Septembrī preču eksporta apjomus balstīja rekordlielā graudu raža, norāda eksperti.
Paredzams, ka tuvākajos mēnešos līdzīgas tendences turpināsies un eksporta apjomi pieaugs.
Šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 23,1% un importa – par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Septembrī Latvija eksportēja preces 966 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,08 miljardi eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,2% (2015. gada augustā – 43,2%).
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm detalizētāk iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Septembrī preču eksports atkal audzis pēc īslaicīga krituma augustā. Jāsaka gan, ka eksporta gada izaugsmi galvenokārt veidoja divas lielas preču grupas – graudi (rekordaugstu ražu dēļ) un metāli (beidzot lielāks kāpums dzelzs un tērauda eksportā, visticamāk, Liepājas Metalurgam). Preču eksports, izņemot šīs divas preču grupas, septembrī bija mazāks nekā pērnā gada septembrī. Lielākajās preču grupās – pārtikas produkti (izņemot graudus), koka izstrādājumi, mašīnas un iekārtas – bija novērojami kritumi. Savukārt auga papīrizstrādājumu, būvmateriālu, transportlīdzekļu eksports.
Preču eksports uz Krieviju augustā saruka par 40% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, kas ir dziļākais preču eksporta kritums uz Krieviju šogad. Uz citām NVS valstīm bija eksportēts par 6% mazāk nekā pirms gada. Savukārt eksports uz eirozonas valstīm auga par 5%, uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas par 4%. Ap pusi no graudu eksporta aizgāja uz Alžīriju – ja pērn septembrī eksports uz Alžīriju bija mērojams tūkstošos eiro, tad šogad tie ir miljoni eiro.
Šī gada 9 mēnešos Latvijas preču eksports auga par 2% un arī gada kopumā gaidāms līdzīgs pieaugums. Graudu eksports turpinās balstīt kopējo izaugsmi.
#2/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Šā gada septembrī, salīdzinājumā ar augustu, preču eksporta vērtība uzlēca par 23,1%, kamēr imports pakāpās par 4,8%. Kā bija gaidāms, lielu devumu sniedza graudaugu eksporta pieaugums par 114,8 miljoniem eiro, kas aizceļoja pa visu pasauli - Alžīriju, Saūda Arābiju, Franciju un Spāniju. Pozitīvi, ka šo labo rezultātu veidoja arī eksporta kāpums citās nozarēs – kokrūpniecībā, metālu un to izstrādājumu, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma, kā arī pārtikas nozarē. Septembrī gada laikā kāpums ir 3,7%, kas ir visai labs rezultāts, tomēr sagaidīt garantētu tālāku, tikpat pārliecinošu, eksporta apjomu kāpumu nevar.
Ārēja vide joprojām ir visai sarežģīta, un tuvākajā laikā Austrumu virzienā tāda tā būs ļoti izteikta. Rezultātā eksporta rezultāti preču grupās uzrāda krietni nevienmērīgu sniegumu, un arī turpmāk tas būs raksturīgi. Gada nogales mēnešos ārējo tirdzniecību būtiski uzlabos graudaugu eksports, kā arī zemās energoresursu cenas. Lai arī centieni diversificēt eksporta tirgus ir vērojami, būtiskas izmaiņas galveno eksporta tirgu izkārtojumā joprojām nav notikušas, respektīvi, svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā septembrī bija Lietuva (18,9%), Igaunija (10,7%), Krievija (7%) un Vācija (6,4%). Krievijas tirgus īpatsvars joprojām ir nozīmīgs, lai arī tas ir mazinājies. Diversifikācija īstenosies ļoti pakāpeniski, kas nozīmē, ka darbs pie jaunu un izaugsmi sološu tirgu apgūšanas ir intensīvi jāturpina.
#3/4
Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Pēc ļoti vāja augusta eksporta rādītājos, ko skaidroju ar šīs vasaras specifiku, kad saulainais un siltais laiks šogad lielākoties koncentrējās tieši augusta mēnesī, septembrī aktivitāte atdzīvojās, eksportam pieaugot par 3,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Kopumā šogad deviņos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās ir pieaudzis par 2%.Septembra datos jau izteikti sāk parādīties šī gada graudaugu raža, kas bijis produktu segmentā ir bijusi otra lielāka pozīcija aiz ierastajiem līderiem koka un koka izstrādājumiem.
Lielākais noieta tirgus graudu eksportētājiem septembrī ir bijusi Alžīrija, kur nonāca vairāk nekā puse no šajā mēnesī eksportētajiem graudiem. Sagaidāms, ka spēcīgi graudaugu eksporta dati būs arī nākamajos šī gada mēnešos. Kopumā gan būtu kritiski jāvērtē šī eksporta sadaļa un nākotnē vajadzētu vairāk fokusēties uz pievienotās vērtības lielāku radīšanu Latvijā tieši graudaugu produktu segmentā, nevis priecāties par lieliem nepārstrādātu graudu eksporta rādītājiem. Ja kokapstrādes nozarē pirms vairākiem gadiem uzņēmumiem pamatoti tika pārmests, ka tie pārsvarā eksportē pirmapstrādes materiālus un apaļkoksni ar zemu pievienoto vērtību, un šis pārmetums bija vietā, jo pirmapstrādes produktu kopējais apjoms 2000.gadu sākumā bija teju 70% no eksporta kopapjoma, tad šobrīd Latvijas kokrūpnieku eksportā pirmapstrādes produkcija vairs pat nesasniedz 40%, apaļkoksnei sarūkot zem 10% no kopējā kokmateriālu eksporta. Līdzīgu tendenci būtu vēlams redzēt arī graudkopības nozarē, lai pievienotā vērtība rastos Latvijā un nepārstrādātu graudu īpatsvars kopējā eksportā saruktu.
#4/4
Ekonomikas ministrija
Kopumā 2015.gada trīs ceturkšņos eksports bija par 2% lielāks nekā pirms gada.
Apjomīgākais pieaugums bija vērojams mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta grupā. Uz lielāko Latvijas eksporta tirgu – ES valstīm eksports šajā laikā pieauga par 3,2%, savukārt uz NVS valstīm – samazinājās par 19%. Uz pārējām valstīm eksports pieauga par 20 %.
Preču imports 2015.gada janvārī - septembrī bija par 0,6% lielāks nekā pirms gada. Sagaidāms, ka eksports turpinās mēreni augt un gada nogalē tā svārstības būs atbilstošas sezonalitātei.