Kopējais eksporta sniegums bija salīdzinoši labs uz pēdējā gada notikumu fona, uzskata eksperti.
Tomēr paredzams, ka nākamajos mēnešos uzņēmumu darbībā vairāk būs jūtama Krievijas sankciju ietekme.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 9% un importa – par 6,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Jūlijā Latvija eksportēja preces 848,4 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 1,055 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 44,6% (2014. gada jūnijā 44,1%).
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Ārējās tirdzniecības aktivitāte šogad jūlijā bijusi pārsteidzoši augsta. It sevišķi, raugoties uz eksportu. Reti gadās pieredzēt, ka mēneša ietvaros eksporta apjoma pieaugums sasniedz 9%, savukārt gada griezumā jūlijā esam eksportējuši par 7,4% vairāk nekā pērn.
Kopumā šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas preču eksporta apjoms palielinājies par 2,5%, un lauvas tiesu šī kāpuma esam ieguvuši tieši jūlijā. Turpmākajos mēnešos statistikas datos sāks atspoguļoties Krievijas embargo efekts, kas varētu bremzēt eksporta izaugsmi. Tomēr, ja kokrūpniecības nozare, kas veido vislielāko īpatsvaru Latvijas eksportā, turpinās tendenci, tad šogad eksportā novērosim nelielu, bet tomēr pieaugumu.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Latvijas ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz. Neskatoties uz negatīvo politisko un ekonomisko fonu, šā gada jūlijā Latvijas ārējās preču tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieaudzis par 7,8%, preču eksportam un importam pieaugot attiecīgi par 9% un 6,9% salīdzinājumā ar jūniju. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 7,4%, bet preču importa vērtība samazinājusies par 3,5%.
Latvijas preču eksportu galvenokārt ietekmēja Krievijas pieprasījuma kritums un rubļa svārstības, kā arī lēnā un nevienmērīgā attīstība eiro zonas valstīs. Preču eksporta plūsma uz eiro zonu septiņos mēnešos sarukusi par 2.1%. Neraugoties uz rubļa kritumu, Latvijas uzņēmēji, tostarp pārtikas produktu ražotāji, kuru biznesu vēl nav skārušas noteiktās sankcijas, turpina eksportēt savu preci uz šo kaimiņvalsti, vienlaikus rēķinoties ar Krievijas tirgus pieprasījuma mazināšanos. Vairāki lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāji arī apliecinājuši, ka joprojām saņem jaunus pasūtījumus gan Krievijā, gan Ukrainā.
Tomēr augustā gaidāma lauksaimniecības (visvairāk dzīvnieku izcelsmes) produktu eksporta samazināšanās, jo šo grupu visvairāk ir skāris Krievijas embargo, kas stājās spēkā no augusta. Tieši sankciju sarakstā iekļauto produktu eksports šā gada sākumā palielinājās, un to īpatsvars būtiski pieauga (no 4,5% 2013. gadā līdz 8,1% 2014. gada pirmajā pusē) eksportā uz Krieviju, bet augustā eksportētāji vēl nebūs atraduši jaunus noieta tirgus sankciju skartajai produkcijai.
Latvijas uzņēmumiem esošā situācija ir kļuvusi par nozīmīgu pavērsiena mirkli, jo Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskās krīzes dēļ ir notikušas būtiskas izmaiņas eksporta produkcijas pieprasījuma tirgos. Tas savukārt ievieš savā ziņā pozitīvas korekcijas eksporta struktūrā gan attiecībā uz eksporta preču klāstu, gan arī uz tirdzniecības partneriem, tādējādi samazinot biznesa riskus. Piemēram, zivju konservu ražotājam SIA Karavela Krievija pārdošanas apjomu ziņā no tradicionālās pirmās vietas ir noslīdējusi uz trešo, piekāpjoties Zviedrijai un Dānijai. Farmācijas kompānija AS Grindeks, kuras produktu eksports uz Krieviju no kopējā apgrozījuma veido 35%, turpina jaunu tirgus apguvi (šogad Grindeks sācis gatavo zāļu produktu eksportu uz Lielbritāniju, Somiju, Slovākiju, Spāniju un Nīderlandi), lai mazinātu riskus un atkarību no kāda konkrēta reģiona, neskatoties uz to, ka līdz šim nav manīta neviena slikta indikācija par uzņēmuma darbību Krievijā.
#3/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Jaunākā statistika vēl neņem vērā Krievijas augustā ieviesto embargo, kas, visticamāk, pasliktinās pārtikas produktu eksporta rādītājus turpmākajos mēnešos. Pat ja apjomi ievērojami nekritīs, kopējā pārtikas eksporta vērtība varētu būt mazāka zemāku cenu dēļ. Jūlijā pārtikas produktu eksports bija par 8% mazāks nekā pirms gada (septiņos mēnešos vēl maziņš kāpums, par 0.6%).
Prognozējams, ka preču un pakalpojumu eksports šogad un nākamgad tomēr turpinās augt, lai arī šogad kāpums būs ļoti vājš. Tas, ko zaudēs Krievijā, ar uzviju tiks atgūts citos tirgos.
#4/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Jūlijs eksportā nepārprotami bijis kokapstrādes mēnesis. Koksnes produktu mēneša eksports pirmo reizi pārsniedzis 160 miljonus eiro. Kopā ar mēbelēm, kuras Latvijā arī mēdz izgatavot no koka, nozare kopumā mēnesī eksportē preces par apmēram 180 miljoniem eiro.
Arī kopējais eksporta sniegums bija salīdzinoši labs uz pēdējā gada notikumu fona. Veiksmīgs mēnesis eksportā būvmateriālu ražotājiem.
Jau Krievijas embargo priekšvakarā uz pusi bija sarucis zivju (bet ne zivju konservu) eksports. Piena un tā produktu eksports turējies līmenī, kuru sasniedza pirms gada, bet līdz ar to pieaugums gada griezumā izzudis. Zivju produktu eksports šogad svārstījies apmēram pērnā gada līmenī, kas arī saskan ar nozares asociācijas sniegto vērtējumu.
Jūlija straujais eksporta kāpums uz šī gada kopējā fona ir drīzāk izņēmums un augusta dati atkal varētu būt nedaudz sliktāki. Taču prognozes par eksporta apjomiem nākamgad uzlabojas. Noslēgumam tuvojas Liepājas Metalurga pārdošana, laikā ap miju gadu paredzēts vairāku nozīmīgu jaunu rūpniecības uzņēmumu starts — vagonu rūpnīca Jelgavā, Polipaks NT Mārupē. Vairāki desmiti rūpniecības uzņēmumu ievieš lielus ES fondu atbalstītus investīciju projektus, notiek jaunu rūpniecības uzņēmumu izvietošanai paredzētā Liepājas Biznesa parka paplašināšana un citi projekti.