Satraukums par cenu celšanos eiro ieviešanas dēļ nav bijis pamatots, norāda eksperti.
Šajā gadā var gaidīt mērenu cenu pieaugumu atsevišķām precēm un pakalpojumiem, tomēr inflācija šogad varētu būt ap 2%.
Db.lv jau rakstīja, ka patēriņa cenas 2013.gadā samazinājās par 0,4%, tai skaitā precēm cenas samazinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palicis nemainīgs.
Sīkāk ar ekspertu vērtējumu un prognozēm iespējams iepazīties galerijā.
#1/4
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Jaunākais Ekonomikas ministrijas apsekojums par cenu izmaiņām liecina, ka pērnā gada decembris ir bijis pēdējais solis pirms nenotikuša lēciena eiro ieviešanas izraisītas inflācijas atvarā. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014.gada janvārī cenas mēneša griezumā samazinājās pat lielākam skaitam preču un pakalpojumu (5%) nekā pieauga (3,8%). Šie apsekojumi nevar aizstāt CSP veidotos patēriņa cenu datus, taču iepriekšējos mēnešos pie līdzīgiem EM aptauju rezultātiem mēneša inflācija tiešām svārstījās ap nulli, kā vēlāk apliecināja CSP publicētie patēriņa cenu indeksa dati. Eiro ieviešana Latvijā ir interesants eksperiments par šī soļa ietekmi uz cenu dinamiku. No vienas puses, strauji augošā ekonomikā šī pāreja var būt katalizators cenu kāpumam, kas citādi būtu noticis ilgākā laikā, cenām pārejas brīdī tiekot atbrīvotām no inerces. No otras puses, notiek pāreja uz valūtu ar mazāku vienas vienības vērtību, kas liek cenām jau tāpat izskatīties lielākām.
Šobrīd vēl nevar izslēgt, ka arī janvārī būs deflācija gada griezumā, kas būtu tiešām brīnišķīga ironija, ievērojot iepriekš vērojamo lielo satraukumu par cenu kāpumu eiro ieviešanas brīdī. Tiesa, deflācijas varbūtību samazina tas, ka pērn janvārī cenas mēneša griezumā samazinājās, taču nezaudēsim cerību. Jebkurā gadījumā, lielākais cenu lēciens šogad visdrīzāk būs nevis saistībā ar eiro, bet elektrības tirgus liberalizācijas kārtējo posmu.
Nav šaubu, ka nekādi dati nepārliecinās cilvēkus, kuriem ir ļoti cieta pārliecība. Par makroekonomisko procesu atspoguļošanas precizitāti statistikā var un vajag diskutēt, bet cenu dinamika nav tā vieta, kur meklēt nozīmīgas neatbilstības. Ziņas par jebkādu cenu kāpumu jebkuram produktam emocionāli saspīlētajā eiro ieviešanas atmosfērā tiek uztvertas kā pierādījums tam, ka no tautas tiek slēpta kāda briesmīga patiesība. Nav šaubu, ka vai katru dienu augs cena kādam no neskaitāmajiem tūkstošiem visdažādāko produktu, kas mūsdienās tiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Taču citi tā tajā pašā laikā kļūst lētāki. Sekot kopējā cenu līmeņa izmaiņām ir vienlaikus sarežģīti un vienkārši. Ja ir vēlme to darīt vienkārši, atliek vien aplūkot trīs galvenos mājsaimniecību izdevumu posteņus — pārtika, mājokļu uzturēšana, transports. Decembrī tie visi bija kļuvuši lētāki nekā pirms gada. Tas pats notika ar tādām svarīgām sadaļām kā apģērbs un apavi, sakaru pakalpojumi. Tas arī parāda, ka šobrīd vērojamā deflācija ir īpaši draudzīga cilvēkiem ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem, jo cenas samazinās tieši precēm un pakalpojumiem, kas viņu izdevumos neizbēgami veido īpaši lielu vietu. Izņēmums te varētu būt patērētāji, kuri salīdzinoši lielu daļu naudas velta veselības aprūpei, taču tās izmaksu kāpums nav dramatisks, par 1,1% gada laikā.
Nav šaubu, ka daļai produktu cenas ir pieaugušas un pieaugs arī 2014.gadā. Loģika un pērnā gada notikumi, jo īpaši gada 2.pusē, liecina, ka tie pirmkārt ir pakalpojumi, kuru izmaksas galvenokārt veido Latvijas iedzīvotāju algas un kuru sniegšanu ir grūti automatizēt un citādi efektivizēt. Šeit piemērs ir friziera pakalpojumi, arī sabiedriskā ēdināšana. Taču pirmkārt ir jāskatās uz izdevumiem, kuri veido lauvas tiesu mājsaimniecību izdevumos un tie ir jau piesauktie — mājoklis, pārtika, transports. Tā kā tie visi ir izteikti atkarīgi no naftas un graudu cenu izmaiņām nesenā pagātnē, tad vismaz gada 1.pusē šo pirmās nepieciešamības produktu cenas būs drīzāk lejup nevis augšupejošas, izņemot elektrību, bet kopumā bez būtiskām izmaiņām.
Sagaidāms, ka cenu līmenis decembrī pret gada sākumu pieaugs apmēram par 2,5%, bet gada vidējā inflācija būs zem 2%.
#2/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Šogad turpināsim būt atkarīgi no globālās inflācijas, kas turpina rukt. Lejupslīdei piepalīdz energoresursu un pārtikas cenu samazināšanās. Zema jaudu noslodze (uzņēmumi darbojas zem sava potenciāla) vēl kādu laiku būs galvenais faktors, kas pasaulē nodrošinās zemas inflācijas vidi. Tādēļ nav iemesla sildīt inflācijas gaidas, kaut šogad Latvijā sagaidāma straujāka inflācija, un nostrādā bāzes efekts. Neliels efekts ir gaidāms no eiro ieviešanas, kaut daļa potenciālā kāpuma jau ir īstenots. Saglabājoties izaugsmei, darba samaksas kāpumam un bezdarba kritumam, būs nozares, preces un pakalpojumi, kuri nespēs ignorēt šo procesus un būs spiesti cenas celt. Ļoti iespējams, ka turpināsies arī atsevišķu pārtikas produktu cenu kāpums.
Līdz ar to selektīvs cenu pieaugums būs likumsakarīgs solis. Pat ja atsevišķos segmentos uzņēmēji ar cenu noapaļošanu būs pārsteigušies, ilgākā laika posmā cenu līmenis tik un tā izlīdzināsies atbilstoši tirgus nosacījumiem. Latvijas ekonomikas attīstība ir ar pluss zīmi, kam ir attiecīgas konsekvences. Viens no nozīmīgākajiem cenu ietekmējošajiem notikumiem nākamgad būs elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām.
2014.gadā prognozējamā inflācija ir 1,8%, kas augošai ekonomikai ir vērtējama kā adekvāta inflācija. Būtiski, ka šogad inflācija joprojām būs zemāka par vidējā atalgojuma kāpuma tempu.
#3/4
Nordea Latvija galvenais ekonomists Andris Strazds
Mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī mēneša griezumā uzrādīja spēcīgu pieaugumu par 1,2%. Savukārt decembrī vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar novembri nemainījās, kas galvenokārt skaidrojams ar siltumenerģijas tarifu samazinājumu un apģērbu un apavu cenu kritumu sezonas izpārdošanu ietekmē – šīs tendences kompensēja pārtikas cenu pieaugumu. Tātad cenu stabilitāte ir skaidrojama galvenokārt ar ārējiem un sezonāliem faktoriem, nevis vājāku pieprasījumu, un tā neapšaubāmi ir laba ziņa.Gada griezumā vidējā cenu līmeņa kritumu par 0,4% galvenokārt izraisīja degvielas cenu un siltumenerģijas tarifu kritums. Vienlaikus daudzu pakalpojumu cenas pieauga. Tātad arī gada griezumā nelielais cenu kritums ir skaidrojams galvenokārt ar norisēm pasaules resursu tirgū, nevis vietējā pieprasījuma vājumu Latvijā.
2014.gadā patēriņa cenas, visticamāk, atsāks nedaudz pieaugt vairāku iemeslu dēļ. Plānotā elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām savienojumā ar pieaugošiem subsīdiju maksājumiem tā saucamās zaļās enerģijas ražotājiem nozīmēs elektroenerģijas tarifu kāpumu patērētājiem. Vienlaikus paredzams, ka pakalpojumu cenas vietējā tirgū augs straujāk nekā 2013.gadā, jo pieaugošais pieprasījums sāks pakāpeniski atdurties pret ierobežojumiem piedāvājuma pusē.
#4/4
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula
Gada inflācijas līmenis tuvākajos mēnešos, visticamāk, atgriezīsies pie pozitīviem skaitļiem. 2013. gada aktuālo inflāciju samazinošo piedāvājuma puses faktoru (naftas cenu samazināšanas, siltumenerģijas ražošanas procesa pārveide) ietekme pakāpeniski saruks, un 2014. gadā inflāciju sāks ietekmēt neliels nodokļu pieaugums precēm (autogāzei un tabakai). Pamazām, ilgākā laikā, arī ekonomikas izaugsme radīs ietekmi uz cenu attīstību.
Gada sākumā vēl neīstenojās gaidītais siltumenerģijas cenu kritums Daugavpilī un AS Rīgas ūdens tikmēr paziņoja par vēlmi paaugstināt ūdensapgādes tarifus, kas nav mainīti kopš 2007. gada un nespēj segt infrastruktūras atjaunošanas izmaksas. Janvāra vidū nedaudz pieaugs siltumenerģijas cena Valmierā. Šie faktori neradīs strauju inflācijas lēcienu, tomēr to ietekme atšķiras no regulējamo cenu un enerģijas cenu krituma tendences, kas bija 2013. gada vizītkarte.
Cenu vērošanas iniciatīvas dati par decembri un janvāra pirmo nedēļu rāda, ka 2013. gada pēdējā mēnesī uzņēmēji nesteidza pielāgot norēķiniem ērtās cenas, kur tās bija izdevīgas latu izteiksmē. Daži pakalpojumu sniedzēji, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā, cenas ērtiem eiro norēķiniem bija pielāgojuši jau oktobrī un tās saglabāja janvārī. Jomās, kurās raksturīgi skaidras naudas norēķini un kur norēķinu ērtums ir svarīgs aktuālajā valūtā, piemēram, sabiedriskajā transportā, frizētavās, tās vietumis mainījās janvārī, tomēr abos virzienos. Latvijas pāreja uz valūtu, kuras vienības vērtība ir mazāka nekā viens lats, ir papildu faktors, kādēļ cenu līmenis saglabājas iespējami tuvs tam, kāds tas bijis latos.