Cenu dinamika joprojām ir mazāk turīgajiem iedzīvotājiem visumā labvēlīga, norāda DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Līdzīgi domā arī Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne, kura norāda, ka šogad kopumā gaidāms ļoti mērens cenu kāpums – vidēji līdz 1.5%. Finanšu ministrija, spriežot pēc pirmo trīs mēnešu datiem, secina, ka prognozes par zemo inflāciju šogad attaisnojas.
Plašākus komentārus par patēriņa cenu dinamiku lasiet augstāk galerijā!
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada martā, salīdzinot ar 2013.gada martu, palielinājās par 0,3%. Precēm cenas samazinājās par 0,5%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,6%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir saglabājies nemainīgs, liecina Centrālās statistikas biroja dati.
#1/4
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne
«Martā patēriņa cenas pieauga par nieka 0.3% salīdzinājumā ar februāri un gada inflācija palēninājās līdz 0.3% no 0.5% februārī.
Patēriņa cenu kāpums martā ir bijis ļoti neliels, tas galvenokārt pateicoties martam netipiskajam pārtikas cenu kritumam. Salīdzinājumā ar februāri pārtikas cenas kritās par 0.7%, pēdējo reizi pārtikas cenas mēneša griezumā martā krita vien 2009.gadā. Gada griezumā pārtikas cenas ir aptuveni pērnā marta līmenī. Pārtikas cenu kritumam martā ir divi galvenie «vaininieki»: maize un dārzeņi. Lētāki dārzeņi varētu būt saistīti ar pateicīgi silto ziemu Eiropā. Tikmēr maizes cenu izmaiņas, kas ir ierasti svārstīgas mēnesi no mēneša, drīzāk varētu būt saistītas ar akcijām veikalos, līdz ar to varētu koriģēties uz augšu aprīlī. Pasaulē graudu cenas februārī sāka spēji augt dēļ ne tik labvēlīgajiem laika apstākļiem citviet pasaulē (ASV, Brazīlijā), arī martā graudu cenu kāpums turpinājās. Ne bez vainas pie graudu cenu kāpuma bija arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanās dēļ Krievijas-Ukrainas konflikta, jo Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām graudu eksportētājvalstīm.
Tikmēr inflāciju uz augšu martā pavilka gaidītie faktori – apģērbi un apavi sadārdzinājās dēļ jaunās sezonas preču ienākšanas veikalos, tabakas izstrādājumu cenas auga sakarā ar akcīzes nodokļa kāpumu.
Šogad kopumā gaidāms ļoti mērens cenu kāpums – vidēji līdz 1.5%. Nākamgad inflācija pieņemsies spēkā gan dēļ mājsaimniecību elektroenerģijas tarifu kāpuma, gan dēļ gaidāmā eiro kursa vājināšanās, kas sadārdzinātu, piemērām, importēto degvielu.»
#2/4
Latvijas Republikas Finanšu ministrija
«Salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas šā gada martā ir kāpušas par 0,3%, kas ir samērā zems rādītājs šim mēnesim. Cenu izmaiņas pārsvarā noteica sezonālas cenu svārstības apģērbam un apaviem, ziemas sezonas precēm nomainoties pret pavasara.
Kā ierasts, nelielas svārstības cenu datos ieviesa arī izpārdošanas akcijas, dažām precēm cena, noslēdzoties akcijām, ir pakāpusies, bet citām precēm, uzsākoties akcijām, samazinājusies. Piemēram, samērā spēcīgu samazinošu (pat lielāku par 0,1 procentpunktiem) ietekmi uz vidējām patēriņa cenām radīja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Spriežot pēc pirmo trīs mēnešu datiem, jāsecina, ka prognozes par zemo inflāciju šogad attaisnojas. Atbilstoši pēdējām Finanšu ministrijas prognozēm, gada vidējā inflācija 2014. gadā būs 1,1%, un pirmā ceturkšņa dati šīs prognozes apstiprina.
Pamatinflācija (tā patēriņa groza daļa, kura cenas nosaka iekšējie ekonomikas procesi) pēdējos gadus bija samērā vāja, tomēr, ekonomikai atgriežoties līdz pirmskrīzes līmeņiem, arī inflācijas rādītājiem vajadzētu pakāpeniski sākt palielināties. Īpaša uzmanība šogad jāpievērš pakalpojumu cenu dinamikai, kuru lielā mērā noteiks uzņēmumu izvēle paaugstināt darbinieku atalgojumu.
Mazinoties bezdarbam, arvien vairāk saasinās konkurence darba tirgū. Līdz ar to sāk parādīties algu spiediena iezīmes, kad algas apmēru arvien vairāk sāk ietekmēt darba ņēmēji. Būtiska šo procesu ietekme uz inflāciju šogad gan vēl nav gaidāma, tomēr gada griezumā ir vērojami nelieli pieaugumi gan atpūtas pakalpojumu cenās, gan arī mājokļa apsaimniekošanā. Tas liecina, ka vismaz šajos sektoros, ņemot vērā pieejamā darbaspēka sarukumu, atalgojuma jautājums kļūst aizvien aktuālāks. Līdz ar to pakalpojumu sektorā, kur lielu daļu no izmaksām veido tieši darbaspēks, tas sāks atsaukties arī uz cenām.»
#3/4
DnB ekonomists Pēteris Strautiņš
«Latvijas patēriņa cenu kopainu raksturo pieaugošs kontrasts starp preču un pakalpojumu salīdzinošo dārdzību, kā arī jau ilgāku laiku vērojamas būtiskas atšķirības starp pirmās nepieciešamības un pārējo produktu izmaksu dinamiku.
Kamēr inflācija martā bija tikai 0.3%, pakalpojumu cenas bija par 2.6% lielākas, bet precēm cenas samazinājās par 0.5%. Pakalpojumu cenās daudz lielākā mērā atspoguļojas vietējās izmaksas, kamēr preču cenās — importa. Tātad, lai arī joprojām esam tuvu deflācijai un vēl pirms ceturkšņa tā bija realitāte, Latvijas uzņēmumi nedzīvo vidē, kas parasti raksturo deflācijas apstākļus, tas ir, dzelžains izmaksu samazināšanas spiediens. Savu izmaksu pieaugumu, kas galvenokārt ir augošas algas, uzņēmumi var kompensēt samērā viegli. Straujāk sadārdzinās tieši pakalpojumi, kuros ir liela algu izmaksu daļa.
Šī iemesla dēļ aizvadītā gada laikā ļoti interesanti bijis vērot frizētavu pakalpojumus, kas ir nākotnē gaidāmā vispārējā algu kāpuma radītā cenu spiediena «kanārijputniņš». Frizētavu mežonīgo inflāciju nav spējīgs apcirpt neviens, tā jau sasniegusi 7.4%. Šis process arī kolorīti raksturo plašāku tendenci — dzīvot skaisti strauji kļūst dārgāk, bet dzīvot vienkārši — lētāk. To labi ilustrē cenu pārmaiņas pēdējos 12 mēnešos pret iepriekšējo 12 mēnešu periodu, citiem vārdiem, kāda bijusi vidējā gada inflācija kopš pērnā aprīļa un kas to noteica. Pēc šādas metodes rēķina t.s. Māstrihtas kritēriju izpildi un tā labi parāda cenu tendences ilgākā laika posmā. Iepriekšējo 12 mēnešu vidējā gada inflācija martā bija precīzi nulle. Tēriņiem viesnīcās un restorānos gada laikā bija vislielākā augšupvērstā ietekme (0.15 pp), kaut arī tas ir samērā neliels postenis — 4.2% no vidējā patēriņa groza šogad. Nākamajā vietā ir atpūtas un kultūras pakalpojumi (0.14pp), par kuriem var teikt to pašu (2.9% no patēriņa groza). Jānorāda arī, ka šie izdevumi ir uzskatāmi drīzāk par luksusu, turpretim produktu kategorijas ar lielāko lejupvērsto ietekmi uz cenu līmeni bija transports, sakari un pārtika, tātad pamatvajadzības. Jāpiezīmē, ka arī siltuma cenas šajā laikā ir gājušas uz leju. Tātad mājsaimniecības, kuru ienākumi ir nelieli un līdz ar to lielāka izdevumu daļa aiziet pamatvajadzībām, aizvadītā gada laikā pārsvarā dzīvojušas deflācijas apstākļos, sevišķi, ja viņu mājokļi ir daudzdzīvokļu mājās, tātad viņi pērk siltumu nevis malku. Tas tā nav bijis vienmēr, krīzes pārvarēšanas sākumposmā pirmās nepieciešamības produktu cenas kādu laiku auga straujāk, savukārt vispārējās deflācijas periodā 2009-2010.gadā situācija atkal bija pretēja. Fokusējot skatienu šaurāk — uz cenu izmaiņām martā salīdzinājumā ar pērno martu, aina jau ir komplicētāka, taču cenu dinamika joprojām ir mazāk turīgajiem iedzīvotājiem visumā labvēlīga. Postenis ar lielāko ietekmi uz gada inflāciju ir piena produkti, kuru cenas strauji augušas globālu norišu dēļ. Turpretim pārtika kopumā gada laikā kļuvusi tikai par 0.3% dārgāka.
Vairāki svarīgi pirmās nepieciešamības pirkumi gada laikā kļuvuši lētāki – transports par 1.2%, sakari par 2.8%, siltums - par 5.6%, bet mājokļos patērētā enerģija kopumā (ieskaitot elektrību, gāzi u.c.) — par 1.7%.
Visa patēriņa groza gada inflācija martā bija 0.3%. Tāds pats bija cenu pieaugums arī mēneša laikā, pret februāri. Šajā gadījumā to pilnībā izskaidro apģērbu cenu kāpums, kas ir sezonāla parādība, stipri pieaugušas arī apavu cenas. Parasti cenu pieaugums martā pret februāri mēdz būt straujāks, tas parasti ir viens no mēnešiem ar straujāko cenu kāpumu. Cenu mērenība šobrīd atspoguļo ārējās vides ietekmi. Kaut arī 2014.gada 1.ceturksnī izejvielu pārdevējiem bija labākais ceturksnis pēdējo sešu vidū, to cenas joprojām ir zemākas nekā pirms gada. Tas jo īpaši attiecas uz starptautiski tirgojamo pārtikas produktu cenām, kaut arī ne uz piena produktiem, tāpēc arī to cenas kāpums Latvijas veikalos.
Attālinoties pagātnē eiro ieviešanas brīdim, arvien skaidrāks kļūst priekšstats par tās ietekmi uz cenām. Attiecībā uz vairākām pakalpojumu grupām tā ir acīmredzama, spilgti piemēri ir jau šeit minētie — frizētavas, viesnīcas un restorāni, par dažiem mēnešiem paātrinot cenu kāpumu, kas būtu noticis jebkurā gadījumā. Sabiedriskajās diskusijās par šo tēmu sagaidāmais cenu kāpums, pirmkārt, ir bijis pārspīlēts, otrkārt, ir radīta sajūta, ka šī papildus izdotā nauda mums būs neglābjami zudusi, it kā to kāds savāktu lielā maisā un aizvestu uz Briseli. Tas tā, protams, nav — papildus inflācija eiro ietekmē atspoguļo lielākus ienākumus, ko guvusi daļa Latvijas iedzīvotāju, iekasējot nedaudz lielāku naudu no citiem Latvijas iedzīvotājiem. Neskaudīsim viņiem šo prieku, jo īpaši tāpēc, ka viņi to agri vai vēlu būtu izdarījuši jebkurā gadījumā.»
#4/4
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija
«Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem – par 0,1%.
Šogad cenu pieaugums martā ir mērenāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Salīdzinājumam, no 2010. līdz 2013.gadam martā patēriņa cenu līmenis palielinājās vidēji par 0,5-0,7 procentiem, savukārt straujās izaugsmes gados marta mēneša laikā cenu līmenis auga par vairāk nekā 1 procentu.
Beidzoties sezonas izpārdošanām šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu sadārdzināšanās, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni un cenu pieaugums bija visstraujākais martā kopš 1998.gada. Cenas apģērbiem un apaviem martā palielinājās par 9,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.
Degvielas cenām Latvijā mēneša laikā bija vērojams neliels kāpums par 0,3%, bet pasaules naftas cenas, pēc strauja kāpuma mēneša sākumā saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi, marta vidū strauji samazinājās līdz janvāra cenu līmenim, kompensējot februāra un marta sākuma cenu kāpumu. Arī gada sākumā vērotais cenu pieaugums pakalpojumiem ir stabilizējies. Martā pakalpojumiem cenas pieauga tikai par 0,1% un būtiski neietekmēja kopējo cenu līmeni.
Lielākā pazeminošā ietekme martā bija cenu kritumam pārtikai par 0,7%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,18 procentpunktiem. Jāatzīmē, ka pārtikai martā nav raksturīgs cenu samazinājums. Vislielākā ietekme bija cenu kritumam maizei (par 1,8%), dārzeņiem (par 4%) un augļiem (par 1,9%). Pasaules pārtikas cenām jau otro mēnesi pēc kārtas vērojams pieaugums. Martā, salīdzinot ar februāri, tās palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot cenu kritumu piena produktiem.
Cenas martā samazinājās arī alkoholiskajiem dzērieniem – par 3,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,17 procentpunktiem. Pārējās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības martā būtiski neietekmēja kopējo cenu līmeni.
2014. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas palielinājās par 0,3%. Gada vidējā inflācija saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Turpmāk patēriņa cenām būs tendence pieaugt. To ietekmēs gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses faktori. Uzlabojoties situācijai darba tirgū pieaugs privātais patēriņš. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2014.gadā sagaidāma mērena inflācija un gada vidējā inflācija var būt ap 1% pie nosacījuma, ja pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums.»
