Vietām Latvijā kailsala dēļ ziemāju sējumi var būt cietuši un jau tagad iespējams novērtēt, ka uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Precīzāk graudaugu sējumu situāciju gan varēs izvērtēt pēc veģetācijas atsākšanās.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA apstiprināja, ka vietām Latvijā graudaugu sējumi kailsala dēļ janvāra sākumā un februārī ir cietuši, taču precīzāk to, cik daudz ziemāju sējumu būs jāpārsēj ar vasarājiem, varēs pateikt pēc apmēram mēneša.

Kad atsāksies veģetācija, mēs varēsim saprast, kāda ir situācija, sacīja Jansons, piebilstot, kas šogad, visticamāk, nevar cerēt uz graudu rekordražām. Pastāv cerība uz graudu ražu vidējā līmenī.

Vairāk ziemāju sējumi cietuši vietās, kur bija mazāk sniega, tostarp Vidzemē. Lai gan mazākā mērā, arī vietām Latgalē, ziemāju sējumi var būt cietuši. Patlaban, piemēram, Vidzemē vēl ir dziļa ziema un kamēr nav bijis atkusis, grūti spriest par turpmāko. Sējumu stāvoklis dažādās Latvijas vietās varētu būt atšķirīgs, atkarībā no sniega esamības vai neesamības. Ja sniegs bija, sējumu situācija varētu būt labāka, ja sniega nebija, iespējamas problēmas.

Ziemāju raža šogad ir vidēji par 20% zemāka nekā 2012. gadā, savukārt vasarāju ražas līmenis ir tikpat augsts kā pērn, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.

Augusta nogalē pirms vasarāju kulšanas LLKC speciālisti veica vasaras kviešu, miežu, auzu, vasaras rapša un griķu ražas otro prognozēšana, kā arī apkopoja iekultās ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapša ražas.

«Veicot vasarāju labību prognozēšanu, secinājām, ka, pateicoties pietiekamajam mitrumam maijā, vasaras mieži un kvieši labi saceroja un arī turpmākie laika apstākļi vasarā lielākajā daļā Latvijas bija piemēroti labas ražas veidošanai,» skaidro agronoms, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Izņēmums ir Latgales reģions, kur daudzviet lielā sausuma dēļ graudi ir ļoti sīki, līdz ar to ražas līmenis ir nedaudz zemāks.

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Šajā gadā gaidāmas vidēji labas ziemāju – kviešu, rudzu un rapšu – ražas, paredz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Uz šāgada ziemāju ražu būtisku ietekmi atstāja ziemas kailsals, kura dēļ bojā gāja sējumi Zemgalē, kā arī daudzviet Kurzemē un Vidzemē. Augšanai atstāti vidēji labi un labi ziemāju sējumi, pārējās platības pārsētas ar vasarājiem. Līdz ar to ražas līmenis sagaidāms vidēji labs, pērnā gada līmenī. LLKC speciālisti secinājuši, ka nedz pavasara salnas, nedz arī aizvadītās nedēļas karstums ziemājiem un arī dīgt sākušajiem vasarājiem kaitējumu nav nodarījis.

LLKC augkopības speciāliste Laura Kirsanova norāda, ka pavasara laika apstākļi šogad graudaugiem ir labvēlīgi, lai gan jāatzīst, ka situācija var būt ļoti atšķirīga pat viena pagasta ietvaros. Tā, piemēram, vietām Ziemeļkurzemē ilgstoši nav lijis. Pēc pašreizējā vērtējuma sējumu stāvokli valstī kopumā tas gan nepasliktina.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Jelgavas novada Dome lēmusi vērsties pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V), kā arī Zemkopības ministrijas ar aicinājumu par iespējamiem atbalsta pasākumiem ziemas kviešu un rapšu audzētājiem saistībā ar katastrofālu ziemāju sējumu izsalšanu un bojāeju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Novada pašvaldība norādījusi, ka aizvadītā ziema ar sniega trūkumu, kas mijies ar stipru kailsalu, nodarījusi lielus postījumus ziemāju sējumiem. Lai arī patlaban tiešs iespējamo kaitējumu apmērs nav aprēķināts, vairums prognožu liek secināt, ka Zemgalē jāpārsēj būs no 70 līdz 90 procentiem ziemāju.

Jelgavas novada pašvaldība aicinājusi vērst uzmanību uz faktu, ka klimatiskie apstākļi, kas ietekmējuši izsalšanu, nav bijuši vien lokāla rakstura, bet gan visā valstī. Tieši tādēļ Jelgavas novada pašvaldība aicinot ziemāju izsalšanu vērtēt kā ārkārtēju un būtisku kaitējumu ziemāju sējumu platībām valstī un rast iespēju atbalsta pasākumiem zemnieku saimniecībām.

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Pagaidām nav bažas, ka ziemāju sējumi gaidāmā sala dēļ varētu izsalt, jo gaisa temperatūra nepazemināsies tik lielā mērā, lai sējumiem kaitētu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka pagaidām nav jābažījas par sala nodarītajiem postījumiem. «Jā, sals būs lielāks, bet tas nav bīstams - izskatās, ka būs -10, -11 grādi, kas ir normāli, graudaugi to pārcietīs. Sējumi tagad pamazām smuki sasalst, arī viss ūdens no lauka ir nosūcies, tā kā peļķes nesasals. Es domāju, ka viss būs kārtībā,» norādīja Balodis, piebilstot, ka par sējumiem būtu jāsāk bažīties, ja gaisa temperatūra pazeminātos vairāk par -15.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie laika apstākļi sējumiem ir bijuši labvēlīgi. «Īstenībā laiks ir bijis ļoti labs, bija diezgan sauss nevis slapjš, kas Latvijas augiem ir labi,» sacīja Balodis, piebilstot - pozitīvi vērtējams, ka gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski un nav krasu temperatūras svārstību.

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Ziemas miežu pļauja jau pabeigta, ražas gaidāmas mazākas nekā pērn.

Līdz jūlija beigām lielākajā daļā Latvijas pabeigta ziemas miežu pļauja, turpinās ziemas rapša un ziemas kviešu pļauja, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Centra augkopības eksperti graudaugu ražas vērtē kā vidējas, karstuma dēļ graudi ir sīki, taču kvalitāte ir laba.

Ziemas miežu vidējā raža valstī ir trīs tonnas no hektāra, kas ir zemāka nekā citus gadus. Miežu ražu ietekmēja karstums, kura dēļ graudi šogad ir sīkāki. Nokultie miežu lauki pašlaik tiek gatavoti ziemas rapša sējai, kas sāksies augusta pirmajās dienās. Ar ziemas miežiem šogad apsētās platības ir salīdzinoši nelielas – kopumā 2,7 tūkstoši ha.

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Meteorologi uznākušā sala turpināšanos prognozē līdz pat janvāra beigām, bet ziemāju laukos derētu vairāk sniega, raksta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Aukstums, kas aptvēris Latviju un visu Eiropas ziemeļaustrumu daļu, saglabāsies ne tikai nākamnedēļ, bet arī aiznākamnedēļ, liecinot pašreizējā «Global Forecast System» prognoze.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti graudaugu un rapšu ziemāju sējumus vērtējot kā labus. «Pērnā gada rudens bija ļoti labvēlīgs ziemāju sējai, tas deva iespēju augiem uzkrāt barības vielas pirms ziemas. Prognozēt rudenī gaidāmo ražu pagaidām nav iespējams, jo to var ietekmēt laikapstākļi pavasarī un vasarā,» paudis LLKC augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.

Bauskas un Iecavas novada zemnieki Bauskas Dzīvei stāstījuši, ka «sals ziemājus sastapis labā stāvoklī», tomēr veiksmīgai pārziemošanai noderētu vairāk sniega. Patlaban Bauskas, Rundāles un Iecavas novada laukos sniega nav daudz, tā sega nav vienmērīga. Lielākā salā nenosegtajās vietās labība varētu pat izsalt, ja jūtams aukstums saglabāsies ilgāku laiku.

Gailīšu pagasta uzņēmumam SIA «Uzvara-Lauks» kailsals iznīcinājis ziemājus 3400 hektāru platībā, nesot teju viena miljona eiro zaudējumus. Daudzi lauksaimnieki ziemā cietušos tīrumus pagājušajā nedēļā sāka pārsēt ar vasarājiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Izsalušie tīrumi atrodas Bauskas un Rundāles novadā, atklājis SIA «Uzvara-Lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko. «Līdz svētdienas rītam apsējām 1200 hektārus, nezaudējot optimismu,» teicis lauksaimniecības firmas īpašnieks Arnis Vējš. Uzņēmuma vadība cerot, ka vasarāju raža stabilizēs finansiālo situāciju.

«Šajā galā nav dzīvu lauku,» Bauskas Dzīvei stāstījis zemnieku saimniecības «Augškalni» vadītājs Salvis Kalniņš. Viņš apstrādā zemi Brunavas pagastā, pie Lietuvas robežas. Lauksaimniekam gājuši bojā visi 155 ha ziemāju. «Ne tikai nauda zaudēta, izbojāta augu seka, nebūs ziemājiem sēklas. Pagaidām cenšos neskaitīt tēriņus, skatos uz priekšu,» rezumējis saimnieks.

Nelabvēlīgie laika apstākļi nodarījuši būtiskus postījumus ziemāju sējumiem dažādos Latvijas reģionos, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par atlīdzību pieteikumiem sējumu apdrošināšanā.

Zaudējumus cietusi gandrīz katra trešā saimniecība, kas apdrošinājusi BTA savus sējumus, kā rezultātā BTA par vairāk nekā 1000 ha platībā izpostītiem ziemāju sējumiem atlīdzībās lauksaimniekiem šogad izmaksājusi jau gandrīz 200 tūkstošus eiro.

Saņemot apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus sējumu apdrošināšanā un apsekojot saimniecības, BTA speciālisti secinājuši, ka Zemgalē sējumu pārziemošanu būtiski ietekmējis rudens sausums, kas neļāva sējumiem sagatavoties ziemai. Savukārt, kailsals nodarījis būtiskus postījumus ziemas rapsim Latgalē un Vidzemē, kā arī ziemāju labības sējumiem Lubānas līdzenumā.

Ziemas kvieši līdz novembra vidum vairumā lauku bija sasnieguši cerošanas sākuma līdz beigu stadijas, norāda Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Līdzīga situācija bija vērojama rudzu un tritikāles laukos. Savukārt trešajā daļā no novērotajiem laukiem, kuros pirmās lapas vēl veidojās, jācer uz ziemas labvēlību.

VAAD novērojumos konstatēts, ka mitruma apstākļi graudaugu ziemāju sējumos pirms ziemošanas galvenokārt vērtējami kā labi. Vien atsevišķos laukos ar neizlīdzinātu reljefu oktobrī uzkrājās lieks ūdens.

Graudaugu attīstības stadija pirms ziemas iestāšanās ir viens no veiksmīgas ziemošanas ietekmējošiem faktoriem, skaidro dienests.

Lielākas cerības uz veiksmīgu izdzīvošanu ir augiem, kuri sasnieguši cerošanas fāzi un paspējuši cerošanas mezglā uzkrāt nepieciešamās barības vielas. Rudzi ziemcietības ziņā salīdzinājumā ar citām ziemāju graudaugu sugām ieņem pirmo vietu, pēc tam seko tritikāle, kvieši, mieži. Turklāt novērots, ka ziemu veiksmīgāk pacieš šķirnes, ka piemērotas un pieradušas pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem.

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina – graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2629,4 miljoni tonnu, informē LLKC.

Situāciju reģionos LLKC eksperti ieskicē šādi: Kurzemē – ja būs saulains, labības nokulšana šonedēļ varētu noslēgties. Zemgalē – daži saimnieki kulšanu pabeiguši, tomēr vēl ir daļa saimnieku, kuri cer uz saulainu laiku, lai kulšanu pabeigtu. Vidzemē un Latgalēkopumā vidēji nokults ne vairāk kā 50% no visām platībām.

Slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas saimniekiem, – kaltēšana maksā no 2,85–4,5 eiro/t, kas, kuļot ar 20–22% mitrumu veido aptuveni 25 eiro/t. Ja raža ir aptuveni 6 t/ha, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

Ziemāju labībām – ziemas kviešiem, rudziem, tritikālei un ziemas rapsim pārlieku augstas ražas šogad nav gaidāmas, prognozē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperti.

Maijā, veicot pirmo ziemāju sējumu apsekojumu, šķita, ka pārziemojušie un nepārsētie lauki ir labā stāvoklī, augu biezība optimāla un augsts ražas potenciāls, tomēr šobrīd lauki vairs neizskatās tik cerīgi, īpaši tas attiecināms uz ziemas rapša sējumiem – ziemā cieta rapšu sakņu sistēma, tādēļ tagad tie izretojušies, bet tukšās vietas aizaugušas ar nezālēm. Lai iznīcinātu nezāles un varētu laukus novākt, lauksaimnieki jau lieto herbicīdus vai arī desikantus, bet šajos nosmidzinātajos rapša laukos jārēķinās ar lielākiem ražas zudumiem, norāda speciālisti.

Pārlieku labas ražas nav gaidāmas arī graudaugu ziemājiem, kuri veido lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā graudaugu ražas bilancē. Izņēmums ir rudzi, kuri šogad atšķirībā no citiem graudaugiem pārziemoja ļoti labi, tāpēc gaidāmas pēdējo gadu laikā augstākās ražas, atliek vien cerēt, ka spēcīgi vēji un lietus tos nesagāzīs veldrē. Ziemas kviešos augi ir mēģinājuši kompensēt ziemā izkritušos, bet, vienalga, ražas tomēr būs zemākas kā iepriekšējos gados, uzsver centra pārstāvji.

Gada nogalē Latviju pārklājusī sniega sega lauksaimniekiem problēmas neradīs, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas eksperti.

«Kaitējums augļu kokiem rastos tādā gadījumā, ja no +6 grādiem gaisa temperatūra diennakts laikā pazeminātos līdz -20 grādiem. Pašlaik gaisa temperatūra samazinās pakāpeniski un visi augi ir ziemas miegā», skaidro LLKC augkopības eksperts Māris Narvils.

Iedzīvotāju fiksēto narcišu ziedēšanu vai koku piebriedušos pumpurus speciālists sauc par izņēmuma gadījumiem, kurus, visticamāk, veicinājusi šo augu atrašanās saules pusē. «Varbūt atsevišķi zari ar šādiem pumpuriem arī nosals, bet tādu nebūs daudz, turklāt to vietā pavasarī plauks citi. Protams, ja tulpes vai narcises uzplaukušas jau tagad, otrreiz šajā pavasarī tās vairs neziedēs, – tad ziedi gaidāmi vien 2017. gadā,» norāda M. Narvils.