Patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, norāda eksperti.
Inflācijas pieaugumu lielākoties veicināja pārtikas produktu cenu kāpums.
Paredzams, ka turpmākajos mēnešos inflācija būtiski nebremzēsies, taču cenu pieaugumu nākamgad kompensēs iedzīvotāju ienākumu kāpums, uzskata analītiķi.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/3
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Gandrīz katru gadu vasara atnes mums sezonālu deflāciju, cenas pret iepriekšējo mēnesi gandrīz vienmēr samazinās augustā, visbiežāk arī jūlijā. Kopējais cenu kritums šajā laikā parasti ir nedaudz mazāks par procentu. Šogad jūlijā ar tā 0.7% mēneša deflāciju deflācijas krējums tātad lielā mērā bija nosmelts. Turklāt laika apstākļi šogad nebija tādi, kas veicinātu ļoti izteiktu pārtikas cenu kritumu. Tāpēc augustā cenu kritums mēneša griezumā bija vien 0.2%. Tā kā pērn augusta deflācija turpretim ļoti garšīg”, šoreiz šajā mēnesī gada inflācija atkal pakāpās no šī gada zemākā punkta jūlijā (2.7%), sasniedzot 3.1%. Tāpat kopējā cenu indeksa kritumu augustā mazināja diezgan straujais pakalpojumu cenu kāpums mēneša laikā — par 0.6%. Šim mēnesim tipiskākas būtu pakalpojumu cenu nelielas pārmaiņas uz augšu vai uz leju +0.1% līdz -0.1% diapazonā.
Preču un pakalpojumu gada inflācija šobrīd ir ļoti līdzīga — attiecīgi 3.0% un 3.2%. Sagaidāms, ka nākotnē šī starpība atkal palielināsies. Paātrinoties algu kāpumam, pakalpojumu sniedzējiem, tā teikt, nebūs, kur sprukt, izmaksas būs jāpārnes uz patērētājiem. Savukārt notikumi pasaules izejvielu tirgos apvienojumā ar augošo eiro kursu ir labvēlīgi preču cenu inflācijas mērenībai, augustā šajā ziņā situācija turpināja uzlaboties. Kopš februāra vidus Bloomberg izejvielu cenu indekss eiro izteiksmē ir samazinājies par 15.7%. Tas gan pagaidām neattiecas uz sviesta cenām, kuras Eiropā turpina kāpt.
Cenu kāpums ir viens no indikatoriem, kuri var liecināt par ekonomikas pārkaršanas riskiem, un tam rūpīgi jāseko. Nav šaubu, ka mūsu ekonomika ies cauri mēreni paaugstinātas inflācijas periodam. Vidēji patēriņa preces Latvijā pērn maksāja 87.3% no ES vidējā līmeņa, bet pakalpojumu cenas vien 53.7% no vidējā. Nav ne mazāko iespēju, ka šāda starpība saglabāsies, jo algu līmenim ir jāaug, lai padarītu ienākumus konkurētspējīgus Eiropas mērogā.
Ir ļoti svarīgi nesajaukt neizbēgamas ekonomikas strukturālas pārmaiņas, kas daudziem uzņēmumiem nenoliedzami būs nepatīkamas, ar vispārēju pārkaršanu, kas rada draudus labklājībai nākotnē. Šīs strukturālās pārvērtības nebūs mierīgs, plānveida process, kurā darba ražīgums harmoniski aug kopā ar algām. Šie notikumi drīzāk būs visai haotiski. Taču arī šajos satricinājumos var būt pozitīvais elements. Krasas pārmaiņas darba tirgū var “sapurināt” uzņēmumus, kuri ieslīguši pašapmierinātībā, vēlas bezgalīgi turpināt dzīvot tā, kā tie ir dzīvojuši līdz šim. Diskusijā par ekonomiku Latvijā uzmanība ir ļoti izteikti vērsta uz sabiedriskā sektora pienākumiem un atbildību, kas neapšaubāmi ir ļoti liela. Varbūt tas tāpēc, ka daudzi cilvēki, kuri publiski izsakās par ekonomiku, ir saistīti ar publisko pārvaldi, tajā notiekošā pētniecību un aprakstīšanu, viņi vislabāk saprot tieši šo realitātes daļu. Sabiedriskā diskusija par ekonomiku dabiski organizējas ap politiskiem lēmumiem, jo tie sniedz iespēju ar publisko intelektuāļu darba rezultātu ietekmēt tautsaimniecības attīstības gaitu vai vismaz radīt ietekmes ilūziju. Lai cik svarīga būtu politika, tās iespējas ir viegli pārspīlēt. Ļoti liela atbildība ir arī vadošajiem privātā sektora spēlētājiem, kuriem ir jāspēj paredzēt makroekonomisko procesu vispārējā gaita, veicot apsteidzošu pielāgošanos neizbēgamajām pārmaiņām konkurences vidē.
#2/3
Finanšu ministrija
Pēc neliela inflācijas palēninājuma š.g. jūlijā, kad bija sasniegts šogad zemākais patēriņa cenu kāpums - 2,6% gada griezumā, mājsaimniecību patēriņa cenu pieaugums augustā atkal paātrinājās. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 3,1%.
Līdzīga patēriņa cenu izmaiņu dinamika vērojama arī pārējās Baltijas valstīs un š.g. pirmajos astoņos mēnešos inflācija Latvijā bija 3,1%, Igaunijā 3,2% un Lietuvā 3,4%, kas pašlaik ir straujākais cenu kāpums starp visām ES dalībvalstīm. Šādu cenu dinamiku galvenokārt nosaka augošās pārtikas cenas, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi no patēriņa cenu pieauguma.
Spriežot pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenu indekss pasaulē kopš šī gada sākuma nav būtiski mainījies. Taču, ja salīdzina cenu indeksu ar pērnā gada attiecīgo periodu, tad pārtikas cenas uzrāda visai strauju kāpumu, ko galvenokārt nosaka piena produktu cenu kāpums. Tā piena produktu cenu indekss pasaulē š.g. pirmajos astoņos mēnešos pieauga par 44,3%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tik spēcīgs kāpums ir saistīts ar sviesta un sausā piena iekšējā pieprasījuma kāpumu Eiropā un Ziemeļamerikā, tādējādi mazinot šo produktu eksporta apjomus un kopējo piedāvājumu pasaules tirgū, kas ietekmē cenu paaugstinošā virzienā.
Līdzīga situācija gan ar piena produktiem, gan ar pārtikas cenām kopumā vērojama arī Latvijā. Pārtikas cenas Latvijā augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1,6% un, salīdzinot ar š.g. janvāri, praktiski neizmainījās. Taču, ja salīdzina ar pērnā gada augustu, tad pārtikas produktu cenas ir pieaugušas par 7,3%. Cenas šajā laikā palielinājās visiem pārtikas produktiem, taču visstraujāk piena produktiem, sviestam un svaigiem dārzeņiem.
Cenu kāpums fiksēts arī ar energoresursiem saistītām precēm un pakalpojumiem. Tā degvielas un gāzes cena augustā gada laikā palielinājās attiecīgi par 4,2% un 7,1%. Degvielas cenu kāpums saistīts ar nedaudz augstākām naftas cenām š.g. augustā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Ja degvielas cenas samērā operatīvi reaģē uz naftas cenu izmainām, tad gāzes cena mājsaimniecībām ir atkarīga no iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas cenas pasaules biržās un tiek noteikta divas reizes gadā, janvārī un jūlijā. Tādējādi, gāzes cenu tarifi tika pārskatīti š.g. jūlijā , kas nozīmē, ka līdz š.g. beigām tie būtiski nemainīsies un cenu pieaugums svārstīsies ap 7% katru mēnesi gada griezumā.
Papildus tam, augustā ir fiksēts šogad straujākais apdrošināšanas pakalpojumu cenu kāpums - 39,1% salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko noteica autotransportlīdzekļu apdrošināšanas būtisks sadārdzinājums. No citiem pakalpojumu veidiem vēl jāatzīmē ambulatoro un telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpums. Kopumā pakalpojumi bija par 3,2% dārgāki nekā pirms gada, kamēr preces sadārdzinājās par 3,0%.
Lai arī patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad ir viens no straujākajiem ES, tomēr, ja izslēgtu ārējos faktorus un novērtētu pamatinflāciju, kas galvenokārt izskaidro iekšējā tirgus ekonomiskos procesus, tad inflācijas līmenis astoņos mēnešos būtu nedaudz zem 2%. Šāds inflācijas līmenis kopumā atbilst arī ekonomikas pieauguma tempu paātrinājumam šogad, jo IKP š.g. pirmajā pusgadā bija par 4,0% augstāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Analizējot patēriņa cenu izmaiņas mēneša griezumā, augustā tradicionāli ir vērojama viena no zemākajam mēneša inflācijām, kuru pārsvarā ietekmē jaunās augļu un dārzeņu ražas nonākšana tirgū. Arī šis mēnesis nebija izņēmums un svaigo augļu un dārzeņu cenas augustā samazinājās attiecīgi par 2,7% un 20,1% salīdzinājumā ar jūliju. No pārtikas produktiem lētāks bija arī cukurs - par 7,5%. Ņemot vērā, ka pārtika veido vairāk nekā piekto daļu no kopējā patēriņa groza, kopējais patēriņa cenu indekss augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 0,2%. Cenu kritumu vēl pastiprināja alkoholisko dzērienu cenu samazinājums par 2,5% akciju ietekmes dēļ. Neliels cenu kritums augustā norāda uz veselīgu cenu sezonalitātes dinamiku, kas raksturīga šim gada mēnesim.
#3/3
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Kā jau gaidīts, inflācijas tempa kritums jūlijā nav bijis paliekošs. Augustā gada laikā cenas augušas par 3.1%. Pēdējos gados ierasts augustā novērot deflāciju mēneša griezumā, taču šogad tā bijusi mazāka nekā pērnajos gados.
Augustā gada laikā pārtikas cenas lielā mērā virzījušas cenu kāpumu. Īpaši iedzīvotāju redzeslokā pēdējā laikā nonākušas sviesta cenas. Jāsaka – ziņas par pasaules pārtikas cenu dinamiku varētu uzkurināt jau esošo neapmierinātību, proti, augustā pasaules sviesta cenas ir turpinājušas augt. Neseno sviesta drudzi izskaidro nepietiekamie piena ražošanas apjomi pasaulē iepretim strauji augošam pieprasījumam pēc sviesta. Ierobežoto piena un attiecīgi arī sviesta piedāvājumu ietekmē gan laikapstākļi, gan pāris gadus atpakaļ pieredzētais piena cenu kritums, kas izspieda piensaimniekus no biznesa. Tajā pašā laikā gan mājsaimniecību ienākumu kāpuma, gan pieaugošās apziņas par pārtikas kvalitāti ietekmē daļa cilvēku ir pārgājusi no margarīna uz sviestu, tādējādi veicinot pieprasījumu pēc sviesta. Līdzīgs stāsts ir par gaļas produktiem – iedzīvotāju rocībai augot, palielinās pieprasījums gan pēc gaļas kā tādas, gan arī pēc kvalitatīvākiem un sarežģītākiem gaļas produktiem, kas virza cenas augšup.
Augusta beigās ASV plosījusies viesuļvētra Hārvijs, kā rezultātā strauji auga degvielas cenas ASV. Savukārt degvielas cenas Latvijā tas, visticamāk, ietekmējis un ietekmēs minimāli. Brent naftas cena sākotnēji pat samazinājās, bet šobrīd ir pakāpusies. Būtiskas naftas un degvielas cenu svārstības saistībā ar viesuļvētru gan nav gaidāmas. Gan slānekļa gāzes ieguves attīstība, gan iepriekšējā pieredze ar dabas katastrofām likusi naftas kompānijām daļēji pārvest savu darbību uz citām vietām ASV, taču tas nenotiek ātri. Tas ir mazinājis Meksikas līča nozīmi pasaules naftas tirgū. Šī tendence ir pozitīva arī Latvijas iedzīvotājiem, jo tā mazina atkarību no lielām cenu svārstībām.
Ieskatoties nākotnē, cenu sarukumu varētu gaidīt gada pēdējos mēnešos, kad pērn redzējām lielāko inflācijas lēcienu izejvielu cenu dēļ. Šī gada vidējā inflācija būs ap 3%, un arī nākamgad diži zemāku par to sagaidīt nevaram. Nesenā ziņa par PVN samazinājumu dārzeņiem, ogām un augļiem no 21% uz 5%, visticamāk, nedaudz samazinās cenas. Jāņem vērā, ka dārzeņu un augļu cenas ietekmē arī citi faktori, piemēram, laikapstākļi. Piemēram, šogad cenas ietekmējuši nelabvēlīgie laikapstākļi gan šeit, gan citviet Eiropā. Ja tā būs arī nākamgad, ieguvums no PVN samazinājuma varētu būt mazs. Bet inflācija ir tikai daļa stāsta. Daudz brangāk par cenām gan šogad, gan nākamgad augs atalgojums, kā rezultātā iedzīvotāji varēs atļauties iegādāties vairāk preces un pakalpojumus.