Jaunākie apstrādes rūpniecības dati uzrāda pozitīvas tendences, norāda ekonomisti.
Apstrādes rūpniecību 2016. gadā kopumā pozitīvi ietekmēs izaugsme ES valstīs, savukārt vāja NVS valstu ekonomiskā attīstība bremzēs eksporta apjomu pieaugumu.
Sīkāk ar ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/6
AS Citadele banka Resursu direkcijas ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Pēc vāja gada sākuma februāris apstrādes rūpniecībā ir bijis negaidīti pozitīvs un apstrādes rūpniecībā sasniegts pēdējos mēnešos straujākais pieaugums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi apstrādes rūpniecības izlaide augusi par 4,2%, kā rezultātā gada izaugsme atgriezusies pozitīvajā teritorijā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu izlaide apstrādes rūpniecībā augusi par 4,3%. Tādējādi februāra dati mazināju ši bažas par pašreizējo situāciju apstrādes rūpniecībā, kas radās pēc vairāk nekā 2% krituma janvārī.
Būtiskākais faktors, kas veicināja apstrādes rūpniecības izaugsmi februārī bija pārtikas rūpniecības, kas pēc ilgāka pārtraukuma februārī atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pārtikas rūpniecībā izlaide palielinājusies par 5,3%. Bez pārtikas ražošanas turpina priecēt arī kokapstrāde, kuras izlaide februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu augusi par 11,2%. Faktiski kokapstrāde kopā ar pārtikas ražošanu februārī nodrošināja vairāk kā pusi no kopējā apstrādes rūpniecības pieauguma.
Taču bez kokapstrādes un pārtikas ra žošanas pozitīvas tendences vērojamas arī citās nozarēs. Februārī izaugsmes rādītāji uzlabojušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, savukārt nozaru skaits kurās vērojama pozitīva izaugsme februārī ir lielākais kopš 2014. gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem izaugsme februārī visstraujāk uzlabojusies gatavo metālizstrādājumu (+10,0% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu), automobiļu un puspiekabju (+6,2%), kā arī citu mehānismu (+11,4%) ražošanā.
Kā jau iepriekš bija paredzams līdz ar siltākiem laika apstākļiem februāri būtiski noplaka izlaides pieaugums enerģētikā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu enerģētikas izlaide februārī palielinājās par 2,0%, lai gan janvārī šajā nozar ē fiksēts vairāk nekā 30% pieaugums. Taču kopā ar pozitīvo apstrādes rūpniecības sniegumu kopējā rūpniecības izlaide februārī palielinājās par 3,8%, savukārt pirmajos divos mēnešos kopā rūpniecības izlaide augusi par 4,2%.
Tomēr, neskatoties uz februāra pozitīvajiem cipariem, rūpniecības kopējā attīstība tuvākajos mēnešos var nebūt tik iepriecinoša. Sākot ar martu rūpniecības gada pieaugumu ciparus negatīvi sāks ietekmēt AS KVV Liepājas metalurgs darbības apturēšana, kura darbības atjaunošana pērn uzlaboja rūpniecības izlaides rādītājus. Savukārt, līdz ar Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades savienojuma izbūvi un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu kritumu Baltijas reģionā, vasaras mēnešos varētu mazināties elektroenerģijas ražošanas apjomi Latvijas TEC stacijās, kas arī negatīvi ietekmētu rūpniecības skaitļus.
#2/6
Ekonomikas ministrija
Pretēji procesiem janvārī, kad samazinājās lielākā daļa apstrādes rūpniecības nozaru apjomu, izlaide februārī pieauga gandrīz visās nozarēs. Ievērojami tie pieauga lielākajā rūpniecības nozarē – kokapstrādē (par 12%), kā arī otrajā lielākajā – pārtikas rūpniecības nozarē (par 5%).
Tāpat apstrādes rūpniecības izlaide gada griezumā pieauga nozarēs, kurās pēdējos gados izlaides apjomi ir bijuši svārstīgi, piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošana (+10,9%), dzērienu ražošana (+6,9%), poligrāfija (+17%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+9,4%), kā arī transportlīdzekļu ražošana (+6,7%). Sākot no 2014. gada vidus, vājais pieprasījums būvniecībā negatīvi ietekmē nemetālisko minerālu ražošanas nozari, tomēr februārī ražošanas apjomi bija nedaudz lielāki nekā pirms gada (+0,7%). Arī tādas nozares kā tekstilizstrādājumu un papīra ražošana, kuru izlaides apjomi pēdējos divos gados sarukuši, ir uzrādījušas pieaugumu (attiecīgi +14,5% un 13,9%).
Pieauga arī pēdējā laikā straujāk augošās ražošanas nozares, tādas kā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (+0,9%), mēbeļu ražošana (+3,7%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (+12,4%).
Savukārt gada griezumā ražošanas apjomi nedaudz samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, elektrisko iekārtu un apģērbu ražošanā.
Apstrādes rūpniecību 2016. gadā kopumā pozitīvi ietekmēs izaugsme ES valstīs, savukārt vāja NVS valstu ekonomiskā attīstība bremzēs eksporta apjomu pieaugumu. Vienlaikus, lai nodrošinātu straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi, uzņēmumiem nepieciešams paaugstināt produktivitāti un apgūt jaunus eksporta tirgus.
#3/6
Finanšu ministrija
Dati par rūpniecības apjoma izmaiņām februārī tiešām iepriecina, jo nozare kopumā gada giezumā ir sasniegusi 3,8% pieaugumu. Labs pieaugums ir vērojams arī apstrādes rūpniecībā, izlaidei pieaugot par 4,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Izaugsmes pamatā bija gan lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares, gan arī citas, mazākas apakšnozares, kuras iepriekš uzrādīja izlaides apjomu kritumus.
Arī februārī galveno apstrādes rūpniecības izaugsmi nodrošināja kokapstrāde, februārī gada laikā izlaides apjomus kāpinot par 11,2%. Kokrūpniecības izaugsmi veicina pastāvīgs investīciju pieaugums koksnes tālākas pārstrādes produktu ražošanā – kokskaidu granulās, saplāksnī, koka būvkonstrukcijās u.c. inovatīvos izstrādājumos ar augstu pievienoto vērtību.
Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma šā gada februārī ražošanas apjomi pieauguši arī otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – pārtikas produktu ražošanā. Pārtikas rūpniecības izlaide gada izteiksmē pieauga par 5,2%, tai skaitā piena produktu ražošana palielinājās par 13,1% un gaļas produktu ražošana un pārstrāde – par 19,4%. Prognozējams, ka zivju un vēžveidīgo pārstrādei vajadzētu pieaugt līdz ar pērnā gada jūnijā noteikto Krievijas sankciju bāzes efekta izzušanu. Turklāt pēc pusotra gada pārtraukuma šā gada februārī pieauga Latvijā ražoto pārtikas produktu apgrozījums. To nodrošināja realizācijas pieaugums vietējā tirgū, jo eksporta realizācija turpināja samazināties.
#4/6
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Februārī apstrādes rūpniecība atkal pieauga, tādējādi apjomu ziņā atgūstoties no krituma janvārī. Ražošanas apjomi bija par 4% lielāki nekā iepriekšējā mēnesī un arī nekā pērnā gada februārī. Pēc apgrozījuma datiem arī redzams, ka eksports auga straujāk nekā pārdošana vietējā tirgu. Tas vedina domāt, ka arī eksporta dati februārī būs krietni labāki par janvāra mīnusiem. Tādējādi sagaidāms, ka šogad kopumā eksports tomēr turpinās kāpt un balstīt arī ekonomikas izaugsmi. Arī ražotāju noskaņojums martā atkal nedaudz uzlabojās. Tomēr gan apstrādes rūpniecības, gan eksporta izaugsme būs diezgan lēna un arī visai svārstīga.
Rūpniecība kopumā turpina stagnēt, jo janvārī apstrādes rūpniecības vājumu nokompensēja enerģētikas sektors, kamēr februārī apstrādes rūpniecības kāpums savukārt nokompensēja kritumu enerģētikā (proti, elektroenerģija un gāzes apgāde). No apstrādes rūpniecības flagmaņiem turpina augt kokrūpniecība (11% februārī salīdzinājumā ar gadu iepriekš). Februārī atjaunojusies izaugsme arī pārtikas ražošanā (5%, tai skaitā turpina augt gan piena, gan gaļas produktu ražošana), mašīnbūvē (11%, izņemot elektroniku un elektriskās iekārtas), metālizstrādājumu ražošanā (10%). Auga arī papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija, savukārt kritumi bija apģērba un ādas izstrādājumu, ķīmisko produktu, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.
#5/6
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Nozīmīgu ietekmi uz apstrādes rūpniecības pieaugumu veidoja pēc īpatsvara lielāko nozaru – kokrūpniecības (+11.2%), gatavo metālizstrādājumu (+10%) un pārtikas produktu (+5,2%) ražošana. Produkcijas apjoma pieaugums bija vērojams arī tekstilizstrādājumu, dzērienu un mēbeļu ražošanas nozarē. Savukārt samazinājums par 21% bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, elektrisko iekārtu (-6,4%) un apģērbu (-2,3%) ražošanā.
Šā gada divos mēnešos rūpniecības apjomi gada laikā ir palielinājušies par 4,2%, bet krietni vājāks rezultāts ir apstrādes rūpniecībā, kas augusi par 0,7%. Taču februāra dati ir atnesuši krietnu pozitīvisma vilni, kas, jācer, turpināsies. Pirmkārt, plusi ir parādījušies nozīmīgajā - pārtikas nozarē, kas atgriežoties pie kāpuma, būs nozīmīgs izaugsmes dzinulis visai nozarei. Tāpat kāpums vērojams tekstilizstrādājumu nozares rādītājos, bet apģērbu ražošanā kritums ir krietni palēninājies.
Ja februārī vērojamā tendence turpināsies, tas varētu liecināt par veiksmīgu uzņēmēju Krievijas negatīvās ietekmes ierobežošanu, kaut tās ietekme būs jūtama arī turpmāk. Tādejādi, neskatoties uz gada pirmā mēneša vājo sākumu, apstrādes rūpniecība apliecina savu potenciālu un spēju pārspēt esošās piezemētās prognozes. Februāra dati arī ļauj nekrist pārliekā negatīvā ekonomikas izaugsmes vērtējumā. Primārais uzdevums saglabājas konsekvents valsts atbalsts jaunu tirgu apguvē un produktivitātes veicināšanā.
#6/6
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Pēc viegli biedējošā janvāra, februāra rezultāti Latvijas apstrādes rūpniecībā ir daudz labāki, kaut arī ne bez statistiskiem zemūdens akmeņiem.
Uzreiz jābrīdina, ka apstrādes rūpniecībai mēneša laikā augt par 4.2% palīdzējušas sakritības. Tāpat bāzes efektu dēļ drusku pārāk skaisti, lai būtu patiesība, izskatās gada pieauguma skaitļi. Pret iepriekšējā gada februāri izlaide pieaugusi par 4.3%, bet pērn no marta līdz maijam tā bija nedaudz lielāka nekā šī gada otrajā mēnesī (sezonāli izlīdzinātajos datos, protams). Pirmo divu mēnešu ļoti kontrastaino rezultātu dēļ vairāk var saprast, ja skatās janvāra un februāra vidējo pieaugumu gada griezumā. Apstrādes rūpniecībā kopumā tas bija 1,1%, pārtikas pārstrādē -0,5%, bet kokapstrādē 10.1%, tai skaitā dziļākas pārstrādes produktu ražošanā par 16,2%. Ar metālu saistītajās nozarēs aina ir pārāk raiba, lai to godīgi raksturotu ar vienu skaitli.
Pirmo divu mēnešu rezultātu svārstīgumu labi ilustrē kokzāģētavu izlaide, kas mēneša laikā ir pieaugusi par 13,1%, tas noteikti nav ilgtspējīgi. Arī pieaugums gada griezumā februārī par 7,9% ir pret mēnesi, kas līdz šim bija augstākais punkts, tāpēc šis februāris kā īsts dižkoks slejas pāri visai vēsturisko rezultātu rindai. Martā sasniegts arī līdz šim augstākais punkts tālākas pārstrādes koksnes produktu ražošanā, bet tikai par skujas tiesu, tāpēc tam jau var ticēt vairāk.
Arī pārtikas izlaidē februārī reģistrēts tai neraksturīgi straujš kāpums mēneša laikā jeb 4,3%, taču janvāra dati drusku izskatījās pēc pārpratuma. Janvāra-februāra vidējais rezultāts ir ļoti labs gaļas pārstrādei jeb 12,2%, kā arī piena pārstrādei: 9,8% gada griezumā. Diemžēl joprojām neredz pārliecinošas sekmes zivju pārstrādes pārdošanas diversifikācijā, tajā kritums vairāk nekā par ceturto daļu.
Pamazām sāk veidoties labvēlīgāka nākotnes aina ar metālu saistītajās nozarēs. Vārdi par spīti notikumiem tērauda ražošanā ir jāpievieno tikai, lai novērstu lieku izbrīnu, nevis tāpēc, ka tas tiešām būtu svarīgi. KVV Liepājas Metalurgaietekme tā biežās pieminēšanas dēļ tiek uztverta pārspīlēti, tas gada sākumā nodarbināja vien ap 2% no metāla nozarēs kopumā strādājošajiem. Šīs nozaru grupas nākotni noteiks mašīnbūve. Tās situācija ir raiba, jo notiek tas, ko varētu nosaukt par PSRS sabrukuma pēdējo fāzi šajā mūsu ekonomikas nostūrī, taču vienlaikus cerīga. Elektrisko iekārtu ražošana, kas vairāk bijusi saistīta ar austrumu tirgiem, gada pirmajos divos mēnešos bija 1,6% dziļā mīnusā gada griezumā, bet uz rietumu tirgu pilnībā orientētā auto detaļu ražošana auga par 2,9%, turklāt šeit šogad un nākamgad noteikti gaidāms attīstības paātrinājums. Šķiet, ka metālapstrāde, šīs nozaru grupas lielākā pārstāve, pārvarējusi pērnā gada likstas, šogad augot vidēji par 3,9%. Tagad ir zināms, ka pērn bija liels izlaides kritums nozares svarīgākajā uzņēmumā East Metal, acīmredzot saistīts ar tā klientu, pirmkārt vēja ģeneratoru ražotāju biznesa brāzmaino raksturu. Minstināšanās turpinājusies elektronikā, bet atgriešanās pie straujākas izaugsmes šajā nozarē joprojām ir gaidāma.
Stabilizējas nemetālisko minerālu ražošana, acīmredzot visas sliktās ziņas par celtniecības šīgada likstām jau ir iebūvētas izlaides pašreizējā līmenī. Iepriekšējos divos mēnešos rezultāti ir labākie kopš pērnā februāra. Banku kreditēšanas aktivizēšanās un gaidāmā ES fondu plūsmas atjaunošanās veido iespēju pieaugumam nākotnē. Ir ziņas par būvnieku aktīvu virzību uz eksporta tirgiem. Privātpersonu aptaujās paustie nodomi veikt mājokļu uzlabošanu nākotnē jau šobrīd ir ļoti augstā punktā, signalizējot par iespējām pārdot caur mazumtirdzniecības tīkliem. Strauji atkopjas vieglā rūpniecība, vidējais rezultāts janvārī un februārī ir 16,9% tekstila, bet -1,1% apģērbu ražošanā.
Situācija pasaules rūpniecībā sāk uzlaboties pēc pasliktināšanās gada sākumā. Jaunattīstības valstu rūpniecības uzņēmumu iepirkumu vadītāju indeksi ir augstākajā līmenī kopš 2015.gada februāra, atgriežoties virs 50 punktu atzīmes. 50 punktu līniju mēdz uzskatīt par robežšķirtni starp ražošanas pieaugumu un samazinājumu, bet daudzās valstīs šī robežšķirtne ir zemāk, jo īpaši Ķīnā, tās vēsturiski ļoti straujā pieauguma dēļ. Iepirkumu vadītāju indekss ir populārs agrīnais indikators par tendencēm ekonomikā, pirms vēl ir pieejami izlaides dati. Martā pieauga arī attiecīgie indeksi attīstītajās valstīs — PMI indekss eirozonā un ISM indekss ASV.
Tāpēc uz rūpniecības nākotni Latvijā var raudzīties ar jau ierasti mēreni piesardzīgo optimismu.