Jaunākie apstrādes rūpniecibas dati nav iepriecinoši, norāda ekonomisti.
Šajā gadā visdrīzāk straujš apjomu pieaugums nav gaidāms.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekonomistu vērtējumu un prognozes!
#1/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Situācija apstrādes rūpniecībā joprojām viduvēja, aprīļa dati par izlaidi vēsta, ka turpinās mīņāšanās uz vietas. Vienlaikus gan statistikas detaļas, gan no uzņēmumiem ienākošās ziņas, gan vispārējās makro prognozes ļauj uz nākotni, konkrēti, nākamo gadu skatīties optimistiski. Taču, kā teiktu zemnieki, ražu var mērīt tikai tad, kad tā jau ir klētī.
Pēc patīkamas izaugsmes gada griezumā februārī un martā (kalendāri izlīdzinātajos datos), apstrādes rūpniecības izlaide atkal nedaudz sarukusi, kaut par nieka 0.3%, bet tomēr. Tas gan ir mērīts pret mēnesi, kas pērn nozarē bija visveiksmīgākais. Par 1.6% samazinājusies izlaide pret iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzinātajos datos).
Ir ļoti grūti no mēneša datiem izvilkt ko tādu, kas pavēstītu ko būtisku un jaunu par nozarēs notiekošo, taču tas nav neiespējami. Ir svārstības, kas droši dēvējamas par datu troksni. Piemēram, aprīlī ir krass kritums sektorā, kuru regulāri mēdz piemeklēt sirdsklauves – ķīmijas rūpniecībā, galvenokārt saistībā ar svārstīgo biodegvielu ražošanu. Šeit gadās īslaicīgi kritumi, kurus pēc tam mēdz kompensēt strauji kāpumi sekojošajos mēnešos.
Nopietnāk uztverama ir lejupslīde pret iepriekšējo mēnesi pārtikas rūpniecībā, plašā apakšnozaru spektrā. Mēnesis ir tikai viens mozaīkas gabaliņš, bet šajā gadījumā pietiekami spilgts, lai nedaudz pasliktinātu priekšstatu par nozares spēju strauji pārvarēt austrumu tirgu vājuma ietekmi. Latvijai īpaši svarīgā piena pārstrādes nozare joprojām saskaras ar nomācoši zemām cenām pasaules tirgos, kas neizbēgami atspoguļojas arī zemākās svaigpiena iepirkuma cenās vietējā tirgū. Nekādi uzlabojumi joprojām nav panākti zivju pārstrādē, kas ir skumji, jo daudzviet tā ir neaizstājama kā darbavietu radītāja. Pieaugošā vietējā tirgus pirktspēja ļauj būt samērā optimistiskiem par gaļas pārstrādi, bet pagaidām datos uzlabojumi nav redzami. Ja pārtikas pārstrāde šogad spēs izvairīties no izlaides krituma, tas būs panākums.
Neliels kritums pret martu ir bijis kokapstrādē, bet tas seko apbrīnojami, fantastiski labajam pirmajam ceturksnim. Kokzāģētavās arī aprīlis ir bijis otrais līdz šim labākais mēnesis, bet neizlīdzinātajos datos – vienkārši vislabākais. Žēl, ka noplakusi pērnā gada daudzsološā izaugsme mēbeļu ražošanā, kas rada apmulsumu salikumā ar ziņām par notiekošo uzņēmumos, bet būs vien rēķinvežiem jātic. Ļoti pozitīvs signāls ir patērētāju aptaujās strauji kāpjošā gatavība ieguldīt mājokļu uzlabošanā, tāpēc prognoze šim gadam vienalga ir laba.
Aprīļa rezultāts metālapstrādē pastiprina jau 1.ceturksnī veidojušos iespaidu, ka tā ir pārvarējusi pērnā gada vājuma brīdi, šajā ļoti svarīgajā nozarē bijis līdz šim lielākais ražošanas apjoms. Ar ievērojamu atrāvienu līdz šim labāko apjomu sasniegusi elektronika (sezonāli izlīdzinātajos datos), ļaujot ticēt nozares pārstāvju teiktajam, ka izlaides apjoma ieplaka gada sākumā nav jāuztver saasināti. Šie ir svarīgi signāli, jo abu nozaru ticami sagaidāmais devums rūpniecības izaugsmē nākotnē ir lielāks par to pašreizējo īpatsvaru. Mašīnbūve, jo īpaši elektrisko mašīnu ražošana, turpina cīnīties ar Krievijas rubļa vērtības krituma sekām, šis gads nebūs viegls, visdrīzāk ar ļoti nelielu pieaugumu, bet nākamā gada dati varētu būt patīkami kontrastējoši.
Par farmāciju CSP operatīvos datus nepublicē, bet ienākošās uzņēmumu ziņas liek domāt, ka tieši šis gads varētu būt brīdis, kad tradicionālo tirgu vājums būs izjūtams visskaudrāk. Acīmredzot tas tāpēc, ka, paejot laikam kopš NVS valstu valūtu vērtības sākotnējā krituma, apgriezienus uzņem importa aizstāšanas process, ilgstošā ekonomiskā krīze pastiprina spiedienu īstenot protekcionisma pasākumus. Taču nozares pārdošanas apjomu kāpums pārējos tirgos ir tik straujš, ka nozares nākotne vienalga zīmējas optimistiskās krāsās.
Nemetālisko minerālu ražošanā (būvmateriāli un stikla šķiedras izstrādājumi mašīnbūvei) aprīlī bijusi neliela atkāpšanas no ļoti augstā martā līmeņa, tomēr rezultāts vienalga labs un optimismu par nozares nākotni vairo ziņas par plānoto jaunas stikla kausēšanas krāsns būvi VSŠ. Uzņēmums ļoti pamatoti protestē pret enerģijas cenām, bet vienlaikus (pamatoti) turpina investēt. Darbinieku prasmju un algu izmaksu attiecība Latvijā šajā un arī dažās citās nozarēs ir tik laba, ka kompensē pat visai būtiskus biznesa vides trūkumus. Mūžīgi uz to paļauties gan nevarēs.
Rakstot par apstrādes rūpniecību, visvairāk tiek vērtēti sezonāli izlīdzinātie dati, kas ir loģiska izvēle, jo tie kopumā vislabāk parāda patiesās tendences. Taču vienalga ir interesanti atzīmēt, ka neizlīdzinātajos datos aprīlī apstrādes rūpniecībai ir bijis līdz šim lielākais mēneša izlaides apjoms. Laikā, kad ievērojamā daļā apstrādes rūpniecības, pirmkārt pārtikas pārstrādē un mašīnbūvē, drīzāk ierobežojošais faktors ir pieprasījums, nevis pieejamā ražošanas jauda — iekārtu un darbinieku laiks, visnotaļ objektīvs rādītājs ir arī neizlīdzinātie dati. Varētu vienkārši teikt, ka aprīlī Latvijas rūpniecība ir saražojusi vairāk nekā jebkad, punkts. No otras puses, krītošais apgrozījums (par 0.9% mēneša un par 4.1% gada laikā) vēsta, ka saražoto pārdot nav viegli un daudzu produktu cenas ir zemas. Taču, tā kā arī svarīgu importētu izejvielu un komponentu izmaksas ir kritušas, tad nozares radītie ienākumi vienalga aug.
#2/5
Ekonomikas ministrija
Būtiski pieauguma tempi aprīlī gada griezumā saglabājās lielākajā rūpniecības nozarē – kokapstrādē (par 9,8%).
Savukārt negatīvi rūpniecību ietekmēja būtisks ražošanas apjomu samazinājums KVV Liepājas metalurgs, kam bija ievērojams devums rūpniecības izaugsmē pērn. Ražošanas apjomi samazinājās arī otrā lielākajā nozarē – pārtikas rūpniecībā (par 4,2%).
Apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī gada griezumā pieauga nozarēs, kurās pēdējos gados izlaides apjomi ir bijuši svārstīgi, piemēram, poligrāfijas nozares apjomi (+7,7%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (9,7%), un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+3,5%).
Sākot no 2014. gada vidus, vājais pieprasījums būvniecībā negatīvi ietekmē nemetālisko minerālu ražošanas nozari, tomēr šī gada aprīlī jau otro mēnesi ražošanas apjomi bija krietni lielāki nekā pirms gada (+9,6%). Arī tādā nozarē kā tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana, kuras izlaides apjomi pēdējos divos gados sarūk, tie ir auguši (attiecīgi +8,1% un +4,2%). Pieauga arī pērn straujāk augošās ražošanas nozares, tādas kā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (+29,2%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (+10,7%), kā arī mēbeļu ražošana (+2,7%).
Savukārt gada griezumā ražošanas apjomi samazinājās ķīmisko vielu un produktu ražošana (-25,1%),elektrisko iekārtu ražošana (-8,9%), dzērienu ražošana (-4,9%), papīra ražošana (-4,1%), kā arī transportlīdzekļu ražošana (-1%). Kopumā 2016. gadā Ekonomikas ministrija prognozē nelielu apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu. Izaugsmes tempus lielā mērā noteiks ārējā vide – ES valstu izaugsme un ekonomiskā situācija NVS valstīs.
#3/5
Finanšu ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par rūpniecības izlaidi šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms nedaudz samazinājies – par 0,5%. Jāatzīmē, ka iepriekšējā gada aprīlī rūpniecības izlaides apjomi bija ļoti augsti, tādējādi šā gada aprīļa kritums lielā mērā radies augstās pērnā gada bāzes dēļ. Vienlaikus pēc iespaidīgajiem marta rezultātiem šā gada aprīlī tika saražots otrs augstākais rūpniecības produkcijas apjoms pēdējo divpadsmit mēnešu laikā. Lai arī aprīlī vērojams neliels izlaides kritums, kopumā šā gada četros mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu rūpniecības produkcijas apjomi ir palielinājušies par 2,5%.
Tāpat arī apstrādes rūpniecībā šā gada aprīlī tika reģistrēts otrs lielākais izlaides apjoms pēdējā gada laikā, bet uz pērnā gada aprīļa augstās bāzes fona nozarē tika fiksēts neliels apjomu kritums – apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī bija par 0,3% mazāka nekā pirms gada. Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kritumu visbūtiskāk ietekmēja samazinājumi pārtikas produktu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā, ķīmisko vielu un produktu ražošanā.
Pārtikas produktu ražošana šā gada aprīlī gada griezumā sarukusi par 5,9%, un to joprojām noteica spēcīgais zivju un vēžveidīgo pārstrādes kritums. Savukārt iekārtu un ierīču remonta uzņēmumi acīmredzot saskaras ar nepietiekamu pasūtījumu apjomu, jo potenciālie klienti atliek savu iekārtu remontdarbus. Tā rezultātā šīs apakšnozares kritums gada izteiksmē veidoja 19,4%. Ķīmiskās rūpniecības izlaide šā gada aprīlī sarukusi par 26,8% gada griezumā. Pērn šajā mēnesī tika saražots ķīmiskās rūpniecības produkcijas rekordapjoms, tādējādi šā gada aprīlī fiksēts šāds kritums.
Tajā pašā laikā izlaides apjomu pieaugums turpinās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (+7% gada griezumā). Pie tam šīs apakšnozares izaugsmes prognozes joprojām ir optimistiskas, ņemot vērā jau veiktās un vēl tikai plānotās investīcijas kokrūpniecības uzņēmumu darbības modernizācijā, ražošanas jaudu kāpināšanā un produkcijas klāsta paplašināšanā. Bažas vienīgi rada koksnes izstrādājumu cenu kritums, kā rezultātā aprīlī paralēli kokapstrādes ražošanas apjomu pieaugumam bija novērots neliels apgrozījuma kritums eksportā.
Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī arī aprīlī palielinājušies būvmateriālu ražošanas apjomi. Pateicoties pieprasījuma kāpumam ārējā tirgū, nemetālisko minerālu izstrādājumu izlaide, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, palielinājās par 7,2%. Pie tam viens no apakšnozares līderiem AS “Valmieras stikla šķiedra” maija nogalē ir paziņojis par vēl vienas stikla kausēšanas krāsns celtniecību, ņemot vērā strauji augošo pieprasījumu pēc dažādiem stikla šķiedras produktiem pasaules tirgū.
Šogad labus izaugsmes tempus uzrāda arī gatavo metālizstrādājumu ražošanas apakšnozare. Tās izlaide 2016. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo mēnesi bija par 6,7% augstāka, ko veicināja ražošanas apjomu pieaugums eksportam. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli par 7,3% pieauga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi. Savukārt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana aprīlī gada izteiksmē palielinājās par 24,8%, uzstādot jaunu izlaides apjoma rekordu.
Pārējo rūpniecības nozaru – ieguves rūpniecības, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes – izlaide šā gada aprīlī samazinājās. Ieguves rūpniecībā reģistrēts 8,6% kritums, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi salīdzinājumā ar 2015. gada aprīlī samazinājās nedaudz – par 0,3%. Šo kritumu noteica gāzes apgādes un elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājums hidroelektrostacijās, jo koģenerācijas stacijās saražotās enerģijas apjoms aprīlī uzrādīja pieaugumu.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, maijā Latvijas rūpnieku konfidences indikators ir nedaudz samazinājies, taču tas nav novirzījies no pēdējo divu gadu laikā novērotās stabilās dinamikas. Pozitīvi, ka tādās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās apstrādes rūpniecības nozarēs kā pārtikas ražošana, kokapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošana šā gada otrajā ceturksnī sagaidāmi pasūtījumu apjomu pieaugumi salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Turklāt gan eirozonas, gan Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss maijā ir uzlabojies, kas ir pozitīvs signāls no Latvijas lielākā eksporta tirgus, liecinot par ārējā pieprasījuma nostiprināšanos turpmākajos mēnešos.
#4/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Pēc februāra un marta uzrādītās pozitīvās attīstības, aprīļa dati neiepriecina. Kopumā gan četros mēnešos pieaugums apstrādes rūpniecības apjoms ir palielinājies par 1.3%. Taču viss norāda uz turpmāku nozares nevienmērīgu attīstību, kad kāpumi mīsies ar kritumiem. Tomēr sagaidāms, ka šis gads apstrādes rūpniecībai noslēgsies ar pieticīgu pieaugumu. Noteikti, ka būs nozares, kuru aktivitāti ietekmēs kritums būvniecībā un ES fondu plūsmu iztrūkums kopumā, kas samazina pieprasījumu pēc produkcijas. Tomēr eirozonas ekonomikas perspektīvas ļauj sagaidīt, ka apstrādes rūpniecības izaugsmi turpinās vilkt eksports. Tādēļ ļoti nozīmīgs būs eksporta veicināšanas rezultāts.
#5/5
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Iepriekšējos divos mēnešos šķita, ka izaugsme apstrādes rūpniecība nostiprinās, bet nu atkal nekā. Diemžēl aprīlī nu jau atkal redzams kritums un šī gada pirmajos četros mēnešos kopumā ražošanas apjomu kāpums ir vien ap 1%. Aprīlī apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms bija par 0,3% zemāks nekā gadu iepriekš (izlīdzināts pēc darba dienu skaita). Pērn Lieldienas iekrita aprīlī nevis martā, savukārt šī gada aprīlī ir vairāk darba dienu un tādējādi nedaudz lielāks produkcijas apjoms (2% salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli). Tomēr arī cenas turpina krist un tāpēc kopējais apgrozījums apstrādes rūpniecības uzņēmumiem arī ir samazinājies, kas varētu saspiest arī ražotāju peļņas maržas.
Aprīlī turpināja krist pārtikas ražošanas apjomi. Kokrūpniecībā bija kritums pret iepriekšējo mēnesi, bet salīdzinājumā ar pērno gadu apjomi vēl arvien ir lielāki. Arī ķīmiskajā rūpniecībā bija kritums. Metālapstrādē un mašīnbūvē dinamika turpina būt svārstīga un neviendabīga – vietām kāpums (piemēram, elektronikai un metālizstrādājumiem), vietām kritums (elektriskajām iekārtām).
Pērn Latvijas ražotāji panākuši lielāku apjomu kāpumu nekā eirozonā vidēji (virs 3% salīdzinājumā ar 1% eirozonā). Šogad gan mūsu apstrādes rūpniecība vien spēj knapi tikt līdzi eirozonas dinamikai. Ir nepieciešamas lielākas investīcijas, lai varētu paaugstināt ražošanas apjomus, taču ražotāji ir diezgan gausi uz jaunajiem investīciju projektiem (šī gada pirmajā ceturksnī ir investēts krietni mazāk nekā pirms gada), jo nav arī drošības par strauju pieprasījuma kāpumu nākotnē. Tāpēc tuvākajā laikā diemžēl apstrādes rūpniecībā saglabāsies diezgan nedroša un neizteiksmīga izaugsme.