Apstrādes rūpniecības apjomi turpina palielināties, taču nozaru griezumā tie turpina būt svārstīgi, norāda eksperti.
Paredzams, ka šajā gadā rūpniecības apjomi palielināsies.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm!
#1/4
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Pēc divu gadu stagnācijas rūpniecība pērn atkal kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas attīstības dzinējiem. Spriežot pēc CSP šodien publicētajiem datiem, apstrāde rūpniecība pērnā gada pirmajos 11 mēnešos augusi par 4,1% un pieaugums aptuveni 4% apmērā gaidāms arī 2015. gadā kopumā, kas ir ievērojami straujāks nekā ekonomikā kopumā.
Par pērnā gada veiksmes stāstiem rūpniecībā uzskatāms, pirmkārt, datoru un optisko iekārtu ražošanas, otrkārt, mēbeļu, treškārt, kokapstrādes nozaru sniegums. Šo nozaru izlaide pērnā gada pirmajos 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2014. gadu augusi par attiecīgi 39,4%, 14,1% un 6,3%.
Tomēr uz kopējā pieauguma pozitīvā fona jāatzīmē, ka ne visās nozarēs pērnais gads ir bijis vienlīdz veiksmīgs. Lielākais izaicinājums rūpniecībā pērn bija Krievijas ekonomiskās krīzes, kā arī tās noteikto sankciju pārvarēšana, un pērn tas izdevies tikai daļēji. Piemēram, ja farmācijas un mēbeļu ražošanas produktiem eksporta kritumu uz Krieviju ar uzviju kompensēja noieta pieaugums citos tirgos, tad piena produktu un zivju konservu ražotājiem kopumā jaunus noieta tirgus vēl nav izdevies atrast.
Kā liecina statistikas dati, apstrādes rūpniecības izlaide pērnā gada novembrī salīdzinājumā ar 2014. gadu augusi par 3,8%. Lai arī skaitliski tas ir labākais mēnesis apstrādes rūpniecībā kopš jūlija, būtiskas izmaiņas rūpniecības attīstībā nav vērojamas. Spēcīgs pieaugums arvien vērojams kokapstrādē un datoru nozarēs, kā arī mēbeļu ražošanā, savukārt kritums - pārtikas, būvmateriālu un apģērbu ražošanā.
Lai gan novembra dati par apstrādes rūpniecību ir visnotaļ pozitīvi, šis gads tomēr gaidāms diezgan sarežģīts un izaugsme, visticamāk, nebūs straujāka nekā pērn. Galvenie riski rūpniecības attīstībai šogad ir Krievijas rubļa vērtības tālāks kritums, neskaidrība par Liepājas Metalurga turpmāko darbību, būvniecības nozares pieprasījums pēc būvmateriāliem, kā arī strauji augoš ās darba algas un to ietekme uz konkurētspēju.
#2/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Novembris apstrādes rūpniecībā bija visnotaļ mierīgs mēnesis, runājot par kopējo rezultātu. Apakšnozaru sniegumu pavisam īsi var rezumēt šādi — izcilnieki turpina izcelties, bet nīkuļi turpina nīkuļot. Ar labiem rezultātiem visu šo gadu priecēja elektronika, koksnes izstrādājumu un mēbeļu ražošana, novembra dati skaidri iezīmē to ambīciju līmeņa turpmāku celšanu. Turpretim daļa pārtikas apakšnozaru acīmredzami turpina cīnīties ar Krievijas ekonomiskās krīzes un eksporta ierobežojumu sekām. Kopumā apstrādes rūpniecības izlaide pret oktobri pieauga par 0.7%, bet pret iepriekšējo novembri — par 3.8%. Nav vairs liela māksla nosaukt gaidāmo 2015.gada pieauguma tempu, bet tas būs ap 4%.
Gadumijā ir iespēja pārlūkot nākotnes prognozes un minējumus gan apstrādes rūpniecību kopumā, gan tās apakšnozarēm.
Sižeta galvenās līnijas joprojām noteiks pārtika, koksne, metāli un mašīnas, kas veido ap 2/3 no kopējās izlaides. Pirmajām divām perspektīvas ir mēreni labas. Kokapstrāde šobrīd darbojas tuvu savu spēju robežai, bet šo robežu nedaudz pārbīdīs investīciju projekti, galvenokārt augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Pārtikas pārstrādei noteicošā turpretim būs tirgu atrašana jau esošajām ražotnēm un produktiem. Zivju pārstrādei izlaide visdrīzāk kopumā vēl saruks arī nākamgad, bet piena pārstrāde nākamgad var pamatoti cerēt uz diezgan strauju pieaugumu. Gaļas, augļu un dārzeņu pārstrādātāju, kā arī dažādu saldumu ražotāju ienākumus vairos vietējās pirktspējas palielināšanās. Sagaidu, ka pārtikas un kokapstrādes izlaide šogad augs apmēram par 4%, kas būtu tuvu gaidāmajam rūpniecības kopējam attīstības tempam.
Mašīnbūvei pērnais gads nebija spožs, bet tā ir diezgan veiksmīgi tikusi galā ar šai nozaru grupai svarīgā Krievijas tirgus vājumu, izlaidei saglabājoties apmēram 2015.gada līmenī. Tas ļauj uz nākotni raudzīties paļāvīgi. Turpretim par metāla ražošanas nākotni nenoteiktība turpinās, nozares daļa pievienotajā vērtībā ir ļoti plāna, bet apgrozījuma un izlaides datus tā ietekmēt var būtiski. Metālapstrādē ražošana 2015.gadā nedaudz samazinājās, ko ir pagrūti izskaidrot ar tirgus situācijas izmaiņām — vai nu tā bija neveiksmīga sakritība vai arī signāls par dziļākām problēmām nozarē. Metālapstrādes un mašīnbūves izredzes 2016.gadā tātad ir daudz nenoteiktākas, bet visdrīzāk izaugsmes temps kopumā būs nedaudz lēnāks nekā divās pirmajās nozarēs.
Turpretim vairākās mazākajās nozarēs var gaidīt straujāku pieauguma tempu, bet citviet ir iespējami kritumi. Aizvadītos divus gadus fantastiski auga elektronika, temps pamazām bremzējas, bet tai ir cerības arī šogad būt izaugsmes līderei ar vismaz padsmitos procentu mērāmu kāpumu. 2015.gadā farmācijas izlaides pieaugums bija stipri remdens, bet, ja pirms gada jautātu, vai tā vispār spēj augt pie šādām izmaiņām tai joprojām svarīgajā Krievijas tirgū, jebkādi pozitīvi skaitļi liecinātu par ļoti lielu drosmi. Aizvadītais gads tātad apliecina, ka nozare ir strukturāli spēcīga un tās „normālais” pieauguma temps varētu būt ap 10%. Pateicoties investīcijām, labi laiki gaidāmi arī poligrāfijā un plastmasas izstrādājumu ražošanā. Nozares pārstrukturēšanās uz augstākas pievienotās vērtības produktiem varētu palīdzēt iziet no recesijas vieglajai rūpniecībai, vismaz ir pamatotas cerības. Nekāda svētku uguņošana te nav paredzēta, bet pat nelielam pieaugumam būtu labvēlīga ietekme uz rūpniecības kopējiem rādītājiem, salīdzinot ar 2015.gadu. Ir arī nozares, kurās gada kopējais rezultāts varētu būt ar mīnusa zīmi. Sarežģījumi ēku celtniecībā joprojām ietekmēs vietējo pieprasījumu pēc nemetāliskajiem minerāliem, ko tikai daļēji kompensēs būvmateriālu eksports, kā arī stikla šķiedras ražošanas attīstība.
#3/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Novembra dati turpina atspoguļot nozares svārstīgās perspektīvas, kas kopumā iezīmē pakāpenisku apjomu kāpumu, ko raksturo nozaru mainīgie un nevienmērīgie rezultāti. Rūpnieciskā aktivitāte pasaulē turpina raidīt nepārliecinošus vājuma signālus. Šobrīd tādus sūta Ķīna, Lielbritānija, arī ASV.
Tomēr uz šī fona pozitīva virzība turpinās eirozonā, kur rūpnieciskā aktivitāte ir bijusi pēdējo 20 mēnešu augstākajā līmenī. Tas tikai norāda uz to, ka Latvijas uzņēmējiem būs jābūt ļoti izveicīgiem un jātupina vētīt investīciju iespējas konkurētspējas stiprināšanā. Atsevišķas nozares, kā pārtikas, apģērbu un būvmateriālu ražošanas nozares turpinās izjust Krievijas tirgus lejupslīdi. Atklāts jautājums paliek saistībā par KVV metalurga izredzēm. Tā kā situācija apstrādes rūpniecībā būs izaicinājumu pilna, rūpniekiem ir jāvēl veiksme 2016. gadā, jo no viņu panākumiem eksporta tirgos veidosies kopējais noskaņojums visā tautsaimniecībā.
#4/4
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs
Pēc neliela samazinājuma pērnā gada oktobrī, apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi novembrī ir atkal nedaudz pieauguši – par 0,7%. Gada griezumā ražošanas apjomi ir auguši par 3,8%, taču salīdzinot ar gada sākumā uzrādīto līmeni, apjomi ir palielinājušies vien pavisam nedaudz. Attīstība kopumā turpina būt svārstīga, sniegums svārstījies gan no mēnesi uz mēnesi, gan krasi atšķīries nozaru dalījumā – dažās no tām turpinās solīda izaugsme, bet citās joprojām valda ziemīgi apstākļi.
Salīdzinājumā ar 2014.gadu, novembrī, līdzīgi kā pirmajos 11 mēnešos kopumā, turpinājusies salīdzinoši solīda izaugsme kokrūpniecībā, mēbeļu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, datoru, elektronikas un citu iekārtu ražošanā. Turpretī kritumi joprojām bija pārtikas rūpniecībā – piena produktu ražošanas apjomi gan turpināja augt, taču zivju ražošanas apjomi ir bijuši krietni mazāki nekā pērn. Novembrī un 11 mēnešos kopumā mazinājusies arī apģērbu ražošana, papīra izstrādājumu ražošana, nemetālisko izstrādājumu un gatavo metālizstrādājumu ražošana.
Kopumā, lai arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi šī gada 11 mēnešos ir lielāki nekā attiecīgajā periodā pērn (par 4,1%), izaugsme ir mērena, nevienmērīga un svārstīga – turklāt pēdējos pāris mēnešos dinamika ir bijusi mazāk iepriecinoša. Cerams, ka līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisko atgūšanos, arī Latvijas ražotāju un eksportētāju sniegums šogad un nākamgad pieaugs raitāk. Tomēr svarīgs priekšnoteikums tam ir investīcijas, gan lai celtu konkurētspēju (t.i., investīcijas efektivizācijā un jaunu produktu attīstībā), gan lai palielinātu jaudas. Apstrādes rūpniecības spējā nefinanšu investīciju izaugsme (25% 2014.gadā), pērn, šķiet, ir piebremzējusies. Nefinanšu investīcijas pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn auga par 1%, tai skaitā par 5% pieaugušas investīcijas mašīnās un iekārtās.