Straujais rūpniecības apjomu kritums janvārī vērtējams kā ļoti slikts, norāda eksperti.
Par šī gada rūpniecības sektora sniegumu vēl nav skaidrības, jo to var ietekmēt Ukrainas un Krievijas konflikts, tomēr pozitīvas attīstības gadījumā nelielu kāpumu var gaidīt.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada janvārī,salīdzinot ar 2013. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 11%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājums – par 11,3%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 11,4%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 5,7%.
Vislielāko negatīvo ietekmi uz apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma samazinājumu joprojām saglabājusi AS Liepājas metalurgs darbības pārtraukšana. Tās rezultātā metālu ražošanas nozarē (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 4.6%) saražotās produkcijas apjoms samazinājās par 91,6%
#1/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Apstrādes rūpniecību uz leju turpināja vilkt Liepājas metalurga darbības pārtraukšana. Tāpat nozīmīga ietekme bija kritumam dzērienu ražošanas nozarē, ko ietekmēja Aldara darbības sašaurināšana, gan nozares uzņēmuma darbības pārnešana uz Igauniju. Kopējo ainu pabojāja apjomu samazināšanās arī citos nozares uzņēmumos. Janvārī samazinājās apģērbu ražošanas nozares veikums, ko lielā mērā ietekmēja joprojām esošā nenoteiktība ārējos tirgos un attiecīgi pasūtījumu kavēšanās, bet lielākā ietekme bija darba apjoma kritums darba apģērbu šūšanā. Par sarežģījumiem turpināja ziņot kuģu būves nozare. Savukārt kritumu elektroenerģijā un gāzes apgādē kaldināja LM patēriņa zudums, kā arī siltie laikapstākļi. Tomēr bija arī pozitīvās ziņas, kas liecināja, ka lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokapstrāde, pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošana saglabāja izaugsmi.
Jāsecina, ka līdzšinējās rūpniecības un eksporta attīstības tendences ir izsistas no ierastā ritma, bet nenoteiktība par tuvāko nākotni krietni kāpusi. Tā saistās ar to, ka Ukrainas konflikts pamazām pāraugs par ekonomisko attiecību konfliktu. Nosacījumi tikai veidojas, kas nozīmē, ka piesardzība ietekmēs arī pozitīvās tendences ES ekonomikā.
Mūsu uzņēmējiem, kas līdz šim veiksmīgi audzēja apjomus Krievijas tirgū, var nākties saskarties ar izaugsmes ierobežojumiem un nepieciešamību pārorientēties uz jauniem tirgiem. Turklāt šis konflikts varētu krietni apgrūtināt iespēju piesaistīt investorus Liepājas Metalurga darbības atjaunošanai. Drīzumā Liepājas metalurga efekts izzudīs no statistikas, kas varētu mazināt tā negatīvo ietekmi. Tāpat arī trūkst skaidrības, kā pašreizējie notikumi atsauksies uz kuģu būves turpmāko veikumu. Visdrīzāk, sagaidāmas ļoti krasas atšķirības dažādu nozaru veikumā, kā dēļ šis gads var paiet adaptācijas zīmē un drīzāk cīņā par sasniegto apjomu noturēšanu. Pozitīva scenārija gadījumā, kāpums varētu būt neliels, vien ap 3%, liekot uzsvaru uz saprātīgu poltiskās situācijas attīstību un nozares potenciāla izmantošanu 2015.gadā.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Šāds rezultāts viennozīmīgi ir vērtējams kā ļoti slikts, tomēr, domājams, ka tas pilnībā nenorāda uz patieso situāciju nozarē vai būtiskām pārmaiņām ekonomiskajā konjunktūrā, bet gan vairāk atspoguļo apstākļu sakritību vai statistiskās nianses. Ja vērtē vēsturisko apstrādes rūpniecības laika rindu, tad redzams, ka tieši janvārī parasti ir lielākās mēneša svārstības nozarē. Arī citos gados ir bijuši šādi izlaides iekritieni (gan ne tik izteikti), kas turpmākajos mēnešos ir koriģējušies.
Tomēr skaidrs ir arī tas, ka nevar novelt visu vien uz statistiskām niansēm. Ja vērtē sezonāli neizlīdzinātos gada pieauguma tempus, tad lielāko devumu kritumā veido metālu ražošana, kas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi ir samazinājusies par 90,9%. Šāds apjomu kritums nav izskaidrojams vien ar Liepājas Metalurga problēmām, uzņēmuma īpatsvars nozares izlaidē bija būtiski zemāks. Ņemot vērā stāvokli Eiropas metalurģijā, nav brīnums, ka ar problēmām saskaras arī citi nozares uzņēmumi. Tāpat būtiski kritieni arī apģērbu, dzērienu, elektrisko iekārtu un mehānismu ražošanā. Šoreiz nav pieejama statistika par farmācijas un citu transportlīdzekļu ražošanas apmēru, visticamāk, konfidencialitātes nosacījumu dēļ (nozarēs darbojas 1-2 lieli uzņēmumi) arī turpmāk šo nozaru datus neredzēsim.
Pēdējās nedēļās informatīvo telpu galvenokārt ir aizpildījusi informācija par norisēm Krievijā un Ukrainā. Šie notikumi, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēs arī Latvijas apstrādes rūpniecību. Lai arī kopš Krievijas krīzes 1998. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības ekspozīcija austrumu tirgos ir būtiski mazinājusies, tomēr joprojām atsevišķas apakšnozares un uzņēmumi ir cieši saistīti ar norisēm šajos tirgos. Negatīvu ietekmi jau patlaban jūt tie rūpnieki, kas savu produkciju eksportē uz Krieviju un Ukrainu, bet samaksu saņem šo valstu valūtās – to vērtība šā gada sākumā ir būtiski mazinājusies. Tāpat turpmāku eksporta bremzēšanos var ietekmēt arī Krievijas pieprasījuma mazināšanās kopējās ekonomikas bremzēšanās apstākļos. Visticamāk visvairāk varētu ciest pārtikas rūpnieki, farmaceitisko vielu ražotāji, kā arī dažādu mehānisko iekārtu ražotāji – tieši šīs trīs apstrādes apakšnozares ir tās, kurām ir augsts realizācijas īpatsvars Krievijā un Ukrainā. Tajā pašā laikā atzīmējams, ka daudzi apstrādes rūpniecības uzņēmumi (metālapstrādē un arī kokapstrādē, būvmateriālu ražošanā, ķīmisko vielu ražošanā u.c.) savas izejvielas iegādājas šajos pašos tirgos, kas sakarā ar šo valstu valūtas vērtību samazināšanos nozīmē, ka būs iespējas runāt par lētākām importa cenām.
#3/4
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Nav nekādu fundamentālu iemeslu, kas apstrādes rūpniecībai šogad kopumā varētu liegt sekmīgi attīstīties. Tāpat kā iepriekš, investīciju dinamika un ārējo tirgu attīstības kopaina saka, ka 2014.gadam vajadzētu būt labākam nekā iepriekšējam. Taču kritums ražošanā mēneša laikā par 17,3% rada vērā ņemamu robu nozares izlaides gada apjomā, ko nebūs viegli kompensēt, ja vien sezonālās izlīdzināšanas nianšu modulācijas nedos spēcīgu pretēju efektu februārī. Sarežģījumu padziļināšanās metālu ražošanā pretstatā samērā labvēlīgajai situācijai metālapstrādē, pārtikas un koksnes pārstrādē un elektronikā arī nozīmē, ka šogad rūpniecības izlaide un dinamika būs diezgan atšķirīgas, līdzīgi kā pērn. Dažādām apakšnozarēm ir krasi atšķirīgs pašu pievienotās vērtības īpatsvars apgrozījumā.
Sirdsmieram vēl var piebilst, ka saistībā ar Krimas krīzi šobrīd jebkuras makroekonomiskās prognozes uzskatāmas par iesaldētām. Tāpēc uz kādu laiku var atlikt arī centienus daudzmaz precīzi prognozēt, kā šogad mainīsies rūpniecības izlaide.
#4/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Jau pierasts, ka Latvijas rūpniecības rezultātiem ir raksturīgas lielas svārstības. Tomēr šī gada janvāra dati ir kā ledusauksta duša.
Gads apstrādes rūpniecībai nav sācies labi, tomēr turpmākajos mēnešos gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās. Zināmas korekcijas gan var ieviest pēdējie notikumi Ukrainā un to ietekme uz Krieviju un citām valstīm reģionā, kas cieši saistīti ar Krieviju un Ukrainu − Latvijas eksports un investīcijas, visticamāk, cietīs dēļ vājāka pieprasījuma un lielākas nenoteiktības šajās valstīs. Grivnas un rubļa vērtības kritums arī pasliktina mūsu ražotāju konkurētspēju šajos tirgos.