Nepārliecinoši, bet šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju rindas tomēr ir turpinājušas dilt, norāda banku eksperti.
Jāatgādina, ka šodienas ekonomikas dati atklāja, ka darba meklētāju īpatsvars šogad turpinājis samazināties - no 16,9% pagājušā gada beigās līdz 16,6% 2011.gada 1. ceturksnī. eksperti gan norāda, ka tas ir visai blāvs sniegums. «Samazinājums no 16,9% 2010. gada pēdējā ceturksnī par 0,3% jeb 5100 iedzīvotājiem ir vērtējams kā ļoti niecīgs. Tā pirmajā gada ceturksnī joprojām bijuši 188,3 tūkstoši darba meklētāju, kas veido 16,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pārmaiņas sasaucas arī ar IKP rādītāja bālo sniegumu šajā laika periodā,» norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Uz vājo situāciju darba tirgū vērš uzmanību arī citi eksperti. «Darba meklētāju skaita samazinājums, šķiet, galvenokārt ir noticis vien uz emigrācijas rēķina. Pēc CSP datiem iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā (15 līdz 74 gadi) 2011. gadā ir samazinājies par 1%, kas ir straujākais kritums kopš 1995.gada. Turklāt jau vairāk no 30% no darba meklētājiem meklē darbu jau vairāk ka divus gadus. Joprojām sagaidām, ka šogad vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu samazināties līdz 15,5%. Savukārt, nodarbināto skaits varētu palielināties par 2 līdz 2,5%. Tomēr darba vietas joprojām tiks radītās diezgan lēni, straujāk eksportējošās nozarēs un galvenokārt lielajās pilsētās. Joprojām ir daudz darāmā, lai balstītu darba vietu radīšanu, mazinātu negatīvo strukturāla bezdarba ietekmi uz sociāliem jautājumiem, veicinātu migrāciju starp Latvijas reģioniem,» norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Banku eksperti sagaida, ka turpinās pieaugt Latvijas iedzīvotāju emigrācija. «Bezdarbam mazinoties, turpina pieaugt ilgstošo darba meklētāju skaits, turklāt tādi, kuriem ir darba pieredze. Esošās krīzes nestās strukturālās izmaiņas ekonomikā un atsevišķu nozaru atšķirīgā atkopšanās dinamika norāda uz to, ka šo prasmju pielietošana vēl ilgi nebūs pieprasītas, vai arī atalgojums būs ievērojami zemāks salīdzinājumā ar laika posmu pirms krīzes. Tāpat arī cerības un gaidas uz ekonomikas izaugsmes radītajām darba vietām noteiktās profesijās var izrādīties veltas. Savukārt darba piedāvājumi, kur nepieciešama zemāka kvalifikācija, var nebūt pietiekami atalgoti, kas nozīmē, ka daudziem emigrācija var izrādīties kā pieņemamākā alternatīva. Aktuālākais mērķis būs Vācijas darba tirgus. Tāpat arī Skandināvijas ekonomiku izaugsmes uzturēšanai būs nepieciešams papildus darbaspēks. Joprojām daudzi darba meklētāji izvēlēsies doties ārpus Latvijas, jo viens no galvenajiem argumentiem būs nevis darba trūkums, bet gan nepieņemams atalgojuma apmērs. Taču lielai daļai bezdarbnieku būs aktuāla pārkvalifikācija un jaunu darbu iemaņu iegūšana. Tā kā tas ir laika un resursu ietilpīgs jautājums, valdībai būs jādomā par dažādu stimulu ieviešanu, piemēram nodokļu veidā. Tas ļautu darba devējiem paša spēkiem iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu darbinieku. Taču tā kā ne visās profesijās tas ir iespējams, šie pasākumi ir skatāmi arī caur izglītības reformu prizmu. Līdzšinējā valsts veiktie pasākumi ir vērtējami kā mazefektīvi. Tāpat bezdarba problēmas varētu risināt arī ar iedzīvotāju mobilitātes paaugstināšanu. Respektīvi, ir jāmeklē iespējas veicināt iedzīvotāju kustību un informācijas pieejamību par darba iespējām visas Latvijas teritorijā. Nereti iedzīvotāji dodas uz ārvalstīm, jo par tur notiekošo ir vairāk informācijas nekā par to, kas notiek blakus novadā,» skaidro D. Gašpuitis.