Nākamajā gadā situācija apstrādes rūpniecībā uzlabosies, tomēr tā aizvien būs pilna izaicinājumu, uzskata eksperti.
Ņemot vērā eirozonas ekonomikas atgūšanos, paredzams, ka pieprasījums ārvalstīs pēc vietējo ražotāju precēm palielināsies. Tāpat Latvijas uzņēmēji gūst panākumus jaunu tirgu iekarošanā, norāda analītiķi.
Db.lv jau rakstīja, ka oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2014. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,1%, bet apstrādes rūpniecība palika iepriekšējā gada līmenī.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt analītiķu komentārus un prognozes!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Oktobrī Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi atkal nedaudz samazinājušies un kopumā ir tādā pašā līmenī kā pirms gada, nu vairs tikai nedaudz pārsniedzot gada sākuma līmeni. Attīstība turpina būt ļoti svārstīga. Ražotāju eksporta pasūtījumu novērtējums ir nokrities, arī nākotnes ražošanas apjomu gaidas pēc pieauguma augustā ir samazinājušas.
Salīdzinājumā ar gadu iepriekš izaugsme vēl joprojām novērojama kokrūpniecībā, poligrāfijā, ķīmiskajā rūpniecībā, datoru, elektronikas un dažu citu iekārtu ražošanā. Savukārt pārtikas rūpniecība turpina krist – kamēr piena produktu ražošanas apjomi atgriezās pie izaugsmes, zivju produktu ražošanas apjomu kritums mērojams ar divciparu skaitļiem. Krīt arī dzērienu ražošana, apģērbu ražošana, nemetālisko minerālu un papīra izstrādājumu ražošana.
Apstrādes rūpniecības attīstība pēdējā laikā neiepriecina. Lai gan daļēji tas varētu būt saistīts ar vārgo ārējo pieprasījumu un nepieciešamību meklēt jaunus noieta tirgus, eksportētāju konkurētspēja pēdējo pāris gadu laikā arī varētu būt pasliktinājusies. Piemēram, Latvijas eksportētāju tirgus daļas Eiropā stagnē jau vairāk kā gadu, proti, Latvijas eksports spēj augt tikai tik daudz, cik aug Eiropas tirgus. Savukārt, poļu, čehu, spāņu, vācu eksportētāji gan bijuši veiksmīgāki, palielinot savas tirgus daļas.
#2/4
DNB ekonomists Pēteris Strautiņš
Oktobrī apstrādes rūpniecības izlaide pret septembri samazinājās par 0,7%, bet pieaugums gada griezumā noslīdēja līdz nullei no 1,3% iepriekšējā mēnesī. Šī gada pirmajos 10 mēnešos vidēji nozare augusi par 4,1%, un gada kopējais rezultāts daudz vairs nevar atšķirties. Gada sākumā aina šķita gaišāka, tikai gaidīts apmēram 5% pieaugums. Atšķirība galvenokārt skaidrojama ar vājo pieprasījumu un tirdzniecības ierobežojumiem austrumu tirgos. Tie lielā mērā atspoguļo izejvielu cenu vājumu, kas savukārt palīdzējis augt reālajiem ienākumiem un patēriņam Latvijā. Kopējais ekonomikas pieaugums acīmredzot būs ļoti tuvs gaidītajam (2,8%), tikai ar viegli atšķirīgām sastāvdaļām.
Par pašu rūpniecību runājot, viena mēneša dati par kādu nozari parasti gandrīz nekad neko nepierāda, taču tas ir sērīgs pieteikums 4.ceturksnim nozarē un ekonomikā. Sērīgums gan ir pavisam viegls, jo dažu apakšnozaru oktobra datos redzama likteņa netaisnība, no kuras nevar izvairīties, bet kas vienmēr agri vai vēlu pavēršas pretējā virzienā.
Nav ne mazāko šaubu, ka uzlabosies situācija pārtikas pārstrādē. Kritums oktobrī gada griezumā par 8.9% izskatās ļoti skarbs situācijā, kad piena pārstrāde strauji iekaro jaunus tirgus, un pat zivju pārstrāde sāk stabilizēties pēc Krievijas importa embargo šoka. Hipo kreditēšanas attīstība noteikti pakāpeniski atspoguļosies nemetālisko minerālu nozares izlaidē, kas oktobrī bija par 13,6% mazāka nekā pirms gada. Pagrūti ar nozarē notiekošo ir savienot reģistrēto apģērbu ražošanas kritumu gada griezumā par 21,4%. Mēbeļu ražošanas sarukšana pret iepriekšējo mēnesi par 5% un gada pieauguma samazināšanās līdz 1,2% ietilpst kategorijā tā vienkārši gadās, šogad vidēji tā augusi par 13,5%. Šogad ap nulles punktu grozījušās izlaides izmaiņas auto detaļu ražošanā (nozares nosaukums ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, bet tas neatspoguļo lietas būtību Latvijā). Taču vienlaikus nozarē ir veiktas lielas investīcijas uzņēmumos ar vērienīgiem attīstības plāniem.
Sagaidāms, ka nākamgad apstrādes rūpniecības izlaide augs par apmēram 5% kas būtu par 1 procentpunktu vairāk nekā šogad. Ekonomikas pieaugums ES pakāpeniski paātrinās, mūsu ražotāji būs spēruši vēl papildus soļus, lai pielāgotos pieprasījuma kritumam NVS valstīs. Kā rāda IKP dati, investīciju apjoms Latvijas ekonomikā atkal aug.
#3/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Rūpniecības oktobra dati iezīmē gada pēdējā ceturkšņa pirmo mēnesi, kas iezīmē visai komplicētu ainu.
Jau raksturīgi, ka situācija nozaru vidū saglabājas nevienmērīga. No vienas puses, produkcijas kāpumu uzrāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas (+18,1%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas (+10,1%) un kokrūpniecības (+6,2%) nozares. No otras puses produkcijas kritumu turpina piedzīvot, dzērienu (-22%), apģērbu (-21,4%), automobiļu, piekabju un puspiekabju (-16,3%), būvmateriālu (-13,6%), kā arī pārtikas produktu ražošanas (8,9%) nozares.
Apstrādes rūpniecības veikums gada desmit mēnešos ir bijis ļoti mainīgs. Pēc visai mērenā kāpuma janvārī un februārī, no marta līdz jūlijam apstrādes rūpniecība piedzīvoja krasu kāpumu, lielu lomu spēlējot tieši KVV Metalurga darbības atjaunošanai. Tomēr, sākot ar augustu, ir vērojams apstrādes rūpniecības izaugsmes kritums, kas oktobrī ir izsīcis pilnībā. Apstrādes rūpniecības devums ir bijis ļoti nozīmīgs ekonomiskās aktivitātes vecinātājs, tādēļ tās izsīkums palēninās arī kopējās tendences ekonomikā. Taču drūmās krāsās tuvākās perspektīvas zīmēt negribētos. Piezemēti pozitīvas ziņas pienāk no eirozonas, kas liecina, ka iepirkumu vadītāju indekss (PMI) novembrī ir sasniedzis 19 mēnešu augstāko punktu, kaut uzlabošanās norit gausi. Tāpat pēdējo sešu mēnešu straujāko pieaugumu uzrādījis arī eksporta pasūtījumu indekss. Tas liecina, ka kopējā situācija pamazām uzlabojas, tomēr Latvijas uzņēmējiem būs jābūt ļoti izveicīgiem, lai noķertu šīs plūsmas. Atsevišķas nozares, kā pārtikas, apģērbu un būvmateriālu ražošanas nozares turpinās izjust Krievijas tirgus ierobežojumus. Atklāts jautājums paliek saistībā par KVV metalurga izredzēm. Gada vidū uzrādītie rezultāti ļaus gadu kopumā noslēgt ar pluss zīmi, tomēr situācija apstrādes rūpniecībā joprojām būs izaicinājumu pilna.
#4/4
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Jaunākie statistikas dati par Latvijas rūpniecības izlaidi šā gada oktobrī parāda, ka ievērojami noplacis Latvijas rūpniecības pozitīvais sniegums šā gada pirmajā pusē. Ja šā gada martā un aprīlī, pēc Liepājas Metalurga darbības atjaunošanas, rūpniecības izlaides apjoms pieauga kopumā par vairāk nekā 10%, tad kopš šā gada maija rūpniecībā ir vērojamas negatīvas tendences, kā rezultātā rūpniecības gada pieaugums strauji pietuvojies nullei. Salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri, rūpniecības izlaide palielinājusies par 1,7%, savukārt apstrādes rūpniecībā tā palikusi nemainīga.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos Latvijas rūpniecības līderi ir kokapstrāde, kā arī datoru un optisko ier īču ražošana, kuru izlaide gada laikā kāpusi par attiecīgi 6,2% un 19,6%. Zīmīgi, ka kokapstrāde ļoti labu sniegumu rāda arī Lietuvā un Igaunijā, tādēļ var teikt, ka šīs nozares attīstība saistīta gan ar veiksmīgo uzņēmēju darbību, gan ar pozitīviem ārējiem faktoriem.
Tomēr kopējos rūpniecības ciparus uz leju turpina vilkt izlaides kritumi pārtikas un dzērienu, apģērbu un tekstila, nemetālisko minerālu, kā arī gatavo metālizstrādājumu nozarēs.
No šīm nozarēm vislielākās bažas rada nemetālisko minerālu ražošanas kritums, ko pamatā veido būvmateriāli. Ja citu nozaru kritums vairāk saistīts ar negatīvu ārējo faktoru ietekmi, piemēram, Krievijas sankcijām, tad nemetālisko minerālu nozares izlaide ir labs indikators Latvijas būvniecības nozares attīstībai nākotn ē. Tādējādi tas ir kārtējais signāls par to, ka nākamais gads b ūvniecībā varētu būt diezgan grūts. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu nemetālisko minerālu nozares izlaide ir samazinājusies par 13,3%.
Lai arī Centrālās statistikas pārvalde nepublicē datus par metāla ražošanas, farmācijas un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarēm, tomēr no kopējiem rūpniecības datiem varam secināt, ka “Liepājas Metalurga” darbības atjaunošana šā gada sākum ā pozitīvi ietekmēja apstrādes rūpniecības attīstību gada pirmajos mēne šos. Kā liecina dati, šobrīd šo nozaru pienesums ir kļuvis ievērojami mazāks.
Metalurģijas nozarē pasaulē šobrīd vērojama diezgan ievērojama pārprodukcija un no Ķīnas Eiropā lielos apjomos ieplūst lēts metāls, kā rezultātā daudzās Eiropas valstīs metalurģijas uzņēmumi saskārušies ar nopietnām problēmām un sašaurina savu darbību. Lai gan ES apsver iespēju ieviest antidempinga nodevas Ķīnas lētajam metālam, skaidrs, ka globāli metalurģijas nozarē saglabāsies sīva konkurence, īpaši tirgos, kas ir ārpus ES robežām. Par to, ka š īs problēmas skar arī mūs, liecina ārējās tirdzniecības dati, saskaņa ar kuriem, kopš jūlija ievērojami krities Latvijas metālu eksports.