati liecina, ka šā gada inflācija būs zemākā pozitīvas izaugsmes apstākļos. Tomēr arī 2014. gada sākumā gada inflācija vēl varētu saglabāties netipiski zema. Par spīti tam, ka nedaudz palielināsies tabakas un autogāzes akcīzes nodoklis, citas, piemēram, siltumenerģijas, cenas varētu saglabāties zemākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Tuvākajos mēnešos gaidāms, ka siltumenerģijas cena (tiktāl, cik to neietekmē dabasgāzes cenu svārstības) saruks vēl vairākās pilsētās. Piemēram, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā samazinājums gaidāms jau decembrī, bet Daugavpilī tās varētu sarukt 2014. gada pirmajā ceturksnī.