Patlaban ir sasniegts deflācijas zemākais punkts, un turpmāk varēsim vērot tās samazināšanos, uzskata eksperti.
Gada inflācija šogad varētu būt nedaudz virs nulles.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/5
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Neskatoties uz pēdējā laikā novēroto degvielas cenu kāpumu, šis gads joprojām rit deflācijas zīmē, maijā patēriņa cenu kritumam sasniedzot 0,8% gada griezumā. Jau vairākus mēnešus nemainīgas ir gan tās preces un pakalpojumi, kas veicina inflāciju, gan tie, kas spēlē pretēju lomu, samazinot patēriņa cenu indeksu. Alkohols un tabaka gada laikā kļuvuši par 5,8% dārgāki, savukārt transporta pakalpojumi (-5,6%) un izdevumi par mājokli (-5,1%) ir bijuši deflāciju veicinoši.
Salīdzinājumā ar aprīli gandrīz visās patēriņa grupās ir novērojama inflācija, izņemot izdevumos par mājokli. Tas liek domāt, ka zemākās inflācijas punkts jau varētu būt aiz muguras, un turpmāk redzēsim pakāpenisku patēriņa cenu pārmaiņu iziešanu no deflācijas zonas un jau nākamgad – inflāciju, kas tuvosies 1,5%.
Pasaules tirgos turpinās naftas cenu kāpums, naftas cenai pārsniedzot 52 ASV dolāru par barelu. Degvielas cenās šis kāpums atspoguļojas visnotaļ strauji, un jau tagad redzam, ka dīzeļdegvielas cenas pēdējo pāris mēnešu laikā ir kāpušas par teju desmito daļu. Savukārt siltumenerģijas cenās ir aptuveni pusgada nobīde no naftas cenu dinamikas, un tas nozīmē, ka tikai tagad šīs cenas sasniedz savus minimumus. Naftas cenai turpmāk būtiski nekāpjot, no deflācijas zonas šogad izrauties būs ļoti grūti, un, visticamāk, gada vidējā inflācija būs mazliet zem nulles.
#2/5
DNB ekonomists Pēteris Strautiņš
Cenu līmenis maijā gada griezumā samazinājās par 0,8%, tāpat kā iepriekšējā mēnesī. Taču nav šaubu, ka tas ir bijis dziļākais punkts deflācijas periodā, kuru izraisīja globālais izejvielu cenu kritums kopš 2014.gada. Jau jūnijā deflācija gada griezumā noteikti ir mazāka, bet jūlijā varētu atgriezties inflācija. Pērn šajā mēnesī cenas pret maiju samazinājās par 0.2%, šī gada jūnija datos drīzāk gaidāma šim mēnesim sezonāli raksturīgā nelielā inflācija. Naftas cenas šonedēļ ir pārsniegušas 50 dolārus par barelu, gandrīz divkāršojoties pret zemāko punktu janvārī un to labvēlīgā ietekme uz enerģiju importējošās Latvijas dzīves līmeni izsīkst. Degvielas cenas mēneša griezumā aug jau kopš marta, pagaidām vēl turpinās siltuma cenas kritums, bet šonedēļ Latvijas Gāze ziņoja, ka jau jūlijā gaidāms gāzes cenu kāpums, kas pēc tam attiecīgi ietekmēs arī siltuma cenu.
Pagaidām preces vēl veicina dzīves dārdzības sarukumu, par spīti akcīzes nodokļa palielināšanai (nedzērāju un nesmēķētāju caurmēra patēriņa grozs gada griezumā kļuva pat par 1.3% lētāks). Preču cenu gada deflācija maijā vēl pieauga pret aprīli un bija otra lielākā kopš 2010.gada marta, cenām gada griezumā sarūkot par 1,6%.
Turpretim pretējā virzienā ir pavērsusies pakalpojumu cenu izmaiņu tendence. Pakalpojumu inflācijas noslīdēšana aprīlī zem 1.0% atzīmes pirmo reizi kopš 2013.gada septembra bija viegli biedējoša, pastiprinot bažas par ekonomikas atdzišanu šogad. Maijā caurmēra pakalpojumu cenu gada inflācija pieauga no 0.9% līdz 1.3%. Deflācija kopumā šobrīd nav slikta ziņa, jo to galvenokārt virza importa izmaksu kritums. Saskaņā ar IKP datiem, šī gada 1.ceturksnī Latvija palielināja importu reālā izteiksmē, vienlaikus par to maksājot mazāk. Taču pakalpojumu cenas pirmkārt signalizē par norisēm Latvijas ekonomikā, nevis pasaules tirgos.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,6%, te lielu pārsteigumu nav, galvenokārt notikušas dažādas sezonāli tipiskas cenu korekcijas. Acīs krīt tikai sakaru pakalpojumu izmaksu kāpums par 2,8%, palielinot gada inflāciju līdz 3.0% — augstākajam līmenim kopš 2000.gada. Šo pakalpojumu cenas ilgstoši bija samazinājušās, palīdzot Latvijai panākt zemāko sakaru izmaksu līmeni ES valstu vidū. Taču, lai operatori ieguldītu jaunajās tehnoloģijās, kādam par to jāmaksā.
Vislielākais kāpums starp visām produktu kategorijām gada griezumā maijā bija cukuram (+12,1%), kas saistīts ar notikumiem pasaules tirgū, te vainojama El Ninjo ietekme uz cukurniedru plantācijām Āzijā. Savukārt visstraujākais cenu kritums bijis aviobiļetēm (-20%). Aviosabiedrības nemaksā degvielas akcīzes nodokli, tāpēc nesenajam naftas cenu kritumam te var būt ļoti izteikta ietekme uz izmaksām. To pakalpojumu cenu kritums gada griezumā kopš pērnā augusta ir turējies virs 10%.
#3/5
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Maijā patēriņa cenas pieauga par 0,6%. Cenu izaugsmi mēneša laikā galvenokārt veicināja par 1.8% dārgāka degviela, sezonāls kāpums augļu cenās (par 5,8%), kā arī par 2.8% dārgāki telekomunikāciju pakalpojumi. Savukārt trešo mēnesi pēc kārtas cenu izaugsmi visbūtiskāk iegrožoja lētāka siltumenerģija – maijā siltuma tarifi samazinājās vēl par 2,4%.
Patēriņa cenas maijā kopumā bija par 0,8% zemākas nekā pirms gada – precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,3%. Aizvien turpinājusies pērnā gada otrajā pusē un šī gada janvārī notikušo naftas cenu kritumu pakāpeniska uzsūkšanās, kas arī aizvien bija galvenais cenu izaugsmi kavējošais faktors. Izslēdzot tiešo ietekmi no lētākas degvielas, siltumenerģijas un gāzes, cenu izaugsme gada laikā būtu virs nulles.
Dziļākais deflācijas punkts šogad, šķiet, nu jau ir sasniegts. Deflācija būs vēl arī jūnijā, bet kļūs mazāka. Iepriekšējie naftas cenu kritumi vēl turpinās kavēt cenu izaugsmi – jūnijā sagaidāms vēl viens siltumenerģijas tarifu samazinājums, bet jūlijā zemāki kļūs arī gāzes tarifi mājsaimniecībām. Patēriņa cenu izaugsmi, turpretī, pakāpeniski turpinās balstīt algu un patēriņa izaugsme. Papildus to veicinās arī PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem jūlijā. Mūsu prognoze patēriņa cenu izmaiņām šim gadam vidēji ir 0,2%.
#4/5
Ekonomikas ministrija
Šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Precēm tas palielinājās par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,8 %.
Caurmērā pēckrīzes periodā maijam bija raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti neliels cenu pieaugums. Otro gadu pēc kārtas maijā cenu pieaugums ir straujākais kopš 2008.gada.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu maijā bija pārtikai. Cenas pārtikai pieauga par 0,7%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Sezonālu faktoru dēļ lielākā ietekme bija cenu kāpumam augļiem. Cenas pieauga arī gaļai, bet samazinājās dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenas maijā turpināja pieaugt ceturto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 2,1%, ko ietekmēja cenu kāpums visās produktu grupās, izņemot augu eļļas. Visstraujāk cenas pieauga cukuram saistībā ar bažām par ražas pasliktināšanos Indijā, kas ir otra lielākā cukura ražotāja pasaulē.
Cenas degvielai maijā palielinājās par 1,8% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Maijā turpinājās pasaules naftas cenu kāpums. Mēneša sākumā pasaules naftas cenas samazinājās, kam sekoja straujš kāpums, mēneša beigās sasniedzot šogad augstāko līmeni - 50 USD par barelu. Pasaules naftas cenu kāpums saistīts ar pazīmēm par pārmērīgu enerģijas piegāžu mazināšanos, ņemot vērā plašos ugunsgrēkus naftas ieguves reģionā Kanādā, kura ir ASV lielākā jēlnaftas piegādātāja, nemierus Nigērijā un Venecuēlā. Pasaules naftas cenas vidēji mēneša laikā pieauga par 12 %.
Maijā cenas pieauga arī pakalpojumiem – par 0,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams fiksētā tālruņa pakalpojumiem un atpūtas pakalpojumiem. Maijā cenu pieaugumu noteica arī sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem par 1,4%. Cenas pieauga arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai par 0,7 %.
Lielākā pazeminošā ietekme maijā bija cenu kritumam siltumenerģijai. Dabasgāzes cenas krituma dēļ siltumenerģijai cena samazinājās par 2,4%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2016.gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas samazinājās par 0,8%. Gada vidējā inflācija bija negatīva -0,2 %.
2016.gadā inflāciju turpinās ietekmēt pasaules naftas un pārtikas cenu dinamika. Pēc būtiskā cenu krituma 2015.gadā un šī gada sākumā, kopš februāra pasaules cenām vērojams pieaugums, tomēr to ietekmēja dažādi īslaicīgi faktori un turpmāk straujš to kāpums netiek prognozēts. Kopējās izmaksas saglabāsies zemas pateicoties iepriekšējo periodu cenu kritumam, kas cenas vairumā patēriņa preču grupu noturēs zemā līmenī, tādēļ kopumā šogad gada vidējā inflācija varētu būt tuvu nullei.
#5/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Maijā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Inflācijas kāpumu visvairāk ietekmēja cenu pieaugums svaigiem augļiem, degvielai, telekomunikāciju pakalpojumiem, gaļai un tās izstrādājumiem, atpūtas pakalpojumiem, kā arī apģērbam.
Neskatoties uz cenu līmeņa pieaugumu mēneša laikā, gada inflācija joprojām ir negatīva -0,8%. To galvenokārt nosaka cenu samazinājums precēm par 1,6%, kamēr pakalpojumiem cenas ir kāpušas par 1.3%. Lielāko ietekme uz preču cenu kāpumu veido alkohola, tabakas un alus sadārdzināšanās, kas ir akcīzes nodokļa palielināšanas rezultāts. Turpretim lielāko ietekmi uz cenu līmeņa samazināšanos joprojām veido energoresursu cenu kritums. Tā ietekmē lētāka joprojām ir degviela, gāze, siltumenerģija un arī aviopārvadājumi. Tāpat zemākas ir svaigu augļu cenas.
Neskatoties uz cenu kāpumu mēneša laikā, vēl turpmākos mēnešus inflācija gada griezumā būs negatīva. Turpmākās izmaiņas cenās turpinās veidot ārējie notikumi. Apstākļi naftas tirgū norāda uz iespējamu cenu kāpumu, jo sarežģījumi ar piegādi pieaug laikā, kad iesācies patēriņa karstākais periods. Tas nedaudz atdzīvinās inflāciju, taču krass pieaugums netiek prognozēts. Gada piecos mēnešos ANO pārtikas cenu indekss uzrāda mērenu augšupeju, tomēr tas joprojām atpaliek no pērnā gada atzīmes. Tas norāda, ka arī turpmāk izmaiņas pārtikas cenās būs maznozīmīgas. Lielākas svārstības varētu uzrādīties līdz ar pirmajām aplēsēm par iespējamo šā gada ražu. Nedaudz straujāks kāpums turpināsies pakalpojumu cenās, kaut tas pēdējā laikā pieauguma temps ir pakāpeniski krities. Tas liecina par uzņēmēju piesardzīgumu novērtējot patērētāja jutību pret potenciālo cenu kāpumu. Gada otrajā pusē inflācija atgriezīsies virs nulles. Taču kopumā inflācija turpinās nīkuļot, un saglabās labvēlīgus apstākļus pirktspējas un patēriņa kāpumam. Izšķiroša būs patērētāja pārliecība par ekonomikas perspektīvām, kas diktēs par ko un cik daudz viņš būs gatavs tērēties.