Preču eksporta sniegums nav iepriecinošs, atzīst eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gada martā salīdzinājumā ar februāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 9,6%, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 7,1% un importa vērtība – par 11,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Plašāk - galerijā augstāk!
#1/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī martā Latvijas preču eksports samazinājās pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Par laimi, turpinot iepriekšējo mēnešu tradīciju, šis sarukums notika uz reeksporta rēķina. Saskaņā ar ātru un tāpēc aptuvenu vērtējumu, Latvijā ražoto preču eksports martā gada griezumā pieauga par 1%, bet reeksports samazinājās par 17%. Pirmajā ceturksnī kopumā attiecīgie skaitļi bija +3% un -19%. Šo starpību galvenokārt veido izmaiņas degvielu un elektronikas preču reeksportā. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi izmaiņas eksportā un reeksportā jau ir ļoti līdzīgas, bet kopējais eksporta pieaugums bijis 7.1%. Tas pats par sevi nav liels panākums, jo martā pret februāri eksports mēdz pieaugt dienu skaita atšķirības dēļ.
Šī gada 1.ceturksnī pārtikas un dzērienu eksports kopumā ir audzis par 18% — tā joprojām ir pērnā gada lieliskās graudu ražas atskaņa. Koksnes un mēbeļu eksports pieaudzis par 6%, tas savukārt atspoguļo straujo attīstību koksnes dziļākas pārstrādes nozarē. Par 11% audzis ķīmijas, plastmasu un nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) eksports, kas ir rezultāts gan attiecīgo nozaru izlaides pieaugumam, gan būvniecības pārorientēšanai uz eksportu situācijā, kad vietējie pasūtījumi ir kritušies. Par 23,2% krities mašīnu, iekārtu, elektronikas, transportlīdzekļu un to daļu eksports, kas savukārt atspoguļo reeksporta samazināšanos, jo šo preču ražošanā Latvijā šogad līdz šim raksturīgs mērens pieaugums. Vēl straujāk, par 38% krities fosilo kurināmo eksports, kas ir sekas pirmkārt re-eksportēto produktu cenu kritumam. Par 7% krities metālu un to izstrādājumu eksports. Ja metālapstrāde pēc neliela krituma pērn atsākusi augt, tad metālu ražošana šogad ir piedzīvojusi, iespējams, neatgriezenisku lejupslīdi un šajā jomā turpmākajos mēnešos samazinājums noteikti kļūs vēl izteiktāks.
Situācija Latvijas preču eksportā tātad ir kontrastaina, bet ne slikta, ja skatāmies cauri kopējo skaitļu neglītajai virskārtai. Latvijas iedzīvotāju ienākumi no eksporta preču ražošanas pieaug, jo īpaši ievērojot to, ka samazinās svarīgu importa komponentu (pirmkārt enerģijas un metālu) izmaksas, to ietekmi šobrīd būtu grūti precīzi novērtēt. Taču eksporta attiecība pret IKP šī iemesla dēļ šogad var samazināties, radot iespaidu, ka Latvijas ekonomika kļuvusi noslēgtāka no pārējās pasaules. Kā jau norādīts, tas būtu paviršs spriedums, taču eksporta/IKP attiecības pieaugums, acīmredzot neņemot vērā šādas nianses, ir pat viens no Nacionālā attīstības plāna mērķiem. Cits NAP mērķiem tikpat kaitīgs process ir augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta kāpums. Tā kā šī eksporta radīšanai vajag proporcionāli ļoti maz importa, arī tas veicina ārējās tirdzniecības apgrozījuma un IKP attiecības pazemināšanos.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Pēdējos gados gan eirozonas, gan visas pasaules ekonomika kopumā aug lēni, un prognozes par Latvijas partnervalstu izaugsmi joprojām tiek pārskatītas galvenokārt uz leju. Krievijas noteiktās sankcijas piena un zivju produkcijas importam uz laiku ir negatīvi ietekmējušas šo preču grupu Latvijas eksportētāju darbību. Vienlaikus sankcijas ir arī stimulējušas uzņēmējus atrast jaunus noieta tirgus, kā arī dažādot savu preci, radot jaunus inovatīvus un nišas produktus. Piemēram, jau pagājušajā gadā uzsākts siera, sviesta un piena pulvera eksports uz iepriekš neapgūtām valstīm - Kazahstānu, Saūda Arābiju, Austriju, Tunisiju, Ķīnu, Maltu. Joprojām Latvijas ārējā tirdzniecība ir pakļauta ārējiem riskiem, galvenokārt saistībā ar attīstības valstu ekonomiku izaugsmes tempu vājināšanos un ģeopolitisko situāciju. Ģeopolitisko notikumu radītais negatīvais emocionālais fons ietekmē visu ekonomikas dalībnieku rīcību – gan patērētājus, kas izvēlas mazāk tērēt, bet vairāk uzkrāt, gan ražotājus, kas atliek savus investīciju projektus.
Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji, neraugoties uz sarežģīto situāciju globālajā tirgū, Latvijas uzņēmēju novērtējums par pasūtījumu apjomiem šā gada otrajā ceturksnī ir uzlabojies un eksporta perspektīvas tiek vērtētas pozitīvi. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem joprojām ir potenciāls paplašināt savas eksporta tirgus daļas, taču šī mērķa sasniegšanai nepieciešami jauni kvalitatīvi produkti un zīmoli. Arī eiro zonas iekšzemes kopprodukta pieaugums 1. ceturksnī un Krievijas tautsaimniecības izaugsmes krituma bremzēšanās ļauj cerēt uz ārējā pieprasījuma stabilizēšanos.
Šodien, 11. maijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padomes pieņemtais lēmums uzaicināt Latviju kļūt par pilntiesīgu OECD 35.dalībvalsti varētu stimulēt potenciālos investorus veikt ieguldījumus jaunos projektos vai jau esošo uzņēmumu ražošanas jaudu paplašināšanā. Tas varētu veicināt arī tiešo ekonomisko sadarbību ar OECD dalībvalstīm un palīdzēt Latvijai kļūt ekonomiski atpazīstamākai valstīs, ar kurām līdz šim ekonomiskajā un tirdznieciskajā sadarbībā nav pilnībā izmantots viss potenciāls.
#3/4
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Jau ceturto mēnesi pēc kārtas eksporta dati ir ar negatīvu pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Kopumā pirmajā ceturksnī eksporta kritums ir teju 5,7% pret pagājušā gada pirmo ceturksni. Kopumā skaitļi izskatās satraucoši, bet jāņem vērā, ka lielāko daļu eksporta krituma dod reeksports, kas jebkurā gadījumā lielu pievienoto vērtību Latvijā neatstāj. No būtiskākajām reeksporta nozarēm lielākie kritumi ir elektroierīcēm, naftas produktiem, kā arī sauszemes transporta līdzekļiem.
Salīdzinoši maza daļa no šī eksporta kopapjoma rodas Latvijā – lielākoties šīs preces tiek ievestas Latvijā uz laiku, tālākai izplatīšanai kaimiņvalstīs.
Gan vāja ārējā vide, gan zemās ražošanas cenas būs par iemeslu tam, ka, visticamāk, šogad preču eksporta kopapjoms būs līdzīgs 2015.gada apjomam, iespējams, pat mazāks.
#4/4
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Preču eksporta sniegums šī gada pirmajos trīs mēnešos bijis svārstīgs un kopumā neiepriecinošs. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, eksporta apgrozījums janvārī saruka par 11%, februārī nedaudz atguvās, bet martā atkal uzrādīja 4.9% kritumu. Pirmajā ceturksnī kopumā preču eksporta apgrozījums bijis par 5.4% mazāks nekā pirms gada.
Kopējo kritumu eksporta apgrozījumā lielā mērā noteicis re-eksports. Būtiskākos negatīvos devumus kopējā izaugsmē martā un pirmajā ceturksnī kopumā veidojušas nozares, kurās pārsvarā produkcija tiek re-eksportēta: elektroierīču un elektroiekārtu nozarē, kā arī naftas produktos. Samērā spējš ir arī importa kritums šajās nozarēs, līdz ar to ietekme uz ekonomikas izaugsmi ir limitēta. Eksporta apgrozījuma pieaugumu kavē arī krītošās cenas – eksporta apjomos kritumi, visticamāk, ir mērenāki.
Neskatoties uz deflāciju noieta tirgos, pirmajā ceturksnī kopumā ļoti iepriecinošu sniegumu uzrādījusi kokapstrādes nozare – tās eksporta apgrozījums bijis par 8.2% lielāks nekā pērn. Pārtikas, tai skaitā rekordražas uzrādījušo graudu eksports pirmajā ceturksnī pieaudzis par 17%. Padsmit procentu liela izaugsme bijusi arī ķīmisko produktu un optisko instrumentu eksportā.
Eksporta kritumi uz Krieviju ir kļuvuši seklāki (-11% gada griezumā martā, -18% pirmajā ceturksnī kopumā), un sagaidāms, ka negatīvā ietekme uz preču eksportu no Krievijas šogad pakāpeniski mazināsies. Eksports uz pārējām NVS valstīm martā pat pieauga par 11% (pirmajā ceturksnī gan kopumā -10%). Eksports uz eirozonu pirmajā ceturksnī bijis par 7% mazāks nekā pērn. Lielāko pozitīvo pienesumu šī gada pirmajos trīs mēnešos sniedzis eksports uz Dāniju (pieaugums par 17%; būtisku devumu izaugsmē devis koka, mēbeļu, dzelzs un tērauda, kā arī ķīmijas produktu eksporta pieaugums uz šo valsti). Kāpināts apgrozījums arī tālākos/eksotiskākos tirgos, kā, piemēram, Alžīrija un Džibutija – tas gan lielākoties ir graudu eksportētāju nopelns.