Preču eksporta apjoma kāpums gada sākumā nebūs straujš, tomēr paredzams, ka ražošanas sektors šogad veiks investīcijas, lai nākotnē spētu tikt līdzi augošajam pieprasījumam, norāda aptaujātie eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 6,7% un importa – par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Novembrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 47,1% (oktobrī 46,5%).
Sīkāk ar ekspertu vērtējumu un prognozēm iespējams iepazīties galerijā.
#1/5
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Līdzīgi kā apstrādes rūpniecībā, arī eksportā attīstības spēcīgākais virzītājs bijis viss, kas ir saistīts ar ēšanu, mazākā mērā ar dzeršanu. Mūsu vaina citu tautu nodzirdīšanā ir dalīta, jo milzīgos dzērienu eksporta skaitļus lielā mērā griež loģistikas bizness. Turpretim ēdamo lietu eksports nepārprotami pamatā saistīts ar vietējo ražošanu.
Savukārt jomās, kuru liktenis skar lielāku skaitu cilvēku, eksporta sekmes ir labas vai pat lieliskas. Zivju un citu jūras produktu eksports pirmo reizi pārsniedza 10 miljonus latu. Jāpiebilst gan, ka runa ir par neapstrādātajiem produktiem. Taču arī gaļas un zivju izstrādājumu, tātad galvenokārt zivju konservu eksports sasniedza augstāko līmeni un bija tikai nedaudz zem 10 miljonu atzīmes. Līdz šim lielāko mēneša apjomu, gandrīz sešus miljonus latu, sasniedzis arī graudu un miltu izstrādājumu, tātad galvenokārt dažādu cepumu un radniecīgu produktu eksports.
Tradicionāli stabils ir kokapstrādes devums, koksnes eksports bija 3 mēnešus noturējies virs 100 miljoniem latu, novembrī noslīdēja drusku zem šī sliekšņa. Bažas par notikumiem sekojošajos mēnešos rada siltās ziemas iespaids uz izejvielu plūsmu.
Vārdi par pustukšo un puspilno glāzi labi raksturo situāciju ar metālu saistītajās nozarēs. Ja metālu ražošanā krīze turpinās, tad metālapstrāde nepārprotami gūst labumu no izaugsmes atsākšanās Eiropā. Rekordlīmenis gan ražošanā, gan eksportā novembrī bija dzelzs izstrādājumiem, eksports gada griezumā kāpis pat par 41%.
Šogad gaidāms liels investīciju kāpums, jo jaudu noslodzes tuvojas kritiskiem līmeņiem, un tiks īstenots liels skaits ES fondu atbalstītu projektu. Investīciju cikls rūpniecībā ir izteikti pielāgojies fondu apgūšanas ciklam, tāpēc projekti tiek gan atlikti, gan pasteidzināti.
#2/5
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
Preču eksporta vērtība pēc trīs mēnešu kāpuma novembrī atkal saruka, turpinot preču eksporta vērtības samazināšanos arī gada izaugsmē – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri kritums bija par 7,7%. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās daudzu preču grupu eksports.
Pozitīvi vērtējams parastā metāla un parastā metāla izstrādājumu eksporta pieaugums, kas varētu liecināt par šīs nozares atkopšanos un citu parastā metāla nozares uzņēmumu sekmīgu darbību pēc Liepājas metalurga darbības apturēšanas. Pārtikas rūpniecības ražojumu eksports ir būtiski pieaudzis, tomēr to ir nodrošinājis galvenokārt tikai alkoholisko dzērienu eksporta kāpums uz Krieviju.
Vairāku nozaru pārstāvji, novērtējot 2013. gada rezultātus, atzinuši, ka ir spējuši uzlabot savas pozīcijas eksporta tirgos, ko apliecina arī Latvijas tirgus daļu pieaugums pasaules importā. Arī Krievijas lēmums atcelt cūkgaļas importa aizliegumu preču eksportu ietekmēs pozitīvi, jo dos iespēju atkal kāpināt eksportu uz Austrumu kaimiņvalsti.
Pakāpeniski stabilizējoties ekonomiskajai situācijai eirozonā un Ziemeļvalstīs, preču eksports turpinās pieaugt. 2014. gada sākumā nav gaidāms straujš preču eksporta kāpums - tas būs neliels, ņemot vērā, ka 2013. gads bija vājāks investīciju aktivitātes periods un uzņēmēji bija ieturējuši nogaidošu pozīciju attiecībā uz ieguldījumu veikšanu uzņēmumos, lai palielinātu to jaudas vai uzlabotu ražošanas procesus. Eiropas valstu konjunktūras rādītāju uzlabošanās, kā arī Latvijas tautsaimniecības noturīgā izaugsme un starptautisko vērtējumu uzlabojums, tāpat pievienošanās eirozonai varētu palielināt investīciju aktivitāti ražošanas sektorā, kas nepieciešama eksporta potenciāla paaugstināšanai, un jau šā gada otrajā pusē, līdz ar pieprasījuma kāpumu eksporta tirgos, varētu sekmēt preču eksporta pieauguma tempa palielināšanos.
#3/5
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Novembrī preču eksporta vērtība piedzīvoja pirmo kritumu pēc trīs mēnešu kāpuma, joprojām bijis otrs labākais mēnesis Latvijas preču eksportam 2013.gadā.
Pozitīvi ir tas, ka importa samazinājums novembrī bijis vēl lielāks nekā eksportam – pret iepriekšējo mēnesi 9%, savukārt pret 2012.gada novembri – 9,2%. Tas ļauj samazināt Latvijas tirdzniecības bilances deficītu relatīvajā vērtējumā pret iepriekšējiem mēnešiem.
#4/5
Ekonomikas ministrija
Stabilizējoties ekonomiskai situācijai Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, eksporta iespējas 2014.gadā varētu nedaudz uzlaboties. Tomēr jāatzīmē, ka eksporta apjomu kāpums būs atkarīgs ne tikai no pieprasījuma pieauguma ārējos tirgos, bet arī ar Latvijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanu.
#5/5
Finanšu ministrija
Gada nogalē bija vērojams ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums. Pērnā gada novembrī samazinājās gan eksporta, gan importa preču vērtība. Sezonāls eksporta samazinājums ir raksturīgs gada nogalei, jo parasti sezonālo faktoru ietekmē septembrī un oktobrī eksports ir augstāks, ko nosaka graudaugu eksporta apjoms pēc ražas novākšanas. Tomēr 2012. gadā graudaugu ražas eksports turpinājās arī novembrī, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu mēneša ietvaros. Līdz ar to būtiskāko eksporta samazinājumu pērnā gada novembrī noteicis ievērojami mazāks graudaugu un eļļas augu sēklu (rapša) eksports nekā 2012. gada novembrī (attiecīgi par 71,5% un 57,9%). Tajā pašā laikā citās lauksaimniecības un īpaši pārtikas rūpniecības nozarēs vērojamas pozitīvas tendences, par ko jau iepriekš liecināja nozares apstrādes rūpniecības dati. Negatīva ietekme uz kopējo eksporta gada izaugsmi saglabājās arī metāla un tā izstrādājumu, kā arī satiksmes līdzekļu eksportam. Vienlaikus gan AS Liepājas metalurgs, gan sarūkošā satiksmes līdzekļu reeksporta negatīvā ietekme uz kopējo eksporta izaugsmi turpina samazināties un pilnībā izzudīs šā gada pirmajā pusē. Pretēji iepriekš paustajām bažām par koksnes un tās izstrādājumu eksporta izaugsmes tempu samazināšanos, 2013. gadā nozarē saglabājās spēcīga eksporta izaugsme. Līdz ar to iespējams prognozēt, ka 2013. gadā kopumā nozares eksportā tiks sasniegts jauns rekords. Kopumā 2013. gada vienpadsmit mēnešos eksporta vērtība ir pieaugusi par 1,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2012. gadā. Līdz ar to ir iespējams prognozēt, ka kopumā 2013. gadā eksporta vērtības pieaugums faktiskajās cenās būs 1-1,5%. Ņemot vērā 2012. gada nogales augsto bāzi, vājo ārējo pieprasījumu un sarežģījumus metāla nozarē, tas kopumā vērtējams kā labs sniegums un apliecina Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību. Prognozējams, ka, izzūdot iepriekš minētajiem negatīvajiem efektiem, eksporta izaugsmes tempi šā gada pirmajā pusē kļūs straujāki.