Finanses

Eksperti: Procentu likmes būs zemas ilgāku laiku

Žanete Hāka, 11.03.2016

SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš

ECB vakar izšāva pa visu savu ieroču arsenālu un deva mājienu tirgum, ka munīcijas viņiem nebūt netrūkst.
Sekas Latvijai?
Pirmkārt, izmaksas par esošajiem eiro kredītiem saglabāsies līdzšinējā līmenī vai kļūs nedaudz zemākas (runa ir par kredītu līgumos minēto Euribor likmi), jo ECB pazemināja refinansēšanas likmi, bāzes procentu likmi un depozītu procentu likmi. Tāpat ECB prognozē, ka zemas procentu likmes saglabāsies ilgāk nekā tas tika iepriekš gaidīts (laba ziņa kredītu ņēmējiem).
Otrkārt, ECB gada otrajā pusē sagaida pozitīvu inflācijas rādītājus, kas nozīmē nelielu patēriņa preču cenu kāpumu visa gada griezumā (tuvākajos mēnešos visticamāk saglabāšoties negatīvi inflācijas cipari).
Treškārt, Latvija mazāk nozīmīga ir jaunā TLTRO2 programma, jo banku sektora noguldījumu portfelis ir lielāks par kredītportfeli, kā rezultātā nav nepieciešamības pēc papildus resursiem kreditēšanai, lai cik lēti arī tie nebūtu. Drīzāk finanšu sektoram problēmas rada negatīvā ECB depozītu procentu likme (-0,40%), kas samazina finanšu sektora rentabilitāti. Investorus šī ECB sapulce kārtējo reizi apbēdināja, jo pār eiro saglabājas negatīvu procentu likmju ēna, kas materializējas arī atsevišķu eiro zonas valdību vērtspapīru ienesīguma ciparos – tie ir ar mīnusa zīmi.
Kāpēc ECB pasākumi neveicinu strauju kreditēšanas tempu pieaugumu visā eiro zonā? Kreditēšanas pusē galvenie nosacījumi nav pieejamais resursu daudzums un rekorda zemās procentu likmes, bet gan kvalitatīvs pieprasījums un riska līmenis. Komercbankas neriskēs ar noguldītāju naudu un nesāks kreditēt riskantākus projektus tāpēc, ka ir zemākas procentu likmes un ECB piedāvā vairāk naudas. Valstīs, kurās nav eiro resursu trūkums, šo instrumentu iedarbība ir ierobežota.
Eiro cena pēc ECB paziņojuma par pieņemtajiem lēmumiem starpbanku tirgū aizdevās līdz 1,082 dolāru līmenim, bet vēlāk eiro jau uzlēca līdz 1,110 dolāru atzīmei. Pesimismu par eiro cenu strauji nomainīja optimisms pēc tam, kad ECB vadītājs minēja, ka turpmāki procentu likmju pazeminājumi varētu arī nesekot. Latvijas eksportētājiem, kuri eksportē ārpus eiro zonas šāda tirgus reakcija (eiro cenas pakāpšanās) nav labvēlīga, jo dārgs eiro (ja tas turpinās doties augstākos cenu līmeņos) pavājina eksportētāju konkurētspēju ārpus eirozonas.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Zemas procentu likmes saglabāsies ilgāk nekā tas tika iepriekš gaidīts, komentējot vakardienas Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu, norāda aptaujātie eksperti.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdienas sanāksmē ECB pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi un palielināt obligāciju pirkšanas programmas apjomu, tādējādi cenšoties veicināt eirozonas gausās ekonomikas izaugsmi un paaugstināt bīstami zemo inflāciju.

ECB procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazinājusi no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Tāpat banka par 0,1 procentpunktu samazināja arī noguldījumu likmi - līdz mīnus 0,4%.

Savukārt diennakts procentu likme samazināta par 0,5 procentpunktiem un turpmāk veidos 0,25%.

Jaunās procentu likmes spēkā stāsies no 16.marta.

Galerijā augstāk iespējams izlasīt, kā eksperti komentē šo lēmumu un kā ECB lēmums ietekmēs tirgu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No jauna izsniegto kredītu zemās likmes atvieglojušas kredītu atmaksu

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku katru ceturksni veiktais banku apsekojums liecina, ka 2016. gadā kāpis klientu kredītu pieprasījums, bet kredītu izsniegšanas prasības kredītiestādes nav būtiski mainījušas, liecina informācija centrālās bankas gada pārskatā.

Nefinanšu sabiedrību kreditēšanas sektorā Latvijas kredītiestādes kompensēja kredītu procentu likmju kritumu ar augstākām ar procentu likmēm nesaistītām maksām. Vienlaikus augošās konkurences ietekmē nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem kredītiestādes noteica mazāk stingras, piemēram, ķīlas prasības, kas uzlaboja nefinanšu sabiedrību iespējas iegūt kredītresursus.

2016. gadā Latvijas tautsaimniecībā iezīmējās jauna tendence – kredītiestādēm pakāpeniski atjaunojot tautsaimniecības kreditēšanu, ar martu sāka augt iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis, bet ar aprīli arī kredītu atlikuma gada pieauguma temps kļuva pozitīvs. Gadā kopumā iekšzemes finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3% (kredītiestāžu kredītportfeļa pirmais pieaugums kopš 2008. gada).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko finanšu dati var pastāstīt par dabisko procentu likmi?

Latvijas Bankas ekonomists Viktors Ajevskis, 14.01.2019

1 .attēls. ASV valdības viena gada un 10 gadu obligāciju peļņas likme (%)

Avots: ASV Federālo rezervju sistēmas valde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: Kredītu procentu likmju samazinājums Latvijā varēja būt straujāks

LETA, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecības aizņemas gan mājoklim, gan patēriņam, uzņēmumi - apgrozāmajiem līdzekļiem

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī

Žanete Hāka, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā eirozonas tautsaimniecības attīstību, kas visumā atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes redzējumam, ECB Padomes 20. oktobra sēdē tika nolemts turpināt īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu un atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī, liecina ECB ziņojums.

ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī. Kā jau iepriekš tika uzsvērts, šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām. Padome arī apstiprināja, ka aktīvu mēneša iegādes 80 mljrd. eiro apjomā paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laikposmā, un vismaz līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Eirozonas tautsaimniecības attīstība laikā kopš septembra monetārās politikas sēdes apstiprina iepriekšējās prognozes par mērenu, bet noturīgu tautsaimniecības izaugsmi un pakāpenisku inflācijas pieaugumu. Palīdzot monetārās politikas pasākumiem, eiro zonas tautsaimniecība demonstrē augstu noturību pret ārējiem riskiem un politisko nenoteiktību, kas ļauj nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Neskatoties uz to, ar bāzes scenāriju saistītie riski vēl aizvien ir lejupvērsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu jaunajos kredītos dominē liela apjoma aizdevumi

Žanete Hāka, 07.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nefinanšu sabiedrībām no jauna izsniegto kredītu apjomā turpināja dominēt liela apjoma aizdevumi (lielāki par vienu miljonu eiro), tāpēc šāda veida kredītu procentu likmju ietekme uz kopējo nefinanšu sabiedrībām no jauna eiro izsniegto kredītu vidējo svērto procentu likmi bija noteicošā, liecina Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskata dati.

Nefinanšu sabiedrībām no jauna eiro izsniegto kredītu procentu likmes pārskata periodā turpināja ietekmēt Euribor procentu likmju pakāpeniskā samazināšanās, savukārt virs naudas tirgus atsauces procentu likmēm pievienotā kredītu procentu likmju daļa svārstījās aptuveni vienā līmenī.

Pastiprinoties kredītiestāžu konkurencei un saglabājoties stabilai tautsaimniecības attīstībai, dažas kredītiestādes 3. ceturksnī pazemināja kredītu standartus un virs atsauces procentu likmes pievienoto kredītu procentu likmes daļu ilgtermiņa aizdevumiem lielajām nefinanšu sabiedrībām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 500 miljonus eiro.

Vienlaikus citas kredītiestādes izsniedza augstāka riska kredītus ar lielāku pievienoto procentu likmi. Kopumā nefinanšu sabiedrībām no jauna eiro izsniegto kredītu procentu likme aprīlī un maijā strauji saruka, vairākām kredītiestādēm pārskatot kredītu nosacījumus esošajiem klientiem un izsniedzot jaunus kredītus zema riska nefinanšu sabiedrībām (aprīlī – 2,7%; maijā – 2,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskanējušie priekšlikumi par patēriņa kredītu likmes ierobežošanu nav pamatoti ar faktiem un nav veikta rūpīga analīze par ietekmi uz tirgu, tādējādi nepārdomāta to ieviešana var kaitēt ekonomikai, uzsver tirgus dalībnieki. Izskanējušie rosinājumi ierobežot likmes līdz 0,07% vai Latvijas Bankas (LB) minētais Igaunijas piemērs samazināt likmi līdz 0,125% apturēs tirgus attīstību, un atsevišķi finanšu pakalpojumi var kļūt nepieejami, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ceturtdien Saeima 2.lasījumā atbalstīja vairākus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus nebanku aizdevēju tirgum. Tie paredz tādus ierobežojumus kā patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz atmaksāt kredītu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, kas ir 215 eiro; stingrākas prasības aizdevējiem patērētāja maksātspējas vērtēšanā, kā arī kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei un citus.

Komentējot Saeimas balsojumu, Latvijas Alternatīvo Finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, saka, ka grozījumi ir priekšvēlēšanu laika spogulis. Viņš uzsver, ka 2. lasījumā ir apstiprināti dažādu partiju priekšlikumi, nevērtējot to savstarpējo mijiedarbību, kā arī ietekmi uz tirgu un patērētāju. Šobrīd nav skaidrs, ko likumdevējs vēlas panākt, virzot šīs izmaiņas. Ja arī 3. lasījumā tiks atbalstītas šīs izmaiņas, no tirgus pavisam pazudīs nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem, prognozē LAFPA vadītājs. Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka pēc pusgada valsts varēs secināt, ka Latvijā patērētāju kreditēšanā ir notikusi tirgus kļūda un ir nepieciešama valsts atbalsta programma, lai nodrošinātu, ka tiek «atdzīvināts» patēriņa kreditēšanas tirgus. Līdzīga situācija jau bija izveidojusies ar hipotekāro kreditēšanu, kur kreditēšana galvenokārt notiek, pateicoties valsts atbalsta programmām. Otrs iespējamais scenārijs ir tāds, ka politiķi būs spiesti grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, paaugstinot kredītu kopējās izmaksas dienā, jo pie pašreizējā piedāvājuma no tirgus pazudīs aizdevumi līdz 500 eiro apmērā, kā arī kredīti, kas izsniegti uz īsiem termiņiem jeb līdz sešiem mēnešiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nenotveramais brīdis, kad būsim pārliecinājušies par noturīgu stabilitāti

Latvijas Bankas Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Gundars Dāvidsons, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2015. gada martā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu par valsts vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) sākšanu, to pavadīja arī solījums programmu turpināt līdz 2016. gada septembra beigām vai līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim (inflācija tuvu, bet zem 2% līmeņa).

Šomēnes varam atzīmēt datumu, kad sākotnēji bija paredzēts eirozonas centrālo banku PSPP noslēgums.

Bet programma tomēr turpinās.

Varam konstatēt, ka acīmredzot nav izpildījies otrais priekšnosacījums: ECB Padome, kuras sastāvā ir arī Latvijas Bankas prezidents, nav guvusi pārliecību, ka vērojama noturīga inflācijas tuvināšanās 2%. Programmas izbeigšanas vietā tā ir pagarināta par sešiem mēnešiem, ir palielināts pirkto vērtspapīru mēneša apjoms, paplašināts pērkamo vērtspapīru loks, samazinātas procentu likmes un uzsākta jauna programma (TLTRO II). Arī 2016. gada 8. septembra sēdē ECB Padome apstiprināja, ka visi uzsāktie pasākumi turpinās. Un kāds ir tā visa rezultāts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dažiem ir atļauts reklamēties, bet citiem nav, tas nav loģiski. Diemžēl tā likumā ir uzrakstīts. Mūsu ieskatā aizliegtas nav komersantam paredzētās reklāmas,» grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājas spēkā 1. jūlijā un paredz būtiskus distances jeb ātro kredītu ierobežojumus un aizliedz kredītu reklamēšanu, komentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

B. Vītoliņa aicina kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus neizmanot absurdo normu PTAL grozījumos, lai juridisko personu vietā pakalpojumu reklamētu patērētāju vidū. Aizliegums reklamēt kredītus ir viena no būtiskajām normām, kas ietekmēs gan patērētājus, gan reklāmas tirgu Latvijā, jo tas skar gan banku, gan nebanku sektoru.

B. Vītoliņa ieskicē situāciju, kas vēl varētu radīt domstarpības starp pakalpojuma sniedzējiem un uzraugošo iestādi - PTAC. Gandrīz katrs interneta veikals piedāvā iegādāties preces arī uz nomaksu. «Ja interneta veikals piedāvā savas preces kreditēt ar licenzēta komersanta starpniecību, ir atļauts informēt par iespēju saņemt kredītu. Absurdi ir tas, ka atļauts tas ir gadījumā, ja kredītu dos cits, nevis pats preču vai pakalpojuma pārdevējs. Piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas savus telefonus pārdod uz nomaksu, kredīta reklāma savās interneta vietnēs nav atļauta,» skaidro B. Vītoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Daļu riska uzņēmējs var atdot valstij

, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kad burbulis Zviedrijā sprāgs, kreditēšanas prasības kļūs stingrākas

Natālija Poriete, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts vērtē: Cik reāls ir stagnācijas scenārijs?

Žanete Hāka, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā

LETA, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognozē uzņēmumu pieprasījuma pieaugumu pēc kredītiem

Žanete Hāka, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada decembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2017. gada 1. ceturksnim, informē centrālā banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Kredītu pieprasījums Latvijā 2016. gada 4. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kopumā palielinājās, un to noteica mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem kāpums (par to ziņoja divas kredītiestādes).

Viena kredītiestāde precizēja, ka audzis uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem. Informācija par pieprasījumu pēc ilgtermiņa kredītiem un kredītiem lielajiem uzņēmumiem bija atšķirīga. Viena kredītiestāde novēroja mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem nelielu pieaugumu un norādīja, ka nedaudz lielāku pieprasījumu veicinājuši uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Zemo procentu likmju vide: četri iemesli pārlieku nesatraukties par Latvijas kredītiestāžu spēju pielāgoties

Latvijas Bankas ekonomists Pēteris Kloks, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par cik palielināsies mājokļa kredīta maksājums, augot Euribor likmēm?

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No to klientu viedokļa, kas sava mājokļa iegādei saņēmuši hipotekāro kredītu, šis ir brīdis, kad iespējams novērtēt reālu ieguvumu no eiro ieviešanas Latvijā, pašreizējo tirgus situāciju raksturo SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs. Viņš uzsver, ka vēl kādu brīdi kredītu maksātāji ir drošībā un vēl vismaz pāris gadus par maksājumu pieaugumu nav jāsatraucas.

Vairāk nekā 99% no SEB bankas hipotekāro kredītu portfeļa ir eiro, tādēļ absolūtajam vairākumam klientu šobrīd nav jābažījas par Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku, un eiro sadārdzināšanās neatstāj būtisku ietekmi uz mājsaimniecības budžetu – pie nosacījuma, ja arī savus ienākumus viņi saņem eiro valūtā. Iemesls bažām varētu būt tiem uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju un samaksu saņem ASV dolāros, Lielbritānijas mārciņās vai kādā citā valūtā, kas zaudē vērtību pret eiro, jo valūtu kursu izmaiņu rezultātā to ražotā produkcija kļūst dārgāka eksporta tirgos un daļēji zaudē konkurētspēju, skaidro M. Larionovs.

Visā Eiropā paātrinās ekonomiskā izaugsme, un viss liecina, ka ultrazemo procentu likmju laiks tuvojas izskaņai. Arī Eiropas Centrālā banka, visticamāk, pakāpeniski atsāks palielināt procentu likmes, atgriežot tās pozitīvā teritorijā. Tas nozīmē, ka Euribor (it īpaši īsajiem termiņiem: 3 un 6 mēnešiem) tuvāko gadu laikā atkal kļūs par faktoru, kas ietekmēs kredītņēmēju mēnešu maksājuma apjomu. Tādēļ, pat, ja bankas tuvākajā laikā nemainīs klientiem piedāvātas fiksētās likmes ilgtermiņa aizdevumiem, klientu mēneša maksājumu apjoms var pieaugt mainīgo (bāzes) likmju ietekmē. Savukārt, no otras puses, pakāpeniski pieaugot naudas resursu cenai tirgū, tuvākajos gados no bankām varēs sagaidīt arī lielākas procentu likmes termiņnoguldījumiem un depozītiem, un tas būs izdevīgi noguldītājiem, skaidro eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru