Zemo inflāciju veicina izejvielu cenu kritums pasaulē, un tuvākajā laikā šī tendence turpināsies, norāda ekonomisti.
Tādējādi paredzams, ka līdz gada beigām būtiskas patēriņa cenu izmaiņas nav gaidāmas. Nākamgad cenu pieaugumu ietekmēs potenciālais akcīzes nodokļa palielinājums.
Ar ekspertu komentāriem un cenu prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/5
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Patēriņa cenas augustā bijušas vien par 0,1% augstākas nekā pērn, kas, ņemot vērā spējo algu izaugsmi, patērētājiem ir ļoti draudzīgi. Gada griezumā dārgāki joprojām bijuši pakalpojumi (par 2,4%), tai skaitā ēdināšana un izmitināšana (3,4%), frizētavu pakalpojumi un personīgā aprūpe (3,1%). Savukārt preču cenas bijušas par 0,7% lētākas nekā gadu iepriekš. Pārtika bijusi par 1,4% lētāka nekā pirms gada, tās cenu samazinājumu lielā mērā veicinājis piena produktu cenu kritums par 13%. Degvielas cenas bijušas par 14,2% mazākas nekā pērn.
Viens no priekšlikumiem nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai, par ko šobrīd vienojušies ministri, ir celt akcīzes nodokli naftas produktiem. Ja to tiešām jādara, tad šobrīd varētu būt piemērots brīdis, ņemot vērā lētāku naftu pasaulē un degvielu Latvijā, kas to padara mazāk sāpīgu. Turklāt tuvākajos gados nesagaidām strauju naftas cenu kāpumu. Taču šāda lēmuma pieņemšanai, protams, jāizvērtē konkurētspējas riski, jo tas sadārdzina uzņēmēju energoresursu izmaksas (piemēram, kādas ir/plānotas nodokļu likmes kaimiņvalstīs?).
Šogad kopumā patēriņu cenu kāpums būs ļoti pieticīgs, Swedbank prognozē vidēji 0,5%.
#2/5
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Augusta patēriņa cenu dati iezīmē jau ierastu tendenci - inflācija ir tuvu nullei - , un šādā līmenī to palīdz saglabāt, galvenokārt, izejvielu cenas. Naftas cenām, pasaules tirgos piedzīvojot strauju kritumu tieši augusta mēnesī, nav pārsteigums, ka visvairāk inflācijas rādītāju ietekmējusi degvielas cena, proti, tie ir 0,88 procentpunkti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kopumā arī pārtikai ir tendence būt lētākai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ņemot vērā, ka pasaules biržās tādas pārtikas izejvielas kā kvieši, cukurs, kafija un daudzi citi atrodas pēdējo gadu zemāko cenu līmeņos, pagaidām nav sagaidāms, ka pārtikas preču cenas varētu piedzīvot strauju kāpumu.
Līdz ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dārgāki kļuvuši alkoholiskie dzērieni, savukārt visvairāk vidējo cenu līmeni pozitīvā virzienā ietekmējušas elektroenerģijas cenas - +0,88 procentpunkti -, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas turpinās būt galvenais inflācijas dzinējspēks šogad.
#3/5
Finanšu ministrija
Inflācijas dinamiku Latvijā turpina noteikt virkne ārējo faktoru – pamatā naftas cenu kritums, Krievijas ekonomiskās pretsankcijas un piena ražošanas kvotu atcelšana ES. Iekšējā pieprasījuma nostiprināšanās un elektroenerģijas cenu brīvlaišana nespēj kompensēt ārējo faktoru izsaukto cenu samazinājumu. Inflācija šā gada augustā pieaugusi tikai par 0,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā.
Visi faktori liecina, ka arī turpmākajos mēnešos patēriņa cenu izmaiņas turpinās noteikt galvenokārt ārējie faktori un inflācija saglabāsies zemā līmenī vismaz līdz gada nogalei.
#4/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Tiem, kuri dzīvo ne tikai tikumīgi, bet pat askētiski, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā, cenu indeksa izmaiņas ir vēl labvēlīgākas, ja viņiem izdevies samazināt elektrības patēriņu, tā joprojām ir par 26,7% dārgāka nekā pirms gada. Pārtikas cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,6%. Govju ganāmpulku īpašnieku ciešanas devušas kādu labumu patērētājiem, piena produkti gada laikā lētāki par 13%. Pārsteidzoši, ka gada griezumā nav mainījusies zivju konservu cena, varēja gaidīt, ka Krievijas embargo skartie ražotāji centīsies vairāk pārdot vietējā tirgū un cenas kritīs. Siltums gada laikā kļuvis par 11,8%, bet gāze — par 9,5% lētāki. Veselības aprūpe gada laikā kļuvusi lētāka tiem, kuriem lieta tik nopietna, ka vajadzīgi slimnīcu pakalpojumi (-11,5%), bet citi medicīnas pakalpojumi kļuvuši drusku dārgāki.
Pasaules izejvielu cenu kritums turpinās uzsūkties Latvijas patēriņa cenu indeksā, te nav runa tikai par naftas cenu ietekmi. Tāpēc tuvākajos divos mēnešos deflāciju ir cerība baudīt ne tikai principiāliem anti-alkoholiķiem un anti-nikotīniķiem. Novembrī šīs iespējas jau sāks mazināties, jo pērn gada nogalē cenu līmenis slīdēja uz leju. Vidējais cenu līmenis uz brīdi varētu gandrīz precīzi atgriezties punktā, kur tas bija pirms trīs gadiem. Tās arī būtu tikai apmēram 3% virs 2009.gada pavasarī sasniegtā līmeņa. Daudz kas šajā laikā Latvijas ekonomikā ir mainījies, bet ne dzīves dārdzība, vismaz ne patēriņa produktu grozam kopumā.
#5/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Zemo inflāciju nosaka ārējie faktori, jo preču cenu līmenis gada laikā ir krities par 0,8%, bet pakalpojumos tas ir kāpis par 2,4%. Pakalpojumu cenu izmaiņas arī turpmāk uzrādīs straujāku kāpumu nekā preču cenas, jo tas atspoguļo iekšzemes patēriņa aktivitāti un arī prasības pēc lielāka atalgojuma. Turklāt pakalpojumu cenu izmaiņas ir uzskatāmākas, kas lielā mērā arī ataino iedzīvotāju inflācijas uztveri, kas parasti disonē ar statistisku.
Tikmēr vērojamais globālās inflācijas izsīkums, jo īpaši attiecībā uz preču cenām, turpinās noteikt arī visai lēnīgo inflāciju Latvijā. Pārtikas izejvielu cenu samazināšanās ļauj sagaidīt arī krietni lēnāku pārtikas produktu cenu kāpumu. Protams, atsevišķiem produktiem cenu līmenis arī mazināsies, ko noteiks strukturālie sarežģījumi pasaules tirgū, piemēram, piena produktiem, kā arī sankcijas.
Tomēr visaptverošs kritums, kas sekotu izejvielu cenu tendencēm, drīzāk izpaliks, jau minēto izmaksu pieauguma dēļ. Kaut cenas būs labvēlīgākas, jo tirgotāji apstākļus izmantos kā mārketinga instrumentu, lai rīkotu akcijas un celtu pircēju aktivitāti. Tāpat naftas cenas kritums ir pazeminājis šī un nākamā gada inflācijas prognozes. Visticamāk, ka tās cenu svārstības vēl sniegs ne mazums pārsteigumu, tomēr SEB bankas skatījums ir, ka vidējais cenu līmenis tuvākajā laikā balansēs ap 55 dolāriem par barelu. Tas nozīmē arī labvēlīgus rēķinus par gāzi un siltumenerģiju un attiecīgi patērēties citiem mērķiem. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,4%, nākamā gada 1,7%.